CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 29. septembrī

Lieta F‑93/05

Harald Mische

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Iecelšana amatā – Vienlaicīga pieņemšana darbā un pārcelšana uz citu iestādi – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunas, mazāk labvēlīgas tiesību normas – Prasības pieņemamība – Interese celt prasību – Nokavējums

Priekšmets      Prasība, kas ir iesniegta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru H. Mische lūdz, vispirms, atcelt Parlamenta 2004. gada 4. oktobra lēmumu, ar kuru viņš ir klasificēts A*6 pakāpes 1. līmenī, turklāt atjaunot visas tiesības, kas izriet no klasifikācijas pareizajā pakāpē, un, visbeidzot, atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Prasība atcelt lēmumu par klasifikāciju – Vienlaicīga ierēdņa pieņemšana darbā un pārcelšana – Lēmuma par klasifikāciju attiecināmība

(Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Iesniegšanas datums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Iesniegšanas termiņa sākuma datums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

1.      Prasības priekšmetam, lai šī prasība būtu pieņemama, ir jāpastāv tās iesniegšanas brīdī un jāilgst līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība ir jāizbeidz; šīs intereses pamatā ir tas, ka prasības iznākums var sniegt labumu lietas dalībniekam, kas to ir cēlis. Šie noteikumi nav izpildīti, iesniedzot prasību atcelt Parlamenta lēmumu par ierēdņa klasifikāciju, ciktāl ir skaidrs, ka šī klasifikācija tikusi veikta ar Parlamenta lēmumu pieņemt ieinteresēto personu darbā un vienlaicīgi viņu pārcelt darbā Komisijā, ka šī pieņemšana darbā tikusi veikta tikai pēc Komisijas skaidra pieprasījuma – vienīgi ar mērķi atbilstoši Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta b) apakšpunktam aizpildīt vakanto amatu savā struktūrvienībā, ka Komisija turklāt aktīvi piedalījusies pakāpes un līmeņa piešķiršanā un faktiskās darbā pieņemšanas datuma noteikšanā un ka turklāt tā vēlāk savā lēmumā par iecelšanu amatā precizējusi tā ieņemamā amata pakāpi, kurā ieinteresētā persona tika pārcelta, kā arī mainījusi tās līmeni. Šādos apstākļos ar Komisijas lēmumu minētajos punktos ir aizstāts Parlamenta lēmums un pēdējais minētais konkrētajā gadījumā nekad nav ticis izpildīts, jo abi lēmumi stājās spēkā vienā un tajā pašā dienā un ieinteresētā persona nestrādāja Parlamentā. Turklāt konkrētais ierēdnis nevarētu tikt pārcelts darbā Komisijā, ja Parlaments to nebūtu klasificējis tajā pašā pakāpē kā Komisijas noteiktā.

No minētā izriet, ka vismaz attiecībā uz minētā ierēdņa klasifikāciju pakāpē un līmenī Parlamenta lēmums viņam ir piemērojams tikai formāli, jo šo klasifikāciju īstenībā noteica Komisija.

(skat. 23.–25. un 27. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2008. gada 17. aprīlis, C‑373/06 P, C‑379/06 P un C‑382/06 P Flaherty u.c./Komisija, 25. punkts.

2.      Lai noteiktu datumu, kurā ir iesniegta iepriekšēja administratīva sūdzība, Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sūdzība ir iesniegta nevis tad, kad tā ir nosūtīta iestādei, bet tad, kad tā iestādē tikusi saņemta. Tomēr trīs mēnešu termiņš, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā, beidzas dienā, kurai trešajā mēnesī ir tāds pats skaitlis kā notikuma norises vai akta pieņemšanas dienai, kurā termiņš sākās.

(skat. 29. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, 8. un 13. punkts; 1987. gada 15. janvāris, 152/85 Misset/Padome, 8. un 9. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑73/06 Van Neyghem/Komisija, 43. un 45. punkts.

3.      Trīs mēnešu termiņš, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu parasti sāk skaitīt no dienas, kad lēmums paziņots tā adresātam, un katrā ziņā vēlākais no dienas, kad ieinteresētā persona par to ir uzzinājusi, ir jāinterpretē tādējādi, ka šādu termiņu jāsāk skaitīt no dienas, kad ierēdnis ir uzzinājis lēmuma rezolutīvās daļas pamatojumu un saturu, pat ja tas būtu noticis ar iestādes, kas nav tā autors, starpniecību.

(skat. 30. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 3. jūnijs, T‑196/95 H/Komisija, 31. punkts.