Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 25. februārī Stena Line Scandinavia AB iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-631/15 Stena Line Scandinavia/Komisija

(Lieta C-175/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Stena Line Scandinavia AB (pārstāvji: L. Sandberg-Mørch, advokat, P. Alexiadis, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste, Föreningen Svensk Sjöfart

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

Atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-631/15, ciktāl ar to tikuši noraidīti apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmais un trešais pamats par Femern Landanlæg labā noteiktajiem pasākumiem; tās otrais un trešais pamats attiecībā uz apgalvojumiem, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā vai ir saskārusies ar nopietnām grūtībām saistībā ar atbalsta stimulējošo ietekmi, hipotētisko scenāriju, uz kuru Komisija bija balstījusies, novērtējot atbalsta nepieciešamību, un secinājumu, ka Femern A/S piešķirtais atbalsts nerada aizliegtus konkurences izkropļojumus.

Piespriest pretējai pusei segt savus, kā arī atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja par pārsūdzēto spriedumu ir izvirzījusi sešus pamatus:

Pirmkārt, pārkāpdama LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 2. punktu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un tai nebija nopietnu grūtību atzīt, ka Femern A/S Landanlæg piešķirtās valsts garantijas un valsts aizdevumi Dānijas dzelzceļa iekšzemes savienojumiem nevarēja izkropļot konkurenci, jo konkrētais tirgus nav atvērts konkurencei.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka šis Vispārējās tiesas kļūdainais secinājums ir balstīts uz četrām kļūdām tiesību piemērošanā, kas atbilst četriem apakšpamatiem:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Femern A/S Landanlæg piešķirtās valsts garantijas un valsts aizdevumi neietekmē konkurenci, lai gan fiksētais savienojums (ko ekspluatē Femern A/S) un Dānijas dzelzceļa iekšzemes savienojumi (ko ekspluatē Femern Landanlæg) kopā veido vienu projektu un valsts garantijas un valsts aizdevumi Femern A/S jau bija tikuši atzīti par iemeslu konkurences izkropļojumiem.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības tirgus Dānijā “de lege” nav atvērts konkurencei.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības tirgus Dānijā “de facto” nav atvērts konkurencei.

Dzelzceļa infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas tirgi, kuri ir atvērti konkurencei, ir no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības un ekspluatācijas šaurā nozīmē nošķirti tirgi.

Otrkārt, pārkāpdama LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 2. punktu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un tā nesaskārās ar nopietnām grūtībām, nosakot, ka Femern A/S Landanlæg piešķirtās valsts garantijas un valsts aizdevumi Dānijas dzelzceļa iekšzemes savienojumu finansēšanai nevarēja ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Treškārt, pārkāpdama LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 108. panta 2. punktu, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka iekšzemes savienojumu izmaksas var tikt iekļautas maksimālās pieļaujamās atbalsta intensitātes fiksētajam savienojumam aprēķinā (saderīguma analīzes kontekstā), lai gan, Vispārējās tiesas ieskatā, iekšzemes savienojumiem piešķirtie līdzekļi nav valsts atbalsts.

Ceturtkārt, pārkāpdama LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 108. panta 2. punktu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka Komisija nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā un nesastapās ar nopietnām grūtībām, nolemjot, ka atbalstam Femern A/S bija stimulējoša ietekme;

Piektkārt, pārkāpdama LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 108. panta 2. punktu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un nesastapās ar nopietnām grūtībām, nolemjot, ka Dānijas iestādes ir iesniegušas atbilstošu hipotētisko scenāriju savam vērtējumam par atbalsta nepieciešamību.

Sestkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Femern A/S piešķirtais atbalsts nerada aizliegtus konkurences izkropļojumus.

____________