Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 1. martā Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-165/16 Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta C-205/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Ryanair DAC, iepriekš – Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd (pārstāvji: E. Vahida, advokāts, I.-G. Metaxas-Maranghidis, Δικηγόρος, G. Berrisch, advokāts, B. Byrne, Solicitor)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-165/16 un

atcelt Komisijas 2014. gada 15. oktobra Lēmuma (ES) 2016/287 1 par valsts atbalstu SA.26500 – 2012/C (ex 2012/NN, ex CP 227/2008) 1. panta 4. punktu un 2.–4. pantu, vai, pakārtoti, nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā, un katrā ziņā

piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-165/16.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu un apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz aizstāvību procedūrā, kas norisinājās Komisijā. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, nošķirot specifiskās Hartas 41. panta 2. punktā paredzētās tiesības un vispārējās tiesības uz labu pārvaldību, kas paredzētas Hartas 41. panta 1. punktā; esot kļūdaini konstatējusi, ka Hartas 41. panta 2. punktā paredzētās tiesības nav piemērojamas izmeklēšanas procedūrām valsts atbalsta jomā; esot kļūdījusies, nolemjot, ka starp Hartas 41. panta 1. un 2. punktu un LESD 107. un 108. pantu pastāv pretruna; un kļūdaini atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas izmeklēšanā var tikt uzskatītas tikai par informācijas avotu.

Otrkārt, Vispārējā tiesa, kļūdaini interpretējot priekšrocības jēdzienu, esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, atzīstot, ka attiecībā uz tirgus ekonomikas dalībnieka (turpmāk tekstā – “TED”) pārbaudes veikšanas metodoloģijām nepastāv hierarhija starp salīdzinošo analīzi un citām metodēm; esot pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka Komisija ir tiesīga atkāpties no salīdzinošās analīzes un noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzēju iesniegtos salīdzinošos pierādījumus; un esot kļūdījusies, secinot, ka, piemērojot pieaugošās rentabilitātes pārbaudi, Komisijai nav jāpārliecinās, ka aplēstās papildu izmaksas un aplēstais ar aeronavigāciju nesaistīto ieņēmumu pieaugums atspoguļo to, kā TED būtu pārvaldījis lidostu.

____________

1 Komisijas Lēmums (ES) 2016/287 (2014. gada 15. oktobris) par valsts atbalstu SA.26500 – 2012/C (ex 2012/NN, ex CP 227/2008), ko Vācija piešķīrusi par labu Flughafen Altenburg-Nobitz GmbH un Ryanair Ltd (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7369) (OV 2016, L 59, 22. lpp.).