Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. aprīlī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) – Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c., Unie Moskeeën Antwerpen VZW un Islamitisch Offerfeest Antwerpen VZW, JG un KH, Executief van de Moslims van België u.c, Coördinatie Comité van Joodse Organisaties van België. Section belge du Congrès juif mondial et Congrès juif européen VZW u.c./LI, Vlaamse regering, Waalse regering, Kosher Pultry BVBA u.c. un Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c., Global Action in the Interest of Animals VZW (GAIA)
(Lieta C-336/19)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Grondwettelijk Hof
Pamatlietas puses
Prasītāji: Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c., Unie Moskeeën Antwerpen VZW, Islamitisch Offerfeest Antwerpen VZW, JG, KH, Executief van de Moslims van België u.c., Coördinatie Comité van Joodse Organisaties van België. Section belge du Congrès juif mondial et Congrès juif européen VZW u.c.
Atbildētājas: LI, Vlaamse Regering, Waalse Regering, Kosher Pultry BVBA u.c. un Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c., Global Action in the Interest of Animals VZW (GAIA)
Prejudiciālie jautājumi
1) Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2009 (2009. gada 24. septembris) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā 1 26. panta 2. punkta pirmās daļas c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm, atkāpjoties no šajā regulā 4. panta 4. punktā noteiktā izņēmuma un ar mērķi uzlabot dzīvnieku labturību, ir ļauts pieņemt tādus noteikumus kā tie, kas ir paredzēti Decreet van het Vlaamse Gewest van 7 juli 2017 houdende wijziging van de wet van 14 augustus 1986 betreffende de bescherming en het welzijn der dieren, wat de toegelaten methodes voor het slachten van dieren betreft (Flandrijas reģiona 2017. gada 7. jūlija Dekrēts, ar kuru groza 1986. gada 14. augusta Likumu par dzīvnieku aizsardzību un labturību attiecībā uz atļautajām metodēm dzīvnieku kaušanā), kas, no vienas puses, paredz aizliegumu kaut dzīvniekus bez apdullināšanas, kas attiecas arī uz kaušanu, kura veikta reliģisku rituālu laikā, un, no otras puses, ievieš alternatīvu apdullināšanas metodi kaušanai, kas veikta reliģisku rituālu laikā tā, ka apdullināšanai ir jābūt atgriezeniskai un tā nedrīkst izraisīt dzīvnieka nāvi?
2) Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša: vai ar iepriekš minētās regulas 26. panta 2. punkta pirmās daļas c) punktu gadījumā, ja tas tiek interpretēts pirmā prejudiciālā jautājuma izpratnē, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta 1. punkts?
3) Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša: vai ar iepriekš minētās regulas 26. panta 2. punkta pirmās daļas c) punktu, skatot to kopsakarā ar 4. panta 4. punktu, gadījumā, ja tas tiek interpretēts pirmā prejudiciālā jautājuma izpratnē, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20., 21. un 22. pants, jo gadījumā, ja dzīvniekus pakļauj īpašām kaušanas metodēm, ko nosaka reliģiski rituāli, attiecībā uz pienākumu dzīvnieku apdullināt ir paredzēts tikai uz nosacījumiem balstīts izņēmums (4. panta 4. punkts, skatot to kopsakarā ar 26. panta 2. punktu), kamēr attiecībā uz dzīvnieku nonāvēšanu medībās, amatierzvejā, kultūras vai sporta pasākumu laikā regulas apsvērumos minētu iemeslu dēļ ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem šīs darbības neietilpst regulas piemērošanas jomā vai nav pakļautas pienākumam dzīvnieku apdullināt nonāvēšanas laikā (1. panta 1. punkta otrā daļa un 3. punkts)?
____________
1 OV 2009, L 303, 1. lpp.