Prasība, kas celta 2006. gada 5. aprīlī - Martin Magone pret Komisiju

(lieta F-36/06)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alejandro Martin Magone, Brisele (Beļģija) (pārstāvis - E. Boigelot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt ECHO ģenerāldirektora 2005. gada 7. jūnija lēmumu, ko viņš pieņēmis kā konkursa vērtētājs un attiecībā uz kuru ir izvirzīts iebildums tiktāl, ciktāl ar to tiek apstiprināts un pieņemts prasītāja galīgais karjeras attīstības ziņojums (KAZ) par periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 15. septembrim;

atcelt minēto strīdīgo KAZ;

atcelt iecēlējinstitūcijas 2005. gada 22. decembra lēmumu, kas saņemts 2006. gada 5. janvārī, ar kuru tiek noraidīta 2005. gada 6. septembra sūdzība, kas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu tika iesniegta par apstrīdētā lēmuma atcelšanu;

atzīt, ka prasītājs ir morālās vajāšanas upuris darbvietā;

piespriest zaudējumu atlīdzību par morālo un materiālo kaitējumu un karjeras ierobežošanu, kas tiek novērtēta ex aequo et bono EUR 29 000 apmērā, ko procesa laikā var palielināt vai samazināt;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot savu prasību, prasītājs atsaucas uz Civildienesta noteikumu 12.a panta, 25. panta 2. daļas, 26. un 43. panta, kā arī uz vispārējo noteikumu par 43. panta piemērošanu Komisijas 2004. gada 3. martā pieņemtajā redakcijā, Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmuma par atalgojuma līmeņa saglabāšanu, ar to saistītās administratīvās rokasgrāmatas un vadlīniju pārkāpumu, kā arī uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un tādu vispārējo tiesību principu neievērošanu kā tiesības uz aizstāvību, labas pārvaldības princips, pienākums sniegt padomu, vienlīdzīgas attieksmes princips un tādiem principiem, kas iecēlējinstitūcijai uzliek pienākumu lēmumu pieņemt, balstoties tikai uz tiesiski pieņemamiem pamatiem, t.i., tādiem pamatiem, kas ir atbilstīgi un kuri nav zaudējuši spēku acīmredzamu kļūdu faktu vai tiesību vērtējumā dēļ.

Prasītājs turklāt apgalvo, ka, pieņemot strīdīgo novērtējumu par 2004. gadu minētajos apstākļos, iecēlējinstitūcija acīmredzami nav pareizi piemērojusi un interpretējusi Civildienesta noteikumus un iepriekš minētos principus. Tās lēmums ir balstīts uz neatbilstošiem faktu un tiesību pamatiem. Tādēļ prasītājs atrodas diskriminējošā administratīvā situācijā, kas neatbilst viņa tiesiskajai paļāvībai un interesēm un ir saistīta ar morālo vajāšanu darbvietā.

____________