CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2011. gada 10. maijā

Lieta F‑59/10

Yvette Barthel u.c.

pret

Eiropas Savienības Tiesu

Civildienests – Procesa jautājumi – Iebilde par nepieņemamību – Novēlota sūdzība – Nepieņemamība

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru Y. Barthel, M. Reiffers un L. Massez lūdz atcelt lēmumu noraidīt viņu lūgumu viņiem piešķirt, sākot no 2006. gada 20. decembra, Padomes 1976. gada 9. februāra Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76, ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 1. lpp.), kas grozīta tostarp ar Padomes 2006. gada 11. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1873/2006, 1. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto pabalstu par maiņu darbu

Nolēmums      Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Tiesa sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Absolūts raksturs

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noteiktā termiņā neapstrīdēts netiešs lēmums noraidīt lūgumu – Vēlāks tiešs lēmums – Apstiprinošs tiesību akts

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Nelabvēlīgs akts – Pēc netieša lēmuma noraidīt lūgumu pieņemts atzinums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Noilgums – Atvainojama maldība – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

5.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Pienākums – Taisnīguma prasību ņemšana vērā

(Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 2. punkts un 88. pants)

1.      Sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņi, kas ir noteikti Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā, ir domāti, lai nodrošinātu tiesisko attiecību skaidrību un drošību un novērstu jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu attieksmi tiesas spriešanā, ir absolūti, un tos nevar atstāt lietas dalībnieku un Savienības tiesas, kurai ir jāpārliecinās, pat pēc savas ierosmes, vai tie ir ievēroti, ziņā.

(skat. 22. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 29. jūnijs, C‑154/99 P Politi/Fondation européenne pour la formation, 15. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2009. gada 15. janvāris, T‑306/08 P Braun-Neumann/Parlaments, 36. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 12. maijs, F‑13/09 Peláez Jimeno/Parlaments, 18. punkts.

2.      Lēmums par lūguma tiešu noraidīšanu, kurš ir pieņemts pēc šī paša lūguma netiešas noraidīšanas, ir uzskatāms par vienīgi apstiprinošu aktu.

(skat. 25. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 8. jūlijs, F‑62/08 Sevenier/Komisija, 33.–40. punkts, spriedums ar Vispārējās tiesas 2010. gada 8. jūlija spriedumu T‑368/09 P Sevenier/Komisija apelācijas kārtībā atstāts negrozīts, 28.–37. punkts.

3.      Ja pēc netieša lēmuma par noraidīšanu administrācija veic iekšēju konsultāciju, sniegtais atzinums, kurš apstiprina netiešā lēmuma autora sākotnējo nostāju, nenorādot uz to, ka pastāvētu jauns faktiskais vai tiesiskais apstāklis, kurš administrācijai nebūtu bijis zināms laikā, kad tā pieņēma netiešo lēmumu par noraidīšanu, nav jauns pamats, kurš norāda uz to, ka administrācija būtu pārskatījusi netiešo lēmumu.

(skat. 27. punktu)

4.      Savienības tiesiskajā regulējumā par sūdzības un prasības termiņiem atvainojamas maldības, kas ļauj no tiem atkāpties, jēdziens ir jāinterpretē šauri, un tas var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, proti, ja attiecīgā iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai noteicošā mērā var radīt pieļaujamu labticīgas personas, kura ievēro rūpību, ko var prasīt no samērā informētas personas, maldīšanos.

(skat. 28. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 15. decembris, F‑8/09 Apostolov/Komisija, 21. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo viņu no šā pienākuma. Turklāt saskaņā ar Reglamenta 88. pantu lietas dalībniekam – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs, – var piespriest daļēji vai pat pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība, tostarp pirms tiesvedības ierosināšanas.

Šīs tiesību normas ir jāpiemēro un iestādei, kurai spriedums ir labvēlīgs, ir jāpiespriež atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus gadījumos, ja tā pirmstiesas procedūras laikā nav izrādījusi rūpību un pirms tieša lēmuma par attiecīgā ierēdņa iesniegtā lūguma noraidīšanu pieņemšanas ļāvusi beigties Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā paredzētajam četru mēnešu termiņam.

(skat. 32.–35. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑27/05 Le Maire/Komisija, 53. punkts.