VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2019. gada 9. aprīlī (*)
Publiski pakalpojumu līgumi – Iepirkuma procedūra – Informātikas pakalpojumu sniegšana Parlamentam, kā arī citām Savienības iestādēm un struktūrām – Izslēgšana no iepirkuma procedūrām – Potenciāls interešu konflikts – Līgumslēdzējas iestādes pieprasītās informācijas nesniegšana – Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Pārskatāmība – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Finanšu regulas 102. panta 1. punkts
Lietā T‑182/15
Sopra Steria Group SA, Ansīlevjē [Annecy-le-Vieux] (Francija), kuru pārstāv A. Verlinden, R. Martens un J. Joossen, avocats,
prasītāja,
pret
Eiropas Parlamentu, ko pārstāv B. Simon un L. Tapper Brandberg, pārstāvji,
atbildētājs,
ko atbalsta
CGI Luxembourg SA, Bertranža [Bertrange] (Luksemburga),
un
Intrasoft International SA, Luksemburga (Luksemburga),
ko pārstāv N. Korogiannakis, avocat,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt iepirkuma procedūrā PE/ITEC‑ITS14, kura attiecas uz informātikas pakalpojumu sniegšanu Parlamentam, kā arī citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, Parlamenta pieņemtos lēmumus noraidīt konsorciju IBI IUS un STEEL, kuros ietilpa prasītāja, piedāvājumus attiecībā uz 2. un 3. daļu,
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši L. Kalvo‑Sotelo Ibaņess‑Martins [L. Calvo‑Sotelo Ibáñez‑Martín] un I. Reine (referente),
sekretāre: K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 3. oktobra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2014. gada 3. aprīlī Eiropas Parlaments, rīkojoties savā un citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru vārdā, izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūrā PE/ITEC‑ITS14 attiecībā uz informātikas ārpakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā – “iepirkums”).
2 Iepirkums bija sadalīts astoņās daļās. 2.–4. daļas priekšmets bija definēts šādi:
– 2. daļa: Informācijas izplatīšanas sistēmu izstrāde un uzturēšana;
– 3. daļa: Informācijas ražošanas sistēmu izstrāde un uzturēšana;
– 4. daļa: Izstrādes gaitas pārbaude.
3 Iepirkuma procedūras specifikācijās (turpmāk tekstā – “specifikācijas”) bija paredzēts piešķirt tiesības slēgt vairākas vispārīgās vienošanās attiecībā uz katru daļu, kā arī norādīts šo vispārīgo vienošanos izpildes kaskādes mehānisms.
4 Specifikāciju I.3. pantā bija noteikts:
“Pretendenti var iesniegt piedāvājumu attiecībā uz vienu vai vairākām daļām, izņemot nesaderības gadījumus, kas atbilstoši minēti katras daļas aprakstā. Piedāvājumi, kas iesniegti attiecībā uz nesaderīgām daļām, kuras ir sakārtotas prioritārā secībā, tiks noraidīti.”
5 Specifikāciju I.4. pantā bija noteikts:
“Tirgus dalībnieki nevar ietilpt vairāk kā vienā konsorcijā, kas iesniedz piedāvājumu, nedz tikt piedāvāti apakšuzņēmēja statusā attiecībā uz tām pašām vai izslēdzošām daļām.”
6 Specifikāciju II pielikumā bija paredzēts, ka, iesniedzot piedāvājumu attiecībā uz 2. vai 3. daļu, pretendentam – kā atsevišķam līgumslēdzējam, konsorcija loceklim vai apakšuzņēmējam – ir aizliegts iesniegt piedāvājumus attiecībā uz 4. vai 6. daļu. 4. daļas gadījumā tāds pats aizliegums bija paredzēts attiecībā uz 2., 3. un 6. daļu.
7 Ar 2014. gada 8. aprīļa paziņojumu presei tika izsludināts, ka uzņēmums Sopra Group SA paredz iegādāties Groupe Steria SA.
8 2014. gada 22. maijā konsorciji IBI IUS un STEEL, kuros abos ietilpa Sopra Group, iesniedza attiecīgi piedāvājumus attiecībā uz 2. daļu un 3. daļu. Tajā pašā dienā konsorcijs TEPting, kurā ietilpa Steria Benelux SA, kas bija Groupe Steria meitasuzņēmums, iesniedza piedāvājumu attiecībā uz 4. daļu.
9 Turklāt 2014. gada 22. maijā konsorcijs CGI‑Intrasoft International, kura sastāvā bija personas, kas iestājušās lietā, t.i., CGI Luxembourg SA un Intrasoft International SA, arī iesniedza piedāvājumu attiecībā uz 3. daļu.
10 Kā izriet no lietas materiāliem, prasītāja Sopra Steria Group SA tika izveidota, Sopra Group apvienojoties ar citām vienībām, proti, Groupe Steria, tās meitasuzņēmumu Steria SA un šī pēdējā meitasuzņēmumu Steria Benelux. Minētās apvienošanās rezultātā Steria Benelux tātad ir kļuvusi par netiešu Sopra Steria Group meitasuzņēmumu.
11 2014. gada 26. jūnijā Sopra Group uzsāka Groupe Steria iegādes procesu.
12 2014. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija nolēma neiebilst pret publisku akciju apmaiņu starp Sopra Group un Groupe Steria.
13 2014. gada 6. augustā Sopra Group paziņoja, ka apmainīto kapitāldaļu minimālās proporcijas kritērijs ir izpildīts un ir iegūti 79,69 % no kapitāldaļām, kas bija darījuma priekšmets.
14 2014. gada 5. septembrī Sopra Group ieguva 90,52 % pamatkapitāla un 89,41 % balsstiesību Groupe Steria. Tajā pašā dienā Sopra Group nosaukums tika mainīts uz Sopra Steria Group.
15 Ar 2014. gada 18. septembra vēstuli Parlaments informēja konsorciju STEEL, ka tā piedāvājums ir ierindots pirmajā vietā attiecībā uz 3. daļu un ka šis konsorcijs ir viens no izraudzītajiem pretendentiem šī līguma noslēgšanai.
16 Ar šī paša datuma vēstuli Parlaments informēja konsorciju CGI‑Intrasoft International, ka tā piedāvājums ir ierindots otrajā vietā attiecībā uz 3. daļu un ka šis konsorcijs ir viens no izraudzītajiem pretendentiem šī līguma noslēgšanai.
17 2014. gada 30. oktobrī Parlaments informēja konsorciju IBI IUS, ka tā piedāvājums ir ierindots otrajā vietā attiecībā uz 2. daļu un ka šis konsorcijs ir viens no izraudzītajiem pretendentiem šī līguma noslēgšanai. Tāpat tas informēja konsorciju TEPting, ka tā piedāvājums ir ierindots otrajā vietā attiecībā uz 4. daļu un ka šis konsorcijs ir viens no izraudzītajiem pretendentiem šī līguma noslēgšanai.
18 2014. gada 10. un 12. novembrī konsorciji IBI IUS un TEPting saņēma plašāku informāciju par piedāvājumu novērtējumu attiecībā uz iepirkuma daļām, par kurām tie bija iesnieguši informācijas pieprasījumu.
19 2014. gada 12. novembrī ar personu, kas iestājušās lietā, vēstuli Parlaments tika informēts par Sopra Steria Group un Groupe Steria tuvināšanās procesu.
20 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 14. novembrī un reģistrēts ar lietas numuru T‑769/14, personas, kas iestājušās lietā, rīkojoties savā un konsorcija CGI‑Intrasoft International vārdā, cēla prasību, lūdzot, pirmkārt, atcelt Parlamenta lēmumu par to piedāvājuma ierindošanu otrajā vietā attiecībā uz 3. daļu un, otrkārt, Parlamenta lēmumu par konsorcija STEEL piedāvājuma ierindošanu pirmajā vietā attiecībā uz šo iepirkuma daļu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu minētajam konsorcijam kā pirmā ranga izraudzītajam pretendentam kaskādes mehānismā, kā arī piespriest Parlamentam atlīdzināt zaudējumus.
21 Ar Parlamenta 2014. gada 19. novembra vēstulēm konsorciji IBI IUS, STEEL un TEPting tika informēti par iepirkuma procedūru apturēšanu attiecībā uz 2. līdz 4. daļu. Minētajās vēstulēs bija norādīts šāds apturēšanas motīvs: “Šīs apturēšanas mērķis ir noskaidrot, vai Parlamenta saņemtā papildu informācija [..] ir pamatota un vai tā var ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”.
22 2014. gada 21. novembrī konsorciji IBI IUS un STEEL informēja Parlamentu par procesu, kurā Sopra Steria Group iegādājās Groupe Steria. Steria Benelux sniedza Parlamentam to pašu informāciju, ierosinot, ka tā “atsauc sevi no iepirkuma” attiecībā uz 4. daļu.
23 2014. gada 15. decembrī konsorcijs TEPting, kurā ietilpa Steria Benelux, paziņoja Parlamentam par sava attiecībā uz 4. daļu iesniegtā piedāvājuma atsaukšanu. Ar 2015. gada 13. februāra vēstuli Parlaments piekrita minētā konsorcija piedāvājuma atsaukšanai attiecībā uz šo iepirkuma daļu.
24 2014. gada 31. decembrī, beidzoties Sopra Steria Group un Groupe Steria apvienošanās procesam, Sopra Steria Group piederēja 99,99 % Steria Benelux kapitāla.
25 Ar 2015. gada 15. un 20. janvāra vēstulēm Parlaments pieprasīja papildu informāciju no konsorcijiem IBI IUS, STEEL un TEPting, kā arī no Steria Benelux. Proti, tas pieprasīja informāciju tostarp attiecībā uz Steria Benelux ekonomisko piederību Sopra Group, ņemot vērā tuvināšanās procesu un aizliegumu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām daļām, kas varēja radīt interešu konfliktu.
26 Ar 2015. gada 22. janvāra vēstuli konsorciji IBI IUS un STEEL atbildēja uz šo pieprasījumu. Ar 2015. gada 23. janvāra vēstulēm Sopra Steria Group un Steria Benelux arī sniedza pieprasīto informāciju. Šajās vēstulēs minētās četras vienības noliedza, ka pastāvētu jebkāds interešu konflikts un tātad šķērslis, lai tās iesniegtu piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām iepirkuma daļām. Turklāt tās apgalvoja, ka visa atbilstošā informācija ir tikusi iesniegta savlaicīgi.
27 Ar divām 2015. gada 13. februāra vēstulēm Parlaments informēja konsorcijus IBI IUS un STEEL par saviem lēmumiem noraidīt to piedāvājumus attiecīgi attiecībā uz 2. daļu un 3. daļu (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”). 2015. gada 16. februārī Parlaments nosūtīja šos lēmumus prasītājai.
28 Katrs no apstrīdētajiem lēmumiem vienādā veidā ir balstīts uz diviem dažādiem motīviem.
29 Pirmkārt, konsorcijiem IBI IUS, STEEL un TEPting paralēli iesniedzot piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām daļām, esot pārkāpta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “deleģētā regula”) 158. panta 3. punkta pirmā daļa un specifikāciju I.3. pants. It īpaši Parlaments uzskatīja, ka, ņemot vērā tuvināšanos starp Sopra Group un Groupe Steria, prasītāja un Steria Benelux ir kļuvušas par vienu un to pašu tirgus dalībnieku. Līdz ar to konsorciji IBI IUS un STEEL, kuros ietilpa prasītāja, un konsorcijs TEPting, kurā ietilpa Steria Benelux, bija iesnieguši piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām daļām, proti, 2. un 3. daļu, no vienas puses, un 4. daļu, no otras puses, neraugoties uz specifikāciju I.3. pantā paredzēto aizliegumu. Šajā ziņā, lai secinātu, ka prasītāja un Steria Benelux kopš 2014. gada 5. septembra veido vienu un to pašu tirgus dalībnieku, Parlaments piemēroja atspēkojamu prezumpciju, kuru prasītāja nav atspēkojusi un saskaņā ar kuru apstāklis, ka kādai sabiedrībai pieder gandrīz 100 % kādas citas sabiedrības kapitāla, kā tas ir konkrētajā gadījumā, ļautu pirmajai minētajai sabiedrībai īstenot izšķirošu ietekmi uz otru.
30 Otrkārt, tādēļ, ka Sopra Group ir ieguvusi Groupe Steria pamatkapitālu, esot radusies situācija, kas var izraisīt interešu konfliktu, un par to bija jāinformē Parlaments saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”) 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Proti, Parlamenta ieskatā, ņemot vērā, ka attiecībā uz 4. daļu izraudzītajam pretendentam bija jāizvērtē 2. un 3. daļas ietvaros sniegtie pakalpojumi, apstāklis, ka 2014. gada 5. septembrī prasītājai, kas bija konsorciju IBI IUS un STEEL locekle, netieši piederēja 90,51 % no Steria Benelux, konsorcija TEPting locekles, pamatkapitāla, var radīt neobjektivitātes risku, šim konsorcijam izpildot 4. daļu. Fakts, ka konsorcijs TEPting 2014. gada 15. decembrī ir atsaucis sevi no šīs pēdējās minētās iepirkuma daļas, neatspēkojot šo konstatējumu. Tādēļ Parlaments secināja, ka prasītājai vēlākais 2014. gada 5. septembrī bija jāpaziņo par apvienošanās darījumu. Tādējādi Parlaments uzskatīja, ka prasītāja, nesniedzot tam šo informāciju, ir pārkāpusi Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Līdz ar to tas nolēma, ka no jauna ir jāizvērtē konsorciju IBI IUS un STEEL piedāvājumi, neņemot vērā prasītāju kā šo konsorciju locekli. Šajos apstākļos tas secināja, ka šo konsorciju piedāvājumi neatbilst specifikācijās paredzētajām tehnisko spēju prasībām.
31 2015. gada 13. februārī Parlaments arī nosūtīja konsorcijam CGI‑Intrasoft International vēstuli, paziņojot, ka Parlamenta lēmums par šī konsorcija piedāvājuma ierindošanu otrajā vietā attiecībā uz 3. daļu un tā lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz šo daļu konsorcijam STEEL kā pirmā ranga izraudzītajam pretendentam kaskādes mehānismā ir atcelti un aizstāti ar jaunu lēmumu, saskaņā ar kuru konsorcija CGI‑Intrasoft International piedāvājums ir ierindots pirmajā vietā attiecībā uz šo iepirkuma daļu. 2015. gada 6. martā pēdējais minētais konsorcijs parakstīja vispārīgo vienošanos kā pirmā ranga izraudzītais pretendents kaskādes mehānismā attiecībā uz šo pašu daļu.
32 Ar 2015. gada 7. jūlija rīkojumu CGI Luxembourg un Intrasoft International/Parlaments (T‑769/14, nav publicēts, EU:T:2015:540) Vispārējā tiesa nosprieda izbeigt tiesvedību lietā par prasību, uz kuru attiecas minētais rīkojums.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
33 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 13. aprīlī, prasītāja cēla šo prasību.
34 Parlaments savu iebildumu rakstu Vispārējā tiesas kancelejā iesniedza 2015. gada 7. jūlijā.
35 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 21. septembrī, personas, kas iestājušās lietā, savā, kā arī konsorcija CGI‑Intrasoft International vārdā lūdza atļauju iestāties lietā Parlamenta prasījumu atbalstam.
36 2015. gada 30. septembrī prasītāja iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā replikas rakstu.
37 2015. gada 9. novembrī Parlaments paziņoja savu piekrišanu personu, kas iestājušās lietā, pieteikumam par iestāšanos lietā.
38 2015. gada 10. novembrī prasītāja iesniedza savus apsvērumus par pieteikumu par iestāšanos lietā, iebilstot pret to. Savos apsvērumos prasītāja aicināja Vispārējo tiesu pieprasīt Parlamentam paziņot tai pieteikuma par iestāšanos lietā 4.D pielikumā minētās 2014. gada 20. un 26. novembra vēstules, ko Parlaments bija nosūtījis personām, kas iestājušās lietā, kā arī pieteikuma par iestāšanos lietā 4.C pielikumā minēto Parlamenta 2014. gada 25. novembra vēstuli.
39 2015. gada 2. decembrī Parlaments Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza atbildes rakstu uz repliku.
40 Ar 2016. gada 7. marta rīkojumu Sopra Steria Group/Parlaments (T‑182/15, nav publicēts, EU:T:2016:165) personām, kas iestājušās lietā, tika atļauts iestāties šajā lietā.
41 2016. gada 21. aprīlī personas, kas iestājušās lietā, Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza iestāšanās rakstu.
42 Vispārējās tiesas sastāva daļējas nomaiņas dēļ šī lieta ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 15. jūnija lēmumu tika nodota jaunam tiesnesim referentam.
43 2016. gada 17. jūnijā Parlaments informēja Vispārējo tiesu, ka tas atsakās no savām tiesībām sniegt apsvērumus par iestāšanās rakstu.
44 2016. gada 24. jūnijā prasītāja iesniedza savus apsvērumus par iestāšanās rakstu.
45 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs ir ticis mainīts, saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 27. panta 5. punktu tiesnesis referents tika iekļauts ceturtajā palātā, kurai līdz ar to ir iedalīta šī lieta.
46 Procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa 2017. gada 26. jūlijā uzdeva Parlamentam rakstveida jautājumus, uz kuriem bija jāatbild tiesas sēdē. Turklāt, tā kā 2014. gada 20. un 26. novembra vēstules jau bija iekļautas lietas materiālos kā pieteikuma par iestāšanos lietā 4.B un 4.C pielikums, Vispārējā tiesa aicināja Parlamentu iesniegt 2014. gada 25. novembra vēstuli. Parlaments atbildēja noteiktajā termiņā.
47 2017. gada 3. oktobra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.
48 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– atzīt, ka ar pārējiem pretendentiem uz apstrīdēto lēmumu pamata noslēgtais līgums vai līgumi ir spēkā neesoši;
– piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp prasītājas tiesāšanās izdevumus.
49 Parlamenta prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
50 Personu, kas iestājušās lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– lemt par tiesāšanās izdevumiem atbilstoši Reglamentam.
Juridiskais pamatojums
Par prasītājas otrā prasījuma pieņemamību
51 Ar otro prasījumu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atzīt par spēkā neesošu ikvienu uz apstrīdēto lēmumu pamata ar pārējiem pretendentiem noslēgto līgumu.
52 Ir jānorāda, ka, lūdzot Vispārējo tiesu lemt par apstrīdēto lēmumu atcelšanas sekām tādējādi, ka uz šo lēmumu pamata ar pārējiem pretendentiem noslēgtie līgumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, prasītāja vēlas panākt deklaratīvu paziņojumu par šī sprieduma iedarbību, kas veidotu arī Parlamentam adresētu priekšrakstu attiecībā uz šī sprieduma izpildi. Taču Vispārējai tiesai, veicot uz LESD 263. pantu balstīto tiesiskuma kontroli, nav jāsniedz deklaratīvi paziņojumi par tiesību jautājumiem (pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2017. gada 5. jūlijs, EEB/Komisija, T‑448/15, nav publicēts, EU:T:2017:503, 40. punkts). Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Vispārējā tiesa, veicot tiesiskuma kontroli saskaņā ar LESD 263. pantu, nevar izdot priekšrakstus iestādēm vai tās aizstāt. Šis tiesiskuma kontroles ierobežojums attiecas uz visām tiesvedības jomām, kurās Vispārējā tiesa var lemt (skat. spriedumu, 2017. gada 15. jūnijs, Bay/Parlaments, T‑302/16, nav publicēts, EU:T:2017:390, 45. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī rīkojumus, 1996. gada 12. novembris, SDDDA/Komisija, T‑47/96, EU:T:1996:164, 45. punkts, un 2013. gada 6. maijs, Ethniko kai Kapodistriako Panepistimio Athinon/ECDC, T‑577/11, nav publicēts, EU:T:2013:229, 12. punkts). Proti, saskaņā ar LESD 264. pantu Vispārējā tiesa var vienīgi atcelt apstrīdēto tiesību aktu. Pēc tam attiecīgajai iestādei saskaņā ar LESD 266. pantu ir jāveic pasākumi Vispārējās tiesas sprieduma izpildei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. marts, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑345/03, EU:T:2008:67, 46. punkts).
53 Līdz ar to prasītājas otrais prasījums ir jāatzīst par nepieņemamu.
Par lietas būtību
54 Prasības atbalstam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kam ir divas daļas. Saistībā ar pirmo pamata daļu tiek apgalvots, ka Parlaments ir pārkāpis Finanšu regulas 107. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētos izslēgšanas kritērijus, deleģētās regulas 158. panta 3. punktu, kā arī specifikācijas. Otrā pamata daļa attiecas uz Finanšu regulas 102. panta 1. punktā paredzēto pārskatāmības, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu.
Par pirmo pamata daļu, ar kuru tiek apgalvots, ka Parlaments ir pārkāpis Finanšu regulas 107. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētos izslēgšanas kritērijus, deleģētās regulas 158. panta 3. punktu, kā arī specifikācijas
55 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdēto lēmumu pamatā esot kļūdains Parlamenta secinājums, saskaņā ar kuru no specifikācijās iekļautās nesaderības klauzulas viedokļa Steria Benelux un prasītāja ir jāuzskata par vienu un to pašu tirgus dalībnieku vai viena un tā paša tirgus dalībnieka daļu, kā rezultātā starp šīm vienībām rodas potenciāls interešu konflikts, un saskaņā ar kuru tātad konsorciji IBI IUS un STEEL, kuros ietilpa prasītāja, ir pārkāpuši aizliegumu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām iepirkuma daļām.
56 Konkrēti, pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka nedz iepirkuma procedūras uzsākšanas brīdī, nedz arī piedāvājumu iesniegšanas brīdī nepastāvēja potenciāls interešu konflikts.
57 Prasītājas ieskatā, 2014. gada 22. maijā, proti, piedāvājumu iesniegšanas brīdī, Steria Benelux, būdama konsorcija TEPting locekle, un Sopra Group, būdama konsorciju STEEL un IBI IUS locekle, bija atsevišķas juridiskās vienības, starp kurām nepastāvēja nekādas darījumu vai tirdzniecības attiecības. Tā norāda, ka tajā brīdī vēl nebija nekādas skaidrības par apvienošanās procesa iznākumu, un atgādina, ka tikai 2014. gada 14. jūlijā Komisija nolēma neiebilst pret Sopra Group uzsākto publisku akciju apmaiņu attiecībā uz Groupe Steria akcijām.
58 Attiecībā uz laikposmu pēc 2014. gada 22. maija prasītāja apgalvo, ka Parlaments ir nepareizi interpretējis Finanšu regulas 107. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, deleģētās regulas 158. panta 3. punktā un specifikācijās paredzētos automātiskas izslēgšanas kritērijus, aizliegumu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām daļām piemērodams visā iepirkuma procedūras laikā.
59 Prasītāja norāda, ka katrā ziņā potenciāls interešu konflikts nepastāvēja iepirkuma procedūras novērtējuma stadijā un pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu paziņošanas, kas notika attiecīgi 2014. gada 18. septembrī attiecībā uz 3. daļu un 2014. gada 30. oktobrī attiecībā uz 2. un 4. daļu. Apvienošanās posmi, kas lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas brīdī vēl pat nebija pabeigti, nekādi nevarēja ietekmēt piedāvājumu iesniegšanu, to ierindošanu vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un tātad nekādi nevarēja radīt interešu konfliktu. Attiecīgās sabiedrības neesot apmainījušās ar informāciju, ņemot vērā, ka līdz pat iegādes pabeigšanas brīdim tās joprojām bija tiešās konkurentes, par ko liecinot šajā ziņā sniegtie norādījumi, kurus Sopra Group un Groupe Steria 2014. gada 23. aprīlī izsūtīja pa iekšējiem kanāliem saviem attiecīgajiem darbiniekiem.
60 Turklāt prasītāja apgalvo, ka ir jāņem vērā konsorcija TEPting attiecībā uz iepirkuma 4. daļu iesniegtā piedāvājuma atsaukšana, kura tika ierosināta 2014. gada 15. decembrī un kurai Parlaments piekrita 2015. gada 13. februārī. Prasītājas ieskatā, šī atsaukšana skaidri liecina, ka konsorcijiem, kuros ietilpa prasītāja un Steria Benelux, nebija nekāda nodoma kavēt konkurenci vai pārkāpt specifikācijas, un pastiprina tās argumentu par interešu konflikta neesamību, tajā pašā laikā atgādinot, ka hipotētisks interešu konflikts nekad nevarēja pārtapt reālā interešu konfliktā, jo bija skaidrs, ka TEPting neveiks šīs iepirkuma daļas izpildi.
61 Prasītājas skatījumā, apvienošanās ir jāuzskata par īstenotu no 2015. gada 1. janvāra, jo pirms minētā datuma nebija nekādas skaidrības par tās izdošanos.
62 Prasītāja uzskata, ka jebkāda interešu konflikta neesamību apliecina arī tas, ka 2015. gada 27. janvārī Parlaments ir uzsācis sarunu procedūru PE/ITEC‑NPE‑15.8. Minētās procedūras priekšmets acīmredzami sakrītot ar iepirkuma 3. daļā paredzētajiem pakalpojumiem. Minētajā procedūrā neesot paredzēta nekāda klauzula par nesaderību. Turklāt Parlaments esot pieaicinājis konkrētajā sarunu procedūrā piedalīties pretendentus, kuriem jau bija uzticēts veikt darbus saistībā ar iepirkuma daļām, kas attiecas uz citu iepirkumu, proti, iepirkumu PE/ITEC‑ITS08, kurā līguma slēgšanas tiesības jau bija piešķirtas. Taču saskaņā ar apstrīdēto lēmumu loģiku minēto darbu veikšana nav saderīga ar sarunu procedūrā aplūkotā līguma izpildi.
63 Prasītāja pārmet Parlamentam, ka tas, nedefinējot jēdzienu “tirgus dalībnieks” un nepierādot, ka būtu īstenota kopīga vadība, esot secinājis, ka 2014. gada 6. augustā un, vēlākais, 2014. gada 5. septembrī tā kopā ar Steria Benelux veidoja vienu un to pašu tirgus dalībnieku.
64 Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka jēdziens “uzņēmums” nevar tikt interpretēts tādā veidā, kādā tas ir lietots konkurences tiesībās, ņemot vērā, ka konkurences tiesībās šim jēdzienam ir mērķi, kas atšķiras no publiskā iepirkuma tiesībās paredzētajiem.
65 Prasītāja uzskata, ka Parlaments nevarēja atsaukties uz konkurences tiesībās izmantotu atspēkojamu prezumpciju – nepierādot tās piemērojamību konkrētajā gadījumā –, saskaņā ar kuru mātesuzņēmums īsteno izšķirošu ietekmi uz savu meitasuzņēmumu. Tādējādi tas neesot ievērojis savu pienākumu izpētīt, vai mātesuzņēmums īsteno šādu ietekmi uz savu meitasuzņēmumu.
66 Katrā ziņā neesot pastāvējusi vienota ekonomiska vienība, un Steria Benelux esot rīkojusies neatkarīgi, nepastāvot rīcības vienotībai. Turklāt neesot tikusi pierādīta kopīga vadība. Šajā ziņā apstāklis, ka viena un tā pati persona bija Steria Benelux valdes un Sopra Steria Group valdes sastāvā, nepierādot, ka automātiski tiktu īstenota vai būtu prezumējama izšķiroša ietekme vai jebkāda cita ietekme. Līdz ar to prasītāja un Steria Benelux esot bijušas jāuzskata par atšķirīgām juridiskām vienībām un tirgus dalībniekiem.
67 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka nepastāvēja nekāds potenciāls interešu konflikts un ka katrā ziņā Parlaments ir ticis pienācīgi informēts par apvienošanās procesu. Tā precizē, ka aicinājumā iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūrā bija aizliegti jebkādi kontakti ar Parlamentu procedūras gaitā, ja vien nepastāv izņēmuma gadījums un noteikti uzskaitītie apstākļi. Tās ieskatā, paziņojums par nodomu veikt apvienošanos vai par tūlītēju apvienošanos nebija viens no šādiem gadījumiem. Turklāt tā apgalvo, ka tikai 2014. gada oktobrī un novembrī tā uzzināja par faktu, ka Steria Benelux ir piedalījusies procedūrā attiecībā uz 4. daļu. Ar 2014. gada 21. novembra vēstulēm konsorciji IBI IUS un STEEL esot pienācīgi informējuši Parlamentu par tūlītēju apvienošanos – pēc tam, kad Parlaments 2014. gada 19. novembrī bija ar tiem sazinājies saistībā ar iepirkuma procedūras apturēšanu. Visbeidzot, prasītājas skatījumā, pirmā iecere veikt apvienošanos tika izsludināta 2014. gada 8. aprīļa paziņojumā presei. Līdz ar to, ievērojot savu pienākumu detalizēti izvērtēt piedāvājumus un pretendentus, Parlamentam esot bijis jāzina par Sopra Group un Groupe Steria tuvināšanās procesu.
68 Parlaments un personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
– Ievada apsvērumi
69 Aplūkojamajā lietā, kā tas norādīts šī sprieduma 28.–30. punktā, apstrīdētie lēmumi ir balstīti uz diviem dažādiem motīviem.
70 Šajā ziņā, kā norādīts šī sprieduma 29. punktā, runājot par apstrīdēto lēmumu pirmo motīvu, Parlaments uzskatīja, ka konsorciji IBI IUS un STEEL, kuros ietilpa prasītāja, un konsorcijs TEPting, kurā ietilpa Steria Benelux, bija iesnieguši piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām daļām, pārkāpjot deleģētās regulas 158. panta 3. punkta pirmo daļu un specifikāciju I.3. pantu. Kā izriet no pēdējās minētās tiesību normas formulējuma, tās pārkāpums izraisa piedāvājumu noraidīšanu un nav nepieciešams vienlaikus konstatēt kādu citu pārkāpumu. Tātad ar šo pirmo motīvu, ja tas ir pamatots, pietiek, lai noraidītu konsorciju IBI IUS un STEEL, kuros ietilpa prasītāja, piedāvājumus attiecībā uz 2. un 3. daļu.
71 Runājot par apstrīdēto lēmumu otro motīvu, kurš izklāstīts šī sprieduma 30. punktā un kurš balstīts uz pieprasītās informācijas nesniegšanu saskaņā ar Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jānorāda, ka atbilstoši minētās tiesību normas formulējumam šis motīvs pats par sevi izraisa pretendenta, kas nav izpildījis šo pienākumu, izslēgšanu no iepirkuma procedūras, nepastāvot nepieciešamībai konstatēt citus pārkāpumus. Konkrētajā gadījumā, kā tas norādīts šī sprieduma 30. punktā, Parlaments uzskatīja, ka prasītāja, ņemot vērā šīs Finanšu regulas normas pārkāpumu, ir jāizslēdz no iepirkuma procedūras un vairs nav jāņem vērā, izvērtējot konsorciju IBI IUS un STEEL piedāvājumus, kuri šī iemesla dēļ vairs neatbilda specifikācijās paredzētajām tehnisko spēju prasībām un līdz ar to bija noraidāmi.
72 Tādējādi katrs no abiem apstrīdētajos lēmumos Parlamenta norādītajiem motīviem pats par sevi attaisno konsorciju IBI IUS un STEEL, kuros ietilpa prasītāja, piedāvājumu noraidīšanu attiecībā uz 2. un 3. daļu.
73 Tā kā prasītāja neapstrīd secinājumus, kurus Parlaments saistībā ar otro motīvu izdarījis attiecībā uz tehnisko spēju kritēriju, ar to, ka Parlaments, piemērojot deleģētās regulas 158. panta 3. punkta pirmo daļu vai, alternatīvi, Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nav pieļāvis kļūdu, pietiktu, lai noraidītu vienīgā prasības pamata pirmo daļu.
74 Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izvērtēt otro motīvu, uz kuru balstīti apstrīdētie lēmumi, proti, Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
75 Jāatgādina, ka saistībā ar apstrīdēto lēmumu otro motīvu Parlaments neapgalvo, ka pastāv reāls interešu konflikts vai Finanšu regulas 107. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums. Kā izriet no minēto lēmumu 31.–34. punkta, tas pārmet prasītājai tikai to, ka tā neesot informējusi Parlamentu par situāciju, kurā var rasties interešu konflikts, pārkāpjot minētās regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
76 Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu līguma slēgšanas tiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas, norisinoties iepirkuma procedūrai attiecībā uz minēto līgumu, nav snieguši līgumslēdzējas iestādes pieprasīto informāciju.
77 Tātad, lai izvērtētu apstrīdēto lēmumu otrā motīva tiesiskumu, pirmkārt, ir jānoskaidro, vai konkrētajā gadījumā pastāvēja apstākļi, kas spēj izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts, tostarp ņemot vērā specifikācijās paredzēto aizliegumu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām iepirkuma daļām. Otrkārt, ja uz to tiks sniegta apstiprinoša atbilde, būs jāizvērtē, vai un – attiecīgā gadījumā – no kura brīža prasītājai par to bija jāinformē Parlaments saskaņā ar Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
– Par tādu apstākļu esamību, kas spēj izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts
78 Saskaņā ar judikatūru Finanšu regulas 107. pants, kura mērķis ir nepieļaut interešu konfliktus, ir vērsts uz to, lai plašā nozīmē nodrošinātu pretendentu neatkarību no citām iespējamām iesaistītajām personām – gan no strukturālā, gan funkcionālā viedokļa (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 14. februāris, TEA–CEGOS u.c./Komisija, T‑376/05 un T‑383/05, EU:T:2006:47, 53., 58. un 59. punkts).
79 Turklāt ir jāsecina, ka tam pašam tirgus dalībniekam noteiktais aizliegums tieši vai netieši iesniegt piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām iepirkuma daļām ir vērsts uz to, lai novērstu konkurences izkropļošanu un konkretizētu interešu konflikta situācijas jēdzienu Finanšu regulas 107. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2007. gada 20. aprīlis, TEA–CEGOS un STG/Komisija, C‑189/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:242, 28. punkts).
80 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka saskaņā ar specifikācijām pievienotās 4. veidlapas g) punktu interešu konfliktu var izraisīt ekonomiskas vai citas atbilstošas saiknes vai kopīgās intereses. Tāpat ir jānorāda, ka saskaņā ar specifikāciju I.13.1. panta iedaļu, kas attiecas uz pierādījumu līdzekļiem saistībā ar izslēgšanas kritērijiem, ikvienam pretendentam obligāti ir jāparaksta un jānosūta minētā veidlapa.
81 Ir jāatgādina, ka aplūkojamajā iepirkuma procedūrā uzdevumi, kas būtu jāpilda veiksmīgajam pretendentam attiecībā uz 4. daļu, bija izvērtēt 2. un 3. daļas izpildei sniegtos pakalpojumus. Aizliegums iesniegt piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām iepirkuma daļām, proti, 2. un 3. daļu, no vienas puses, un 4. daļu, no otras puses, kurš izriet no specifikāciju I.3. panta, to aplūkojot kopsakarā ar specifikāciju II pielikumu, iekļaujas šajā kontekstā.
82 Turklāt ir jāatgādina, ka 2014. gada 5. septembrī prasītājai piederēja 90,52 % Groupe Steria pamatkapitāla un 89,41 % balsstiesību tajā un ka tajā brīdī Steria Benelux bija meitasuzņēmums, kurā 99,99 % kapitāla piederēja Steria, kas savukārt pilnībā piederēja Groupe Steria.
83 Tādējādi gadījumā, ja, sniedzot pakalpojumus 4. daļas ietvaros, Steria Benelux – kā konsorcija TEPting loceklei – nāktos izvērtēt pakalpojumus, kurus prasītāja ir sniegusi 2. un 3. daļas izpildei, minēto pakalpojumu atbilstoša sniegšana varētu tikt apdraudēta, jo Steria Benelux varētu būt ieinteresēta prasītājas sniegtos pakalpojumus vērtēt neobjektīvi, ņemot vērā to strukturālās saiknes un to kopīgās intereses.
84 Turklāt citi apstākļi apliecina, ka starp prasītāju un Steria Benelux mātesuzņēmumu pastāvēja atbilstošas saiknes vai kopīgas intereses specifikācijām pievienotās 4. veidlapas g) punkta izpratnē.
85 Pirmkārt, kā to norāda Parlaments, 2014. gada 8. aprīļa un 6. augusta paziņojumi presei tika publicēti, ietverot abus – Sopra Group un Groupe Steria – nosaukumus un minot divas atsevišķas kontaktpersonas, savukārt 2014. gada 5. septembra paziņojumā presei ir minēta tikai viena kontaktpersona, un 2014. gada 3. decembra paziņojums presei ir publicēts, ietverot vienīgi Sopra Steria nosaukumu un minot tikai vienu kontaktpersonu.
86 Otrkārt, 2014. gada 5. septembrī Sopra Group nosaukums tika mainīts uz Sopra Steria Group atbilstoši saistībām, ko prasītāja uzņēmās 2014. gada 27. jūnija kopsapulcē, un tas iekļaujas šo abu ekonomisko vienību tuvināšanās un to kopīgu interešu rašanās procesā.
87 Treškārt, 2014. gada 5. septembrī atbilstoši saistībām, ko prasītāja uzņēmās kopsapulcē, ir stājušās spēkā Steria Benelux izpilddirektores pilnvaras pildīt Sopra Steria Group vadītāja uzdevumus, un tas norāda uz atbilstošo saikņu vai kopīgu interešu pastāvēšanu starp prasītāju un Steria Benelux.
88 No iepriekš minētā izriet, ka pastāvēja pietiekami apstākļi, kas spēj izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts, specifikācijām pievienotās 4. veidlapas g) punkta, kā arī šī sprieduma 78. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē, un šie apstākļi Parlamentam bija jāņem vērā iepirkuma procedūras stadijā, pat ja šis risks galu galā nav īstenojies, jo konsorcijs TEPting ir atsaucis sevi no dalības 4. daļā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 18. aprīlis, Deloitte Business Advisory/Komisija, T‑195/05, EU:T:2007:107, 67. un 75. punkts).
89 Šo secinājumu neliek apšaubīt prasītājas arguments, saskaņā ar kuru aizliegums iesniegt piedāvājumus attiecībā uz nesaderīgām daļām esot piemērojams tikai konkrētajā piedāvājumu iesniegšanas brīdī.
90 Šajā ziņā ir jāatgādina, kā to norādījis Parlaments, ka šī sprieduma 89. punktā minētais aizliegums, kurš ir attaisnojams arī ar mērķi nepieļaut interešu konflikta situācijas, bija vērsts uz to, lai novērstu, ka pretendents, pārkāpjot minēto aizliegumu, kļūst par līgumslēdzēju vai par līgumslēdzēju konsorciju locekli vienlaikus attiecībā uz 2. un 3. daļu, no vienas puses, un 4. daļu, no otras puses.
91 Šajā kontekstā ir jānorāda, ka tad, ja šī sprieduma 89. punktā minētā aizlieguma piemērošanas joma tiktu ierobežota tādējādi, ka tas būtu piemērojams tikai konkrētajā piedāvājumu iesniegšanas brīdī, tam tiktu liegta lietderīgā iedarbība, jo varētu tikt apiets šis mērķis un apdraudēta līguma pienācīga izpilde (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 28. novembris, Scan Office Design/Komisija, T‑40/01, EU:T:2002:288, 87. punkts, un 2014. gada 26. septembris, B&S Europe/Komisija, T‑222/13, nav publicēts, EU:T:2014:837, 85. punkts). Proti, šī aizlieguma lietderīgā iedarbība ir nodrošināta vien tad, ja tas ir piemērojams visā procedūras laikā, lai aptvertu jebkādu notikumu, pat ja tas ir noticis pēc piedāvājumu iesniegšanas, kas radītu situāciju, kurā kādam tirgus dalībniekam var tikt uzticēta nesaderīgu iepirkuma daļu izpilde.
92 Līdz ar to ir jāsecina, ka šī sprieduma 89. punktā minētais aizliegums ir piemērojams pilnībā visā iepirkuma procedūras laikā.
93 Tātad nav nozīmes apstāklim, ka strukturālas saiknes starp prasītāju un Steria Benelux vai to kopīgās intereses ir izveidotas pēc piedāvājumu iesniegšanas brīža. Tas pats attiecas uz faktu, ka Sopra Group un Groupe Steria apvienošanās ir pabeigta tikai 2015. gada 1. janvārī, jo ir konstatēts, ka atbilstošās saiknes starp šīm vienībām, kas spēj izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts, pastāvēja jau agrāk.
94 Tāpat ir jānorāda, ka prasītāja nav pierādījusi, ka norādījumi, kurus 2014. gada 23. aprīlī Sopra Group un Groupe Steria pa iekšējiem kanāliem izsūtīja saviem attiecīgajiem darbiniekiem, bija joprojām piemērojami pēc Groupe Steria 90,52 % kapitāldaļu iegūšanas 2014. gada 5. septembrī.
95 Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Parlaments, uzskatīdams, ka kopš 2014. gada 5. septembra pastāvēja apstākļi, kas spētu izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts, nav pieļāvis kļūdu.
96 Līdz ar to ir jāizvērtē, vai un – attiecīgā gadījumā – no kura brīža prasītājai par to bija jāinformē Parlaments saskaņā ar Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
– Par pienākumu sniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasīto informāciju
97 Kā atgādināts šī sprieduma 76. punktā, no Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka līguma slēgšanas tiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas, norisinoties iepirkuma procedūrai attiecībā uz minēto līgumu, nav snieguši līgumslēdzējas iestādes pieprasīto informāciju.
98 Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar specifikācijām pievienotās 4. veidlapas h) punktu pretendenti apņemas nekavējoties informēt līgumslēdzēju iestādi par ikvienu interešu konflikta situāciju vai situāciju, kurā šāds konflikts varētu rasties. Kā izklāstīts šī sprieduma 80. punktā, pretendentiem ir jāparaksta un jānosūta minētā veidlapa.
99 No tā izriet, ka aplūkojamais informēšanas pienākums, kas pretendentiem ir iepirkuma procedūrā, tostarp attiecas uz riskiem, ka kāds no to locekļiem atrodas situācijā, kurā var rasties interešu konflikts.
100 Līdz ar to, ņemot vērā šī sprieduma 95. punktā izdarīto secinājumu, ir jākonstatē, ka konkrētajā gadījumā informācija par prasītājas un Groupe Steria, kuras meitasuzņēmums bija Sopra Benelux, tuvināšanās procesu ir uzskatāma par daļu no “tādas informācijas [..], ko līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā” Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
101 Iepriekš izklāstīto apsvērumu gaismā ir jāsecina, ka – atbilstoši Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktam un kā izriet arī no specifikācijām pievienotās 4. veidlapas h) punkta – prasītājai tieši vai ar konsorciju starpniecību, kuros tā ietilpa, bija jāizrāda pienācīga rūpība un pēc savas ierosmes nekavējoties jāinformē Parlaments par apstākli, kas ir īstenojies 2014. gada 5. septembrī, proti, ka Sopra Group iegūst kapitāldaļas Groupe Steria, kuras meitasuzņēmums bija Steria Benelux, un tādējādi Parlamenta rīcībā būtu visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu prasītājas situāciju un attiecīgā gadījumā veiktu atbilstošus pasākumus. Taču konsorciji IBI IUS un STEEL, kuros ietilpa prasītāja, pirmo reizi ir informējuši Parlamentu par procesu, kurā Sopra Group iegādājās Groupe Steria, tikai 2014. gada 21. novembrī – pēc tam, kad 2014. gada 19. novembrī Parlaments bija paziņojis par iepirkuma procedūras apturēšanu. Novēlošanās, ar kādu šī informācija tika nodota Parlamentam, kuram nav sniegts atbilstošs pamatojums, nevar tikt atzīta par pieļaujamu, neraugoties uz argumentiem, kurus prasītāja izvirzījusi Vispārējā tiesā.
102 Pirmkārt, šo secinājumu nevar atspēkot fakts, ka 2014. gada 15. decembrī konsorcijs TEPting ierosināja atsaukt savu piedāvājumu attiecībā uz 4. daļu, jo prasītājai līgumslēdzējas iestādes pieprasītā informācija bija jāsniedz vēlākais 2014. gada 5. septembrī, proti, brīdī, kad tai piederēja 90,52 % Groupe Steria pamatkapitāla un 89,41 % balsstiesību tajā. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, runājot par tādiem apstākļiem saistībā ar kādu konsorcija locekli, kas spēj izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts, un kas nav tikuši paziņoti, lai gan līgumslēdzēja iestāde bija pieprasījusi sniegt informāciju par tiem, līgumslēdzējai iestādei ir pienākums izslēgt šādu konsorcija locekli no iepirkuma procedūras, tiklīdz tā konstatē, ka informācija nav sniegta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 26. septembris, Flying Holding u.c./Komisija, T‑91/12 un T‑280/12, EU:T:2014:832, 75. punkts).
103 Otrkārt, runājot par aizliegumu sazināties ar Parlamentu procedūras laikā, kas ietverts aicinājumā iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūrā, ir taisnība, ka saziņa starp pretendentiem un Parlamentu ir aizliegta, ja vien nav iestājušies minētajā aicinājumā uzskaitītie izņēmuma gadījumi. Tomēr šis aizliegums ir jāinterpretē saprātīgi. Tā galvenais mērķis ir novērst jebkādu ietekmi uz piedāvājumu un grozīto piedāvājumu novērtēšanu. Šis konstatējums izriet no apstākļa, ka pēc piedāvājumu atvēršanas jebkāda saziņa pēc pretendentu iniciatīvas ir aizliegta, savukārt tas neattiecas uz saziņu pēc Parlamenta iniciatīvas.
104 Šajā lietā aplūkotā informācija, proti, apstāklis, ka prasītāja ir ieguvusi kapitāldaļas sabiedrībā, kas piedalījās konsorcijā, kurš iesniedzis piedāvājumu attiecībā uz iepirkuma daļu, kas nav saderīga ar citām daļām, attiecībā uz kurām konsorciji, kuros piedalījās prasītāja, arī ir iesnieguši piedāvājumus, acīmredzami ir atzīstama par izņēmuma apstākļiem, kas neietilpst aizlieguma sazināties ar Parlamentu procedūras laikā piemērošanas jomā, it īpaši tādēļ, ka minētie apstākļi attiecas uz specifikācijās paredzēto pamatnosacījumu ievērošanu. Kā norādīts šī sprieduma 98. punktā, specifikācijām pievienotajā 4. veidlapā bija skaidri paredzēts, ka pretendentiem nekavējoties jāpaziņo par katru situāciju, kurā var rasties interešu konflikts.
105 Tātad sazināšanās ar Parlamentu, lai informētu to par tādu apstākļu esamību, kas spēj izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts saistībā ar kādu vairāku konsorciju locekli, nebūtu bijusi ar mērķi grozīt minēto konsorciju iesniegtos piedāvājumus tiem par labu, nedz arī ietekmēt Parlamentu konkrētajā piedāvājumu izvērtēšanā. Gluži pretēji, šī informācija tieši ļautu Parlamentam, apzinoties attiecīgos faktus, izvērtēt, vai piedāvājumi atbilst specifikācijās ietvertajām prasībām. Līdz ar to prasītājai nav pamata apgalvot, ka bija neiespējami sazināties ar Parlamentu, ņemot vērā aizliegumu sazināties procedūras laikā.
106 Treškārt, saistībā ar prasītājas argumentu, ka konsorciji IBI IUS un STEEL, kuros tā ietilpa, ir savlaicīgi informējuši Parlamentu par attiecīgo situāciju, ir jākonstatē, ka, tikai reaģējot uz Parlamenta 2014. gada 19. novembra vēstulēm par iepirkuma procedūras apturēšanu, ar konsorciju IBI IUS un STEEL un Steria Benelux 2014. gada 21. novembra vēstulēm Parlamentam tika sniegta informācija par Sopra Group un Groupe Steria tuvināšanās procesu. Vēl jo vairāk, 2014. gada 21. novembra vēstulēs ir precizēts, ka šī informācija tiek sniegta tikai tāpēc, ka konsorciji IBI IUS un STEEL un Steria Benelux neformāli ir tikuši informēti, ka šī tuvināšanās, iespējams, ir lēmuma par apturēšanu pieņemšanas iemesls.
107 Šajā kontekstā prasītājai nav pamata apgalvot, ka konsorciji, kuros tā ietilpa, ir rīkojušies savlaicīgi un pēc savas iniciatīvas, lai kompensētu to, ka tie pareizajā brīdī nav snieguši Parlamentam obligāto informāciju.
108 Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka tikai oktobrī un novembrī tā uzzināja par faktu, ka Steria Benelux bija piedalījusies procedūrā attiecībā uz 4. daļu. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka prasītāja nevar līgumslēdzējas iestādes pieprasītās informācijas nesniegšanu attaisnot ar apstākli, ka prasītāja nav izrādījusi pienācīgu rūpību. Šādas informācijas nesniegšana aptver gan apzinātu darbību, gan nesniegšanu neuzmanības dēļ (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 26. septembris, Flying Holding u.c./Komisija, T‑91/12 un T‑280/12, EU:T:2014:832, 75. punkts).
109 Piektkārt, saistībā ar 2014. gada 8. aprīļa paziņojumu presei, kurā tika izsludināta iespējamā Sopra Group un Groupe Steria apvienošanās, kā arī apgalvojumu, ka Parlaments neesot ievērojis savu pienākumu detalizēti izvērtēt piedāvājumus un pretendentus, no specifikācijām pievienotās 4. veidlapas h) punkta, kā arī Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma skaidri izriet, ka tieši prasītājai bija jāinformē Parlaments par Sopra Group un Groupe Steria tuvināšanos. Taču prasītāja vai minētie konsorciji, kuros tā ietilpa, šo paziņojumu presei nebija nedz adresējuši Parlamentam, nedz arī darījuši tam to zināmu. Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 106. punkta, šie konsorciji informēja Parlamentu par minēto tuvināšanos tikai 2014. gada 21. novembrī, reaģējot uz Parlamenta 2014. gada 19. novembra vēstulēm.
110 Līdz ar to šis prasītājas iebildums ir jānoraida.
111 Sestkārt, prasītāja norāda, ka apstākli, ka nepastāvēja interešu konflikta risks un par to nebija jāziņo līgumslēdzējai iestādei, apstiprina arī fakts, ka Parlaments bija uzsācis sarunu procedūru PE/ITEC‑NPE‑15.8. Šajā ziņā ir jānorāda, ka šīs procedūras priekšmets bija daļēji līdzīgs tās iepirkuma procedūras priekšmetam, kura attiecās uz 3. daļā ietvertajiem pakalpojumiem. Taču, kā norāda prasītāja, minētajā sarunu procedūrā nebija paredzēta nekāda klauzula par nesaderību.
112 Šajā kontekstā no judikatūras izriet – lai arī līgumslēdzēja iestāde var uzsākt sarunu procedūru tikai īpašos apstākļos, piemēram, prettiesisku vai nepieņemamu piedāvājumu gadījumā, kuri iesniegti atklātā un priekšlaicīgi izbeigtā procedūrā, kā paredzēts deleģētās regulas 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tomēr tā ir autonoma procedūra, kura atšķiras no jebkuras citas iepirkuma procedūras (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 29. oktobris, Direct Way un Direct Way Worldwide/Parlaments, T‑126/13, EU:T:2015:819, 67. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi atbilstoši iepriekš minētajai judikatūrai aplūkojamā iepirkuma procedūra un sarunu procedūra PE/ITEC‑NPE‑15.8 nav savstarpēji saistītas. No tā izriet, ka minētajā sarunu procedūrā paredzētie nosacījumi nevar ietekmēt aplūkojamo iepirkuma procedūru. Līdz ar to prasītājai nav pamata atsaukties uz minēto sarunu procedūru, lai pierādītu, ka konkrētajā gadījumā nepastāvēja interešu konflikta risks un ka par to nebija jāziņo līgumslēdzējai iestādei.
113 Tātad Parlaments pamatoti ir izslēdzis prasītāju no iepirkuma procedūras un līdz ar to noraidījis konsorciju IBI IUS un STEEL piedāvājumus tāpēc, ka nav ticis ievērots Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais pienākums sniegt tam informāciju par apstākļiem, kas spēj izraisīt situāciju, kurā var rasties interešu konflikts saistībā ar prasītāju.
114 Līdz ar to vienīgā prasības pamata pirmā daļa ir jānoraida, neizvērtējot pirmo apstrīdētajos lēmumos norādīto motīvu.
Par otro pamata daļu – Finanšu regulas 102. panta 1. punktā paredzēto pārskatāmības, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu
115 Prasītājas ieskatā, Parlaments nav ievērojis Finanšu regulas 102. panta 1. punktu, un tas izriet no dažiem konstatējumiem.
116 Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka detalizēts pamatojums un skrupulozs pētījums konkrētajā lietā bija vajadzīgs it īpaši tādēļ, ka nedz specifikācijās, nedz Finanšu regulā nav paredzēta automātiska izslēgšana potenciāla interešu konflikta esamības gadījumā. Turklāt saskaņā ar deleģētās regulas 142. pantu Parlamentam esot bijusi jāizvērtē situācija, ievērojot samērīguma principu.
117 Otrkārt, prasītāja norāda, ka konsorciji IBI IUS un STEEL pielikumā vēstulēm, kuras Parlaments tiem nosūtīja attiecīgi 2014. gada 18. septembrī un 2014. gada 30. oktobrī, ir atraduši divus līguma eksemplārus, kas tiem bija jāparaksta un jānosūta atpakaļ Parlamentam. Tā uzskata, ka tas tika izdarīts, paļaujoties uz to, ka Parlaments ir skrupulozi izvērtējis piedāvājumus. Līdz ar to, prasītājas ieskatā, Parlaments esot pārkāpis samērīguma principu un labticības principu.
118 Prasītāja piebilst, ka saskaņā ar specifikāciju I.13. pantu un Finanšu regulas 107. panta 2. punktu Parlamentam bija jāizvērtē, vai konkrēti pretendenti būtu jāizslēdz. Tātad, piešķirot līguma slēgšanas tiesības konsorcijiem IBI IUS un STEEL, Parlaments, ņemot vērā savu pienākumu skrupulozi izvērtēt situāciju, esot apstiprinājis, ka nepastāv nekāds interešu konflikts. Tādējādi Parlaments esot pārkāpis samērīguma principu, jo tas sākotnēji apstiprinājis jebkāda izslēgšanas iemesla neesamību.
119 Treškārt, prasītāja uzsver, ka 2014. gada 15. decembrī konsorcijs TEPting ierosināja atsaukt savu piedāvājumu attiecībā uz 4. daļu un ka Parlaments ar 2015. gada 9. februāra vēstuli lūdza tam sniegt piekrišanu šī piedāvājuma derīguma termiņa pagarināšanai līdz 2015. gada 18. februārim. Tomēr 2015. gada 13. februārī Parlaments esot piekritis šai atsaukšanai.
120 Tādējādi Parlaments ne vien esot piekritis konsorcija TEPting piedāvājuma atsaukšanai pēc pārmērīgi ilga laika, bet arī esot pieņēmis apstrīdētos lēmumus, ļaujot paiet pārmērīgi ilgam laikam no brīža, kad 2014. gada 19. novembrī tika paziņoti lēmumi par apturēšanu. Līdz ar to tas esot pārkāpis samērīguma principu.
121 Turklāt gadījumā, ja būtu pārkāptas specifikācijas, Parlamentam būtu bijis jāpieņem – tāpat kā to lēmumu gadījumā, kas attiecas uz 2. un 3. daļu, – lēmums par konsorcija TEPting izslēgšanu attiecībā uz 4. daļu, nevis jāpiekrīt šī konsorcija ierosinājumam atsaukt attiecībā uz šo pēdējo minēto daļu iesniegto piedāvājumu. Prasītājas skatījumā, šie lēmumi neesot konsekventi, tādējādi esot pārkāpts pārskatāmības princips.
122 Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka, uzsākot sarunu procedūru PE/ITEC‑NPE‑15.8, Parlaments aktīvi ir radījis potenciālu interešu konfliktu, lai gan tajā pašā laikā tas ir izslēdzis konsorcijus IBI IUS un STEEL no iepirkuma procedūras līdzīga interešu konflikta dēļ, tādējādi acīmredzami pārkāpjot Finanšu regulas 102. panta 1. punktu.
123 Parlaments un personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
124 Konkrētajā gadījumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 102. panta 1. punktu visos publiskajos līgumos, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, ir jāievēro pārskatāmības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi un ka pārskatāmības princips, kura mērķis būtībā ir garantēt, ka no līgumslēdzējas iestādes puses nepastāv favorītisma un patvaļības risks, nozīmē, ka visiem konkursa procedūras nosacījumiem un kārtībai ir jābūt skaidri, precīzi un nepārprotami formulētiem paziņojumā par līgumu vai specifikācijās (skat. spriedumu, 2014. gada 26. septembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑498/11, nav publicēts, EU:T:2014:831, 119. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑86/09, nav publicēts, EU:T:2011:515, 63. punkts).
125 Turklāt, pirmkārt, ir jākonstatē, ka šīs pamata daļas ietvaros prasītāja izvirza dažus argumentus, kas jau tika izvirzīti vienīgā prasības pamata pirmās daļas atbalstam, it īpaši argumentus saistībā ar potenciāla interešu konflikta neesamību, Parlamenta pienākumu detalizēti izvērtēt piedāvājumus un pretendentus, kā arī jebkāda interešu konflikta neesamību tā iemesla dēļ, ka Parlaments ir uzsācis sarunu procedūru PE/ITEC‑NPE‑15.8, un kas tika noraidīti kā nepamatoti šī sprieduma 95., 109. un 112. punktā. Šie argumenti ir jānoraida šo pašu iemeslu dēļ.
126 Otrkārt, saistībā ar prasītājas automātisku izslēgšanu no iepirkuma procedūras tāpēc, ka nav sniegta līgumslēdzējas iestādes pieprasītā informācija, ir jākonstatē, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 102. punktā, ka Parlamentam nebija citas izvēles, kā vien īstenot Finanšu regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktu un izslēgt no iepirkuma procedūras konsorcija locekli, kas pieļāvis pārkāpumu, tiklīdz tas bija konstatējis, ka minētā informācija nav sniegta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 26. septembris, Flying Holding u.c./Komisija, T‑91/12 un T‑280/12, EU:T:2014:832, 75. punkts). Ja Parlaments nebūtu piemērojis šo pasākumu, tam pamatoti varētu tikt pārmesta labvēlīgāka attieksme pret konsorcijiem, kuros ietilpa prasītāja.
127 Treškārt, prasītājai nav pamata apgalvot, ka, piešķirot līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz 2. daļu konsorcijam IBI IUS un attiecībā uz 3. daļu konsorcijam STEEL, Parlaments būtu apstiprinājis, ka nav pieļauts nekāds pārkāpums. Proti, Parlaments ir rīkojies, balstoties uz sniegto nepilnīgo informāciju, un ir pārskatījis savu lēmumu, pamatojoties tikai uz vēlāku papildu informāciju, kura, kā norādīts šī sprieduma 101. punktā, bija jāsniedz prasītājai.
128 Ceturtkārt, attiecībā uz faktu, ka neesot pieņemts lēmums par konsorcija TEPting izslēgšanu, un attiecībā uz apgalvojumu par samērīguma un pārskatāmības principu pārkāpumu, pietiek konstatēt, ka minētais konsorcijs ir ierosinājis atsaukt savu piedāvājumu attiecībā uz 4. daļu un ka Parlaments ir piekritis šim ierosinājumam. Līdz ar to šis arguments nav atbalstāms.
129 Piektkārt, Parlaments savās 2014. gada 19. novembra vēstulēs ir skaidri norādījis, ka iepirkuma procedūra ir apturēta, lai iegūtu vajadzīgo informāciju. Līdz ar to prasītājai nav pamata apgalvot, ka tai radās iespaids, ka procedūrai būtu bijis jāturpinās parastajā kārtībā.
130 Sestkārt, Parlamentam nevar pārmest, ka pagāja pārmērīgi ilgs laiks, pirms tas pieņēma apstrīdētos lēmumus. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Parlaments 2014. gada 12. novembrī saņēma atbilstošo informāciju no personām, kas iestājušās lietā, un pēc septiņām dienām apturēja procedūru. Mazāk nekā trīs mēnešu laikā, skaitot no procedūras apturēšanas brīža, Parlaments veica izmeklēšanu attiecībā uz dažiem tirgus dalībniekiem un pieņēma minētos lēmumus. Turklāt konkrētajā gadījumā fakts, ka prasītāja vai konsorciji IBI IUS un STEEL, kuros tā ietilpa, savlaicīgi nav snieguši vajadzīgo informāciju, ir apgrūtinājis Parlamenta uzdevumu. Līdz ar to prasītājas arguments ir noraidāms.
131 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida vienīgā prasības pamata otrā daļa un līdz ar to prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
132 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Parlamenta tiesāšanās izdevumus atbilstoši tā prasījumiem.
133 Turklāt atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā un kas nav šā panta 1. vai 2. punktā minētā persona, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašai. Konkrētajā gadījumā ir jānolemj, ka personas, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Sopra Steria Group SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.s
3) CGI Luxembourg SA un Intrasoft International SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Kanninen | Calvo‑Sotelo Ibáñez‑Martín | Reine |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 9. aprīlī.
[Paraksti]
Satura rādītājs