CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 28. septembrī
Lieta F‑42/07
Antonio Prieto
pret
Eiropas Parlamentu
Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Pirms 2004. gada 1. maija publicēts iekšējais konkurss – Pirms 2006. gada 1. maija piemēroto kandidātu sarakstā iekļauts pagaidu darbinieks – Klasificēšana pakāpē – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts un 13. panta 1. punkts – Sekretariāta piemaksa – Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami nepamatota
Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam un ar ko A. Prieto lūdz atcelt Parlamenta 2006. gada 9. jūnija lēmumu viņu iecelt amatā par pārbaudāmo ierēdni, sākot ar 2006. gada 1. jūliju, klasificējot viņu AST 2 pakāpes 3. līmenī
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkts; XIII pielikuma 5. panta 4. punkts, 12. panta 3. punkts un 13. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)
2. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē un klasificēšana līmenī – Pagaidu darbinieks, kas iecelts ierēdņa amatā
(Civildienesta noteikumu 32. pants; XIII pielikuma 5. panta 4. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants)
3. Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti precīzi solījumi
1. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts attiecas uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir iekļauti “kandidātu, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā, sarakstā”, kā arī uz tiem, kuri ir “iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Lai gan konkurss “pārcelšanai no vienas kategorijas citā” pēc savas būtības arī ir iekšējais konkurss, attiecīgā norma ir jāinterpretē, tai piešķirot lietderīgu iedarbību un pēc iespējas izvairoties no tās interpretēšanas tā, ka varētu rasties secinājums par šīs normas dublēšanos. Šķiet, ka likumdevējs ir vēlējies attiecināt “iekšējo konkursu” uz tā sauktajiem štata ierēdņa statusa iegūšanas konkursiem, kuru mērķis ir, ievērojot visus Civildienesta noteikumus, kas reglamentē piekļuvi Eiropas civildienestam, dot iespēju pieņemt darbā kā ierēdņus darbiniekus, kuriem jau ir zināma pieredze iestādē un kuri ir pierādījuši savu piemērotību vakanto amatu ieņemšanai. Šādu interpretāciju apstiprina Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkta noteikumi, kas attiecas vienīgi uz ierēdņiem, kuri ir “iekļauti kandidātu, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā, sarakstā”, neminot ierēdņus, kuri ir “iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Šāda pieminēšana nebūtu attaisnota, jo runa nav par to, ka štata ierēdņa statusu iegūst darbinieki, kas jau ir ierēdņi.
Lai varētu piemērot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, pārejai no “agrākās kategorijas” “jaunajā kategorijā” ir jānotiek vai nu tāda konkursa rezultātā, kurā tiek izveidots “kandidātu, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā, saraksts”, vai arī pēc iekšējā štata ierēdņa statusa iegūšanas konkursa, kura rezultātā var notikt šāda pārcelšana no vienas kategorijas citā. Tādējādi likumdevējs, īstenojot savu plašo rīcības brīvību gan pārejas noteikumu, gan klasificēšanas kritēriju jomā, ir novirzījies no vispārējās normas attiecībā uz darbā jaunpieņemto ierēdņu klasificēšanu pakāpē, kas ir paredzēta Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punktā, kurš ir papildināts ar minēto Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu vai 13. panta 1. punktu attiecībā uz tādiem veiksmīgajiem kandidātiem, kas ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija un pieņemti darbā attiecīgi laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim un pēc 2006. gada 1. maija, nodrošinot iespēju klasificēt citā, nevis konkursa paziņojumā norādītajā pakāpē darbiniekus, kas ir pieņemti darbā kā pārbaudāmie ierēdņi, kuriem jau ir darba pieredze iestādē un kuri iepriekš minēto konkursu rezultātā ir pierādījuši savu piemērotību ieņemt augstākas kategorijas amatus.
(skat. 48., 49., 54. un 55. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 6. marts, T‑40/96 un T‑55/96 de Kerros un Kohn‑Bergé/Komisija, 45. un 46. punkts; 1998. gada 12. novembris, T‑294/97 Carrasco Benítez/Komisija, 51. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 12. maijs, F‑13/09 Peláez Jimeno/Parlaments, 40., 41., 46. un 47. punkts.
2. Savienības tiesības tieši nenosaka ne karjeras vienotības principu, ne arī karjeras principu. A fortiori Savienības tiesībās vispārīgi nav atzītas tiesības uz karjeru pagaidu darbiniekam, kas kļuvis par ierēdni. Civildienesta noteikumu 32. panta trešajā daļā ir vienīgi noteikts, ka pagaidu darbinieks saglabā iegūto stāžu līmenī, ja viņu ieceļ par ierēdni.
Civildienesta noteikumu 32. pants un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants redakcijā, kas bija spēkā līdz 2004. gada 30. aprīlim, sniedz pagaidu darbiniekiem iespēju turpināt savu karjeru ierēdņa statusā, ievērojot Civildienesta noteikumos noteiktās procedūras, un šajā gadījumā pagaidu darbinieka statusā iegūtais stāžs līmenī tiek saglabāts tad, ja attiecīgo darbinieku ieceļ par ierēdni tajā pašā pakāpē tūlīt pēc šī perioda beigām.
Tomēr, pirmkārt, iepriekš minētās tiesību normas garantē līmenī iegūtā stāža saglabāšanu vienīgi pagaidu darbiniekam, kas iecelts par ierēdni tajā pašā pakāpē, un, otrkārt, karjeras nepārtrauktība tiek nodrošināta saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Visbeidzot, ir jākonstatē, ka, izņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, kas kā pārejas tiesību norma ir jāinterpretē šauri, pārējās Civildienesta noteikumu normās pagaidu darbiniekiem nav paredzēta iespēja tikt ieceltiem par ierēdni pakāpē, kāda tiem bija, ja viņu pakāpe ir augstāka nekā tā, attiecībā uz kuru publicēts konkurss, ko viņi izturējuši.
(skat. 61., 69. un 70. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2008. gada 5. marts, F‑33/07 Toronjo Benitez/Komisija, 87. punkts.
3. Tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību attiecas uz katru indivīdu, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka iestāde ir viņam radījusi pamatotas cerības, sniedzot viņam konkrētus solījumus precīzas, beznosacījumu un saskaņotas informācijas formā no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem.
Turpretim neviens nevar atsaukties uz šī principa neievērošanu, ja administrācija viņam nav sniegusi konkrētus solījumus.
Lai gan ir taisnība, ka attiecīgā ierēdņa kolēģa e‑pasts, kurā ir “apstiprināts, ka klasificēšana ierēdņa statusā būs tajā pašā pakāpē un līmenī kā pagaidu darbinieka statusā”, ir precīza informācija, tomēr šī informācija nenāk no iecēlējinstitūcijas, kas vienīgā ir tiesīga lemt par ierēdņu klasificēšanu.
(skat. 98., 99., 101. un 102. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 19. marts, T‑273/01 Innova Privat‑Akademie/Komisija, 26. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 96. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, F‑20/06 De Luca/Komisija, 102. punkts; 2010. gada 28. oktobris, F‑85/05 Sørensen/Komisija, 84. punkts.