EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2012. gada 13. jūnijā

Lieta F‑41/11

Dana Mocová

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Novērtējuma brīvība – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants – OLAF ģenerāldirektora 2005. gada 30. jūnija lēmuma par jauno kārtību attiecībā uz OLAF pagaidu darbinieku darbā pieņemšanu un nodarbināšanu 4. pants – Pagaidu darbinieku darba līgumu maksimālais ilgums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru D. Mocová lūdz atcelt ģenerāldirektora, kas rīkojas Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) vārdā, 2011. gada 11. februāra lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņas lūgums pagarināt viņas pagaidu darbinieka līgumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība par netiešu lēmumu, ar ko ir noraidīts pieteikums – Pamats par pamatojuma neesamību – Pamatojuma, kas norādīts lēmumā par sūdzības noraidīšanu, ņemšana vērā

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pants)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants un 47. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Līguma noslēgšana, lai pagaidām ieņemtu pastāvīga darba amatu – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 1.a panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punkts, 3.–5. pants un 8. panta 2. punkts)

1.      Ņemot vērā pirmstiesas procedūras attīstību, ja administrācijas lēmums par sūdzības noraidīšanu ietver pamatojumu, kura acīmredzami nebija netiešajā noraidošajā lēmumā, pret kuru šī sūdzība tika vērsta, tad, pārbaudot sākotnējā nelabvēlīgā akta tiesiskumu, ir jāņem vērā pamatojums lēmumā, ar kuru tiek noraidīta sūdzība, jo šim pamatojumam jāsakrīt ar šo tiesību aktu. Tomēr tiek pārbaudīts sākotnējā nelabvēlīgā tiesību akta tiesiskums, un tas tiek darīts, ņemot vērā pamatojumu, kas ir ietverts lēmumā par sūdzības noraidīšanu.

(skat. 21. un 38. punktu)

Atsauce

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, 58. un 59. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Pagaidu darbiniekam, ar kuru ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku, principā nav nekādu tiesību uz sava līguma pagarināšanu, jo tā ir tikai vienkārši iespēja, kas ir pakļauta nosacījumam, ka šī līguma pagarināšana notiek dienesta interesēs. Atšķirībā no ierēdņiem, kuru darba stabilitāte ir garantēta Civildienesta noteikumos, uz pagaidu darbiniekiem attiecas cita kārtība, pamatojoties uz kuru tiek noslēgts darba līgums ar attiecīgo iestādi. No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka darba tiesisko attiecību ilgums starp iestādi un pagaidu darbinieku, kurš ir pieņemts darbā uz noteiktu laiku, tiek reglamentēts tieši starp pusēm noslēgtajā līgumā ietvertajos noteikumos. Turklāt administrācijai ir piešķirta plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz līguma pagarināšanu. Tādējādi Tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā administrācijas vērtējumam izmantotās metodes un līdzekļus, tai nevar tikt pārmesta saprātīgu robežu pārsniegšana un vai tā savu [novērtējuma] brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini. Šādā kontekstā, lai konstatētu, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot faktiskos apstākļus, kas attaisnotu uz šī novērtējuma pamata pieņemtā lēmuma atcelšanu, pierādījumiem, kuri prasītājam ir jāsniedz, ir jābūt pietiekamiem, lai ar tiem varētu atspēkot administrācijas lēmumā izmantotā faktu vērtējuma ticamību. Citiem vārdiem, acīmredzamas kļūdas esamība nav pierādīta, ja, neraugoties uz darbinieka izvirzītajiem pierādījumiem, apstrīdētais vērtējums vienalga var tikt uzskatīts par pamatotu un saskanīgu.

(skat. 42.–44. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. decembris, T‑380/94 AIUFFASS un AKT/Komisija, 59. punkts; 2002. gada 17. oktobris, T‑330/00 un T‑114/01 Cocchi un Hainz, 82. punkts; 2003. gada 6. februāris, T‑7/01 Pyres/Komisija, 64. punkts; 2008. gada 12. februāris, T‑289/03 BUPA u.c./Komisija, 221. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 7. jūlijs, F‑54/08 Bernard/Europol, 44. punkts; 2010. gada 23. novembris, F‑8/10 Gheysens/Padome, 75. punkts.

3.      No Civildienesta noteikumu 1.a panta 1. punkta un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2.–5. panta kopīgas interpretācijas izriet, ka pastāvīgie iestāžu amati principā tiek piešķirti ierēdņiem un ka darbinieki, uz kuriem attiecas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, šos amatus var ieņemt tikai izņēmuma kārtā. Tādējādi, kaut arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punktā ir skaidri noteikts, ka pagaidu darbiniekus var pieņemt darbā, lai tie ieņemtu pastāvīgu amatu, vienlaicīgi šajā pantā ir precizēts, ka to var darīt tikai uz laiku. Turklāt Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta otrajā daļā ir noteikts, ka pagaidu darbinieka darba līgums 2. panta b) punkta izpratnē nevar pārsniegt četrus gadus un to var pagarināt tikai vienu reizi uz ne vairāk kā diviem gadiem. Šā termiņa beigās pagaidu darbinieka nodarbinātība obligāti ir jāizbeidz, vai nu izbeidzot darba attiecības, vai arī ieceļot viņu ierēdņa statusā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Šī izņēmuma no principa, ka pastāvīgie amati parasti tiek piešķirti, ieceļot amatā ierēdņus, mērķis nevar būt cits kā nodrošināt dienesta vajadzības konkrētā gadījumā.

(skat. 48. punktu)

Atsauce

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2011. gada 21. septembris, T‑325/09 P Adjemian u.c./Komisija, 79. punkts un tajā minētā judikatūra.