Language of document :

Prasība, kas celta 2019. gada 15. jūlijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-668/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Manhaeve, L. Cimaglia)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka Itālijas Republika,

neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 166 aglomerācijas, kuru cilvēka ekvivalents (c.e.) ir 2000 un vairāk, tiek nodrošinātas ar sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmām atbilstoši Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 1 3. pantam,

neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 610 aglomerācijās, kuru c.e. ir 10 000 un vairāk, vai no 2000 līdz 10 000 c.e. un no kurām notiek notekūdeņu novadīšana saldūdeņos un estuāros, komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi atbilstoši Direktīvas 91/271/EEK 4. pantam,

neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 10 aglomerācijās, kuru c.e. ir vairāk par 10 000 un no kurām notiek notekūdeņu novadīšana “jutīgās zonās” Direktīvas 91/271/EEK izpratnē, komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas attīra stingrāk vai attīra līdzvērtīgi atbilstoši minētās direktīvas 5. pantam,

neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piecās “jutīgās zonās” Direktīvas 91/271/EEK izpratnē minimālais samazinājuma procents vispārējam visās komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ienākošajam daudzumam ir vismaz 75 % no kopējā fosfora daudzuma un vismaz 75 % no kopējā slāpekļa daudzuma atbilstoši minētās direktīvas 5. panta 4. punktam,

neveicot vajadzīgos pasākumus, lai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas tiek izveidotas atbilstīgi Direktīvas 91/271/EKK 4.– 7. panta prasībām, projektētu, celtu, darbinātu un uzturētu, nodrošinot apmierinošu darbību visos parastajos vietējos klimata apstākļos un lai iekārtu projektēšanā tiktu ņemtas vērā piesārņojuma daudzuma izmaiņas dažādos gadalaikos 617 aglomerācijās saskaņā ar minētās direktīvas 10. pantu,

nav izpildījusi Direktīvas 91/271/EEK 3. un/vai 4. un/vai 5. pantā, kā arī 10. pantā paredzētos pienākumus;

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pieteikumā Komisija apgalvo, ka Itālijas Republika vairākās savas valsts teritorijas daļās nav pareizi īstenojusi Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.

Vispirms Komisija konstatē vairākus Direktīvas 3. panta – kura 1. punkta otrajā daļā un 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm bija jānodrošina, ka vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim visām aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents (c.e.) ir 2000 un vairāk, ir komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas, kas atbilst I pielikuma A daļā noteiktajām prasībām, – pārkāpumus. Vairākās aglomerācijās, kas atrodas Abruco [Abruzzo], Kalabrijas [Calabria], Kampānijas [Campania], Friuli-Venēcijas Džūlijas [Friuli Venezia Giulia], Lombardijas [Lombardia], Apūlijas [Puglia], Sicīlijas [Sicilia], Valles d’Aostas [Valle d’Aosta] un Venēcijas [Veneto] reģionos, šis pienākums nav izpildīts pienācīgi.

Turklāt Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. un 3. punktā ir paredzēts, ka vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim visai notekūdeņu novadīšanai no aglomerācijām, kuru c.e. ir vairāk par 10 000, vai visai notekūdeņu novadīšanai no aglomerācijām, kuru c.e. ir no 2000 līdz 10 000, dalībvalstīm bija jānodrošina, ka komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas tiktu atkārtoti attīrīti vai tiktu attīrīti līdzvērtīgi atbilstoši I pielikuma B daļā paredzētajām prasībām. Komisija konstatēja, ka iepriekš minētās normas nav ievērotas daudzās aglomerācijās, kas atrodas Abruco [Abruzzo], Bazilikatas [Basilicata], Kalabrijas [Calabria], Kampānijas [Campania], Friuli-Venēcijas Džūlijas [Friuli Venezia Giulia], Lacio [Lazio], Ligūrijas [Liguria], Lombardijas [Lombardia], Markes [Marche], Apūlijas [Puglia], Pjemontas [Piemonte], Sardīnijas [Sardegna], Sicīlijas [Sicilia], Toskānas [Toscana], Umbrijas [Umbria], Valles d’Aostas [Valle d’Aosta] un Venēcijas [Veneto] reģionos.

Direktīvas 5. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts, ka vēlākais līdz 1998. gada 31. decembrim dalībvalstīm bija jānodrošina, ka no aglomerācijām, kuru c.e. ir vairāk par 10 000, visiem komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms izvadīšanas jutīgajās zonās tiek veikta stingrāka attīrīšana, nekā noteikts 4. pantā. Komisija konstatēja, ka iepriekš minētās normas nav ievērotas vairākās aglomerācijās, kas atrodas Bazilikatas [Basilicata], Friuli-Venēcijas Džūlijas [Friuli Venezia Giulia], Lacio [Lazio], Markes [Marche], Apūlijas [Puglia], Sardīnijas [Sardegna] un Venēcijas [Veneto] reģionos.

Attiecībā uz jutīgām zonām Direktīvas 5. panta 4. punktā pēc tam ir paredzēta iespēja nepiemērot minētā panta 2. un 3. punktā izklāstītās prasības atsevišķām komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ar nosacījumu, ka tiek pierādīts, ka kopējā minimālā samazinājuma procentuālā daļa visās attīrīšanas iekārtās attiecīgajā jutīgajā zonā ir vismaz 75 % no kopējā fosfora daudzuma un vismaz 75 % no kopējā slāpekļa daudzuma. Tas neesot ticis pierādīts attiecībā uz vairākām jutīgajām zonām, kas atrodas Itālijas teritorijā.

Visbeidzot, Direktīvas 91/271/EEK 4. un 5. panta neievērošana ietver arī minētās direktīvas 10. panta pārkāpumu, saskaņā ar kuru komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu projektēšanai, celšanai, darbināšanai un uzturēšanai ir jānotiek, nodrošinot apmierinošu darbību visos parastajos vietējos klimata apstākļos.

____________

1 OV 1991, L 135, 40. lpp.