CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 26. septembrī

Lieta F‑31/06

Marco Pino

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkts – Pirms 2004. gada 1. maija publicēts iekšējs konkurss pārcelšanai no vienas kategorijas citā – Pirms 2006. gada 1. maija rezerves sarakstā iekļauts kandidāts – Klasificēšana pakāpē – Reizināšanas koeficienta, kas ir mazāks par viens, piemērošana – Paaugstināšanas amatā punktu zaudēšana

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam, ar ko M. Pino lūdz, galvenokārt, atcelt lēmumus, ar kuriem viņš ir ticis iecelts augstākā kategorijā, ciktāl šajos lēmumos viņš ir klasificēts zemākā pakāpē nekā tā, kura viņam pienāktos, ja tiktu piemēroti Civildienesta noteikumi

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana pakāpē paziņojumā par konkursu norādītajā funkciju grupā – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. pants; XIII pielikuma 5. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Karjera – Pagaidu noteikumu, kas saistīti ar pāreju no agrākās uz jauno ierēdņu karjeras sistēmu, ieviešana – Normas par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkts un 5. panta 2. punkts)

3.      Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumi; Padomes Regula Nr. 723/2004)

5.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Pamats par būtisku formas prasību pārkāpumu – Administrācijas saistošās pilnvaras

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

6.      Ierēdņi – Atalgojums – Pārejas noteikumi, kas piemērojami pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā – Pakāpes un reizināšanas koeficienta noteikšana

(Civildienesta noteikumu 45.a pants; XIII pielikuma 2. pants, 5. panta 2. punkts, 7. un 8. pants)

7.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kategorijas maiņa pēc iekšēja konkursa – Tiesības saglabāt paaugstināšanas amatā punktus – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants; XIII pielikuma 5. pants)

1.      Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punktā ir noteikts, ka konkursa veiksmīgos kandidātus ieceļ tās funkciju grupas pakāpē, kas ir norādīta paziņojumā par konkursu, kuru tie ir izturējuši.

Kaut gan no šīs tiesību normas noteikti izriet, ka iekšējo konkursu veiksmīgie kandidāti ir jāieceļ pakāpē, kas ir norādīta paziņojumā par konkursu, pēc kura viņi ir tikuši pieņemti darbā, tomēr vakanto amatu pakāpes un kandidātu iecelšanas šajos amatos nosacījumu noteikšana, ko attiecīgā iestāde veica, kad, piemērojot agrāko Civildienesta noteikumu normas, sagatavoja paziņojumus par konkursu, nevarēja turpināt tikt piemērota pēc 2004. gada 1. maija – datuma, kuru Savienības likumdevējs pieņēma kā jaunās ierēdņu karjeru struktūras spēkā stāšanās datumu.

No Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkta izrietošās konkursa veiksmīgo kandidātu tiesības tikt ieceltiem pakāpē, kura ir norādīta paziņojumā par konkursu, var tikt piemērotas tikai attiecībā uz pastāvošajām tiesībām, jo lēmuma likumība ir jāvērtē atkarībā no tiesiskajiem apstākļiem, kas ir spēkā tā pieņemšanas brīdī, un ar šo tiesību normu līdz ar to nevar administrācijai noteikt pienākumu pieņemt lēmumu, kas neatbilst likumdevēja grozītajiem Civildienesta noteikumiem un tādējādi ir prettiesisks.

Šajā kontekstā, ko raksturo to pakāpju atcelšana no 2004. gada 1. maija, kuras bija norādītas pirms šī datuma publicētajos paziņojumos par konkursiem atbilstoši jaunajai karjeru struktūrai, likumdevējs varēja pieņemt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, lai atrisinātu ar šo situāciju saistītās grūtības, un noteikt to iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā veiksmīgo kandidātu klasificēšanu pakāpē, kuru vārdi bija tikuši iekļauti rezerves sarakstos pirms 2006. gada 1. maija un kuri, pamatojoties uz šiem konkursiem, tika iecelti jaunā kategorijā pēc 2004. gada 1. maija.

Ir taisnība, ka klasifikācija pakāpēs, kas ir noteikta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktā, neatbilst pakāpēm, kas bija noteiktas pirms 2004. gada 1. maija publicētajos paziņojumos par iekšējiem konkursiem, un ka šī tiesību norma paredz atkāpi no normas, kura ir ietverta Civildienesta noteikumu 31. pantā un kurā ir atkārtots agrāko Civildienesta noteikumu 31. pants. Tomēr, ņemot vērā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkta mērķi, tas ir speciāla rakstura pārējas noteikums, ar kuru var attiecībā uz noteiktu ierēdņu kategoriju atkāpties no vispārējā rakstura noteikuma, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 31. pantā. Faktiski ir jāatgādina, ka ierobežojumi, kas ir nenovēršami, pārejot no viena organizācijas veida uz citu saistībā ar ierēdņu karjeru, var likt administrācijai īslaicīgi un zināmās robežās pārtraukt stingri ievērot pastāvīgos noteikumus un principus, kurus parasti piemēro attiecīgajās situācijās.

(skat. 66.–70. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 100. un 109. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, F‑20/06 De Luca/Komisija, 86. punkts un tajā minētā judikatūra, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑563/10 P.

2.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktā ir noteikta izdevīgāka savstarpējā atbilstība starp agrākajām un jaunajām pakāpēm salīdzinājumā ar klasifikāciju, kas ir paredzēta tā paša pielikuma 5. panta 2. punktā attiecībā uz ierēdņiem, kas ir izturējuši konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā. Taču šī Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta mērķis ir bijis tikai 2004. gada 1. maijā pārdēvēt pakāpes, kurās bija personas, kam bija ierēdņa statuss 2004. gada 30. aprīlī, lai nodrošinātu iespēju tām piemērot jauno karjeru struktūru, kurai bija paredzēts stāties spēkā pilnā apmērā 2006. gada 1. maijā, un nevar atzīt, ka tā darbības joma pārsniedz šādu pārejas attiecību nodibināšanu. Tātad šo tiesību normu nav bijis paredzēts piemērot, lai noteiktu tāda ierēdņa klasifikāciju pakāpē, kurš ir ticis iecelts augstākā kategorijā tikai 2005. gada 27. aprīlī, ņemot vērā, ka viņš ir bijis veiksmīgais kandidāts iekšējā konkursā pārcelšanai no vienas kategorijas citā, paziņojums par kuru ir ticis publicēts pirms 2004. gada maija un kura piemēroto kandidātu saraksts ir ticis sagatavots pirms 2006. gada 1. maija.

(skat. 75. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 112.–115. punkts.

3.      Turklāt tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību attiecas uz katru indivīdu, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Savienības administrācija ir viņam radījusi pamatotas cerības, sniedzot viņam konkrētus solījumus precīzas, beznosacījumu un saskaņotas informācijas veidā no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem.

Turpretim neviens nevar atsaukties uz šī principa neievērošanu, ja administrācija viņam nav sniegusi konkrētus solījumus.

(skat. 80. un 81. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 19. marts, T‑273/01 Innova Privat‑Akademie/Komisija, 26. punkts un tajā minētā judikatūra; Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 96. punkts.

4.      Vienlīdzīgas attieksmes princips nav ievērots, ja attiecībā uz atšķirīgām situācijām tiek piemērota vienāda attieksme vai – pretēji – ja pret divām personu kategorijām, kuru faktiskā un juridiskā situācija nav būtiski atšķirīga, izturas atšķirīgi.

Šajā ziņā nevar uzskatīt, ka atklāta konkursa veiksmīgie kandidāti, kuri ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2004. gada 1. maija – datuma, kad stājās spēkā Regula Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, bet par ierēdņiem ir iecelti tikai pēc šī datuma, pieder tai pašai personu kategorijai kā citi šī paša konkursa veiksmīgie kandidāti, kuri ir pieņemti darbā pirms 2004. gada 1. maija.

Tādējādi to iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā, kuru paziņojumi ir tikuši publicēti pirms 2004. gada 1. maija, veiksmīgie kandidāti, kas ir tikuši iekļauti rezerves sarakstā pēc 2004. gada 1. maija un līdz ar to ir varējuši tikt iecelti augstākā kategorijā tikai pēc šī datuma, nepieder tai pašai personu kategorijai kā citu konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā veiksmīgie kandidāti, kuri ir tikuši iecelti augstākā kategorijā pirms 2004. gada 1. maija.

(skat. 96., 98. un 99. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑368/03 De Bustamante Tello/Padome, 69. punkts un tajā minētā judikatūra; Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 80. punkts.

5.      Ierēdnim nav pilnīgi nekādas leģitīmas intereses formas trūkuma un it īpaši pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes dēļ lūgt atcelt lēmumu gadījumā, kad administrācijai nav nekādas rīcības brīvības un tai ir pienākums rīkoties tā, kā tā ir rīkojusies, ja apstrīdētā lēmuma atcelšana var izraisīt tikai tāda lēmuma pieņemšanu, kas ir būtībā identisks atceltajam lēmumam.

(skat. 112. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. aprīlis, T‑372/00 Campolargo/Komisija, 62. punkts.

6.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka pakāpju pārdēvēšana atbilstoši šī pielikuma 2. panta 1. punktam 2004. gada 1. maijā nerada izmaiņas pirms šī datuma darbā pieņemto ierēdņu mēneša pamatalgā. Tādējādi iepriekš minētā 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka katram ierēdnim 2004. gada 1. maijā aprēķina reizināšanas koeficientu, kas ir vienāds ar attiecību starp katram šim ierēdnim maksāto mēneša pamatalgu pirms 2004. gada 1. maija un piemērojamo summu, kas noteikta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā. Šī 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka algas jaunajām pagaidu pakāpēm izmanto kā piemērojamās summas Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta nozīmē. Tātad minētā 7. panta mērķis ir novērst jebkādu izmaiņu rašanos atbilstoši agrākajiem Civildienesta noteikumiem darbā pieņemto ierēdņu mēneša pamatalgā pakāpju pārdēvēšanas fakta dēļ un it īpaši viņu nepamatotu iedzīvošanos.

Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 2. punktā ir noteikta mēneša pamatalga katrai jaunajai pagaidu pakāpei un līmenim. Saskaņā ar šo tiesību normu, to lasot kopsakarā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. pantu, kurā ir regulēta jaunā pagaidu pakāpju pārdēvēšana atbilstoši jaunajiem Civildienesta noteikumiem izveidoto divu funkciju grupu jaunajās pakāpēs, algas dažādās AST funkciju grupas pakāpēs un līmeņos ir vienādas ar algām atbilstošajās AD funkciju grupas pakāpēs un līmeņos.

Turklāt Civildienesta noteikumu 45.a pantā ir paredzēta sistēma, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. maija pārcelšana no AST funkciju grupas (kas aizstāj agrākās B, C un D kategorijas) AD funkciju grupā (kas aizstāj agrāko A kategoriju) vairs nenotiek iekšēja konkursa veidā, bet veicot tā saukto sertifikācijas procedūru, kura pamatojas uz veiksmīgu dalību apmācības programmā. Civildienesta noteikumu 45.a panta 3. punktā ir skaidri paredzēts, ka iecelšana amatā AD funkciju grupā neietekmē pakāpi un līmeni, kurā ierēdnis atrodas amatā iecelšanas brīdī.

Ņemot vērā šīs tiesību normas, liekas, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies, lai pārcelšana augstākā funkciju grupā radītu iespēju pildīt administratora pienākumus un sniegtu izdevīgāku karjeras perspektīvu, bet ne tūlītēju ieguvumu algas ziņā.

Līdz ar to jaunajos Civildienesta noteikumos nav paredzētas nekādas ierēdņa pamatalgas izmaiņas ne šo noteikumu spēkā stāšanās dēļ, ne arī tāpēc, ka minētais ierēdnis ir ticis pārcelts augstākā funkciju grupā.

Lai gan, pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, likumdevējs ir gribējis piešķirt priekšrocību ierēdņiem, kuri iekšējā konkursā pārcelšanai no vienas kategorijas citā ir pierādījuši savu piemērotību ieņemt augstākas kategorijas amatus, tas tomēr nav vēlējies, lai šī priekšrocība pārsniegtu to, kāda rodas ierēdņiem, kuri no 2006. gada 1. maija iztur sertifikācijas procedūru.

Tādējādi saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pantu, ja šajā pielikumā nav tiešu noteikumu ar pretēju nozīmi, to ierēdņu alga, kuri ir iecelti amatos saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, tāpat kā to ierēdņu alga, kuri ir tikuši pieņemti darbā pirms 2004. gada 1. maija, ir jāaprēķina, piemērojot reizināšanas koeficientu.

(skat. 131.–139. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2001. gada 11. maijs, F‑71/09 Caminiti/Komisija, 46. punkts.

7.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. pantā pārcelšanas no vienas kategorijas citā gadījumā netiek minēti agrākajā kategorijā uzkrātie paaugstināšanas amatā punkti. Faktiski šī panta mērķis ir it īpaši noteikt klasifikāciju pakāpē un līmenī, kad iekšējo konkursu pārcelšanai no vienas kategorijas citā veiksmīgie kandidāti, kuri ir tikuši iekļauti rezerves sarakstā pirms 2006. gada 1. maija, tiek iecelti augstākā kategorijā atbilstoši jaunajiem Civildienesta noteikumiem.

Turklāt iecelšana augstākā pakāpē pēc iekšēja konkursa ir pielīdzināma paaugstināšanai pakāpē un līdz ar to principā ir piemērojamas Civildienesta noteikumu normas, kas attiecas uz paaugstināšanu pakāpē.

Līdz ar to, tā kā iecelšana augstākā pakāpē pēc iekšēja konkursa ir pielīdzināma paaugstināšanai pakāpē, tas vēl jo vairāk attiecas uz iecelšanu augstākā kategorijā pēc iekšēja konkursa pārcelšanai no vienas kategorijas citā. Pārcelšana augstākā kategorijā, kas nozīmē atšķirīgu pienākumu pildīšanu, ir paaugstināšana amatā, tāpēc ir jāpiemēro normas, kas attiecas uz paaugstināšanu pakāpē.

Ierēdņa, kas, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, ir ticis iecelts augstākā kategorijā, uzkrāto punktu neanulēšana izraisītu to, ka tiktu atvieglota šī ierēdņa paaugstināšana pakāpē galvenokārt uz agrākajā kategorijā iegūto punktu pamata, taču tas būtu pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam, saskaņā ar kuru uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu salīdzinošās īpašības ir jāvērtē attiecībā pret viņa kolēģiem šajā pašā pakāpē. No šī Civildienesta noteikumu panta faktiski izriet, ka, aplūkojot tās pašas pakāpes amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošās īpašības, administrācijai ir jāņem vērā minēto ierēdņu paaugstināšanas amatā punkti, ko viņi ir uzkrājuši attiecīgajā pakāpē. Tādējādi ierēdņa uzkrātie punkti pirms pārcelšanas no vienas kategorijas citā atbilst pierādītajiem nopelniem zemākas kategorijas amatā un pildot atšķirīga veida pienākumus. Šie punkti ir izmantojami paaugstināšanai zemākas kategorijas nākamajā pakāpē, bet nevar tikt izmantoti paaugstināšanai nākamajā pakāpē augstākā kategorijā, kurā ieinteresētā persona vēl nav pierādījusi savus nopelnus.

Šādā gadījumā uzkrāto punktu saglabāšanas sekas būtu tādas, ka ierēdnim, kurš, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punktu, ir ticis klasificēts atbilstoši pārcelšanai no vienas kategorijas citā, tiktu ļauts izmantot iespēju tikt ātri paaugstinātam augstākā līmenī nekā tas, kāds ir viņa kolēģiem tajā pašā pakāpē, kuri ir sasnieguši augstāku kategoriju atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, taču tas būtu pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, saskaņā ar kuru visiem tās pašas pakāpes ierēdņiem, kam ir vienādi nopelni, ir vienādas iespējas tikt paaugstinātiem augstākā pakāpē.

(skat. 155.–157, 159. un 160. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 13. decembris, 20/83 un 21/83 Vlachos/Tiesa, 22.–24. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 28. jūnijs, F‑21/06 Da Silva/Komisija, 75. punkts.