EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2013. gada 26. februārī

Lieta F‑74/11

Aleksandra Bojc Golob

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieks – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums – Izbeigšana

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar ko Aleksandra Bojc Golob lūdz atcelt iestādes, kura ir pilnvarota slēgt Eiropas Komisijas darba līgumus (turpmāk tekstā – “AHCC”), 2010. gada 30. septembra lēmumu par viņas uz nenoteiktu laiku noslēgtā līguma izbeigšanu un, ciktāl nepieciešams, atcelt AHCC 2011. gada 13. aprīļa lēmumu, ar ko ir noraidīta 2010. gada 20. decembrī atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) iesniegtā sūdzība

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības

(LESD 296. pants)

2.      Ierēdņi – Drošības un veselības aizsardzība – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Piemērošanas joma – Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums publiskajā sektorā – Iekļaušana – Uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums – Izslēgšana

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 1. klauzula)

3.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Drošības un veselības aizsardzība – Nodarbinātības stabilitāte – Mērķis, kam nav saistoša rakstura – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Pieļaujamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts)

1.      Komisijas lēmuma pamatojuma esamības un apjoma vērtēšana ir uzskatāma par lēmuma būtisko formas prasību pārbaudi un tātad par šī lēmuma formālā tiesiskuma pārbaudi. Tā ir jānošķir no šī lēmuma argumentācijas pamatotības pārbaudes, kas attiecīgi ir tā tiesiskuma pārbaude pēc būtības.

(skat. 31. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1998. gada 2. aprīlis, C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, 67. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 18. janvāris, T‑93/02 Confédération nationale du Crédit mutuel/Komisija, 67. punkts.

2.      Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, mērķis ir, pirmkārt, uzlabot darba uz noteiktu laiku kvalitāti, nodrošinot nediskriminācijas principa ievērošanu, un, otrkārt, radīt kārtību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, izmantojot secīgus uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus vai darba tiesiskās attiecības.

Tādējādi Direktīva 1999/70 un pamatnolīgums ir paredzēti piemērošanai ar pārvaldes iestādēm un citām publiskā sektora struktūrām noslēgtiem darba līgumiem un darba tiesiskajām attiecībām uz noteiktu laiku un paredzēti, lai ierobežotu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu, kas ir uzskatāma par iespējamu ļaunprātīgas izmantošanas līdzekli, kas kaitē darba ņēmējiem. Turpretim direktīva un pamatnolīgums nav piemēroti, lai izvērtētu to personu situāciju, ar kurām ir noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.

(skat. 38.–40. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2006. gada 4. jūlijs, C‑212/04 Adeneler u.c., 54. un 63. punkts.

3.      Lai gan nodarbinātības stabilitāte tiek uzskatīta par darba ņēmēju aizsardzības būtisku elementu, tā tomēr nav vispārējs tiesību princips, pamatojoties uz kuru varētu izvērtēt iestādes akta tiesiskumu. Līdz ar to minēto principu nevar interpretēt kā tādu, kas liedz iestādei saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunktu izbeigt uz nenoteiktu laiku noslēgtu līgumu.

(skat. 42. un 43. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2005. gada 22. novembris, C‑144/04 Mangold, 64. punkts.