Language of document : ECLI:EU:F:2007:123

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 5. jūlijā

Lieta F‑26/06

Marli Bertolete u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieki – Klasificēšana un atalgojums – Briseles Infrastruktūras un loģistikas birojs (BIB) – Bērnudārza audzinātājas – Bijušie darbinieki, kuru darba attiecībām ir piemērojamas Beļģijas tiesības – Piemērojamās sistēmas maiņa – Vienlīdzīga attieksme

Priekšmets Prasība, kas iesniegta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Bertolete un astoņi citi Komisijas līgumdarbinieki lūdz atcelt iestādes, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmumus, ar kuriem ir noteikta viņu klasifikācija un atalgojums atbilstoši līgumdarbinieku līgumiem, kas parakstīti 2005. gada aprīlī un stājās spēkā tā paša gada 1. maijā, kā arī atcelt minētās iestādes 2005. gada 21. novembra lēmumus, ar kuriem ir noraidītas sūdzības, ko prasītāji iesnieguši par pirmajiem minētajiem lēmumiem

Nolēmums Atcelt lēmumus, ar kuriem Komisija noteikusi prasītāju atalgojumu saskaņā ar 2005. gada aprīlī parakstītajiem līgumdarbinieku līgumiem. Prasību pārējā daļā noraidīt. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem. Prasītāji sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Klasificēšana

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punkts un 82. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Atalgojums

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Atalgojums

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punkts)

1.      Saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 2. punktu minimālie nosacījumi izglītībai un profesionālajai pieredzei, kas izvirzīti līgumdarbinieka pieņemšanai darbā II un III funkciju grupā, ir vienādi: attiecīgai personai ir jābūt diplomam, kas apliecina pēcvidusskolas izglītības līmeni vai tāda līmeņa vidējo izglītību, kas ļauj iegūt pēcvidusskolas izglītību, un – pēdējā gadījumā – attiecīgai vismaz triju gadu profesionālai pieredzei, vai arī, ja dienesta intereses to attaisno, līdzvērtīga līmeņa arodizglītībai vai profesionālai pieredzei.

Precizējumi, kas šajā sakarā ir sniegti Vispārīgo īstenošanas noteikumu attiecībā uz Komisijas līgumdarbinieku pieņemšanas darbā un nodarbināšanas kārtību 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, nevar atspēkot šo konstatējumu, it īpaši saistībā ar nosacījumu pamatot, ka ir iegūta vidējā izglītība, kuru apliecina diploms, kas ļauj iegūt pēcvidusskolas izglītību. Šis pēdējais minētais diploms, ja tā īpašnieks var atsaukties uz attiecīgu vismaz triju gadu profesionālo pieredzi, faktiski dod iespēju strādāt gan amatā, kas ietilpst II funkciju grupā, gan amatā, kas ietilpst III funkciju grupā.

Šajos apstākļos tas vien, ka attiecīgie darbinieki var atsaukties uz diplomu, kas ļauj iegūt pēcvidusskolas izglītību, nevar būt pamats viņu pieņemšanai darbā drīzāk III funkciju grupā, nevis II funkciju grupā.

Turklāt Komisija ir pieņēmusi Vispārīgos īstenošanas noteikumus par pārejas pasākumiem, kas ir piemērojami Briseles mazbērnu novietnēs un bērnudārzos strādājošajiem Briseles Infrastruktūras biroja darbiniekiem, lai reglamentētu tās rīcības brīvību, piemērojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punktu, kurā ir noteikti dažādu funkciju grupu uzdevumi. No minēto vispārīgo īstenošanas noteikumu 1. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta skaidri izriet, ka personas, kuras tiek nodarbinātas kā bērnu aukles, ietilpst II funkciju grupā, izņemot, ja viņām ir “personāla administratīvā koordinatora atbilstoši Beļģijas tiesībām” statuss, jo tad viņas ietilpst III funkciju grupā.

(skat. 38.–41. punktu)

2.      No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punkta formulējuma skaidri izriet, ka piemaksas atalgojumam maksāšana gadījumā, ja darbinieks, ar kuru iepriekš iestāde bija noslēgusi darba līgumu atbilstoši valsts tiesībām, tiek pieņemts darbā kā līgumdarbinieks, kā rezultātā samazinās viņa atalgojums salīdzinājumā ar atalgojumu, ko viņš saņēma iepriekšējā statusā, ir vienīgi iestādes izvēle. Turklāt minētais 2. panta 2. punkts piešķir iestādei plašu rīcības brīvību, nosakot piemaksas summu, jo tai ir jāņem vērā atšķirības starp valsts tiesībām, kas ir piemērojamas nodokļu, sociālā nodrošinājuma un pensiju jautājumos, un līgumdarbiniekam piemērojamiem noteikumiem.

Komisija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punktu ir īstenojusi, pieņemot Vispārīgo īstenošanas noteikumu par pārejas pasākumiem, kas ir piemērojami Briseles mazbērnu novietnēs un bērnudārzos strādājošajiem Briseles Infrastruktūras biroja darbiniekiem, 7. un 8. pantu, kā arī šo vispārīgo īstenošanas noteikumu I–III pielikumu. Saskaņā ar šiem pēdējiem noteikumiem tā faktiski ir uzņēmusies noteiktām līgumdarbinieku kategorijām izmaksāt piemaksu atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai. Šī pēdējā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punkta īstenošanas kārtība tomēr nedrīkst pārkāpt civildienestu regulējošas tiesību normas ar augstāku juridisko spēku.

(skat. 80., 81. un 83. punktu)

3.      Lai noskaidrotu, vai ģimenes pabalstu iekļaušana, nosakot neto atalgojumu, no vienas puses, līgumdarbiniekam un, no otras puses, darbiniekam, kura darba attiecībām ir piemērojamas valsts tiesības, var būt nelabvēlīga līgumdarbiniekiem, kuru apgādībā Vispārīgo īstenošanas noteikumu par pārejas pasākumiem, kas ir piemērojami Briseles mazbērnu novietnēs un bērnudārzos strādājošajiem Briseles Infrastruktūras biroja darbiniekiem, 7. un 8. pantā paredzētajos datumos bija bērni, salīdzinājumā ar tiem, kuru apgādībā šajos pašos datumos bērnu nebija, pirmkārt, ir jākonstatē, ka šīs divas līgumdarbinieku kategorijas atrodas salīdzināmās situācijās, ievērojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 2. panta 2. punkta mērķi, proti, kompensēt iespējamu atalgojuma samazinājumu, kas rodas, attiecīgajai personai pārejot līgumdarbinieka statusā.

Otrkārt, ģimenes pabalstu iekļaušana, nosakot neto atalgojumu, no vienas puses, līgumdarbiniekam un, no otras puses, darbiniekam, kura darba attiecībām ir piemērojamas valsts tiesības, tieši ietekmē piemaksas noteikšanu, salīdzinot šos neto atalgojumus saskaņā ar kārtību, kas paredzēta iepriekš minēto vispārīgo īstenošanas noteikumu I pielikumā. Gadījumā, ja Kopienu ģimenes pabalstu summa, kas iekļauta pirmajā no salīdzināmajiem gadījumiem, būtu lielāka nekā saskaņā ar dienesta dalībvalsts tiesību aktiem saņemtā pabalstu summa, kas ir iekļauta otrajā no salīdzināmajiem gadījumiem, atalgojuma piemaksa, kas tiek izmaksāta tiem, kam dienā, kad tie iegūst līgumdarbinieka statusu, jau ir viens vai vairāki viņu apgādībā esoši bērni, tiktu atbilstoši samazināta.

No tā izriet, ka ģimenes pabalstu iekļaušana, nosakot atalgojumu, var radīt atšķirīgu attieksmi no algas viedokļa atkarībā no tā, vai Vispārīgo īstenošanas noteikumu 7. un 8. pantā norādītajos datumos attiecīgajam līgumdarbiniekam bija vai nebija apgādājami bērni, nostādot nelabvēlīgā stāvoklī darbinieku, kura apgādībā šajos datumos bija viens vai vairāki apgādājami bērni. Šajā sakarā apstāklis, ka ģimenes pabalsti ir atalgojuma sastāvdaļa, kas Kopienām ir jāmaksā saviem ierēdņiem vai darbiniekiem, tomēr nevar attaisnot atšķirīgu attieksmi pret līgumdarbiniekiem, ja runa ir tikai par to, lai viņiem piešķirtu algas piemaksu, kuras uzdevums ir kompensēt atalgojuma samazināšanu sakarā ar pāreju no valsts tiesībās paredzētās sistēmas uz Kopienu tiesībās noteikto sistēmu.

Līdz ar to, tā kā nav nekāda objektīva pamatojuma, Vispārīgo īstenošanas noteikumu par pārejas pasākumiem, kas piemērojami Briseles mazbērnu novietnēs un bērnudārzos strādājošajiem Briseles Infrastruktūras biroja darbiniekiem, I pielikuma A un B punktā, uz kuriem ir norāde šo pašu vispārīgo īstenošanas noteikumu 7. pantā, ir pārkāpts vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips.

(skat. 84.–89. punktu)