Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 25. janvārī World Duty Free Group, S.A., iepriekš – Autogrill España, S.A., iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 15. novembra spriedumu lietā T-219/10 RENV, World Duty Free Group/Komisija

(Lieta C-51/19 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: World Duty Free Group, S.A., iepriekš – Autogrill España, S.A. (pārstāvji: J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam pirmajā instancē: Spānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Īrija

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 15. novembra spriedumu;

apmierināt šo prasību par atcelšanu un atcelt apstrīdēto lēmumu galīgi; un

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2018. gada 15. novembrī Vispārējā tiesa pasludināja spriedumu lietā T-219/10 RENV World Duty Free Group, S.A./Komisija 1 , par kuru ir iesniegta šī apelācijas sūdzība. Ar šo spriedumu tika noraidīta prasītājas celtā prasība, kas vērsta pret Eiropas Komisijas 2009. gada 28. oktobra lēmumu 2 par “finanšu nemateriālo vērtību”, kura ir reglamentēta Spānijas likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 12.5. pantā.

Savas apelācijas sūdzības atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu vienīgu pamatu attiecībā uz spriedumā pieļautām kļūdām tiesību piemērošanā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā ietvertā jēdziena “selektivitāte” interpretāciju.

Apelācijas sūdzībā tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā esot pieļautas kļūdas, it īpaši:

attiecībā uz selektivitātes analīzes pirmajā posmā piemērotās atsauces sistēmas noteikšanu;

attiecībā uz tā mērķa noteikšanu, kurš ir pamatā dažādo faktisko un tiesisko situāciju salīdzinājumam selektivitātes analīzes otrajā posmā;

rezultātā, spriedumā ir arī pieļauta kļūda saistībā ar pierādīšanas pienākumu un samērīguma principa piemērošanu;

pakārtoti, tajā veiktajā analīzē saistībā ar to, ka neesot pierādījumi par cēloņsakarību starp uzņēmumu nespēju apvienoties ārvalstīs un līdzdalību ieguvi ārvalstīs; un

pakārtoti, izslēdzot pasākuma nošķiramību atkarībā no kontroles intensitātes.

Papildus juridiski nepareizai argumentācijai, spriedumā vairākos no minētājiem punktiem esot aizstāta lēmumā minētā argumentācija ar atšķirīgu Vispārējās tiesas argumentāciju, tādējādi spriedumā esot pieļautas arī papildu kļūdas tiesību piemērošanā.

____________

1 Spriedums, 2018. gada 15. novembris, World Duty Free Group/Komisija (T-219/10 RENV, EU:T:2018:784).

2 Komisijas Lēmums 2011/5/EK (2009. gada 28. oktobris) par finanšu nemateriālās vērtības amortizāciju nodokļu vajadzībām saistībā ar līdzdalības iegādi ārvalstīs C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07), ko īstenojusi Spānija (OV 2011, L 7, 48. lpp.).