Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. decembrī The Yokohama Rubber Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 24. oktobra spriedumu lietā T447/16 Pirelli Tyre/EUIPO

(Lieta C818/18 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Yokohama Rubber Co. Ltd (pārstāvji: D. Martucci, F. Boscariol de Roberto, avvocati)

piedaloties: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Pirelli Tyre SpA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

ja nepieciešams, nodot lietas atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

piespriest Pirelli Tyre S.p.A. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un procesā Apelācijas padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmā pamata pirmā daļa: vai preču zīme sastāv no preču formas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē ?1

Vispārējā tiesa apstiprināja, ka, lai gan grafiskajam attēlojumam, kas veido apstrīdēto apzīmējumu, nav kontūru un ka tam nav pievienots nekāds papildu apraksts, Pirelli neapstrīdēja, ka uz dažām tās riepu modeļiem uz riepas virsmas ir tādas formas grope, ko attēlo apstrīdētais apzīmējums. Turklāt kompetentai iestādei piešķirtā iespēja ņemt vērā materiālu, kas attiecas uz apstrīdētā trīsdimensiju apzīmējuma galveno īpašību identificēšanā esot bijusi paplašināti attiecināma uz divdimensiju apzīmējumu pārbaudi. Vispārējā savā analīzē secināja: “Jāatzīmē, ka analizējot objektīvi un konkrēti, apstrīdētā preču zīme neattēlo protektora raksta apzīmējumu. Tā attēlo riepas protektora atsevišķu gropi. Tiesa ir atkārtojusi, ka judikatūra, kas izstrādāta attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm, kas sastāv no pašas preces vai tās daļas formas, ir piemērojama arī, ja, kā tas ir šajā gadījumā, pieteiktā preču zīme ir grafiska preču zīme, kas sastāv no šis preces vai tās daļas divdimensiju attēlojuma. Šādā gadījumā preču zīme tāpat neveido apzīmējums, kas nav saistīts ar tās aptverto preces izskatu. Apstrīdētās preču zīmes grafiskais attēlojums precīzi atveido preces formu (proti, rakstu), ko tas apzīmē, vai preci, uz kuru tas attiecas tehnisku iemeslu dēļ. Vispārējās tiesas sniegtais skaidrojums, saskaņā ar kuru apzīmējums nav nozīmīga preces daļa, esot patvaļīgs un pretrunā Tiesas un tās pašas Vispārējās tiesas judikatūrai. Jautājums nav par to, vai apzīmējums ir nozīmīga preces daļa, bet par to, vai apzīmējums ir preces daļa.

Pirmā pamata otrā daļa: vai Apelāciju padome esot papildinājusi formas elementus, kas neesot bijuši daļa no apzīmējuma un kas tādējādi bija ārēji un sveši?

Vispārējā tiesa apstiprina, ka Apelāciju padome ir atkāpusies no apstrīdētajā apzīmējumā attēlotās formas un to grozījusi. Citiem vārdiem sakot, Apelācijas padome ir mainījusi apzīmējuma raksturu, apgalvojot, ka tam piemīt ārējas un svešas pazīmes vai īpašības. Patiesībā Apelācijas padome nav pievienojusi apzīmējumam elementus, bet izvērtējusi faktisko preču formu, nevis abstraktu formu. Ja apzīmējums, kā esot apgalvojusi Vispārējā tiesa, ir patiesa ar apzīmējumu aptvertā preču daļa, ir jāanalizē no grafiskā attēlojuma izrietošās formas īpašības, ņemot vērā attiecīgo preču funkciju. Pēc mūsu domām, Vispārējā tiesa, šķiet, apstiprina, ka EUIPO mēģināja atrast slēptas īpašības, kas nav redzamas attēlotajā formā. Kaut arī šis novērtējums neapšaubāmi būtu jāaprobežo prima facie ar pieteikuma formas analīzi, starp šo formu (gropi) un preču (riepas) funkciju ir nepieciešams ņemt vērā papildu informāciju. Pēc mūsu domām, pieteiktā apzīmējuma analīze ir diezgan vienkārša, jo preču zīme uz precēm parādās kā apzīmējuma sērijas reprodukcija. Līdz ar to jautājums ir šāds: “Vai attēlojums neapšaubāmi norāda uz preces daļas funkcionālā elementa attēlojumu?” un, pretēji tam, ko apgalvo Vispārējā tiesa, “Vai attēlojums neapšaubāmi norāda uz būtiskas vai mazas preces daļas attēlojumu?”

Otrais pamats: par faktu sagrozīšanu

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, vērtējot visus Yokohama norādītos visus faktus un iesniegtos dokumentus. Mūsu gadījumā mēs precīzi norādījām pierādījumus, kurus, kā apgalvojam, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, un esot pieļāvusi kļūdas vērtējumā, kas, mūsuprāt, noveda pie šādas sagrozīšanas. Šāda sagrozīšana esot acīmredzama no Tiesas lietas materiāliem, un nav nepieciešams veikt jaunu faktu un pierādījumu novērtējumu.

____________

1 Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).