EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2012. gada 25. oktobrī

Lieta F‑8/12

BY

pret

Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA)

EASA personāls – Pagaidu darbinieks – Iepriekšējs administratīvais process – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko BY lūdz atlīdzināt kaitējumu, kurš iespējami nodarīts ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk tekstā – “EASA” vai “aģentūra”) izpilddirektora 2011. gada 10. jūnija lēmumu viņu atlaist no darba ar šā gada 15. decembri, un psiholoģisko vardarbību, no kā viņš cietis, strādājot aģentūrā

Nolēmums      BY prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu, izņemot to prasījumu daļu, kurā ir lūgts piespriest EASA samaksāt atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts atlaišanas dēļ, un tikai, ciktāl tajā šajā ziņā ir celts iebildums par rūpības pienākuma neievērošanu. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Nelabvēlīga lēmuma esamība – Iespēja celt prasību par zaudējumu atlīdzību, nelūdzot atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prasība atbilstoši administrācijas pienākumam atlīdzināt zaudējumus, ko ierēdnim radījusi trešā persona – Pieņemamība – Nosacījums – Valsts tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšana – Izņēmums – Efektīvas tiesību aizsardzības iespējas neesamība

(Civildienesta noteikumu 24. panta otrā daļa)

1.      Nelabvēlīga lēmuma gadījumā Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē pirmstiesas procedūra ir jāuzsāk ar sūdzību par šo lēmumu, un nekas neliedz ieinteresētajai personai jau šajā stadijā nolemt lūgt tikai to, ka tiek atlīdzināts kaitējums, kas tai ir nodarīts ar apstrīdēto tiesību aktu, nelūdzot to atcelt.

Tomēr, lai prasība būtu pieņemama, tā nedrīkst grozīt ne sūdzības pamatu, ne tās priekšmetu. Šajā ziņā, pirmkārt, runājot par lūgumu atlīdzināt zaudējumus priekšmetu, kas ir norādīts attiecīgi sūdzībā un prasībā, kvantitatīva atšķirība zaudējumu atlīdzības apmēra novērtējumā nevar atspēkot minētā priekšmeta identiskumu, ja abos gadījumos tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas ir nodarīts ar apstrīdēto lēmumu. Turklāt prasījumus par zaudējumu atlīdzību var izvirzīt gan sūdzībā, gan pirmoreiz prasības pieteikumā, kad tiek apstrīdēts nelabvēlīgs lēmums. Vēl jo vairāk cietušais ierēdnis vai darbinieks, iesniedzot prasību tiesā, var grozīt savā sūdzībā lūgtās atlīdzības apmēru.

Otrkārt, runājot attiecīgi par sūdzības un prasības pamatu, parasti strīda pamats mainās un tādējādi netiek ievērots noteikums par savstarpējo atbilstību, ja ieinteresētā persona, kas savā sūdzībā apstrīd tikai tai nelabvēlīga akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus, prasības pieteikumā norāda pamatus pēc būtības, vai – pretējā gadījumā, ja minētā ieinteresētā persona, kas savā sūdzībā apstrīdējusi tikai tai nelabvēlīgā akta tiesiskumu pēc būtības, vēlāk iesniedz prasības pieteikumu, kurā ir norādīti pamati, kas attiecas uz šī akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus.

(skat. 41., 43., 45. un 46. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. maijs, T‑284/02 Dionyssopoulou/Padome, 61.–63. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑4/07 Skoulidi/Komisija, 60.–67. punkts; 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 109. un 120. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Civildienesta noteikumu 24. panta otrās daļas mērķis ir to zaudējumu atlīdzība, kas ierēdnim vai darbiniekam ir nodarīti kādas trešās personas vai citu ierēdņu, kas minēti šā paša panta pirmajā daļā, rīcības dēļ, ja vien viņš nav varējis iegūt atlīdzību no tās īstenotājiem. Prasības par zaudējumu atlīdzību, ko ierēdnis vai darbinieks cēlis saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. panta otro daļu, pieņemamība tātad ir pakārtota valsts tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšanas nosacījumam, ja tie efektīvi nodrošina ieinteresēto personu aizsardzību un to rezultātā var tikt izmaksāta atlīdzība par apgalvotajiem zaudējumiem.

(skat. 50. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2006. gada 5. oktobris, C‑365/05 P Schmidt‑Brown, 78. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 9. marts, T‑254/02 L/Komisija, 148. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2011. gada 12. jūlijs, T‑80/09 P Komisija/Q, 67. punkts.