Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 3. jūlija rīkojumu apvienotajās lietās T-395/19, T-396/19, T-405/19, T-408/19, T-419/19, T-423/19, T-424/19, T-428/19, T-433/19, T-437/19, T-443/19, T-455/19, no T-458/19 līdz T-462/19, T-464/19, T-469/19 un T-477/19 Tognoli u.c./Parlaments 2020. gada 12. septembrī iesniedza Carlo Tognoli u.c.

(Lieta C-431/20 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Carlo Tognoli, Emma Allione, Luigi Alberto Colajanni, Claudio Martelli, Luciana Sbarbati, Carla Dimatore kā Mario Rigo mantiniece, Roberto Speciale, Loris Torbesi kā Eugenio Melandri mantinieks, Luciano Pettinari, Pietro Di Prima, Carla Barbarella, Carlo Alberto Graziani, Giorgio Rossetti, Giacomo Porrazzini, Guido Podestà, Roberto Barzanti, Rita Medici, Aldo Arroni, Franco Malerba, Roberto Mezzaroma (pārstāvji: M. Merola, L. Florio, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

atcelt pārsūdzēto rīkojumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izlemšanai pēc būtības;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā, atliekot lemšanu par tiesāšanās izdevumu segšanu Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 256. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantu prasītāji lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 3. jūlijā izdoto un tajā pašā datumā pasludināto rīkojumu apvienotajās lietās T-395/19, T-396/19, T-405/19, T-408/19, T-419/19, T-423/19, T-424/19, T-428/19, T-433/19, T-437/19, T-443/19, T-455/19, no T-458/19 līdz T-462/19, T-464/19, T-469/19 un T-477/19, ar kuru viņu prasības ir atzītas par acīmredzami nepieņemamām.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu prasītāji apgalvo, ka esot pieļauta tiesību kļūda, konstatējot, ka apstrīdētais lēmums nerada tiesiskas sekas LESD 263. panta izpratnē. Kļūda esot radusies tādēļ, ka neesot juridiska pamata šo lēmumu uzskatīt par pagaidu lēmumu, kā arī neesot ņemtas vērā tiesiskās sekas, kādas ir radušās lēmuma adresātiem. Apstrīdētais lēmums faktiski esot radījis tūlītējas tiesiskās sekas prasītājiem, būtiski ierobežojot viņu tiesības uz pensiju.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu prasītāji uzsver, ka esot pieļauta tiesību kļūda attiecībā uz Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pantu, to interpretējot un piemērojot neatbilstoši tā mērķim un būtībai. Šīs normas faktiskais mērķis ir novērst nevajadzīgu prasību pavairošanu. Turklāt Vispārējā tiesa, noraidīdama kā nepieņemamu gan prasību, gan grozījumu rakstu, esot pieļāvusi vēl vienu tiesību kļūdu, kā rezultātā prasītāji paradoksālā kārtā esot zaudējuši tiesības uz aizsardzību tiesā.

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu prasītāji uzsver, ka esot pieļautas divas procesuālas kļūdas, kuru dēļ rīkojums ir atceļams, proti, esot pieļauts sacīkstes principa pārkāpums un tiesību kļūda, piemērojot Vispārējas tiesas Reglamenta 126. pantu.

Pirmkārt, prasītājiem neesot bijusi iespēja sniegt atbildi uz Eiropas Parlamenta izvirzīto iebildi par nepieņemamību attiecībā uz iesniegto prasības grozījumu rakstu. Turklāt Vispārējās tiesas kļūdaino rīcību vēl vairāk pastiprinot tās lēmums neorganizēt ne procesuālo rakstu otrreizēju apmaiņu, ne arī tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, tādējādi liedzot prasītājiem iespēju izteikt savu viedokli saistībā ar iebildi par nepieņemamību attiecībā uz grozījumu rakstu, pat neņemot vērā, ka viņi bija iesnieguši šādu oficiālu lūgumu.

Papildus, Vispārējās tiesas izdarītās pretrunīgās procesuālās izvēles norādot, ka prasības nepieņemamība nav bijusi acīmredzami skaidra un nepārprotama, kā tam vajadzētu būt saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 126. pantu. Līdz ar to neesot izpildītas prasības, lai varētu piemērot minēto tiesību normu.

____________