EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 24. aprīlī

Lieta F‑73/11

CB

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Atklāts konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/181/10 – Nepielaišana piedalīties novērtējuma pārbaudījumos 

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, ko piemēro EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru CB lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/181/10 atlases komisijas lēmumu, kas paziņots ar Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) 2010. gada 20. augusta vēstuli un pēc pārskatīšanas apstiprināts un ar kuru liegta pieeja minētā konkursa novērtēšanas pārbaudījumiem

Nolēmums      Prasību noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina pusi no CB tiesāšanās izdevumiem. CB sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pielaišanas nosacījumi – Uzrādītie diplomi vai profesionālā pieredze, par kuru iesniegti pierādījumi – Atlases komisijas vērtējums – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu 27. pants; III pielikuma 5. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Organizācija – Pielaišanas nosacījumi un kārtība – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība – Konkurss ar lielu dalībnieku skaitu – Prasība par iepriekšējas atlases kārtas testiem – Paziņojumā par konkursu paredzēto pielaišanas nosacījumu izpildes pārbaude – Lēmums par izslēgšanu, kas pieņemts pēc priekšatlases testiem – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pants)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu spēju novērtējums – Publikāciju skaita ņemšanas vērā nosacījumi

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pants)

1.      Konkursa paziņojumā var tikai pārrakstīt vispārēju formulējumu, nenorādot paredzētajam darbam prasīto pieredzes līmeni, un līdz ar to atstāt konkursa komisijas ziņā pienākumu katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt, vai iesniegtie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti un diplomi, kā arī katra kandidāta iesniegtā profesionālā pieredze atbilst Civildienesta noteikumos un tādējādi paziņojumā prasītajam līmenim, lai pildītu pienākumus šajā paziņojumā minētajā kategorijā.

Šajā ziņā konkursa atlases komisijai ir rīcības brīvība, novērtējot kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi, gan attiecībā uz tās veidu un ilgumu, gan lielāku vai mazāku saistību ar attiecīgā amata prasībām. Likumības pārbaudē Savienības tiesai ir vienīgi jāpārbauda, vai konkursa atlases komisija, īstenojot savu rīcības brīvību, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Attiecībā uz paziņojumu par konkursu, kurā norādīts, ka kandidātu atlasē profesionālā pieredze starptautisku sarunu jomā ir uzskatāma par priekšrocību, ņemot vērā šajā paziņojumā par konkursu minēto amatu atbilstošās funkcijas, it īpaši ja šajās funkcijās var ietilpt piedalīšanās Eiropas Savienības un trešo valstu vai starptautisko organizāciju sarunās, – atlases komisija savas plašas rīcības brīvības ietvaros drīkst šo priekšrocību interpretēt kā tādu, kas attiecas tikai uz starptautiskām publiskām sarunām, un paziņojums par konkursu netiktu pārkāpts. Šajā ziņā tas, ka tiek ņemta vērā vienīgi šāda pieredze, nevar tikt uzskatīts par acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Turklāt kandidātu atlasē atlases komisija kandidāta vienu un to pašu darba pieredzi nevar ņemt vērā divas reizes. Atlases komisija faktiski cenšas pielaist visspējīgākos kandidātus, kas tostarp nozīmē, ka viņiem ir vislielākā pieredze. Taču, gadījumā, ja kāds kandidāts, kura darba pieredze tiktu ieskaitīta divas vai vairāk reizes, tiktu pielaists, bet citi kandidāti, kuriem būtu lielāka pieredze, bet tā būtu ieskaitīta tikai vienu reizi, tiktu izslēgti, – šāda situācija tātad būtu pretrunā Civildienesta noteikumu 27. pantam.

(skat. 42.–44., 52., 63. un 74. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1972. gada 14. jūnijs, 44/71 Marcato/Komisija, 14. punkts; 1989. gada 12. jūlijs, 225/87 Belardinelli u.c./Tiesa, 13. un 14. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 12. jūnijs, T‑237/95 Carbajo Ferrero/Parlaments, 48. punkts; 2000. gada 21. novembris, T‑214/99 Carrasco Benítez/Komisija, 70. punkts; 2002. gada 28. novembris, T‑332/01 Pujals Gomis/Komisija 39. un 40. punkts; 2006. gada 31. janvāris, T‑293/03 Giulietti/Komisija, 64. un 65. punkts.

2.      Iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz konkursa organizēšanas nosacījumu un kārtības noteikšanu, un tikai tad, ja ir tikušas pārkāptas šīs brīvības robežas, Savienības tiesa var noraidīt tās izvēli.

Šīs plašās rīcības brīvības ietvaros minētā iecēlējinstitūcija, organizējot vispārēju konkursu, var šajā konkursa paziņojumā paredzēt pirmo kandidātu priekšatlases kārtu, ko komisija veic, lai no tiem atstātu tikai tos kandidātus, kuriem attiecīgajā nozarē ir tāda kvalifikācija, kāda ir nepieciešama, lai tiktu pielaists pie konkursa, lai atbilstu racionālām konkursa organizācijas prasībām atbilstoši labas pārvaldības principam.

Šajā kontekstā procedūra – it īpaši konkursiem, kurus raksturo liels dalībnieku skaits –, kurā tikai pēc iepriekšējās atlases testiem tiek pārbaudīts, vai kandidāti atbilst īpašiem nosacījumiem par pielaišanu pie konkursa, atbilst Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pantam un iestādes interesei paturēt vienīgi tos kandidātus, kuri atbilst šiem nosacījumiem, lai piedalītos konkursa pārbaudījumos, kā arī labas pārvaldības principam.

(skat. 81.–83. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 26. oktobris, T‑207/02 Falcone/Komisija, 38.–40. punkts.

3.      Attiecībā uz situāciju, kad atlases komisija kandidātiem piešķir punktus, ņemot vērā viņu publikācijas, gadījumā, kad atlases komisija var piešķirt lielākais četrus punktus, nevar būt matemātiska atbilstība starp lappušu skaitu un publikāciju skaitu, no vienas puses, un konkursa atlases komisijas piešķirto punktu skaitu, no otras puses.

(skat. 94. punktu)