EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2014. gada 15 oktobrī
Lieta F‑107/13
José António de Brito Sequeira Carvalho
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Pensionēts ierēdnis – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Ieturējums no pensijas – Apsūdzības liecinieka uzklausīšana Disciplinārlietu kolēģijā – Attiecīgā ierēdņa neuzklausīšana – Tiesību tikt uzklausītam neievērošana
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko J. A. de Brito Sequeira Carvalho galvenokārt lūdz, lai tiktu atcelts Eiropas Komisijas 2013. gada 14. marta lēmums kā disciplinārsodu uz diviem gadiem noteikt viņam vienas trešdaļas ieturējumu no ikmēneša neto pensijas, kā arī lai Komisijai tiktu piespriests atlīdzināt kaitējumu, kas tam, viņaprāt, ir nodarīts
Nolēmums Atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 14. marta lēmumu, ar kuru J. A. de Brito Sequeira Carvalho kā disciplinārsodu uz diviem gadiem nosaka vienas trešdaļas ieturējumu no ikmēneša neto pensijas. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina J. A. de Brito Sequeira Carvalho tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Robežas – Dienesta intereses – Pārkāpums, kas izdarīts ar disciplinārlietas uzsākšanas faktu – Neesamība
2. Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Pienākums veikt iepriekšēju vai papildu izmeklēšanu – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 86. pants un IX pielikuma 3. un 17. pants)
3. Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Process Disciplinārlietu kolēģijā – Tiesību uz aizstāvību un procesa sacīkstes rakstura ievērošana
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Civildienesta noteikumu IX pielikuma 4. pants, 16. panta 1. punkts un 22. panta pirmā daļa)
4. Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Process iecēlējinstitūcijā – Tiesību uz aizstāvību un procesa sacīkstes rakstura ievērošana – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. panta pirmā daļa)
5. Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Process Disciplinārlietu kolēģijā – Medicīniski atzīta nespēja uzklausīt ierēdni Disciplinārlietu kolēģijā – Lūgums pārcelt uzklausīšanu – Pārcelšanas atteikuma pamatojums
(Civildienesta noteikumu IX pielikums)
1. Pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses prasības nevar interpretēt tādējādi, ka tās liegtu iecēlējinstitūcijai uzsākt un izmeklēt disciplinārlietu pret ierēdni. Šāds lēmums vispirms tiek pieņemts iestādes interesēs, lai ierēdņa Civildienesta noteikumos paredzēto pienākumu iespējamā neizpilde tiktu konstatēta un, ja tā notikusi, sodīta.
Šajā ziņā ierēdnis nevar aizbildināties ar to, ka ir iesniedzis lūgumu vai sūdzību, lai trešajām personām izplatītu apsūdzības par kādu savu kolēģi. Pat izmantojot Civildienesta noteikumu 90. pantā noteiktās tiesības par lūguma vai sūdzības iesniegšanu iecēlējinstitūcijai, ierēdnim ir jāievēro mērenība un atturība, ko viņam uzliek objektivitātes un neitralitātes pienākums, kā arī cieņas pret amatu, cieņas pret cilvēkiem un nevainīguma prezumpcijas ievērošana. Turklāt, ja ierēdnis vēlas brīdināt savu iestādi par kāda sava kolēģa uzvedību, viņam jāizmanto tiesību aizsardzības līdzekļi, kas viņam ir pieejami saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a, 22.b vai 24. pantu, nevis jāizplata apsūdzības par šo kolēģi, – kas noteikti kaitē šī kolēģa profesionālajai reputācijai. Tātad, trešajām personām izplatīdams šādas apsūdzības, ierēdnis neizpilda savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus. Šajos apstākļos iecēlējinstitūcijai ir jāveic visi vajadzīgie administratīvie pasākumi, tostarp jāuzsāk un jāizmeklē disciplinārlieta.
(skat. 76.–78. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: spriedums Brendel/Komisija, T‑55/03, EU:T:2004:316, 133. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedumi A un G/Komisija, F‑124/05 un F‑96/06, EU:F:2010:2, 377. punkts un De Brito Sequeira Carvalho/Komisija, F‑126/11, EU:F:2013:126, 72. un 88. punkts.
2. Uz iepriekšējas izmeklēšanas uzsākšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. pantam vai papildu izmeklēšanas uzsākšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 17. pantu attiecas iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība vai Disciplinārlietu kolēģijas rīcības brīvība. Šajās tiesību normās nav paredzēts, ka izmeklēšanas uzsākšana notiktu automātiski, tāpat tajās nav paredzēts, ka jautājums būtu par pienākumu, kas iecēlējinstitūcijai būtu noteikts ikreiz, kad tiek pieņemts, ka ir notikusi Civildienesta noteikumos paredzēto pienākumu neizpilde.
Turklāt, ja no Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. panta izriet, ka iecēlējinstitūcija īsteno savas pilnvaras disciplinārlietās, pamatojoties uz izmeklēšanas ziņojumu, tad nekas tai neliedz veikt šādu izmeklēšanu, veicot vienkāršu pārbaudi par faktiem, kas tai darīti zināmi, neveicot papildu pasākumus.
(skat. 90. un 91. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: spriedums De Brito Sequeira Carvalho/Komisija, EU:F:2013:126, 123. punkts un tajā minētā judikatūra.
3. Disciplinārlietā, kas reglamentēta Civildienesta noteikumos, tiesības tikt uzklausītam Eiropas Savienības Pamattiesību hartas izpratnē ir ieviestas, pirmkārt, ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 16. panta 1. punktu, kurā ir precizēts, ka Disciplinārlietu kolēģija uzklausa attiecīgo ierēdni, un, otrkārt, ar tā paša pielikuma 4. pantu, kurā ir paredzēts, ka ierēdni, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar uzklausīt atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, var lūgt rakstveidā paust savus apsvērumus, vai viņu var pārstāvēt paša izvēlēta persona.
Turklāt disciplinārlietas sacīkstes rakstura ievērošanas dēļ izmeklēšanā apsūdzētajam ierēdnim vai viņa aizstāvim tiek dota iespēja piedalīties liecinieku uzklausīšanā, kura tiek veikta, un uzdot lieciniekiem jautājumus, kuri viņam šķiet noderīgi aizstāvībai. Tāpat, ja Disciplinārlietu kolēģija neuzskata, ka ir guvusi pietiekamu skaidrību par faktiem, kuros tiek vainota ieinteresētā persona, vai par apstākļiem, kādos šie fakti notikuši, tad tā atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 17. panta 1. punktam pierasa veikt izmeklēšanu, kas balstīta uz sacīkstes principu.
(skat. 100. un 109. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: spriedums Connolly/Komisija, T‑34/96 un T‑163/96, EU:T:1999:102, 61. punkts.
4. Attiecībā, konkrēti, uz iecēlējinstitūcijas pienākumu pēc tam, kad Disciplinārlietu kolēģija tai ir nosūtījusi savu atzinumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā uzklausīt ierēdni, – fakts, ka ieinteresētā persona nav tikusi uzklausīta saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. panta pirmo daļu, neizraisa lēmuma, ar ko tai tiek noteikts disciplinārsods, atcelšanu, ja tajā, ka šis pienākums nav izpildīts, ir vainojama pati ieinteresētā persona.
Apstākļos, kuros iecēlējinstitūcijas veikta attiecīgā ierēdņa uzklausīšana pirms lēmuma, ar ko tam tiek noteikts disciplinārsods, pieņemšanas nevar novērst nedz attiecīgā ierēdņa neuzklausīšanu Disciplinārlietu kolēģijā, nedz arī ipso jure to, ka iecēlējinstitūcijas izsaukta apsūdzības liecinieka uzklausīšanai Disciplinārlietu kolēģijā nav sacīkstes rakstura, ir jāsecina, ka attiecīgā ierēdņa tiesības tikt uzklausītam nav ievērotas.
(skat. 101. un 122. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: spriedums Stevens/Komisija, T‑277/01, EU:T:2002:302, 41. punkts un tajā minētā judikatūra.
5. Tā kā ierēdnis, kurš, apliecinādams to ar medicīnisku izziņu, ir laikus pienācīgi brīdinājis Disciplinārlietu kolēģiju par savu slimības atvaļinājumu, kurā ietilpst arī diena, kurā paredzēta viņa uzklausīšana, viņa iestādei ar citu medicīnisko atzinumu vai ticamu, saskanīgu netiešu pierādījumu kopumu ir jāpierāda, ka viņš, gluži pretēji, var ierasties minētajā uzklausīšanā vai ka viņa prombūtnei patiesībā nav neviena objektīva iemesla.
Tā nav gadījumā, kad Disciplinārlietu kolēģija neveic nevienu darbību, lai pārbaudītu ierēdņa iesniegtā medicīniskā pamatojuma patiesīgumu vai precīzo apjomu, tāpat neveic nevienu pasākumu, kas ļautu ierēdnim piedalīties šajā uzklausīšanā, it īpaši, izlemjot vismaz vienu reizi pārcelt šo uzklausīšanu uz jaunu, piemērotu datumu.
(skat. 111. un 117. punktu)