EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2012. gada 2. oktobrī

Lieta F‑118/10

Aristidis Psarras

pret

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA)

Civildienests – Iecelšana amatā – Iecelšana citā amatā – Dienesta intereses – Atvaļinājums personisku iemeslu dēļ

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru A. Psarras, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pagaidu darbinieks, cēla šo prasību, it īpaši lūdzot atcelt lēmumu atcelt prasītāju no grāmatveža amata un iecelt šajā pašā amatā citu personu

Nolēmums Atcelt ENISA valdes 2010. gada 7. februāra lēmumu nekavējoties atcelt prasītāju no viņa kā aģentūras grāmatveža amata un uz nenoteiktu laiku iecelt grāmatveža amatā budžeta [nodaļas] darbinieku X, kā arī 2010. gada 1. marta lēmumu par prasītāja iecelšanu citā amatā, ko pieņēma izpilddirektors. Pārējā daļā prasību noraidīt. ENISA sedz savus un atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Priekšlikums, kurā nav iesaistīta struktūra, kuras kompetencē ir pieņemt galīgo lēmumu – Izslēgšana – Sagatavojošs akts

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšana – Termiņš – Novēlota pierādījumu iesniegšana – Nosacījumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 42. pants)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Neapmaksāts atvaļinājums – Termiņa beigšanās – Atjaunošana darbā – Administrācijas pienākums – Piemērojamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. pants)

1.      Lēmumu sagatavojošie akti nav nelabvēlīgi Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē un tos līdz ar to var apstrīdēt tikai pakārtoti – ceļot prasību par aktiem, kuru atcelšana ir iespējama.

Šāda ir situācija, kad Savienības aģentūras izpilddirektors ierosina valdei pastāvīgi uzticēt konkrētus pienākumus vienam ierēdnim un atcelt otru ierēdni no viņa amata pienākumiem. Šādu priekšlikumu nevar uzskatīt par tādu, kuram ir lēmuma raksturs, ciktāl tas nav saistošs valdei, kas ir kompetentā struktūra galīgā lēmuma pieņemšanai.

(skat. 34. un 35. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 14. februāris, 346/87 Bossi/Komisija, 23. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 22. jūnijs, T‑32/89 un T‑39/89 Marcopoulos/Tiesa, 21. punkts; 1998. gada 22. janvāris, T‑98/96 Costacurta/Komisija, 21. punkts.

2.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 42. pantu replikā un atbildē uz repliku lietas dalībnieki var vēl piedāvāt papildu pierādījumus, tomēr lietas dalībniekiem ir jāpamato kavēšanās pierādījumu iesniegšanā. Šāds pienākums nozīmē, ka Savienības tiesai tiek atzītas pilnvaras pārbaudīt šo pierādījumu novēlotas iesniegšanas attaisnojuma pamatotību un, ja lūgums nav pietiekami pamatots no tiesību viedokļa, pilnvaras to noraidīt.

(skat. 40. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 18. septembris, T‑47/05 Angé Serrano u.c./Parlaments, 54. un 56. punkts.

3.      Iestādei ir tiesības uzskatīt, ka saskaņā ar tai piemītošo plašo novērtējuma brīvību savu dienestu organizēšanā dienesta intereses var attaisnot to, ka pagaidu darbinieks, beidzoties viņa neapmaksātajam atvaļinājumam, netiek atjaunots darbā, kurā viņš strādāja pirms tam.

Tomēr tad, ja iestāde ir apņēmusies atjaunot minēto darbinieku viņa amatā, tai ir pienākums pildīt šo apņemšanos.

(skat. 45. un 50. punktu)