EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2012. gada 12. decembrī

Lieta F‑12/10 DEP

Petrus Kerstens

pret

Eiropas Komisiju

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Iestādes pārstāvība, ko īsteno tās darbinieks – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Nepieciešamie izdevumi – Jēdziens – Darbiniekam izmaksātie transporta un izmitināšanas izdevumi un dienas nauda

Priekšmets Pieteikums par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu noteikšanu, ar kuru Eiropas Komisija atbilstoši Reglamenta 92. panta 1. punktam vērsās Civildienesta tiesā pēc Civildienesta tiesas 2012. gada 8. marta sprieduma lietā F‑12/10 Kerstens/Komisija pasludināšanas.

Nolēmums Komisijai atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmērs lietā F‑12/10 Kerstens/Komisija ir EUR 348,52. Katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Savienības iestāžu darbinieku ceļa un uzturēšanās izdevumi – Atmaksas nosacījumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts un 92. pants)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Jēdziens – Atlīdzība ierēdnim, kura uzdevums ir pārstāvēt iestādi Savienības tiesās – Izslēgšana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Strīds par iestādei, kuru pārstāv tās darbinieks, atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem – Ierobežojumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

1.      No Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b)  punkta izriet, ka atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ietver tikai, pirmkārt, izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies tiesvedības sakarā Civildienesta tiesā, un, otrkārt, tam nepieciešamos tiesāšanās izdevumus. Tādējādi apstāklis, vai radušies izdevumi tiek segti no attiecīgās iestādes budžeta vai nē, nav kritērijs, lai noteiktu to atlīdzināmo vai neatlīdzināmo raksturu Tomēr tikai tie izdevumi, kurus iespējams nodalīt no iestādes iekšējās darbības, tādi kā nepieciešamie ceļa un uzturēšanās izdevumi saistībā ar tiesvedību, ietilpst tiesvedības sakarā radušos nepieciešamo izdevumu jēdzienā.

Attiecībā uz jautājumu, kādi iestādei radušies izdevumi attiecīgā gadījumā var kļūt par šīs iestādes prasījumiem attiecībā pret trešo personu, kurai tiesvedībā ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ir jānošķir izdevumi, kas ir nodalāmi no iestādes darbības un izdevumi, kurus nevar nodalīt. Šai ziņā, kaut arī patiešām iestādes juridiskam dienestam budžetā paredzētie līdzekļi personāla komandējumu izdevumiem attiecīgajā budžeta gadā tostarp ietver arī ceļa izdevumus uz Luksemburgu, lai pārstāvētu iestādi tiesvedībā, tomēr, ja tiesvedības noslēgumā prasītājam tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, konkrēti iestādei radušies izdevumi, kuri uzskatāmi par nepieciešamiem saistībā ar tiesvedību, ir jāatmaksā minētajā budžetā, un šā iemesla dēļ iestādei ir jālūdz piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, un, ja nepieciešams, jāuzsāk Reglamenta 92. pantā paredzētā procedūra. Līdz ar to jāsecina, ka iestādes darbiniekam izmaksātos transporta un uzturēšanās izdevumus un dienas naudu var atlīdzināt kā atmaksājamus izdevumus. Tāpat arī vēršanās ceļojumu aģentūrā nav nesaprātīga, ja tādējādi administrācijai tiek atvieglota darbinieku ceļojuma izdevumu pārvaldīšana un ļauj tai ietaupīt.

Turklāt no iestādes iekšējās darbības nodalāmiem izdevumiem nevar būt iepriekš noteikts raksturs. Būtībā šāds raksturs attiecīgajai iestādei ļautu tajos iekļaut iekšējos izdevumus, piemēram, sekretariāta vai administratīvos izdevumus, kurus nevar atlīdzināt kā atmaksājamos izdevumus.

(skat. 24., 25., 27., 29., 30. un 41. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 2004. gada 26. novembris, EIB/De Nicola, C‑198/02 P(R)‑DEP, 20. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2012. gada 23. marts, Kerstens/Komisija, T‑266/08 P‑DEP, 13. un 21. punkts.

2.      Ar ierēdņa darbību saistītie izdevumi nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar tiesvedību un kas tādējādi būtu jāatlīdzina. Kad iestādi pārstāv viens no tās ierēdņiem, atlīdzība par šī darbinieka veiktajiem uzdevumiem ir ietverta viņam tiesību aktos paredzētajā atalgojumā. Šī ierēdņa, kam piemērojami Civildienesta noteikumi, kas reglamentē viņa finansiālo situāciju, uzdevums ir konsultēt un palīdzēt iestādei, kurā viņš strādā, un veikt viņam attiecīgajā jomā uzticētos darba uzdevumus, kuru starpā papildus pārstāvībai Savienības tiesās ietilpst iestādes, kuru viņš pārstāv, interešu aizstāvība.

(skat.26. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1999. gada 7. septembris, Komisija/Sveriges Betodlares un Henrikson, C‑409/96 P‑DEP, 12. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: Kerstens/Komisija, minēts iepriekš, 13, 19. un 21. punkts.

3.      Prasītājam strīdā starp Savienību un tās darbiniekiem nav pienākuma noteikt, kā darbinieks, kurš pārstāv atbildētāju Savienības tiesā, dodas komandējumā, nedz arī šāda komandējuma ilgumu, ar nosacījumu, ka izdevumi, kuru atlīdzināšanu prasītājs lūdz, ir nepieciešamie izdevumi Civildienesta tiesas reglamenta 91. panta b) punkta izpratnē.

(skat. 36. punktu)