CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2009. gada 10. novembrī
Lieta F‑14/08 DEP
X
pret
Eiropas Parlamentu
Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana
Priekšmets Prasības pieteikums par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, ko atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta tiesas Reglamenta 92. pantam iesniedzis X pēc Civildienesta tiesas 2008. gada 18. decembra rīkojuma lietā F‑14/08, X/Parlaments (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) pieņemšanas
Nolēmums Noteikt X atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus lietā F‑14/08 EUR 5670 apmērā, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no dienas, kurā paziņots šis rīkojums, līdz dienai, kurā veikts maksājums. Nokavējuma procentus aprēķina, balstoties uz Eiropas Centrālās bankas attiecīgajā periodā noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām, kas palielināma par diviem punktiem, no kopsummas, ņemot vērā to, ka nokavējuma procentu summa nedrīkst būt lielāka par 6 % no prasītāja pieprasītās summas.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens
(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)
2. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Vērā ņemami fakti
(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)
3. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Nokavējuma procenti
1. No Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkta izriet, ka atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir ierobežoti, pirmkārt, ar tiesāšanās izdevumiem Civildienesta tiesā un, otrkārt, ar izdevumiem, kas bija nepieciešami šādiem mērķiem. Turklāt prasītajam ir pienākums pierādīt, ka izdevumi, kuru atmaksu viņš lūdz, ir patiesi.
(skat. 21. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2002. gada 20. novembris, T‑171/00 DEP Spruyt/Komisija, Recueil FP, I‑A‑225. un II‑1127. lpp., 22. punkts; 2004. gada 8. jūlijs, T‑7/98 DEP, T‑208/98 DEP un T‑109/99 DEP De Nicola/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑219. un II‑973. lpp., 42. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. maijs, F‑100/05 DEP Chatziioannidou/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 17. punkts.
2. Kopienu tiesa nav pilnvarota noteikt atlīdzību, kas lietas dalībniekiem jāmaksā to advokātiem, bet summas apmēru, kādā šo atlīdzību var piedzīt no lietas dalībnieka, kuram piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Izlemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, Kopienu tiesai nav jāņem vērā nedz valstī pastāvošā likme, kas nosaka advokātu atlīdzības apmēru, nedz arī iespējamā vienošanās šajā ziņā starp attiecīgo lietas dalībnieku un viņa pārstāvjiem vai padomdevējiem.
Tā kā attiecībā uz tarifiem Kopienu tiesību noteikumu nav, tiesai ir brīvi jāizvērtē attiecīgā informācija, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā nozīmību no Kopienu tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, kas tiesvedības rezultātā varēja rasties iesaistītajiem pārstāvjiem vai padomdevējiem, un lietas dalībnieku ekonomiskās intereses saistībā ar lietu. Kopienu tiesas izvērtēšanas brīvība var tai likt noteikt atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru zemāku par to, kas tam lietas dalībniekam, kuram jāatlīdzina tiesāšanas izdevumi, jāmaksā otram lietas dalībniekam.
(skat. 22 un 23. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2007. gada 8. februāris, C‑3/06 P Groupe Danone/Komisija, Krājums I‑1331. lpp., 61. un 62. punkts.
Pirmās instances tiesa: Spruyt/Komisija, minēts iepriekš, 25. un 26. punkts; De Nicola/EIB, minēts iepriekš, 32. punkts; 2009. gada 2. jūnijs, T‑47/03 DEP Sison/Padome, Krājums, II‑1483. lpp., 48. punkts.
Civildienesta tiesa: Chatziioannidou/Komisija, minēts iepriekš, 20. punkts.
3. Prasītajam no tiesas noteikto atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēra ir tiesības saņemt nokavējuma procentus, kurus sāk skaitīt no dienas, kurā paziņots rīkojums par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, līdz šo izdevumu faktiskai atmaksai.
(skat. 38. punktu)