CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 29. septembrī

Lieta F‑72/10

Mario Paulo da Silva Tenreiro

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts – Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Pamatojums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru M. P. da Silva Tenreiro lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa kandidatūra uz vakanto Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta (ĢD) E direkcijas “Tiesiskums” direktora amatu, kā arī lēmumu par K k‑dzes iecelšanu šajā amatā un, otrkārt, atcelt Komisijas lēmumu izbeigt procedūru iecelšanai direktora amatā Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD F direkcijā “Drošība”, kā arī lēmumu par P k‑ga iecelšanu šajā amatā

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Amata vakance – Amatu aizpildīšana, izmantojot paaugstināšanu vai pārcelšanu – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts un 29. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Minimālo kvalifikāciju, kas nepieciešamas amata ieņemšanai, noteikšana

(Civildienesta noteikumu 29. pants)

1.      Īstenojot plašo rīcības brīvību, kas iecēlējinstitūcijai piešķirta iecelšanas amatā jomā, tai rūpīgi un objektīvi ir jāpārbauda kandidātu lietas un apzinīgi jāievēro paziņojumā par vakanci izvirzītās prasības, kas nozīmē, ka tai ir jānoraida ikviens kandidāts, kas neatbilst šīm prasībām. Paziņojums par vakanci ir tiesiskais ietvars, ko šī institūcija sev ir noteikusi un kas tai skrupulozi ir jāievēro.

Lai pārbaudītu, vai iecēlējinstitūcija nav pārsniegusi šī tiesiskā regulējuma robežas, Savienības tiesai vispirms ir jāiepazīstas ar nosacījumiem, kas ir izvirzīti paziņojumā par vakanci, un tad ir jāpārbauda, vai kandidāts, ko šī institūcija izvēlējusies, lai ieņemtu vakanto amatu, faktiski atbilst šiem nosacījumiem. Visbeidzot, ir jāpārbauda, vai jautājumā par prasītāja spējām minētā institūcija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, dodot priekšroku citam kandidātam.

Šādā pārbaudē tomēr ir jānoskaidro tikai tas, vai, ņemot vērā apsvērumus, pamatojoties uz kuriem administrācija būtu varējusi veikt savu vērtējumu, tā ir rīkojusies pieņemamās robežās un savas pilnvaras nav izmantojusi acīmredzami nepareizi. Tādējādi Savienības tiesa nevar ar savu vērtējumu aizstāt iecēlējinstitūcijas vērtējumu par kandidātu kvalifikāciju.

(skat. 48.–50. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 28. februāris, 341/85, 251/86, 258/86, 259/86, 262/86, 266/86, 222/87 un 232/87 van der Stijl un Cullington/Komisija, 51. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 11. decembris, T‑169/89 Frederiksen/Parlaments, 69. punkts; 1997. gada 19. marts, T‑21/96, Giannini/Komisija, 20. punkts; 1998. gada 12. maijs, T‑159/96 Wenk/Komisija, 63.–65. un 72. punkts; 2001. gada 19. septembris, T‑152/00 E/Komisija, 29. punkts; 2003. gada 14. oktobris, T‑174/02 Wieme/Komisija, 38. punkts; 2003. gada 11. novembris, T‑248/02 Faita/EESK, 71. punkts; 2005. gada 5. jūlijs, T‑370/03 Wunenburger/Komisija, 51. punkts; 2006. gada 4. jūlijs, T‑45/04 Tzirani/Komisija, 46., 48. un 49. punkts.

2.      Iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot prasmes, kādas nepieciešamas, lai strādātu ieņemamajā amatā, un paziņojums par vakanci var tikt atzīts par prettiesisku tikai acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ, kas pieļauta, definējot minimālos nosacījumus, kuri ir jāizpilda, lai tiktu piešķirts attiecīgais amats.

(skat. 61. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 16. oktobris, T‑132/89 Gallone/Padome, 27. punkts; 2002. gada 12. decembris, T‑135/00 Morello/Komisija, 69. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑93/03 Konidaris/Komisija, 72. punkts.