Language of document : ECLI:EU:F:2009:58

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)

2009. gada 11. jūnijā

Lieta F‑72/08

Michalis Ketselidis

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Pagaidu atbilde – Atvainojama maldība – Neesamība – Netiešs lēmums par noraidīšanu – Novēlota sūdzība – Nepieņemamība – Kopienu tiesas spriedums – Būtisks jauns fakts – Neesamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M. Ketselidis lūdz atcelt iecēlējinstitūcijas netiešo lēmumu, ar kuru noraidīts viņa lūgums pārrēķināt pensijas ikgadējās iemaksas sakarā ar viņas Grieķijas iegūto pensijas tiesību statistiskā ekvivalenta pārnešanu uz Kopienu sistēmu

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Galīga administratīva lēmuma pārskatīšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Iestādes pagaidu lēmums par ierēdņa prasību – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Noilgums – Atvainojama maldība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Lūguma iesniegšanu par lēmuma, kurš ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu pēc tam, kad beidzies termiņš prasības celšanai, var attaisnot jauna un būtiska fakta esamība. Attiecīgajam faktam jābūt tādam, kas var būtiski grozīt tās personas situāciju, kas vēlas panākt šī lēmuma pārskatīšanu. Turklāt attiecīgajai personai administratīvā sūdzība jāiesniedz pieņemamā termiņā. Šīs personas intereses lūgt administratīvo situāciju pielāgot jaunajam tiesiskajam regulējumam jāsamēro ar tiesiskās drošības prasību.

(skat. 32.–36. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 26. septembris, 231/84 Valentini/Komisija, Recueil, 3027. lpp., 14. punkts; 1986. gada 13. novembris, 232/85 Becker/Komisija, Recueil, 3401. lpp., 10. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 25. marts, T‑202/97 Koopman/Komisija, Recueil FP, I‑A‑163. un II‑511. lpp., 24. punkts; 2001. gada 7. februāris, T‑186/98 Inpesca/Komisija, Recueil, II‑557. lpp., 51. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. janvāris, F‑92/05 Genette/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 62. punkts.

2.      Paziņojums, kurā norādīts, ka lūgums, kas iesniegts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, joprojām tiek izskatīts un ka attiecīgās iestādes dienesti vēl nav izdarījuši galīgo secinājumu, nerada nekādas juridiskas sekas un it īpaši nevar pagarināt Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētos termiņus. Tiesvedības dalībnieki nevar pagarināt Civildienesta noteikumu 91. pantā paredzētos termiņus pēc saviem ieskatiem, jo šie termiņi ir absolūti un to precīza ievērošana nodrošina tiesisko situāciju skaidrību un drošību.

(skat. 52. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1965. gada 17. jūnijs, 43/64 Müller/Padome, Recueil, 499. lpp.; 1972. gada 17. februāris, 40/71 Richez‑Parise/Komisija, Recueil, 73. lpp., 8. un 9. punkts.

3.      Noteikumu, kas attiecas uz termiņiem sūdzības iesniegšanai un prasības celšanai, neievērošana nevar radīt situāciju, ka prasības pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams gadījumā, ja šī neievērošana izriet no ierēdņa atvainojamas maldības. Atvainojamas maldības jēdziens tomēr var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, kuros arī iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši var radīt pieļaujamu tāda indivīda maldību, kas rīkojas labticīgi un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta indivīda.

Ja situācijā, kurā iestāde pagaidu atbildi sniedz neilgi pirms Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā paredzētā termiņa beigām, tiktu atzīts, ka ierēdņa pieļautajai maldībai piemīt atvainojams raksturs, iedibinātajai judikatūrai, saskaņā ar kuru paziņojums, kurā norādīts, ka lūgums, kurš joprojām tiek izskatīts, nerada nekādas juridiskas sekas un it īpaši nepagarina Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētos termiņus, atņemtu tās iedarbību un būtu pretrunā atvainojamas maldības jēdziena šaurai interpretācijai.

(skat. 55., 57. un 58. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2003. gada 15. maijs, C‑193/01 P Pitsiorlas/Padome un ECB, Recueil, I‑4837. lpp., 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 10. aprīlis, T‑186/01 Robert/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑131. un II‑631. lpp., 54. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑167. lpp., 40. punkts.