Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 6. augustā iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – QY/Finanzamt Wien für den 8., 16. und 17. Bezirk
(Lieta C-372/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: QY
Atbildētāja: Finanzamt Wien für den 8., 16. und 17. Bezirk
Prejudiciālie jautājumi
Pirmais jautājums:
Vai Regulas Nr. 883/2004 1 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz tādas darba ņēmējas situāciju, kurai ir tādas dalībvalsts valstspiederība, kurā viņai un bērniem ir arī viņu dzīvesvieta, kura ar citā dalībvalstī reģistrētu darba devēju stājas darba attiecībās kā attīstības palīdzības sniedzēja, uz kuru attiecas obligātās apdrošināšanas sistēma saskaņā ar reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktiem, un kuru darba devējs gan ne uzreiz pēc pieņemšanas darbā, tomēr pēc sagatavošanas laika beigām un pēc atgriešanās reģistrācijas valstī reintegrācijas nolūkā, nosūta darbā uz trešo valsti?
Otrais jautājums:
Vai ar tādu dalībvalsts tiesību normu kā Familienlastenausgleichsgesetz (FLAG) [Likums par ģimenes izdevumu kompensēšanu] 53. panta 1. punkts, kurā cita starpā ir autonomi noteikta kārtība attiecībā uz pielīdzināšanu pilsoņa statusam, tiek pārkāpts aizliegums transponēt regulas LESD 288. panta otrās daļas izpratnē?
Trešais un ceturtais jautājums attiecas uz gadījumu, kurā uz pieteikuma iesniedzējas situāciju attiecas Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts, un Savienības tiesībās tiek paredzēts vienīgi dzīvesvietas dalībvalsts pienākums izmaksāt ģimenes pabalstus.
Trešais jautājums:
Vai uz darba ņēmējiem vērstais LESD 45. panta 2. punktā un, pakārtoti, LESD 18. pantā paredzētais diskriminācijas aizliegums valstspiederības dēļ ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tāda valsts tiesību norma kā Entwicklungshelfergesetz [Likuma par attīstības palīdzības sniedzējiem] 13. panta 1. punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim, kurā tiesības uz ģimenes pabalstiem dalībvalstī, kurai nav kompetences saskaņā ar Savienības tiesībām, tiek saistītas ar to, ka attīstības palīdzības sniedzējam jau pirms darba attiecību uzsākšanas reģistrācijas dalībvalsts teritorijā ir jābūt bijušam viņa interešu centram vai viņa pastāvīgajai dzīvesvietai, turklāt šī prasība ir jāizpilda arī pilsoņiem?
Ceturtais jautājums:
Vai Regulas Nr. 883/2004 68. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 987/2009 2 60. panta 2. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas dalībvalsts iestādei, kuru pieteikuma iesniedzēja ir uzskatījusi par prioritāri kompetento nodarbinātības valsti un kurā tika iesniegts ģimenes pabalsta pieteikums, bet kuras tiesību akti nav piemērojami nedz prioritāri, nedz pakārtoti, tomēr kurā pastāv tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar citu dalībvalsts tiesību aktu normu, ir pēc analoģijas jāpiemēro tiesību normas par pienākumu pārsūtīt pieteikumu, par informēšanu, par provizoriska lēmuma pieņemšanu attiecībā uz prioritātes noteikumiem un pagaidu naudas pabalstiem?
Piektais jautājums:
Vai pienākums pieņemt provizorisku lēmumu par piemērojamiem prioritātes noteikumiem ir tikai iestādei, kas ir atbildētāja, vai arī administratīvajai tiesai, kas izskata apelācijas sūdzību?
Sestais jautājums:
Kurā brīdī administratīvajai tiesai ir pienākums pieņemt provizorisku lēmumu par piemērojamiem prioritātes noteikumiem?
Septītais jautājums attiecas uz gadījumu, kurā uz pieteikuma iesniedzējas situāciju attiecas Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts, un Savienības tiesībās ir paredzēts kopīgs nodarbinātības dalībvalsts un dzīvesvietas dalībvalsts pienākums veikt izmaksāt ģimenes pabalstus.
Septītais jautājums:
Vai frāze “[..] iestāde [..] nosūta pieteikumu” Regulas Nr. 883/2004 68. panta 3. punkta a) apakšpunktā un frāze “tad minētā iestāde [..] pārsūta pieteikumu” Regulas Nr. 987/2009 60. pantā ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šīm tiesību normām, prioritāri, kompetentā dalībvalsts iestāde un, pakārtoti, kompetentā dalībvalsts iestāde tiek savstarpēji saistītas tādējādi, ka abām dalībvalstīm kopīgi ir jāizskata VIENS (vienskaitlī) ģimenes pabalstu pieteikums, vai arī attiecīgā gadījumā paredzētā piemaksa tādas dalībvalsts iestādē, kuras tiesību akti ir piemērojami pakārtoti, pieteikuma iesniedzējam ir jāpieprasa atsevišķi, tādējādi pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz divi fiziski pieteikumi (veidlapas) divu dalībvalstu divām iestādēm, kas dabiski nozīmē dažādus [izskatīšanas] termiņus?
Astotais un devītais jautājums attiecas uz laikposmu kopš 2019. gada 1. janvāra, ar kuru, vienlaikus ieviešot ģimenes pabalstu indeksāciju, Austrija, atceļot Entwicklungshelfergesetz (EHG) [Likums par attīstības palīdzības sniedzējiem] vecās redakcijas 13. panta 1. punktu, ģimenes pabalstu vairs nepiešķir attīstības palīdzības sniedzējiem.
Astotais jautājums:
Vai LESD 4. panta 4. punkts, 45. un 208. pants, LES 4. panta 3. punkts un Regulas Nr. 883/2004 2., 3., 7. pants un II sadaļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem vispārīgi ir aizliegts dalībvalstij atcelt ģimenes pabalstus attīstības palīdzības sniedzējam, kurš savus ģimenes locekļus ņem līdzi uz darba izpildes vietu trešajā valstī?
Alternatīvā gadījumā devītais jautājums:
Vai LESD 4. panta 4. punkts, 45. un 208. pants, LES 4. panta 3. punkts un Regulas Nr. 883/2004 2., 3., 7. pants un II sadaļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem attīstības palīdzības sniedzējam, kurš attiecībā uz iepriekšējiem periodiem jau ir ieguvis tiesības uz ģimenes pabalstu, tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotajā tiek garantēta šo tiesību individualizēta un konkrēta turpinātība attiecībā uz nākamajiem periodiem, lai gan dalībvalsts ir atcēlusi ģimenes pabalstu piešķiršanu attīstības palīdzības sniedzējiem?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.)
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.)