Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 2. aprīlī Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA) iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-348/16 OP Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis/ERCEA

(Lieta C-280/19 P)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA) (pārstāvji: Francesca Sgritta un Miguel Pesquera Alonso, pārstāvji, un Evangelos Kourakis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis (APT)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

prasību atzīt par pamatotu un pieņemamu un tādējādi atcelt spriedumu daļā, kurā ir noteikts: 1) ka summa 184 157,00 EUR apmērā kā personāla izmaksas ietilpst atbilstīgajos izdevumos un 2) ka atbilstīgas ir netiešās izmaksas, kas ir saistītas ar minētajām personāla izmaksām un ko veido summa 36 831,40 EUR apmērā;

atkārtoti izskatīt lietu T-348/16 OP 1 pēc būtības un noraidīt APT prasību, kas iesniegta lietā T-348/16 saistībā ar prasīto summu 184 157,00 EUR + 36 831,40 EUR apmērā;

piespriest APT segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt ERCEA tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies saistībā ar šo tiesvedību, kā arī tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības pamatojumam, kas attiecas uz lūgumu atcelt spriedumu, ERCEA izvirza četrus galvenos pamatus:

1. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šādas kļūdas:

i. ir pārkāpusi Savienības tiesību normas par sabiedrības interesēm un it īpaši normas, kas attiecas uz Septīto pētniecības pamatprogrammu, tiesību aktus, kuri reglamentē šo programmu (piemēram, Regulu [EK] Nr. 1906/2006), un Finanšu regulu (turpmāk tekstā – “regulas”);

ii. ir pārkāpusi interpretācijas noteikumus, sniedzot kļūdainu un nepieņemamu Dotāciju nolīguma Nr. 211166 (turpmāk tekstā – “DN”) interpretāciju, kas turklāt nav saderīga ar regulām un šī iemesla dēļ ir pretrunā likumam;

iii. pakārtoti, ir sagrozījusi atbilstošo DN noteikumu nozīmi un līdz ar to ir sagrozījusi iesniegtos pierādījumus.

iv. nav varējusi pamatot: 1) kāpēc uzraudzība nenotiek teledarba gadījumā; kā arī 2) kāpēc visu veidu teledarbs pēc definīcijas atbilst prasībām par uzraudzību, proti, neveicot papildu pasākumus (pieļaujot, ka uzraudzība ir veicama arī attiecībā uz teledarbu).

2. Ar otro atcelšanas pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa – kaut gan tiesību aktu prasības priekšlikuma pieļaujamībai tā ir noteikusi pareizi – ir atzinusi, ka attiecīgais priekšlikums ir likumīgs, lai gan bija izpildīts tikai viens no nosacījumiem (proti, nosacījums par faktiskajām darba laika stundām), jo (pēc Vispārējās tiesas uzskatiem) ERCEA to nebija apstrīdējusi. Tādējādi Vispārējā tiesa prettiesiski ir pārkāpusi:

i. regulas;

ii. tiesību normas par nolīgumiem;

iii. prasību par pietiekama pamatojuma norādīšanu spriedumā, ja tiek atzīts, ka tā ir novērtējusi citus nosacījumus (un ka ir veikusi to apzināti);

iv. katrā ziņā – ņemot vērā, ka tā ir novērtējusi citus nosacījumus un faktiski tos skaidri ir vērtējusi – ir pārkāpusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu.

3. Ar trešo atcelšanas pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka uzņēmuma līgumā starp APT un pētniekiem bija pieļauts teledarbs, tādējādi Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šādas kļūdas:

i. ir pārkāpusi noteikumus par nolīgumu interpretāciju, veicot acīmredzami kļūdainu un nepieņemamu uzņēmumu līgumu interpretāciju;

ii. ir sagrozījusi attiecīgos pierādījumus;

iii. ir taisījusi spriedumu, sniedzot nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu saistībā ar būtiskiem jautājumiem lietā.

4. Ar ceturto atcelšanas pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šādas kļūdas:

i. nav novērtējusi APT parasto praksi saistībā ar teledarbu un vērtējuma priekšmetu (proti, attiecīgo uzņēmuma līgumu) ir izmantojusi kā atsauces pamatu nolēmuma pieņemšanai. Tādējādi tās sniegtais pamatojums nav pietiekams, jo tas ir acīmredzami nepamatots.

ii. pakārtoti, ir pārkāpusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu un par pamatojuma norādīšanu spriedumā, jo pilnībā nav izvērtējusi, kāda ir APT parastā prakse saistībā ar tās darbinieku teledarbu, un nav sniegusi nekādu informāciju šajā jautājumā.

____________

1  EU:T:2019:14.