Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 1. maijā Région de Bruxelles-Capitale iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 28. februāra rīkojumu lietā T-178/18 Région de Bruxelles-Capitale/Komisija

(Lieta C-352/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Région de Bruxelles-Capitale (pārstāvis: A. Bailleux, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

atcelt 2019. gada 28. februāra rīkojumu (T-178/18);

lemt par prasību atcelt tiesību aktu, kuru Région de Bruxelles-Capitale ir cēlis attiecībā uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2017/2324 (2017. gada 12. decembris), ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu 1 , un pārējā daļā nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto rīkojumu Vispārējā tiesa intereses celt prasību neesamības dēļ ir atzinusi par nepieņemamu Région de Bruxelles-Capitale celto prasību. Precīzāk sakot, Vispārējā tiesa nosprieda, ka apstrīdētā regula Région de Bruxelles-Capitale tieši nesakar LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, Région de Bruxelles-Capitale izvirza vienu pamatu, kas ir sadalīts divās daļās.

Pirmkārt, Vispārējās tiesas atteikšanās pārbaudīt prasības pieņemamības kritērijus Orhūsas konvencijas 9. panta izpratnē izrietot no šīs konvencijas 2. panta 4. punkta un 9. panta kļūdainas interpretācijas un neesot pietiekami pamatota.

Otrkārt, tieši nepietiekamā pamatojuma, kā arī LESD 263. panta ceturtās daļas un Regulas Nr. 1107/2009 20. panta 2. punkta, 32. panta 1. punkta, 36. panta 3. punkta, 41. panta 1. punkta un 43. panta 5. un 6. punkta neievērošanas dēļ Vispārējā tiesa esot secinājusi, ka prasītājs nav tieši skarts.

Apelācijas sūdzības otrajā daļā – kas attiecas uz gadījumu, ja Tiesa apmierinātu lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu un nolemtu pati lemt par prasības pieņemamību, – Région de Bruxelles-Capitale izklāsta iemeslus, kuru dēļ tā prasība ir jāatzīst par pieņemamu, jo tā atbilstot LESD 263. panta ceturtās daļas nosacījumiem.

____________

1     OV 2017, C 333, 10. lpp.