Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 6. jūnijā Pometon SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 28. marta spriedumu T-433/16 Pometon/Komisija

(Lieta C-440/19 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Pometon SpA (pārstāvji: E. Fabrizi, V. Veneziano un A. Molinaro, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

galvenokārt, atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā tajā ir noraidīti prasības pamati par apstrīdētā lēmuma atcelšanu pilnībā, un tādējādi – atcelt apstrīdēto lēmumu;

pakārtoti:

atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā Vispārējā tiesa ir nepamatoti izslēgusi Pometon apgalvotās dalības strīdīgās aizliegtās vienošanas darbībā pārtraukumu laikā no 2005. gada 18. novembra līdz 2007. gada 20. martam, un līdz ar to, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināt Pometon piemēroto naudas sodu;

katrā ziņā, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināt Pometon piemēroto naudas sodu, jo Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu;

katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies šajā instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi četrus pamatus.

1. Pirmais pamats. Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi Eiropas Savienības tiesību sistēmas pamatā esošos pamatprincipus, proti, nevainīguma prezumpcijas principu un tiesvedības objektivitātes principu, jo tā nav konstatējusi, ka Komisija ir pārkāpusi minētos pamatprincipus.

2. Otrais pamats: Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pierādīšanas pienākuma jomā pastāvošos principus un nav piemērojusi nevainīguma prezumpcijas principu, apstiprinādama Komisijas secinājumus, saskaņā ar kuriem Pometon esot piedalījusies apgalvotās aizliegtās vienošanās darbībā; tā turklāt šajā ziņā esot norādījusi pretrunīgu un/vai nepietiekamu pamatojumu.

Vispārējā tiesa esot atzinusi apelācijas sūdzības iesniedzēju par vainīgu, pamatojoties uz pieņēmumiem un “varbūtībām”, turklāt ļoti vispārīgi atsaucoties uz dokumentiem, kas bija šādu prezumpciju pamatā.

3. Trešais pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi pierādīšanas pienākuma jomā pastāvošos principus un nav piemērojusi nevainīguma prezumpcijas principu, atzīstot, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi, ka Pometon nebija pārtraukusi savu dalību pārkāpumā aptuveni 16 mēnešu ilgā laikposmā no 2005. gada 18. novembra līdz 2007. gada 20. martam, lai gan tai saistībā ar šo laikposmu nebija pierādījumu par koluzīviem kontaktiem; tā turklāt šajā ziņā esot norādījusi pretrunīgu un/vai nepietiekamu pamatojumu.

4. Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, nosakot Pometon piemērojamā naudas soda apmēru, un ir šajā ziņā ir norādījusi pretrunīgu un/vai nepietiekamu pamatojumu. Vispārējā tiesa tostarp ir pārskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzējai piemērotā soda apmēru, nosakot tādu sankcijas pamatsummas samazinājuma procentuālo īpatsvaru, kas nesaskan ar to samazinājuma procentuālo īpatsvaru, ko Komisija ir piešķīrusi darījuma pusēm, un nav norādījusi objektīvu šādas attieksmes pamatojumu.

____________