Language of document : ECLI:EU:C:2018:910

TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2018. gada 15. novembrī (*)

Paātrinātā tiesvedība

Lieta C‑619/18

par prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2018. gada 2. oktobrī cēla

Eiropas Komisija, ko pārstāv K. Banks, kā arī H. Krämer un S. L. Kaleda, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Polijas Republiku, ko pārstāv B. Majczyna, pārstāvis,

atbildētāja.

TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS,

uzklausījis tiesnesi referenti A. Prehalu [A. Prechal] un ģenerāladvokātu J. Tančevu [E. Tanchev],

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, pirmkārt, samazinot pensionēšanās vecumu Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) tiesnešiem un piemērojot šos grozījumus tiesnešiem, kas minētajā tiesā iecelti pirms 2018. gada 3. aprīļa, un, otrkārt, piešķirot Polijas Republikas prezidentam diskrecionāras pilnvaras pagarināt šīs pašas tiesas tiesnešu aktīvās darbības pilnvaras, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, skatot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, paredzētos pienākumus.

2        2017. gada 20. decembrī Polijas Republikas prezidents parakstīja 2017. gada 8. decembra ustawa o Sądzie Najwyższym (Likums par Augstāko tiesu) (Dz. U. 2018, 5. poz.), kas stājās spēkā 2018. gada 3. aprīlī. Šis likums vairākkārt secīgi ir ticis grozīts.

3        Saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 37. pantu Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu pensionēšanās vecums tika samazināts līdz 65 gadiem. Pensionēšanās vecuma samazinājums attiecas uz visiem minētās tiesas tiesnešiem, tostarp tiem, kas tajā tika iecelti pirms šā likuma stāšanās spēkā.

4        Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu aktīvās darbības pilnvaru pagarināšana pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ir pakļauta nosacījumam, ka tie iesniedz deklarāciju, kurā norāda, ka vēlas turpināt pildīt savas funkcijas, un apliecinājumu tam, ka viņu veselības stāvoklis tiem ļauj spriest tiesu, kā arī saņem Polijas Republikas prezidenta atļauju. Likuma par Augstāko tiesu 37. pantā ir reglamentēta šī pagarināšana.

5        Saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 111. panta 1. punktu Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesneši, kas ir sasnieguši 65 gadu vecumu dienā, kad stājies spēkā šis likums, vai vēlākais līdz 2018. gada 3. jūlijam, tiek pensionēti ar 2018. gada 4. jūliju, ja vien līdz 2018. gada 3. maijam, ieskaitot, viņi nav iesnieguši iepriekšējā punktā minēto deklarāciju un apliecinājumu un Polijas Republikas prezidents nav sniedzis atļauju tiem turpināt strādāt minētajā tiesā. 2018. gada 10. maija ustawa o zmianie ustawy – Prawo o ustroju sądów powszechnych, ustawy o Sądzie Najwyższym oraz niektórych innych ustaw (Likums par grozījumiem Likumā par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju, Likumā par Augstāko tiesu un noteiktos citos likumos) (Dz. U. 2018, 1045. poz.) 5. pantā ir iekļauti autonomi noteikumi, kas reglamentē Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu vēlākais līdz 2018. gada 3. jūlijam, aktīvās darbības pilnvaru pagarināšanas procedūru.

6        Saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 111. panta 1.a punktu Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesneši, kas sasniedz 65 gadu vecumu laikā no 2018. gada 4. jūlija līdz 2019. gada 3. aprīlim, tiks pensionēti ar 2019. gada 3. aprīli, ja vien līdz 2019. gada 3. aprīlim viņi nebūs iesnieguši šā rīkojuma 4. punktā minēto deklarāciju un apliecinājumu un ja Polijas Republikas prezidents nebūs sniedzis atļauju pagarināt to pilnvaru termiņu minētajā tiesā.

7        Runājot par Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešiem, kuri tajā tikuši iecelti pirms 2018. gada 3. aprīļa un kuri sasniegs 65 gadu vecumu pēc 2019. gada 3. aprīļa, Likuma par Augstāko tiesu 37. panta 1. punktā ir paredzēts, ka aktīvas darbības pilnvaru termiņa pagarināšana pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ir pakļauta vispārējam režīmam, atbilstoši kuram ir jāiesniedz deklarācija un apliecinājums, kā arī Polijas Republikas prezidenta atļauja, kas minēti šā rīkojuma 4. punktā.

8        Kā izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, atbilstoši strīdīgajām valsts tiesību normām Polijas Republikas prezidentam, pieņemot lēmumu par Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu aktīvās darbības pilnvaru pagarināšanu, nav saistoši nekādi kritēriji un tā lēmums netiek pārbaudīts tiesā.

9        Visbeidzot no šiem lietas materiāliem arī izriet, ka Likumā par Augstāko tiesu Polijas Republikas prezidents ir pilnvarots līdz 2019. gada 3. aprīlim brīvi izlemt palielināt Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu skaitu.

10      Ar atsevišķu dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 2. oktobrī, Komisija arī iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lai līdz brīdim, kad Tiesa pasludinās spriedumu pēc būtības, tiktu noteikti pagaidu pasākumi atbilstoši LESD 279. pantam, kā arī Tiesas Reglamenta 160. panta 2. un 7. punktam.

11      Ar 2018. gada 19. oktobra rīkojumu Tiesas priekšsēdētāja vietnieks atbilstoši Tiesas Reglamenta 160. panta 7. punktam vēl pirms Polijas Republikas apsvērumu par pieteikumu par pagaidu noregulējumu iesniegšanas izdeva rīkojumu par to, lai Polijas Republika nekavējoties un līdz rīkojuma, ar kuru tiks izbeigta minētā pagaidu noregulējuma tiesvedība, pasludināšanas brīdim:

–        apturētu Likuma par Augstāko tiesu 37. panta 1.–4. punkta un 111. panta 1. un 1.a punkta noteikumu piemērošanu, Likuma par grozījumiem Likumā par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju, Likumā par Augstāko tiesu un noteiktos citos likumos 5. panta piemērošanu, kā arī jebkāda cita pasākuma, kas veikts, piemērojot šos noteikumus, piemērošanu;

–        veiktu jebkādus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesneši, uz kuriem attiecas minētie noteikumi, varētu pildīt savus pienākumus savos amatos ar tādu pašu statusu un nodarbinātības tiesībām un nosacījumiem, kādi tiem bijuši pirms 2018. gada 3. aprīļa, kad stājās spēkā Likums par Augstāko tiesu;

–        atturētos no jebkādām darbībām, kas saistītas ar jaunu tiesnešu iecelšanu Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) to tiesnešu vietā, uz kuriem attiecas noteikumi, kas ir pamatlietā aplūkotās pienākumu neizpildes pamatā, kā arī no jebkādiem citiem pasākumiem, kas saistīti ar jauna minētās tiesas pirmā priekšsēdētāja iecelšanu vai ar tās personas noteikšanu, kas ir pilnvarota vadīt minēto tiesu tās esošā pirmā priekšsēdētāja vietā līdz jauna pirmā priekšsēdētāja iecelšanai, un

–        vēlākais mēneša laikā pēc rīkojuma par šo pasākumu noteikšanu paziņošanas un vēlāk regulāri katru mēnesi paziņotu Komisijai par visiem pasākumiem, ko tā veiks, lai pilnībā izpildītu šo rīkojumu.

12      Ar atsevišķu dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 2. oktobrī, Komisija atbilstoši Reglamenta 133. panta 1. punktam tai lūdza arī izskatīt šo lietu paātrinātā tiesvedībā.

13      Reglamenta 133. panta 1. punktā ir noteikts, ka pēc prasītāja vai atbildētāja pieteikuma Tiesas priekšsēdētājs pēc pretējās puses, tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas var pieņemt lēmumu lietu izskatīt paātrinātā tiesvedībā, atkāpjoties no šā reglamenta noteikumiem, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā.

14      Atbilstoši minētajai tiesību normai Tiesas priekšsēdētāja iztaujāta, Polijas Republika norādīja, ka iebilst pret šīs lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā.

15      Sava pieteikuma pamatojumam Komisija apgalvo, ka iebildumi, ko tā izvirzījusi prasībās, attiecas uz tādu garantiju pārkāpumu, kuras ļauj nodrošināt dalībvalsts augstākās tiesu instances neatkarību, un ka sistēmiskas šaubas, par ko vēstot šie iebildumi, var radīt tiesisko nedrošību un traucēt Savienības tiesību sistēmas pareizu darbību un tādēļ lieta esot jāizskata ātri, lai, cik vien iespējams, ierobežotu šo nedrošības laikposmu.

16      Pirmkārt, ņemot vērā valstu augstāko tiesu īpašās funkcijas un autoritāti, kāda valsts tiesību sistēmā ir to nolēmumiem, kā arī īpašo pienākumu, kas tām paredzēts LESD 267. panta trešajā daļā, tām ir centrālā loma Savienības tiesību piemērošanas sistēmā. Šaubas par neatkarības garantiju ievērošanu saistībā ar šādām tiesām traucējot pilnībā pildīt šo lomu. Otrkārt, šīs pašas šaubas varot arī apdraudēt savstarpējo uzticību starp dalībvalstīm un to attiecīgajām tiesām, kas ir vajadzīga, lai varētu darboties savstarpējās atzīšanas princips, kuram ir būtiska nozīme saistībā ar daudzajiem Savienības tiesību aktiem par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

17      Savukārt Polijas valdība uzskata, ka, apmierinot Komisijas pieteikumu par paātrinātās tiesvedības piemērošanu, nepamatoti tiktu ierobežotas tās tiesības uz aizstāvību. Vispirms, tā kā šajā lietā tiek skarti būtiski principiāli jautājumi un turklāt rodas iebildumi pieņemamības ziņā, būtu grūti iedomāties, ka atbildētāja valsts var iesniegt visus vajadzīgos argumentus par šiem dažādajiem aspektiem tikai vienā procesuālā rakstā un ka tiesvedībā netiek iesniegta nedz replika, nedz atbildes raksts uz repliku. Turklāt esot svarīgi arī tas, ka iespējamās personas, kas iestājušās lietā, varētu iesniegt apsvērumus par šādiem principiāliem jautājumiem. Visbeidzot, Komisija esot novēloti vērsusies Tiesā, un tagad šis kavējums nevarot tikt kompensēts ar šādiem atbildētājas valsts procesuālo tiesību ierobežojumiem.

18      Attiecībā uz apgalvotajiem draudiem, ko Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) neatkarībai radot strīdīgās valsts tiesību normas, Komisija neesot iesniegusi nekādus konkrētus pierādījumus tam, ka Savienības tiesību sistēmas darbība patiešām tiktu apdraudēta, vai lai precizētu šā apdraudējuma apmēru, vai to, kādēļ tas tā notiktu, ja lieta netiks izskatīta paātrinātā tiesvedībā. Komisijas apstrīdētie pasākumi esot vien tādi, kas var izraisīt Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu ierobežota skaita pensionēšanos, kas nevarot ietekmēt nedz šīs tiesas darbību un tiesāšanas funkcijas, nedz iespēju uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus, pamatojoties uz LESD 267. pantu, nedz arī tiesisko attiecību, kuru pamatā ir nolēmumi, ko pieņems tiesneši, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, drošību, nedz arī, visbeidzot, Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) spēju rīkoties dalībvalstu tiesu sadarbības kontekstā, kas ir sadarbība, kurā minētā tiesa – atšķirībā no vispārējas jurisdikcijas tiesām – turklāt tikai retumis tiek aicināta piedalīties.

19      Pirmkārt, attiecībā uz to, vai šīs lietas būtība ir tāda, kas prasa tās izskatīšanu īsā termiņā atbilstoši Reglamenta 133. panta 1. punktam, ir jāatgādina, ka šajā prasībā Komisija apgalvo, ka ar nesenajiem tiesību aktu grozījumiem, kas saistīti ar tā vecuma samazināšanu, no kāda Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) locekļi pensionējas, un nosacījumiem, ar kādiem minētie tiesneši vajadzības gadījumā var saņemt atļauju turpināt pildīt savas funkcijas pēc šā vecuma, tiek pārkāptas Savienības primārās tiesību normas, kas minētas šā rīkojuma 1. punktā.

20      Konkrētāk, šī prasība konstatēt pienākumu neizpildi tika celta to šaubu dēļ, kas Komisijai radušās par pašas Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) spēju pēc šiem tiesību aktu grozījumiem turpināt spriest tiesu, ievērojot ikviena indivīda pamattiesības piekļūt neatkarīgai tiesai, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā.

21      Ir jāatgādina, ka prasība par tiesas neatkarību ietilpst to pamattiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu saturā, kurām ir kardināla nozīme kā garantijai visu tiesību aizsardzībai, kuras indivīdiem izriet no Savienības tiesībām, un dalībvalstu kopējo vērtību, kas izklāstītas LES 2. pantā, tostarp tiesiskuma, saglabāšanai (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Minister for Justice and Equality (Tiesu sistēmas nepilnības), C‑216/18 PPU, EU:C:2018:586, 48. punkts).

22      Turklāt šādas šaubas par strīdīgajām valsts tiesību normām var ietekmēt arī tās tiesu sadarbības sistēmas darbību, ko ietver lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nosūtīšanas mehānisms, kas paredzēts LESD 267. pantā, kurš ir Eiropas Savienības tiesu sistēmas stūrakmens, kam ir būtiska valstu tiesu, it īpaši pēdējās instances tiesu, neatkarība (šajā nozīmē skat. atzinumu 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris, EU:C:2014:2454, 176. punkts; spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses, C‑64/16, EU:C:2018:117, 43. punkts, un Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2018. gada 26. septembris, Zakład Ubezpieczeń Społecznych, C‑522/18, nav publicēts, EU:C:2018:786, 15. punkts).

23      Otrkārt, attiecībā uz Polijas Republikas apgalvojumu, ka tās tiesības uz aizstāvību tiks skartas, ja tiks apmierināts pieteikums piemērot paātrināto tiesvedību, uzreiz ir jānorāda, ka šādas tiesvedības piemērošanas gadījumā – kā izriet no Reglamenta 134. panta 1. punkta – prasības pieteikums un iebildumu raksts ar repliku un atbildes rakstu uz repliku var tikt papildināti tikai tad, ja Tiesas priekšsēdētājs, uzklausījis tiesnesi referentu un ģenerāladvokātu, uzskatīs, ka tas ir nepieciešams.

24      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pieņemot, ka Tiesas priekšsēdētājs neatļaus iesniegt repliku, kas ir vēl nepieņemts lēmums, nav skaidrs, kā bez šīs replikas un tātad bez argumentiem un paskaidrojumiem, kuri papildinātu prasības pieteikumā iekļautos un uz kuriem atbildētājai ir bijušas visas iespējas atbildēt savā iebildumu rakstā, minētā atbildētāja var apgalvot, ka ir skartas tās tiesības uz aizstāvību tādēļ, ka tā nav varējusi iesniegt atbildes rakstu uz repliku. Turklāt ir jāatgādina, ka pirms tiesvedībām par pienākumu neizpildes konstatēšanu Tiesā tiek veikta pirmstiesas procedūra, kurā lietas dalībniekiem ir iespēja izklāstīt un izstrādāt argumentus, kas tiem vēlāk būs jāpaskaidro Tiesā gadījumā, ja tajā tiks uzsākta tiesvedība.

25      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Tiesas atbilde īsā termiņā tiesiskās drošības interesēs ir tāda, kas gan Savienības, gan attiecīgās dalībvalsts interesēs varētu novērst neskaidrības par būtiskiem Savienības tiesību jautājumiem un it īpaši par iespējamas iejaukšanās esamību Savienības tiesībās garantēto pamattiesību īstenošanā, kā arī par sekām, kas var būt šo tiesību interpretācijai attiecībā uz pašu minētās dalībvalsts augstākās tiesas sastāvu un darbības nosacījumiem (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2018. gada 26. septembris, Zakład Ubezpieczeń Społecznych, C‑522/18, nav publicēts, EU:C:2018:786, 15. punkts).

26      Komisija gan ir iesniegusi Tiesā pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lai tiktu noteikti pagaidu pasākumi atbilstoši LESD 279. pantam, kā arī Tiesas Reglamenta 160. panta 2. punktam. Tomēr, kā ir norādīts šā rīkojuma 11. punktā, Tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 2018. gada 19. oktobra rīkojumu, kurš izdots pēc tam, kad Polijas Republika bija iesniegusi savus apsvērumus par pieteikumu par paātrinātas tiesvedības piemērošanu, pamatojoties uz šā reglamenta 160. panta 7. punktu, noteica Komisijas prasītos pagaidu pasākumus, paredzot, ka šiem pasākumiem ir sekas līdz brīdim, kad tiks pasludināts rīkojums, ar kuru tika izbeigta pagaidu noregulējuma tiesvedība. Tādējādi, neskarot nolēmumus, kas tiks pieņemti šajā saistībā, ir jākonstatē, ka, ja Tiesa nākotnē izdodamā rīkojumā nolemtu saglabāt pagaidu pasākumus, kas tika noteikti, šo rīkojumu gaidot, minētās dalībvalsts pašas interesēs ir pēc iespējas ātrāk pabeigt tiesvedību pēc būtības šajā lietā, lai tiktu izbeigti minētie pasākumi, un panākt to, lai galīgi tiktu izskatīti šajā lietā izvirzītie jautājumi.

27      Katrā ziņā ir jāuzsver, ka pieteikuma par pagaidu noregulējumu un šā reglamenta 133. pantā paredzētās paātrinātās tiesvedības priekšmets un īstenošanas nosacījumi nav identiski (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2017. gada 11. oktobris, Komisija/Polija, C‑441/17, nav publicēts, EU:C:2017:794, 15. punkts).

28      Šajā lietā, neskarot to, kas tiks nolemts rīkojumā par pagaidu noregulējuma tiesvedības izbeigšanu, ir jākonstatē, ka paātrinātās tiesvedībās piemērošana ir pamatota ar šīs lietas būtību šā rīkojuma 19.–25. punktā noteikto iemeslu dēļ.

29      Līdz ar to lietā C‑619/18 ir jāpiemēro paātrinātā tiesvedība.

Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu:

1)      Piemērot lietā C619/18 paātrinātu tiesvedību, kas paredzēta Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23.a pantā un Tiesas Reglamenta 133. pantā.

2)      Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – poļu.