EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2012. gada 5. decembrī

Lieta F‑109/12

Sabine Scheidemann

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Starpiestāžu pārcelšana paaugstināšanas amatā ietvaros, kuras laikā ierēdnis ir bijis paaugstināms amatā sākotnējā iestādē – Lūgums paaugstināt amatā ar atpakaļejošu spēku – Tiešs noraidošs lēmumu, kas pieņemts pēc netieša lēmuma – Sūdzības iesniegšanas termiņš – Nokavējums – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEKL atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru S. Scheidemann, Eiropas Komisijas ierēdne, būtībā lūdz atcelt Eiropas Parlamenta 2011. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru noraidīts viņas lūgums paaugstināt amatā ar atpakaļejošu spēku no 2010. gada 1. janvāra

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Absolūts raksturs – Pārbaude pēc tiesas ierosmes

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noteiktā termiņā neapstrīdēts netiešs lēmums noraidīt lūgumu – Vēlāks tiešs lēmums – Apstiprinošs tiesību akts

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Trīs mēnešu termiņš sūdzības iesniegšanai par nelabvēlīgu aktu, ko paredz Civildienesta noteikumu 90. pants, ir sabiedriskās kārtības termiņš, un lietas dalībnieki un tiesa nevar ar to brīvi rīkoties, jo tas ticis ieviests, lai nodrošinātu tiesiskā stāvokļa skaidrību un drošību, kā arī tiesisku noteiktību. Tādējādi Savienības tiesai ir pēc savas ierosmes jāpārbauda, vai šis termiņš ir ievērots.

Tam, ka iestāde atbildes uz administratīvo sūdzību stadijā nav norādījusi, ka tā ir novēlota un tādēļ nepieņemama, vai, pat ja tā ir skaidri norādījusi, ka prasītājs vēl var celt prasību tiesā, nav ietekmes uz prasības pieņemamību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Šādu apstākļu rezultātā nevar atkāpties no obligāto termiņu sistēmas, kura ir izveidota ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu, un vēl jo mazāk – atbrīvot Civildienesta tiesu no tās pienākuma pārbaudīt Civildienesta noteikumos noteikto termiņu ievērošanu.

(skat. 17. un 20. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 7. septembris, T‑358/03 Krahl/Komisija, 35. punkts un tajā minētā judikatūra; 2009. gada 15. janvāris, T‑306/08 P Braun‑Neumann/Parlaments, 37. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Pieteikuma tiešam noraidījumam pēc netieša lēmuma par šī paša pieteikuma noraidīšanu pieņemšanas ir tikai apstiprinošs raksturs, kas neļauj ieinteresētajam ierēdnim uzsākt pirmstiesas procedūru, atjaunojot termiņu sūdzības iesniegšanai. Turklāt, lai gan Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta otrajā ievilkumā ir paredzēts, ka, ja sūdzība noraidīta ar tiešu lēmumu, kas pieņemts pēc netieša lēmuma, bet pārsūdzības termiņā, termiņš tiek atjaunots, šis noteikums attiecas tikai uz pārsūdzības termiņiem, kas pastāv attiecībā uz lēmumu, ar ko ir noraidīta sūdzība, un nav piemērojams pārsūdzības termiņam, kas pastāv attiecībā uz lēmumu, ar ko ir noraidīts pieteikums. Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta otrais ievilkums ir īpašs pārsūdzības termiņu aprēķināšanas noteikums, kas ir jāinterpretē gramatiski un šauri.

(skat. 18. un 19. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 5. jūlijs F‑73/10 Coedo Suárez/Padome, 37. un 38. punkts un tajā minētā judikatūra.