Language of document : ECLI:EU:C:2019:1051

TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2019. gada 5. decembrī (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 2008/98/EK – 30. un 33. pants – Atkritumu apsaimniekošanas plāni – Baleāru salu un Kanāriju salu autonomās kopienas (Spānija) – Pārskatīšanas pienākums – Pienākums paziņot Komisijai – Likumīga brīdinājuma neesamība – Brīdinājuma nosūtīšana priekšlaicīgi – Nepieņemamība

Lietā C‑642/18

par prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2018. gada 12. oktobrī cēla

Eiropas Komisija, ko pārstāv S. Pardo Quintillán un E. Sanfrutos Cano, kā arī F. Thiran, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Spānijas Karalisti, ko pārstāv L. Aguilera Ruiz, pārstāvis,

atbildētāja,

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja L. S. Rosi [L. S. Rossi] (referente), tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] un F. Biltšens [F. Biltgen],

ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2019. gada 5. septembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, nepārskatot atkritumu apsaimniekošanas plānus, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV 2008, L 312, 3. lpp.) attiecībā uz Baleāru salu un Kanāriju salu autonomajām kopienām, un oficiāli neinformējot Komisiju par šo plānu pārskatīšanu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti attiecīgi šīs direktīvas 30. panta 1. punktā un 33. panta 1. punktā.

 Atbilstošās tiesību normas

2        Direktīvas 2008/98 28. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes saskaņā ar 1., 4., 13. un 16. pantu izstrādātu vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas plānus.

Tādi plān[i] atsevišķi vai kopā aptver visu attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko teritoriju.”

3        Šīs direktīvas 30. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina, lai atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas izvērtētu un vajadzības gadījumā pārskatītu vismaz reizi sešos gados un, ja nepieciešams, saskaņā ar 9. un 11. pantu.”

4        Minētās direktīvas 33. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Dalībvalstis informē Komisiju par 28. un 29. pantā minētajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem un atkritumu rašanās novēršanas programmām pēc tam, kad tās pieņemtas, un par jebkuriem būtiskiem plānu vai programmu grozījumiem.”

5        Atbilstoši Direktīvas 2008/98 40. panta 1. punktam šīs direktīvas transponēšanas termiņš bija noteikts 2010. gada 12. decembrī, proti, divus gadus pēc tās stāšanās spēkā 2008. gada 12. decembrī.

 Pirmstiesas procedūra

6        2016. gada 18. novembrī Komisija nosūtīja Spānijas Karalistei brīdinājuma vēstuli, kurā apgalvoja, ka, tā kā Spānijas Karaliste nav pieņēmusi vai pārskatījusi Aragonas, Baleāru salu, Kanāriju salu, Kantabrijas, Kastīlijas–Lamančas, Katalonijas, Estremaduras, Galisijas, Larjohas, Madrides, Mursijas un Navarras autonomo kopienu, kā arī Seūtas autonomās pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānus un tādējādi nav tos paziņojusi Komisijai, Spānijas Karaliste ir pārkāpusi Direktīvas 2008/98 28. panta 1. punktu, 30. panta 1. punktu un 33. panta 1. punktu.

7        Spānijas Karaliste uz šo brīdinājuma vēstuli atbildēja ar 2017. gada 18. janvāra elektroniskā pasta vēstuli.

8        2017. gada 14. jūlijā Komisija izdeva argumentētu atzinumu, kurā tā secināja, ka Spānijas Karaliste joprojām nepilda pienākumus, kas tai ir noteikti saskaņā ar Direktīvu 2008/98, attiecībā uz Aragonas, Baleāru salu, Kanāriju salu un Madrides autonomajām kopienām, kā arī Seūtas autonomo pilsētu, un aicināja šo dalībvalsti veikt nepieciešamos pasākumus divu mēnešu termiņā kopš šī atzinuma saņemšanas, proti, līdz 2017. gada 14. septembrim.

9        Spānijas Karaliste atbildēja uz minēto argumentēto atzinumu ar 2017. gada 14. septembra, kā arī 2018. gada 17. janvāra, 18. maija, 23. maija un 6. jūnija elektroniskā pasta vēstulēm.

10      Uzskatīdama, ka Spānijas Karaliste vēl nav veikusi pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu pienākumus, kuri tai ir noteikti Direktīvā 2008/98, Komisija 2018. gada 12. oktobrī nolēma celt šo prasību sakarā ar pienākumu neizpildi.

 Tiesvedība Tiesā

11      Prasības pieteikumā Komisija apgalvoja, ka, nepieņemot un nepārskatot, un tādējādi nepaziņojot Komisijai Aragonas, Baleāru salu, Kanāriju salu un Madrides autonomo kopienu, kā arī Seūtas autonomās pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānus, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas izriet attiecīgi no Direktīvas 2008/98 28. panta 1. punkta, 30. panta 1. punkta un 33. panta 1. punkta.

12      Ņemot vērā informāciju, ko Spānijas Karaliste savā iebildumu rakstā būtībā ir sniegusi attiecībā uz jaunu Aragonas un Madrides autonomo kopienu, kā arī Seūtas autonomās pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānu pieņemšanu un nosūtīšanu Komisijai 2018. gadā, Komisija nolēma atteikties no prasības sakarā ar pienākumu neizpildi, ciktāl minētā prasība attiecas uz šīm autonomajām kopienām un šo autonomo pilsētu. Turklāt attiecībā uz Baleāru salu un Kanāriju salu autonomajām kopienām Komisija nolēma atsaukt iebildumu par šo abu autonomo kopienu atkritumu apsaimniekošanas plānu nepieņemšanu, proti, iebildumu par Direktīvas 2008/98 28. panta 1. punkta pārkāpumu tādēļ, ka Spānijas Karaliste bija paziņojusi šos plānus, kuri bija pieņemti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

13      Tādējādi Komisija noteica prasības sakarā ar pienākumu neizpildi priekšmetu, tajā ietverot vienīgi iebildumus par attiecīgi Direktīvas 2008/98 30. panta 1. punktā un šīs direktīvas 33. panta 1. punktā paredzēto pienākumu pārskatīt un paziņot atkritumu apsaimniekošanas plānus neizpildi tikai attiecībā uz Baleāru salu un Kanāriju salu autonomajām kopienām.

 Lietas dalībnieku prasījumi

14      Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

–        atzīt, ka, nepārskatot Direktīvā 2008/98 paredzētos atkritumu apsaimniekošanas plānus attiecībā uz Baleāru salu un Kanāriju salu autonomajām kopienām, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti šīs direktīvas 30. panta 1. punktā;

–        atzīt, ka, oficiāli neinformējot Komisiju par atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu attiecībā uz Baleāru salu un Kanāriju salu autonomajām kopienām, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti minētās direktīvas 33. panta 1. punktā, un

–        piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

15      Spānijas Karalistes prasījumi Tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt un

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Par prasības pieņemamību

16      Jāatgādina, ka LESD 258. panta pirmajā daļā paredzētās pirmstiesas procedūras mērķis ir sniegt attiecīgajai dalībvalstij iespēju izpildīt savus no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus vai pienācīgi izvirzīt savus pamatus aizstāvībai pret Komisijas izvirzītajiem iebildumiem. Tādējādi šīs procedūras likumība ir būtiska garantija, kas Līgumā par ES darbību ir prasīta, lai tiktu garantēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aizsardzība. Tikai tad, ja tiek ievērota šī garantija, Tiesai tiesvedībā, kas balstīta uz sacīkstes principu, var būt iespēja lemt par to, vai šī dalībvalsts faktiski nav izpildījusi pienākumus, kā to apgalvo Komisija. Konkrēti, brīdinājuma vēstules mērķis pirmstiesas procedūrā ir noteikt prasības priekšmetu un sniegt dalībvalstij, kura ir aicināta iesniegt apsvērumus, informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotos aizstāvībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 5. jūnijs, Komisija/Itālija, C‑145/01, EU:C:2003:324, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Tāpat saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru brīdinājuma vēstules izdošanas saskaņā ar LESD 258. panta pirmo daļu priekšnoteikums ir tāds, ka Komisija var pamatoti norādīt, ka attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi tai paredzēto pienākumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2001. gada 15. februāris, Komisija/Francija, C‑230/99, EU:C:2001:100, 32. punkts, un 2005. gada 27. oktobris, Komisija/Luksemburga, C‑23/05, EU:C:2005:660, 7. punkts).

18      No tā izriet, ka LESD 258. panta pirmajā daļā paredzētās tiesvedības pirmstiesas stadijas sākšana, lai gan Komisija nevar pamatoti norādīt uz attiecīgajai dalībvalstij paredzēta pienākuma neizpildi, noteikti ietekmē tiesvedības, kurā tiek atzīta dalībvalsts pienākumu neizpilde, likumību.

19      Turklāt tāda likumīga brīdinājuma neesamība, kurš atbilstu LESD 258. pantā izvirzītajām prasībām, ir absolūts šķērslis tiesas procesam, ko Tiesa jebkurā brīdī var izskatīt pēc savas ierosmes (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2000. gada 13. septembris, Komisija/Nīderlande, C‑341/97, EU:C:2000:434, 21. punkts, un spriedumu, 2005. gada 27. oktobris, Komisija/Luksemburga, C‑23/05, EU:C:2005:660, 5. un 7. punkts).

20      Šajā gadījumā – kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi secinājumu 17.–19. punktā –, nosūtīdama brīdinājuma vēstuli Spānijas Karalistei 2016. gada 18. novembrī, Komisija pārmeta šai dalībvalstij, ka tā nav izpildījusi atsevišķus pienākumus, kas paredzēti Direktīvā 2008/98, uz kuru minētajā dienā vēl nebija iespējams atsaukties.

21      Pirmkārt, kā izriet no replikas, Komisija šīs direktīvas 30. panta 1. punktu, kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, lai atkritumu apsaimniekošanas plāni vismaz reizi sešos gados tiktu izvērtēti un vajadzības gadījumā pārskatīti, ir interpretējusi tādējādi, ka ar to dalībvalstīm ir noteikts pienākums pārskatīt šos plānus ik pēc sešiem gadiem no minētās direktīvas spēkā stāšanās dienas, proti, 2008. gada 12. decembra.

22      Tomēr pienākums izvērtēt un vajadzības gadījumā pārskatīt Baleāru salu un Kanāriju salu autonomo kopienu pieņemtos atkritumu apsaimniekošanas plānus, kurš paredzēts Direktīvas 2008/98 30. panta 1. punktā, varēja rasties tikai dienā, kad beidzās šīs direktīvas transponēšanas termiņš, kā izriet no minētās direktīvas 40. panta 1. punkta, proti, no 2010. gada 12. decembra.

23      Tādējādi termiņš, kas dalībvalstīm Direktīvas 2008/98 30. panta 1. punktā noteikts šajā pantā paredzēto pienākumu izpildei, beidzās tikai sešus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām, proti, 2016. gada 12. decembrī.

24      Tādējādi, brīdinādama Spānijas Karalisti 2016. gada 18. novembrī, lai tā izbeigtu iespējamo minētās direktīvas 30. panta 1. punktā paredzētā pienākuma neizpildi, Komisija LESD 258. pantā paredzētās tiesvedības pirmstiesas stadiju sāka priekšlaicīgi.

25      Tā kā pienākums, uz kura neizpildi Komisija norāda, radās tikai pēc dienas, kad tika izdota brīdinājuma vēstule, Komisija patiesībā nevarēja pamatoti norādīt uz minētajā 30. panta 1. punktā paredzētā pienākuma neizpildi.

26      Ja tiktu atzīts pretējais, tad nenovēršami tiktu apdraudētas tiesiskās drošības prasības, kuras raksturīgas jebkurai procedūrai, kura var kļūt par tiesvedību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 15. februāris, Komisija/Francija, C‑230/99, EU:C:2001:100, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

27      Otrkārt, tas pats attiecas uz pienākuma paziņot par jebkuriem būtiskiem atkritumu apsaimniekošanas plānu grozījumiem – Direktīvas 2008/98 33. panta 1. punkta izpratnē – varbūtēju neizpildi.

28      Proti, tā kā šim paziņošanas pienākumam ir papildinošs raksturs attiecībā uz šo plānu pārskatīšanas pienākumu, tikai pēc tam, kad ir noslēgusies minēto plānu izvērtēšanas un iespējamās pārskatīšanas procedūra, ir iespējams novērtēt pārskatīšanas apjomu un attiecīgā gadījumā atzīt, ka dalībvalsts nav izpildījusi šīs direktīvas 33. panta 1. punktā noteikto paziņošanas pienākumu.

29      No tā izriet, ka Komisija arī nevarēja pamatoti norādīt uz paziņošanas pienākuma minētā 33. panta 1. punkta izpratnē neizpildi, pirms bija beidzies minētās direktīvas 30. panta 1. punktā paredzētais sešu gadu termiņš, proti, pirms 2016. gada 12. decembra.

30      Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisijas prasība sakarā ar pienākumu neizpildi ir jānoraida kā nepieņemama.

 Par tiesāšanās izdevumiem

31      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Spānijas Karaliste ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šīs iestādes celtā prasība nav pieņemama, tad jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

1)      Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)      Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – spāņu.