Lieta C‑543/10

Refcomp SpA

pret

Axa Corporate Solutions Assurance SA u.c.

(Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija civillietās un komerclietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – 23. panta interpretācija – Jurisdikcijas noteikšanas klauzula, kas ir ietverta starp preces ražotāju un sākotnējo tās pircēju noslēgtā līgumā – Līgums, kas ietilpst īpašuma tiesību nodošanas līgumu ķēdē – Iespēja uz šo klauzulu atsaukties attiecībā uz preces pārpircēju

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 7. februāra spriedums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Šīs regulas noteikumi, kas ir atzīti par līdzvērtīgiem Briseles konvencijas noteikumiem – Šo noteikumu interpretācija saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas attiecas uz konvenciju

(1968. gada 27. septembra konvencija; Padomes Regula Nr. 44/2001)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – “Lietu, kas attiecas uz līgumiem” jēdziens – “Vienošanās, kas piešķir jurisdikciju” jēdziens – Autonoma interpretācija

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 23. pants)

3.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Jurisdikcijas noteikšana – Vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu – Jurisdikcijas noteikšanas klauzula, kas ir ietverta starp preces ražotāju un tās pircēju noslēgtā līgumā – Iespēja uz šo klauzulu atsaukties attiecībā pret pārpircēju, kas šo preci ir ieguvis pēc vairākiem secīgi noslēgtiem līgumiem, ar kuriem tiek nodotas īpašuma tiesības – Pieļaujamība – Nosacījums – Trešās personas piekrišana minētajai klauzulai

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 23. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 18.–20. punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 21., 22., 39. un 40. punktu)

3.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 23. pants ir interpretējams tādējādi, ka uz jurisdikcijas noteikšanas klauzulu, par kuru ir panākta vienošanās līgumā, kas ir noslēgts starp preces ražotāju un tās pircēju, attiecībā uz pārpircēju, kurš pēc vairākiem starp dažādās dalībvalstīs dibinātām pusēm secīgi noslēgtiem līgumiem, ar ko tiek nodotas īpašuma tiesības, ir ieguvis šo preci un vēlas celt prasību, lai sauktu pie atbildības ražotāju, var atsaukties tikai tad, ja ir pierādīts, ka šī trešā persona faktiski ir piekritusi minētajai klauzulai šajā pantā noteiktajos apstākļos.

Līgumā ietverta jurisdikcijas noteikšanas klauzula principā var radīt sekas tikai attiecībās starp pusēm, kas ir piekritušas šī līguma noslēgšanai. Lai uz klauzulu varētu atsaukties attiecībā uz trešo personu, principā ir nepieciešams, ka tā klauzulai ir piekritusi.

Saistībā ar prasību, ko ir cēlis preces pārpircējs, lai pie atbildības sauktu tās ražotāju, starp pārpircēju un ražotāju nepastāv nekāda līgumiska saikne, jo tas nav uzņēmies nekādu līgumiska rakstura pienākumu attiecībā pret pārpircēju Tādējādi nevar uzskatīt, ka tie šīs regulas 23. panta 1. punkta nozīmē ir “vienojušies” par tiesu, kas kā kompetentā tiesa ir izraudzīta sākotnējā starp ražotāju un pirmo pircēju noslēgtajā līgumā.

Turklāt īpašuma tiesību nodošanas līgumu ķēdē atšķirībā no konosamenta, kas ir starptautisks komercinstruments, kuru izmanto saistībā ar jūras pārvadājumu līgumiem, sākotnējā pircēja un pārpircēja stāšanās vienam otra vietā neizpaužas kā vienota līguma, kā arī visu tajā paredzēto tiesību un pienākumu nodošana. Šādā gadījumā pušu līgumsaistības dažādos līgumos var atšķirties, līdz ar to tiesības, uz ko pārpircējs var atsaukties attiecībā uz savu tiešo pārdevēju, ne vienmēr ir tās pašas kā tās, ko ražotājs ir uzņēmies savās attiecībās ar pirmo pircēju.

(sal. ar 29., 32.–34., 37. un 41. punktu un rezolutīvo daļu)