CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2008. gada 4. decembrī
Lieta F‑6/08
Jessica Blais
pret
Eiropas Centrālo banku (ECB)
Civildienests – ECB personāls – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – ECB Nodarbināšanas kārtības 17. pantā paredzētie nosacījumi – Piespriešana prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus – Taisnīguma prasības – Reglamenta 87. panta 2. punkts
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EK līgumam pievienotā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36. panta 2. punktu un ar kuru Dž. Blaisa [J. Blais] lūdz atcelt Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 15. augusta lēmumu, kas apstiprināts ar tās priekšsēdētāja 2007. gada 8. novembra lēmumu, nepiešķirt viņai ekspatriācijas pabalstu.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Eiropas Centrālās bankas tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Centrāla banka sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Ierēdņi, kuriem ir dienesta vietas dalībvalsts pilsonība
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkts; Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. panta pirmā daļa)
2. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Ierēdņi, kuriem ir dienesta vietas dalībvalsts pilsonība
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkts; Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. pants)
3. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Dubultpilsoņi, kuriem ir dienesta vietas dalībvalsts pilsonība
(Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. pants)
4. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Pienākums – Taisnīguma prasību ņemšana vērā
(Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 2. punkts)
1. Atbilstoši Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta paraugam Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. pantā ekspatriācijas pabalsta piešķiršana ir pakārtota negatīvam nosacījumam par pastāvīgo dzīvesvietu, proti, ka noteiktu laiku pirms dienesta attiecību uzsākšanas ieinteresētās personas pastāvīgā dzīvesvieta nav atradusies dienesta vietas valstī. Šis laikposms ir noteikts atšķirīgi atkarībā no tā, vai nu attiecīgajam darbiniekam ir vai ir bijusi tās valsts, kuras teritorijā atrodas viņa dienesta vieta, pilsonība, vai arī tās nav vai nav bijis. Saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 17. panta pirmās daļas i) apakšpunktu darbiniekiem, kuri nav un nekad nav bijuši tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā atrodas vieta, kurā viņi strādā, ir tiesības saņemt ekspatriācijas pabalstu, ja vien viņi nav pastāvīgi dzīvojuši vai veikuši pamata profesionālo darbību šīs valsts teritorijā visā piecu gadu laikposmā, kas beidzies sešus mēnešus pirms viņu dienesta attiecību uzsākšanas. Turpretim darbiniekiem, kuri ir vai ir bijuši tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā atrodas vieta, kurā viņi strādā, saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 17. panta pirmās daļas ii) apakšpunktu ir tiesības saņemt ekspatriācijas pabalstu tikai tad, ja viņi pastāvīgi dzīvojuši ārpus šīs valsts teritorijas visā desmit gadu laikposmā, kas beidzies dienesta attiecību uzsākšanas dienā.
Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta noteikumos paredzētā ekspatriācijas pabalsta mērķis ir atlīdzināt par nastām un īpašām grūtībām, kas izriet no pastāvīgas darba pienākumu pildīšanas valstī, ar kuru ierēdnim pirms dienesta attiecību uzsākšanas nav vai vairs nav noturīgu saišu. Tas pats pēc analoģijas attiecas arī uz Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem. Tādēļ jebkāda Darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. panta interpretācija, atbilstoši kurai tiesības saņemt ekspatriācijas pabalstu nebūtu darbiniekiem, kuri atrodas šajā situācijā, būtu pretrunā ekspatriācijas pabalsta mērķim. Tātad šādi tas būtu, ja Nodarbināšanas kārtības 17. panta pirmās daļas ii) apakšpunktā paredzētā dienesta attiecību uzsākšana tiktu interpretēta tādējādi, ka ar to būtu saprotama tikai dienesta attiecību uzsākšana darbinieka statusā. Tā kā šajā tiesību normā ir prasīts, lai ieinteresētā persona uz pastāvīgu dzīvi ārpus dienesta vietas valsts būtu iekārtojusies visā atsauces laikposmā, ar to vien, ka pirms darbinieka, uz kuru attiecas minētās tiesības normas ii) apakšpunkts, proti, kuram ir vai ir bijusi dienesta vietas valsts pilsonība, pieņemšanas darbā tas ir bijis nodarbināts saskaņā ar līgumu, kas noslēgts uz noteiktu laiku, kurš īsāks par vienu gadu, būtu pietiekami, lai minētajam darbiniekam, kuram pirms savu dienesta attiecību uzsākšanas bija jāpārceļ sava pastāvīgā dzīvesvieta uz savas dienesta vietas valsti, automātiski tiktu liegta iespēja saņemt ekspatriācijas pabalstu pat tad, ja viņš nav pastāvīgi dzīvojis dienesta vietas valstī desmit gadus pirms viņa pieņemšanas darbā uz īsu laiku līgumdarbinieka statusā.
Tādēļ dienesta attiecību uzsākšana Nodarbināšanas kārtības 17. panta pirmās daļas ii) apakšpunkta noteikumu izpratnē jāinterpretē kā pirmreizējā dienesta attiecību uzsākšana Eiropas Centrālajā bankā neatkarīgi no ieinteresētās personas ar to noslēgta darba līguma veida.
(skat. 54., 55., 72. un 75. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1986. gada 13. novembris, 330/85 Richter/Komisija, Recueil, 3439. lpp., 6. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. marts, T‑4/92 Vardakas/Komisija, Recueil, II‑357. lpp., 39. punkts; 1995. gada 14. decembris, T‑72/94 Diamantaras/Komisija, Recueil FP, I‑A‑285. un II‑865. lpp., 48. punkts.
2. Nosakot, vai ir tiesības saņemt ekspatriācijas pabalstu, Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. pantā minētā pastāvīgā dzīvesvieta pēc analoģijas ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punktu ir vieta, kuru ieinteresētā persona ar nodomu piešķirt tai nemainīgu raksturu ir noteikusi par savu interešu pastāvīgo vai parasto centru. Pastāvīgās dzīvesvietas neesamības apstāklis jāizvērtē, ņemot vērā visus uz lietu attiecināmos faktiskos apstākļus. Ekspatriācijas jēdziens ir atkarīgs no ieinteresētās personas konkrētās situācijas, it īpaši no apstākļa, vai viņa, lai arī būdama savas dienesta vietas valsts pilsone, faktiski ir sarāvusi savas sociālās un profesionālās saites ar minēto valsti, pilnībā un ilgstoši pārceļot savu pastāvīgo dzīvesvietu ārpus minētās valsts teritorijas.
Faktiskā dzīvošana, profesionālā darbība un personiskās saites ir galvenie dzīvesvietas kritēriji.
Tas vien, ka kādā valstī tiek dzīvots, lai pabeigtu augstskolas studijas un veiktu arodpraksi, neļauj prezumēt, ka būtu vēlme savu interešu pastāvīgo centru pārnest uz šo valsti. Turpretim uz kādu valsti veikta pārcelšanās, lai tajā atkalapvienotos ar savu partneri, tajā īrētu mājokli, lai tur dzīvotu kopā ar minēto personu un tajā veiktu profesionālo darbību saskaņā ar uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, ļauj prezumēt interešu pastāvīgā centra pārcelšanu uz attiecīgo valsti.
(skat. 87., 88., 90. un 91. punktu)
Atsauces:
Tiesa: Richter/Komisija, minēts iepriekš, 6. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. septembris, T‑90/92 Magdalena Fernández/Komisija, Recueil, II‑971. lpp., 27.–30. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑299/02 Dedeu i Fontcuberta/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑303. un II‑1377. lpp., 77. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑259/04 Koistinen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑177. un II‑A‑2‑879. lpp.; 2007. gada 19. jūnijs, T‑473/04 Asturias Cuerno/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 74. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 20. novembris, F‑120/05 Kyriazis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 50. punkts.
3. Ievērojot ekspatriācijas pabalsta mērķi, kas ir atlīdzināt par nastām un īpašajām grūtībām, kuras izriet no pastāvīgas darba pienākumu pildīšanas valstī, ar kuru ierēdnis pirms dienesta attiecību uzsākšanas nav izveidojis noturīgas saites, Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. pantā paredzētā atšķirīgā attieksme, kas ir mazāk labvēlīga darbiniekam, kurš ir savas dienesta vietas valsts pilsonis, var tikt attaisnota, vienīgi pamatojoties uz pieņēmumu, ka personas pilsonība ir vērā ņemama norāde uz vairāku un ciešu saišu esamību starp šo personu un valsti, kuras pilsonis viņa ir. Šajā jautājumā tai piekrītošās rīcības brīvības robežās Eiropas Centrālās bankas Padomei no iepriekš izklāstītā ir pamats secināt, ka darbiniekiem, kuriem ir savas dienesta vietas valsts pilsonība, pat ja viņiem savu dienesta attiecību uzsākšanas dēļ ir nācies mainīt savu dzīvesvietu, nastu un grūtību, atlīdzināšanai par kurām ir paredzēts ekspatriācijas pabalsts, nav vismaz tikpat lielā mērā kā darbinieku, kuriem nav šīs pilsonības, gadījumā, un tādēļ vispārīgi viņiem nav jābūt tiesībām saņemt šo pabalstu. Turklāt tai ir pamats izņēmumus no šā izslēgšanas noteikuma pakārtot stingriem nosacījumiem, it īpaši par to, ka dienesta vietas valstī nekāda pastāvīga dzīvesvieta nav bijusi desmit gadus pirms dienesta attiecību uzsākšanas.
ECB Padomei, izmantojot šajā jautājumā tai esošo plašo rīcības brīvību, piekrīt noteikt nosacījumus, ar kādiem dienesta vietas valsts pilsoņus var uzskatīt par minētajā valstī ekspatriētiem. Tātad Nodarbināšanas kārtības 17. pantā noteiktais kritērijs, proti, par to, ka dienesta vietas valstī nav dzīvots desmit gadus pirms dienesta attiecību uzsākšanas, nešķiet esam ne neadekvāts, ne nesaprātīgs. To pašu kritēriju Kopienu likumdevējs ir izmantojis arī Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā, lai piešķirtu ekspatriācijas pabalstu Kopienu ierēdņiem.
Turklāt Eiropas Centrālā banka, arī ņemot vērā tās plašo rīcības brīvību, ir tiesīga uz personām, kurām ir dubulta pilsonība, attiecināt vispārīgos noteikumus, lai tiesības uz saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 17. panta pirmās daļas ii) apakšpunktu piešķiramo ekspatriācijas pabalstu paredzētu tikai personām, kuras objektīvi ir ekspatriētas valstī, kurā atrodas to dienests. Tādējādi darbinieku, kuram ir divas pilsonības, viena no kurām ir tās valsts, kuras teritorijā atrodas viņa dienesta vieta, Nodarbināšanas kārtības 17. panta pirmās daļas ii) apakšpunkta piemērošanai ECB Personāla noteikumu 3.7.4. pantā var likumiski pielīdzināt darbiniekam, kuram ir vienīgi minētās valsts pilsonība.
(skat. 102., 106. un 107. punktu)
Atsauce:
Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, F‑7/06 B/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra.
4. Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat to vispār atbrīvo no šā pienākuma.
Šajā ziņā šīs tiesību normas piemērošanu pamatot ļaujošie apstākļi ir iestādes rīcība, strīda priekšmeta nozīmīgums finansiālā ziņā, prasītājas argumentu nopietnība, viņai radušos izdevumu summa, ņemot vērā viņas resursus un situāciju profesionālā ziņā.
(skat. 111.–116. punktu)