Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 28. februārī Servier SAS, Servier Laboratories Ltd, Les Laboratoires Servier SA iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-691/14 Servier u.c./Komisija

(Lieta C-201/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Servier SAS, Servier Laboratories Ltd, Les Laboratoires Servier SA (pārstāvji: M. Utges Manley, Solicitor, A. Robert, advokāte, J. Killick, J. Jourdan, T. Reymond, O. de Juvigny, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA)

Prasījumi

galvenokārt – ievērojot 1.–5. pamatu, kuros tiek apstrīdēta LESD 101. panta pārkāpuma esamība:

atcelt Vispārējās tiesas sprieduma 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā T-691/14 Servier [u.c.]/Komisija rezolutīvās daļas 4), 5) un 6) punktu;

atcelt Komisijas Lēmuma C(2014) 4955 final (2014. gada 9. jūlijs) (AT.39612 – Perindopril (Servier)) 1. panta b) punktu, 2. panta b) punktu, 3. panta b) punktu un 5. panta b) punktu un līdz ar to – tā 7. panta 1) punkta b) apakšpunktu, 7. panta 2) punkta b) apakšpunktu, 7. panta 3) punkta b) apakšpunktu un 7. panta 5) punkta b) apakšpunktu , vai arī gadījumā, ja tas netiek darīts, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izspriestu par attiecīgo nolīgumu sekām;

pakārtoti – ievērojot 6. pamatu:

atcelt sprieduma rezolutīvās daļas 4) un 5) punktu, ciktāl tajos ir apstiprināti gan lēmumā izdarītais secinājums par atsevišķu pārkāpumu esamību, gan kumulatīvie naudas sodi par Niche un Matrix nolīgumiem; līdz ar to – atcelt lēmuma 1. panta b) punktu, 2. panta b) punktu, 7. panta 1) punkta b) apakšpunktu un 7. panta 2) punkta b) apakšpunktu;

pakārtotāk:

atcelt sprieduma rezolutīvās daļas 4) un 5) punktu un lēmuma 7. panta 1) punkta b) apakšpunktu, 7. panta 2) punkta b) apakšpunktu, 7. panta 3) punkta b) apakšpunktu un 7. panta 5) punkta b) apakšpunktu, ievērojot 7.1. un 7.2. pamatu, ar kuru tiek apstrīdēti visu naudas sodu princips un apmērs;

atcelt sprieduma rezolutīvās daļas 5) punktu un lēmuma 5. panta b) punktu un 7. panta 5) punkta b) apakšpunktu, ievērojot 5.4. pamatu par apgalvoto pārkāpuma ilgumu un to, kā aprēķināms naudas sods par Servier un Lupin starpā noslēgto nolēmumu, un tā rezultātā noteikt naudas soda apmēru, izmantojot savu neierobežoto kompetenci;

katrā ziņā:

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmajā pamatā, kas attiecas uz visiem nolīgumiem, par kuriem ir saņemts sods, Servier apgalvo, ka spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl tas ir balstīts uz plašu un judikatūrai neatbilstošu jēdziena “pārkāpums mērķa dēļ” izpratni. Spriedumā neesot pievērsta uzmanība pieredzes trūkumam un acīmredzamajai ierobežojuma neesamībai un esot veikta gluži mehāniska pārbaude, kurā nav ņemts vērā attiecīgo izlīgumu konteksts un divējādās sekas.

Otrajā pamatā, kurš arīdzan ir transversāls, Servier uzskata, ka spriedumā esot kļūdaini piemērota judikatūra par potenciālās konkurences jēdzienu un ka spriedums esot balstīts uz nepamatotu pierādīšanas pienākuma pāreju.

Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka nolīgumi, kas vienā un tajā pašā dienā ir noslēgti ar Matrix un tās izplatītāju Niche, neesot konkurenci ierobežojoši mērķa dēļ. Servier ieskatā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kvalificēdama šos uzņēmumus par potenciālajiem konkurentiem un uzskatīdama maksājumus par kaitējošiem un izlīgumam neraksturīgiem.

Ceturtajā pamatā Servier apgalvo, ka esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā saistībā ar nolīgumu, kas noslēgts ar Teva un kurš arīdzan neesot konkurenci ierobežojošs mērķa dēļ, ievērojot šā nolīguma juridisko un ekonomisko kontekstu, tā divējādās sekas un pušu komplementaritāti, jo Teva – atšķirībā no Servier – nodarbojoties ar ģenērisko zāļu izplatīšanu Apvienotajā Karalistē.

Piektajā pamatā tiek apgalvots, ka esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā saistībā ar nolēmumu, kas noslēgts ar Lupin. Vispārējai tiesai esot vajadzējis izvērtēt šā nolīguma sekas tāpēc, ka tā iedarbība esot vismaz divējāda, ja pat ne konkurenci veicinoša. Pakārtoti, tiek apgalvots, ka esot kļūdaini noteikts pārkāpuma ilgums un tātad arī kļūdaini aprēķināts naudas soda apmērs.

Vēl pakārtotāk, sestajā pamatā Servier apgalvo, ka Vispārējai tiesai esot vajadzējis atcelt lēmumu, ciktāl lēmumā sods par nolīgumu, kas noslēgts ar Matrix, esot bargāks par sodu, kas piemērots par nolīgumu, kas noslēgts ar Niche, lai gan tie neesot atšķirīgi pārkāpumi.

Vispakārtotāk, septītajā pamatā tiek apgalvots, ka spriedums esot jāatceļ, ciktāl tajā ir apstiprināts tas, kādā veidā ir noteikts naudas sods.

____________