EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 29. septembrī (*)
Civildienests – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Atlases procedūra CAST 27/Relex – Neierakstīšana datu bāzēs – Jautājumu neitralizācija – Verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaude – Vienlīdzīga attieksme
Apvienotās lietas F‑20/08, F‑34/08 un F‑75/08
par prasībām, kas celtas saskaņā ar EKL 236. pantu un EOTK 152. pantu,
Jorge Aparicio, ar dzīvesvietu Antigvo Kuskatlānā [Antiguo Cuscatlan] (Salvadora) un 18 citi Eiropas Kopienu Komisijas līgumdarbinieki, kuru vārdi ir izklāstīti šī sprieduma pielikumā ar numuriem no 1 līdz 18, ko pārstāv S. Orlandi [S. Orlandi], A. Kūlens [A. Coolen], Ž. N. Luī [J.‑N. Louis] un E. Maršals [É. Marchal], advokāti,
prasītāji lietā F‑20/08,
Anne Simon, Eiropas Kopienu Komisijas līgumdarbiniece, ar dzīvesvietu Nuakšotā [Nouakchott] (Mauritānija), ko pārstāv S. Orlandi, A. Kūlens, Ž. N. Luī un E. Maršals, advokāti,
prasītāja lietā F‑34/08,
Jorge Aparicio, ar dzīvesvietu Antigvo Kuskatlānā (Salvadora) un 46 citi Eiropas Kopienu Komisijas līgumdarbinieki, kuru vārdi ir izklāstīti šī sprieduma pielikumā, ko pārstāv S. Orlandi, A. Kūlens, Ž. N. Luī un E. Maršals, advokāti,
prasītāji lietā F‑75/08,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J. Currall] un B. Egersa [B. Eggers], pārstāvji,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši I. Boruta [I. Boruta] un Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch] (referents),
sekretāre S. Siderona [S. Cidéron], asistente,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 12. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumiem, kas iesniegti Pirmās instances tiesas kancelejā:
– 2008. gada 19. februārī elektroniskā veidā (oriģināls tika iesniegts 27. februārī) lietā F‑20/08 Aparicio u.c./Komisija,
– 2008. gada 11. martā elektroniskā veidā (oriģināls tika iesniegts 12. martā) lietā F‑34/08 Simon/Komisija un
– 2008. gada 1. septembrī elektroniskā veidā (oriģināls tika iesniegts 8. septembrī) lietā F‑75/08 Aparicio u.c./Komisija,
prasītāji lūdz atcelt Eiropas Kopienu Personāla atlases biroja (EPSO) 2007. gada 25. oktobra lēmumus neierakstīt viņus atlases procedūras CAST 27/Relex laureātu sarakstā un datubāzē.
2 Prasības lietā F‑20/08 prasītāji un prasības lietā F‑34/08 prasītāja kopā ir cēluši prasību F‑75/08 ar 26 jauniem citiem prasītājiem (turpmāk tekstā – “citi prasītāji lietā F‑75/08”).
Atbilstošās tiesību normas
3 Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) 82. pantā ir noteikts:
“[..]
2. Lai pieņemtu darbā par līgumdarbinieku, nepieciešams vismaz:
a) I funkciju grupā – sekmīgi pabeigta obligātā izglītība;
b) II un III funkciju grupā:
i) pēcvidusskolas līmenis, ko apliecina ar diplomu, vai
ii) vidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvisdusskolas izglītības iespēju, un vismaz trīs gadu atbilstoša profesionālā pieredze; vai,
iii) ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla sagatavotība vai profesionāla pieredze;
c) IV funkciju grupā:
i) izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz trīs gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu; vai,
ii) ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla sagatavotība.
[..]
5. [EPSO] Eiropas Kopienu personāla atlases birojs pēc pieprasījuma sniedz palīdzību dažādām iestādēm, lai atlasītu līgumdarbiniekus, jo īpaši nosakot pārbaudes darbu saturu un organizējot atlases procedūras. [EPSO] nodrošina līgumdarbinieku atlases procedūras pārredzamību.
6. Katra iestāde pēc vajadzības pieņem vispārējos noteikumus un kārtību līgumdarbinieku pieņemšanai darbā saskaņā ar [Eiropas Kopienu] Civildienesta noteikumu 110. pantu.”
4 2004. gada 7. aprīļa Vispārējo īstenošanas noteikumu attiecībā uz procedūrām, kas reglamentē līgumdarbinieku pieņemšanu darbā un nodarbināšanu un Eiropas Kopienu Komisijā (2004. gada 1. jūnija Administratīvā informācija Nr. 49‑2004; turpmāk tekstā – “DGE‑AC”), 5. pantā ir noteikts:
“1. Saskaņā ar PDNK 3.a pantu līgumdarbinieku] atlases procedūrai ir šādas stadijas:
a) publiski uzaicinājumi paust interesi, kuros ir norādītie minimāli kandidēšanas kritēriji saistībā ar vispārējo kompetenci un būtiskajām kvalifikācijām un kuros ir norādīts, ka atkarībā no saņemto kandidatūru skaita e) apakšpunktā paredzētajai atlases komisijai var nākties piemērot stingrākas prasības saistībā ar publicētajiem atlases kritērijiem;
b) kandidātu elektroniska ierakstīšana datu bāzē, kas izveidota šīm vajadzībām;
c) [iestādes, kas var slēgt līgumu,] veiktā precīzo kompetenču profila un nepieciešamo specifisko kvalifikāciju definēšana pēc konsultēšanās ar attiecīgajiem dienestiem vai subjektiem;
d) [k]andidāti, kas atbilst profiliem un kvalifikācijām, kas noteiktas c) apakšpunktā, ir pakļauti testiem, kuri ir vērsti uz kandidātu vispārējām spējām, it īpaši verbālās un skaitliskās domāšanas jomā, kā arī uz viņu lingvistiskajām spējām. Kandidāti, kas ir veiksmīgi izturējuši testus, tiek ierakstīti datu bāzē, un viņu kandidatūras lietas materiāli tiek saglabāti divus gadus;
[..]
2. [..] Testus, kas ir paredzēti 1. punkta d) apakšpunktā, organizē EPSO vai attiecīgās iestādes uz savu atbildību.
3. Kandidāti tiek informēti par procedūras, kas aprakstīta 1. punkta d)–h) apakšpunktā, rezultātiem.”
5 Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Eiropas ombuda 2002. gada 25. jūlija Lēmuma 2002/620/EK par EPSO [Eiropas Kopienu Personāla atlases biroja] izveidi (OV L 197, 53. lpp.) 3. panta 2. punktā ir noteikts:
“Birojs var palīdzēt iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas izveidotas ar Līgumiem vai saskaņā ar Līgumiem, to slēgto konkursu rīkošanā un citu darbinieku atlasē.”
Strīda priekšvēsture
6 Prasītāji ir darbinieki, kas ir pieņemti darbā saskaņā ar dažādu kārtību Komisijas delegācijās trešajās valstīs.
7 2007. gada 19. februāra dokumentā ģenerāldirektorāta (ĢD) “Ārējās attiecības” “ārējā dienesta” direktors informēja delegāciju vadītājus, ka EPSO 2007. gadā organizēs testus līgumdarbiniekiem (turpmāk tekstā – “ārējā dienesta dokuments”). Šiem tekstiem ir jābūt trim daļām: verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaude, zināšanu par Eiropas Savienību pārbaude un kompetenču pārbaude. Ārējā dienesta dokumentā bija precizēts:
“Visi [ārējo attiecību]/[ā]rējā dienesta delegāciju kandidāti, kas ietilpst III un IV funkciju grupā, tiks testēti ar [..]:verbālās un skaitliskās domāšanas, zināšanu par Eiropas Savienību un kompetenču testu. Šie testi tiks organizēti vienīgi spāņu, vācu, angļu un franču valodā, bet vienīgi būs iespējams izvēlēties valodu, kas nav kandidātu galvenā valoda [..]
[..]
Testi nav izslēdzoši pēc sava rakstura (atšķirībā no konkursa saistībā ar kļūšanu par Eiropas ierēdni). Tie drīzāk ir jāuzskata par testiem, lai uzzinātu nepieciešamās kvalifikācijas, to skaitā: spēju strādāt otrā Kopienas valodā, izpratni par ES iestādēm, kā arī viņu darbu un specifisko kompetenci [ārējo attiecību]/[ā]rējā dienesta darbības jomā.”
8 2007. gada 28. martā EPSO savā interneta mājaslapā publicēja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību EPSO/CAST/EU/27/07 (turpmāk tekstā – “uzaicinājums izteikt ieinteresētību”), lai izveidotu kandidātu datu bāzi, kuri varētu tikt pieņemti darbā kā līgumdarbinieki. Šī datu bāze bija paredzēta Kopienu iestādēm un aģentūrām, kā arī Komisijas delegācijām trešajās valstīs. Uzaicinājumā paust ieinteresētību it īpaši bija minēts:
“Kandidāti, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti šajā uzaicinājumā paust ieinteresētību, tiks aicināti 2007. gada pavasara beigās/vasaras sākumā piedalīties pārbaudījumos, kuros tiks pārbaudīta kandidātu vispārējā kompetence, it īpaši verbālās un skaitliskās domāšanas kompetence, kā arī zināšanas par Eiropas Savienību. Kandidāti liks testus savā otrajā valodā, kā arī demonstrēs savas vācu, angļu vai franču valodas zināšanas.
[..]
Kandidāti, kas būs izturējuši visus pārbaudījumus, tiks ierakstīti datu bāzē, kas tiks nodota iestāžu un aģentūru rīcībā saistībā ar darbā pieņemšanas vajadzībām.”
9 2007. gada 20. aprīlī Komisijas vicepriekšsēdētājs un Komisijas loceklis, kas atbild par ārējām attiecībām, aizrakstīja darbiniekiem, kas strādā delegācijās, sekojošo:
“Testi nav konkurss – nav laureātu skaita ierobežojuma [–] tiktāl, ciktāl tie nav izslēdzoši tādā ziņā kā konkurss.
Testos tiek piešķirta lielāka nozīme kompetenču pārbaudei, jo šis ir vissvarīgākais aspekts darbam delegācijā. Tomēr Komisija sagaida arī to, ka līgumdarbinieki parādīs savas zināšanas par Eiropas iestādēm, kā arī savas spējas strādāt kādā otrā Kopienas valodā [..], kā tas ir pieprasīts tiesību normās personāla jomā (PDNK); tādējādi šie elementi ir arī daļa no EPSO testiem.”
10 2007. gada 25. maijā EPSO savā interneta mājaslapā publicēja vispārēju informāciju par minēto testu struktūru un vērtēšanu. Tur bija it īpaši norādīts:
“Lai iekļūtu galīgajā datu bāzē, visiem kandidātiem ir jāiztur virkne testu:
– verbālās domāšanas [..] un skaitliskās domāšanas spējas [..];
– zināšanas par Eiropas Savienību [..];
– specifiskās zināšanas (interešu jomā, kuru kandidāts ir norādījis kandidatūras pieteikuma formā).”
11 Vispārējā informācijā par testu struktūru un vērtēšanu bija piebilsts:
“Testu rezultāti tiks relativizēti; katra testa relatīvais nozīmīgums būs šāds:
i) [v]erbālā un skaitliskā domāšana 30 % no kopējā;
ii) [z]ināšanas par ES 20 % no kopējā;
iii) [s]pecifiskās zināšanas 50 % no kopējā.”
12 Visbeidzot vispārējā informācijā par testu struktūru un izvērtēšanu bija precizēts, ka “nolikšanas sliekšņi”, kas sniedz tiesības tikt ierakstītam datu bāzē saistībā ar IV funkciju grupu, ir:
– saistībā ar minimālo prasību verbālajā un skaitliskajā testā: 50 %;
– saistībā ar minimālo prasību specifisko zināšanu testā: 55 %;
– saistībā ar kopējo rezultātu visos testos: 60 %.
13 Visi prasītāji iesniedza savas kandidatūras šajā atlases procedūrā saistībā ar profilu “Ārējās attiecības” (turpmāk tekstā – “CAST 27/RELEX”).
14 Testi, par kuriem tika publicēts uzaicinājums izrādīt ieinteresētību, notika 2007. gada 13. jūlijā.
15 Katrs prasītājs 2007. gada 25. oktobrī tika informēts, ka tas nebija izturējis pārbaudījumu sakarā ar atzīmi, kas ir zemāka par obligāto minimumu verbālās un skaitliskās domāšanas testā (turpmāk tekstā – “apstrīdētie tiesību akti”).
16 EPSO nolēma neitralizēt verbālās un skaitliskās domāšanas testu jautājumu Nr. 31. un Nr. 46. . Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka tam nav nekādas ietekmes uz prasītājiem.
17 Prasītāji, kas cēla prasības lietās F‑20/08 un F‑34/08, starplaikā no 2007. gada 30. oktobra līdz 25. novembrim iztaujāja EPSO par to, lai tas pārskatītu viņu rezultātus tādēļ, ka noteikti verbālās un skaitliskās domāšanas jautājumi nebija atbilstīgi.
18 EPSO atteicās starplaikā no 2007. gada 9. novembra līdz 2008. gada 22. janvārim apmierināt prasītāju, kuru cēla prasības lietā F‑20/08 un lietā F‑34/08, lūgumus.
19 2008. gada 25. janvārī prasītāji, kas cēla prasības lietā F‑20/08 un F‑34/08, iesniedza papildu lūgumus, un tajā pašā laikā citi prasītāji, kas cēla prasību lietā F‑75/08, iesniedza līdzīgus lūgumus saistībā ar apstrīdētajiem tiesību aktiem, kas viņus skar.
20 Prasītāji, kas cēla prasību lietā F‑20/08, cēla prasību Civildienesta tiesā 2008. gada 19. februārī. Prasītāja, kas cēla prasību lietā F‑34/08, cēla prasību minētajā tiesā 2008. gada 11. martā.
21 2008. gada 20. maijā iestāde, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”), noraidīja visus lūgumus un “papildu lūgumus”, kas iesniegti 25. janvārī. 2008. gada 1. septembrī prasītāji, kas cēla prasības lietā F‑20/08 un F‑34/08, kopā ar citiem prasītājiem, kas cēla prasību lietā F‑75/08, cēla prasību par apstrīdētajiem aktiem, kura vieniem prasītājiem bija otrā prasība, bet citiem – vienīgā. Šis prasības pieteikums tika reģistrēts ar Nr. F‑75/08.
Lietas dalībnieku prasījumi un process
22 Prasītāju prasījumi lietās F‑20/08, F‑34/08 un F‑75/08 Civildienesta tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos tiesību aktus;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
23 Lietā F‑75/08 prasītāji savu prasījumu pirmajā daļā arī lūdz, lai Civildienesta tiesa atzīst par prettiesisku DGE‑AC 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
24 Komisijas prasījumi lietās F‑20/08 un F‑34/08 Civildienesta tiesai ir šādi:
– noraidīt prasības kā nepieņemamas un pakārtoti kā nepamatotas;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
25 Komisijas prasījumi lietā F‑75/08 Civildienesta tiesai ir šādi:
– noraidīt prasības;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
26 Ar Civildienesta tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2008. gada 1. jūlija rīkojumu lietas F‑20/08 un F‑34/08 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī sprieduma taisīšanai saskaņā ar Reglamenta 46. panta 1. punktu.
27 Ar Civildienesta tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2009. gada 3. februāra rīkojumu apvienotās lietas F‑20/08 un F‑34/08, no vienas puses, un lieta F‑75/08, no otras puses, tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī sprieduma taisīšanai saskaņā ar Reglamenta 46. panta 1. punktu.
Juridiskais pamatojums
1. Par lietā F‑75/08 izteikto prasījumu pirmo daļu
28 Ar lietā F‑75/08 izteikto prasījumu pirmo daļu prasītāji lūdz Civildienesta tiesu konstatēt DGE‑AC 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta prettiesiskumu. Lai gan prasības atcelt individuālu nelabvēlīgu tiesību aktu ietvaros Kopienu tiesa patiešām ir kompetenta konstatēt iespējamo vispārpiemērojamas tiesību normas prettiesiskumu, uz kuras ir balstīts apstrīdētais tiesību akts, taču Civildienesta tiesai nav kompetences veikt šādas konstatācijas savu spriedumu rezolutīvajā daļā (Civildienesta tiesas 2009. gada 4. jūnija spriedums apvienotajās lietās F‑134/07 un F‑8/08 Adjemian u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 38. punkts).
2. Par prasību pieņemamību
29 Komisija uzskata, ka lūgumi, kurus apvienoto lietu F‑20/08 un F‑34/08 prasītāji iesniedza laikposmā no 2007. gada 30. oktobra līdz 25. novembrim, ir vienkārši lūgumi veikt atkārtotu izskatīšanu. Tāpat apgalvotie 2008. gada 25. janvāra “papildinošie lūgumi” ir jāuzskata par pirmajiem lūgumiem, kurus iesniedza minētie prasītāji. Šie prasītāji tādējādi tika cēluši 2008. gada 19. februārī un 11. martā prasības lietā F‑20/08 un F‑34/08 Civildienesta tiesā, nesagaidot iecēlējinstitūcijas atbildi uz viņu lūgumiem, kas tika iesniegti vienīgi 2008. gada 20. maijā. Līdz ar to šīs prasības ir priekšlaicīgas un nepieņemamas.
30 Komisija savos procesuālajos dokumentos arī norāda, ka prasība lietā F‑75/08 nav pieņemama sakarā ar lis pendens tiktāl, ciktāl to cēla lietu F‑20/08 un F‑34/08 prasītāji, kas jau ir lūguši atcelt tos pašus tiesību aktus, pamatojoties uz tiem pašiem pamatiem tajās pašās prasībās. Komisija tomēr tiesas sēdē atteicās no šī iebilduma, jo attiecīgā nepieņemamība sakarā ar lis pendens nevar tikt piemērota, ja pirmā prasība pati par sevi nav pieņemama.
31 Visbeidzot Komisija norāda, ka saistībā ar prasību lietā F‑75/08 34 prasītāji ir zaudējuši interesi celt prasību, jo viņi tika ierakstīti datu bāzē, kas nodota Kopienas iestāžu un aģentūru rīcībā darbā pieņemšanas vajadzībām, pēc tam, kad tika izturējuši atlases pārbaudījumus 2008. gadā, kad tie vēl joprojām bija nodarbināti saskaņā ar līgumu.
32 Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Kopienu tiesai saskaņā ar katras lietas apstākļiem ir tiesības izvērtēt, vai pareizas tiesvedības intereses pamato prasības noraidīšanu pēc būtības, iepriekš nelemjot par atbildētāja izvirzīto iebildi par nepieņemamību (Tiesas 2002. gada 26. februāra spriedums lietā C‑23/00 P Padome/Boehringer, Recueil, I‑1873. lpp., 51. un 52. punkts; Pirmās instances tiesas 2006. gada 30. marta spriedums lietā T‑367/03 Yedaş Tarim ve Otomotiv Sanayi ve Ticaret/Padome un Komisija, Krājums, II‑873. lpp., 30. punkts; Civildienesta tiesas 2008. gada 8. aprīļa spriedums lietā F‑134/06 Bordini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 56. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Adjemian u.c./Komisija, 37. punkts). Šajos apstākļos Civildienesta tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizvērtē lieta pēc būtības un pēc tam, vajadzības gadījumā, iebildes par nepieņemamību.
3. Par lietas būtību
33 Prasītāji izvirza identiskus argumentus, lai pamatotu viņu trīs prasības. Ņemot vērā viņu prasības pieteikumus, ir jāuzskata, ka viņi faktiski izvirza trīs pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts PDNK 82. panta 5. punkts, DGE‑AC, uzaicinājums izrādīt interesi un princips, saskaņā ar kuru atlases procedūrām ir jānodrošina viskompetentāko kandidātu atlase. Ar otro pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Trešais pamats ir balstīts uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 1.d pantu un pienākumu norādīt pamatojumu.
Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka ir pārkāpts PDNK 82. panta 5. punkts, DGE‑AC, uzaicinājums izrādīt interesi un princips, saskaņā ar kuru atlases procedūrām ir jānodrošina viskompetentāko kandidātu atlase
Lietas dalībnieku argumenti
34 Prasītāji norāda, ka saskaņā ar ārējā dienesta dokumentu un saskaņā ar Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vēstuli CAST 27/RELEX mērķi bija pārbaudīt kandidātu zināšanas par Eiropas Savienību, specifiskās zināšanas saistībā ar ieņemamo amatu delegācijā un spējas strādāt otrā Kopienas valodā. Turklāt ārējā dienesta dokumentā netika paziņots, ka tiks organizēta izslēdzoša verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaude.
35 Prasītāji no tā secina, ka šī pārbaude nebija saderīga ar atlases mērķiem, kurus bija vēlējusies Komisija. Šīs pārbaudes izslēdzošais aspekts bija noteikts papildus.
36 Turklāt prasītāji uzskata, ka DGE‑AC 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts neimplicē to, ka visiem testa kandidātiem ir jāpakļaujas izslēdzošai verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaudei. Tomēr šajā gadījumā pārbaudījumu izslēdzošais raksturs bija noteikts patvaļīgi. Pirmkārt, šīs izslēdzošais raksturs attiecās vienīgi uz zināšanu par Eiropas Savienību testu. Otrkārt, nav izskaidrojams tas, ka darbinieki, kas jau strādā Komisijā un kuri jau ir izturējuši pārbaudi par savām vispārējām spējām, tiek izslēgti, pamatojoties uz testu, kurš nesniedz nekādas norādes par viņu kvalifikāciju un kompetenci. Treškārt, nav ticis ņemts vērā fakts, ka kandidāti, kuriem jau ir ilga profesionāla pieredze, ir mazāk pieraduši salīdzinājumā ar jaunākiem kandidātiem pie verbālās un skaitliskās domāšanas testiem.
37 Lietā F‑75/08 prasītāji no “Civildienesta noteikumu 27. panta un PDNK 15. panta” (kas, ņemot vērā šīs tiesību normas saturu, ir jāsaprot kā tāds, kas ir PDNK 12. pants) visbeidzot izsecina principu, saskaņā ar kuru atlases procedūrām ir jānodrošina viskompetentāko kandidātu pieņemšanas darbā. Prasītāji apgalvo, ka tie jau pierādījuši savas spējas, veicot savas funkcijas Komisiju delegācijās saskaņā ar dažādu kārtību, un apgalvo, ka DGE‑AC ir pretrunā šim principam, ja tie ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nosaka pienākumu organizēt izslēdzošas pārbaudes, kas nav ekskluzīvi balstītas uz nopelniem.
38 Komisija atbild, ka DGE‑AC 5. panta 1. punkts nosaka, ka ir jāorganizē izslēdzoša verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaude. Tā uzsver, ka uzaicinājums izrādīt ieinteresētību un vispārējā informācija par testu struktūru un izvērtēšanu pierāda arī to, ka vienīgi tie kandidāti, kas ir izturējuši visus testus, var tikt ierakstīti datu bāzē.
39 Verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaudes mērķis ir izslēgt personas, kurām ir plašas zināšanas un īpašas kompetences, bet kurām nav pietiekamu domāšanas spēju, lai tās izmantotu. Minētā pārbaude ļauj Komisijai nodrošināt, ka pieņemtie darbinieki varēs pildīt plašu funkciju klāstu. Šī prasība ir īpaši svarīga tiem, kas strādā delegācijā, jo dienesta intereses pieprasa regulāru rotāciju. Visbeidzot verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaudījums nodrošina vienlīdzīgas iespējas starp ārējiem kandidātiem un tiem, kas jau strādā, jo šiem pēdējiem nav nekādu tiesību saņemt privilēģijas saistībā ar noteikta veida testu izvēli.
40 Komisija turklāt apgalvo, ka no vispārējās informācijas par testu struktūru un izvērtēšanu izriet, ka verbālās un skaitliskās domāšanas tests bija tikai 30 % no kopējiem testiem un ka tam bija mazāka nozīme nekā specifisko zināšanu testam, kuram bija 50 % no kopējo punktu skaita.
41 Komisija arī norāda, ka nav nekādu pretrunu starp uzaicinājumu izrādīt ieinteresētību, ārējā dienesta dokumentu un Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vēstuli. Konkrētāk, šī vēstule vienīgi informēja par to, ka tests neveiks izslēgšanu sakarā ar salīdzinošo vērtējumu, kā tas notiek konkursos, kuros laureātu skaits jau ir noteikts iepriekš. Minētajā vēstulē nebija teikts, ka šiem kandidātiem nebūs jāiztur visi pārbaudījumi. Jebkurā gadījumā šīs vēstules un ārējā dienesta vēstules mērķis bija informēt strādājošos darbiniekus, lai viņi piedalītos testos. Minētie dokumenti nevarēja atbrīvot attiecīgos dienestus no pienākuma ievērot DGE‑AC 5. pantu un uzaicinājumu izrādīt ieinteresētību, ne arī noteikt kādas tiesības par labu attiecīgajiem darbiniekiem.
42 Visbeidzot Komisija uzskata, ka nav pieņemams iebildums, ka DGE‑AC ir pretrunā PDNK tiktāl, ciktāl tie tiek interpretēti kā tādi, kas nosaka pienākumu organizēt izslēdzošās pārbaudes, kuras nav ekskluzīvi balstītas uz nopelniem. Šis arguments nebija ietverts 2008. gada 25. janvāra lūgumos, jo lūgumu iesniedzēji bija vienīgi apgalvojuši, ka verbālās un skaitliskās domāšanas testu izslēdzošais raksturs nebija saderīgs ar attiecīgā atlases pārbaudījuma specifisko mērķi. Turklāt šim argumentam trūkst precizitātes. Jebkurā gadījumā PDNK 82. panta 6. punkts piešķir iecēlējinstitūcijai plašu rīcības brīvību noteikt līgumdarbinieku darbā pieņemšanas nosacījumus, un verbālās un skaitliskās domāšanas testa izslēdzošais raksturs ir saderīgs ar dienesta interesēm saskaņā ar jau izklāstītajiem iemesliem.
Civildienesta tiesas vērtējums
– Ievada piezīmes
43 PDNK 82. panta 6. punkts piešķir katrai iestādei plašu rīcības brīvību noteikt līgumdarbinieku atlases procedūras kārtību saskaņā ar PDNK 3.a pantu.
44 Komisija ir izmantojusi šīs tiesības, pieņemot DGE‑AC. To 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā tostarp ir noteikts, ka “[k]andidāti [..] ir pakļauti testiem saistībā ar to vispārējām spējām, it īpaši verbālās un skaitliskās domāšanas jomā”. Šajā pašā tiesību normā tiek piebilsts, ka kandidāti tiek ierakstīti datu bāzē, kas tiek nodota Kopienu iestāžu un aģentūru rīcībā, ar nosacījumu, ka viņi ir “izturējuši testus”.
45 Neesot vajadzībai atrisināt jautājumu, vai katram no testiem ir obligāti jābūt izslēdzošam, jebkurā gadījumā no jau izmantotā formulējuma izriet, ka DGE‑AC 5. pants pakļauj līgumdarbinieku pieņemšanu darbā nosacījumam, ka kandidāti ir vismaz kopumā izturējuši atlases testus, un ka tas neizslēdz to, ka noteikti šie testi, ņemti atsevišķi, var būt izslēdzoši.
46 EPSO publicēja uzaicinājumu izrādīt ieinteresētību un vispārējo informāciju par testu struktūru un izvērtēšanu, piemērojot DGE‑AC 5. pantu. Tādējādi uzaicinājumā izrādīt ieinteresētību tika precizēts, ka kandidāti “tiek aicināti piedalīties [..] piedalīties pārbaudījumos, lai [..] it īpaši tiktu novērtētas viņu domāšanas spējas”, un ka vienīgi tie, kas “būs izturējuši visus pārbaudījumus, tiks ierakstīti datu bāzē”, kura minēta šī sprieduma 44. punktā. Vispārējā informācijā par testu struktūru un vērtēšanu turklāt bija norādīts, ka 50 % no punktiem ir minimālā obligātā prasība, lai izturētu verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaudījumu.
47 Tomēr prasītāji apgalvo, ka DGE‑AC 5. pants ir pretrunā principam, kas izsecināts no Civildienesta noteikumu 27. panta un PDNK 12. panta un saskaņā ar kuru atlases procedūrām ir jānodrošina, ka tiek pieņemti darbā viskompetentākie kandidāti, ja minētais pants tiek interpretēts kā tāds, ar kuru tika ļauts organizēt verbālās un skaitliskās domāšanas testu, kas turklāt ir izslēdzošs.
– Par iebildi par prettiesiskumu, kas izteikta par DGE‑AC 5. pantu
48 Prasītāju izvirzītā iebilde par prettiesiskumu nav pieņemama un pakārtoti – nav pamatota.
49 Pirmkārt, prasītāji nevar šo prasību ietvaros pamatoti izvirzīt iebildi par prettiesiskumu. Savstarpējās atbilstības noteikums, kas attiecas uz administratīvo sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē un pēc tās celto prasību, pieprasa, jo pretējā gadījumā var tikt atzīta nepieņemamība, lai Kopienu tiesā izvirzītais pamats jau būtu bijis iesniegts pirmstiesas procedūrā, lai iecēlējinstitūcija būtu spējusi pietiekami precīzi iepazīties ar kritiku, ko ieinteresētā personas ir iesniegusi saistībā ar apstrīdēto lēmumu. Šo noteikumu pamatu pirmstiesas procedūras mērķis ļaut to, ka tiek panākts mierizlīgums strīdā starp ierēdņiem un administrāciju (Tiesas 1976. gada 1. jūlija spriedums lietā 58/75 Sergy/Komisija, Recueil, 1139. lpp., 32. punkts, un 1989. gada 14. marta spriedums lietā 133/88 Del Amo Martinez/Parlaments, 689. lpp., 9. punkts; Pirmās instances tiesas 2006. gada 29. novembra spriedums lietā T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑297. un II‑A‑2‑1527. lpp., 32. punkts; Civildienesta tiesas 2007. gada 13. novembra spriedums lietā F‑76/06 Tsirimokos/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 45. punkts). Iecēlējinstitūcijai ir arī jābūt skaidri informētai, lai tā varētu piedāvāt iespējamo mierizlīgumu (iepriekš minētais spriedums lietā Campoli/Komisija, 32. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Tsirimokos/Parlaments, 45. punkts).
50 Tomēr, pat veicot plašu interpretēšanu, ir jākonstatē, ka šajā lietā prasītāju lietās F‑20/08 un F‑34/08 veiktā apstrīdēšana laikā no 2007. gada 30. oktobra līdz 25. novembrim un 2008. gada 25. janvāra “papildu sūdzības” nekritizē DGE‑AC tiesiskumu. Pirmie iebildumi būtībā bija saistīti vienīgi ar verbālās un skaitliskās domāšanas testa grūtību kritizēšanu un dažreiz ar tā selektivitātes kritizēšanu, bet nevis ar DGE‑AC kritizēšanu. Lai gan bija vairāk attīstīta argumentācija, “papildu sūdzībās” tika vienīgi apgalvots, ka apstrīdēto pārbaudījumu būtība neatbilda tiem atlases mērķiem, kādus bija precizējis dienests, kurš ir pasūtījis pārbaudījumu rīkošanu, [Komisijas] vicepriekšsēdētājs un [Komisijas loceklis], kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, neapstrīdot atlases procedūras pamatojumu.
51 Otrkārt, iebilde par prettiesiskumu, kas ir izvirzīta saistībā ar DGE‑AC 5. pantu, ir jebkurā gadījumā nepamatota.
52 Civildienesta noteikumu 27. pants un PDNK 12. pants, ar kuriem prasītāji pamato savu argumentāciju, nav piemērojami saistībā ar līgumdarbiniekiem PDNK 3.a panta nozīmē. Turklāt ir jāatgādina, ka, lai gan PDNK 82. panta pamatā ir princips, kuru izvirza prasītāji un saskaņā ar kuru iestādēm ir jāpieņem viskompetentākie darbinieki, šis pants piešķir katrai iestādei ļoti plašu rīcības brīvību nosakot kandidātu atlases kārtību, ņemot vērā dienesta intereses (skat. šī sprieduma 43. pantu).
53 Tomēr Komisija norāda, ka verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaudījuma mērķis ir izslēgt personu kandidatūras, kurām, pieņemot, ka tām ir plašas zināšanas un specifiskas zināšanas saistībā ar darbu, uz kuru tās piesakās, nav pietiekamu domāšanas spēju, lai minētās zināšanas īstenotu. Komisija piebilst, ka šis pārbaudījums ļauj tai pārliecināties, ka darbā pieņemtie darbinieki, kas varēs attiecīgajā laikā noslēgt līgumu uz nenoteiktu laiku, varēs veikt dažādas funkcijas. Turklāt Komisija precizē, ka šī prasība ir it īpaši svarīga saistībā ar darbiniekiem, kas strādā delegācijā, jo dienesta intereses pieprasa regulāru rotāciju. Prasītāji nav juridiski pietiekamā veidā apstrīdējuši šos paskaidrojumus. Turklāt šie paskaidrojumi šķiet ticami. Nav neloģiski uzskatīt, ka labāko kandidātu atlase implicē to, ka administrācijai ir jāmeklē tie, kuriem ir ievērojamas zināšanas un intelektuālās spējas likt tās lietā kontekstā, kas var mainīties.
54 No tā izriet, ka DGE‑AC 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts nav pretrunā principam, uz kura balstās PDNK 82. pants, jo tas vismaz neaizliedz organizēt izslēdzošus verbālās un skaitliskās domāšanas testus.
55 Līdz ar to ir jānoraida iebilde par prettiesiskumu, kas vērsta pret DGE‑AC 5. pantu.
– Par izslēdzošā verbālā un skaitliskā testa, kas bija noteikts šajā lietā, prettiesiskumu
56 Prasītāji apstrīd, ka EPSO šajā lietā bija drīkstējis tiem noteikt izslēdzošu verbālo un skaitlisko testu. Viņi it īpaši šajā sakarā izvirza ārējā dienesta dokumentu un Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vēstuli, kā arī viņu situācijas specifiskumu.
57 Saskaņā ar PDNK 82. panta 5. un 6. punktu EPSO sniedz palīdzību dažādām iestādēm, definējot un organizējot līgumdarbinieku atlases procedūras, ievērojot vispārējo kārtību, kādu pieņēmušas attiecīgās iestādes. Turklāt no DGE‑AC 5. panta 1. punkta un c) apakšpunkta un 2. punkta izriet, ka EPSO ir jāievēro iecēlējinstitūcijas noteiktais kompetenču un kvalifikāciju profils.
58 Tomēr no šīm tiesību normām un no Lēmuma 2002/620 3. panta 2. punkta izriet, ka EPSO ir plašs rīcības diapazons, organizējot atlases testus.
59 Šajā kontekstā ir jānorāda, ka, pirmkārt, ārējā dienesta dokumentā un mazākā mērā Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vēstulē ir neskaidrība par faktu, ka apstrīdētie testi “nav izslēdzoši”. Tādēļ šie dokumenti ir jāinterpretē tādējādi, ka atlases pārbaudījumiem netiek atņemta lietderīgā iedarbība. Turklāt šis dokuments un vēstule ir arī jālasa kopsakarā ar DGE‑AC 5. pantu, kas pakļauj (skat. šī sprieduma 45. punktu) līgumdarbinieku pieņemšanu darbā minimālam kopējam rezultātam testos. Ārējā dienesta apgalvojumi un Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vienpusējie apgalvojumi nevar atkāpties no DGE‑AC, ko ir pieņēmusi Komisāru kolēģija.
60 Tomēr Komisija pamatoti norāda, ka ārējā dienesta dokuments un Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vēstule var tikt saprasta kā tāda, kas nozīmē, ka apstrīdētie testi nav izslēdzoši tā kā konkursi tiktāl, ciktāl iepriekš netiek paredzēts noteikts laureātu skaits, bet tajā nav norādīts, ka šie testi nav izslēdzoši.
61 Šāda ārējā dienesta dokumenta un Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vēstules interpretācija ir saderīga ar atlases pārbaudījumu mērķi un ir saderīga ar DGE‑AC 5. pantu.
62 Līdz ar to ārējā dienesta dokuments un Komisijas vicepriekšsēdētāja un Komisijas locekļa, kas ir atbildīgs par ārējām attiecībām, vēstule neļauj uzskatīt, ka EPSO ir pārsniedzis Komisijas noteikto uzdevumu robežas, nosakot izslēdzošu verbālo un skaitlisko testu.
63 Otrkārt, saistībā ar nepieciešamību izvēlēties labākos kandidātus, ir jānorāda, ka uzaicinājumā izrādīt ieinteresētību bija paredzēts, kā tas tika paziņots ārējā dienesta dokumentā, ka testi notiks katra kandidāta otrajā valodā. Turklāt, kaut gan tas bija izslēdzošs, apstrīdētajam verbālās un skaitliskās domāšanas testam kopumā bija mazāka nozīme nekā zināšanu pārbaudījumiem. Tas attiecās vienīgi uz 30 % no kopējā punktu skaita. Lai gan tam ir izslēdzošs raksturs, tam bija mazāka nozīme kā specifisko zināšanu testam, kurš arī bija izslēdzošs, saistībā ar kuru testa nolikšanas rezultāts bija noteikts 55 % apmērā un kurš sastādīja 50 % no kopējiem punktiem. Turklāt nedrīkst nepievērst uzmanību “zināšanu par Eiropas Savienību” testam. Kaut gan šis tests pats par sevi nebija noteicošs, tas tomēr attiecās uz 20 % no visiem punktiem. Slikts rezultāts šajā testā varēja ietekmēt kandidātu kopējo rezultātu kontekstā, kurā minimālais procentu skaits saistībā ar visiem pārbaudījumiem bija noteikts 60 % apmērā.
64 Visbeidzot, ir jāuzsver, ka īpaša atlases pārbaudījuma organizēšana saistībā ar funkciju profilu “Ārējās attiecības”, specifisko zināšanu testa un verbālās un skaitliskās domāšanas testa izslēdzošais raksturs, kā arī tas, ka tie kopā pārstāvēja 80 % no punktiem, bet vispārējo zināšanu tests, kas nebija izslēdzošs un saistībā ar kuru varēja saņemt 20 % no kopējā skaita, atklāj to, ka EPSO bija paredzējis sniegt priekšrocību to darbinieku pieņemšanai darbā, kuriem, pirmkārt, ir īpaša kompetence ārējo attiecību jomā un kuriem, otrkārt, ir domāšanas spējas, kas tiem ļauj īstenot minētās kompetences un vajadzības gadījumā izpildīt citas funkcijas.
65 Ņemot vērā šos precizējumus, ir jāsecina, ka, īstenojot to attiecīgās kompetences, Komisijas un EPSO šajā lietā nav pārkāpušas savas plašās rīcības brīvības robežas, paredzot organizēt verbālās un skaitliskās domāšanas testu un nosakot tam izslēdzošu raksturu, un attiecinot šo testu uz jau dienestā esošiem darbiniekiem.
66 Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmais pamats nav pamatots un līdz ar to ir jānoraida.
Par otro pamatu, ar kuru tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums
Lietas dalībnieku argumenti
67 Pirmkārt, prasītāji norāda, ka verbālās un skaitliskās domāšanas tests bija sliktas kvalitātes, kā to pierāda 46. jautājuma neitralizēšana. Šī zemā kvalitāte ir smagi ietekmējusi viņu rezultātus, jo viņiem bija jāpavada pārāk daudz laika pie neviennozīmīgiem jautājumiem, un tas viņus ir destabilizējis saistībā ar pārējiem pārbaudījumiem.
68 Otrkārt, prasītāji norāda, ka lēmums piešķirt papildu punktus visiem kandidātiem par katru neitralizēto jautājumu, neļāva nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un pārbaudījumu objektivitāti.
69 Prasītāji norāda, ka EPSO tika neitralizējis 153 jautājumus kompetenču testos, kas attiecas uz dažādiem jautājumiem. Viņi it īpaši min testus, kas attiecas uz šādiem profiliem: “lauku attīstība, pārtikas drošība un vide”, “ekonomiskā attīstība, privātais un komerciālais sektors” un “laba pārvaldība un drošība”. Punkta piešķiršanas par katru no šiem jautājumiem sekas bija tādas, ka tika būtiski grozīta pārbaudījumu būtība un tika pārkāpta vienlīdzība starp kandidātiem. Būtībā šī punktu piešķiršana sniedza priekšrocības kandidātiem, kas ierakstīti to kompetenču profilos, saistībā ar kuriem tika neitralizēti jautājumi, salīdzinājumā ar kandidātiem, kuri bija ierakstīti citos profilos, kuros netika veikta nekāda neitralizēšana. Turklāt, ņemot vērā neitralizēto jautājumu skaitu, specifisko zināšanu testam bija vienīgi sekundāra nozīme šajos profilos. Visbeidzot, EPSO tika neitralizējis testus vienīgi noteiktās valodās. Tas radīja neizdevīgāku stāvokli kandidātiem, kuri kārtoja pārbaudījumus citās valodās un kuriem bija jāatbild uz šiem jautājumiem.
70 Komisija atbild, ka EPSO kā konkursa žūrijai ir plaša rīcības brīvība. Šis rīcības diapazons ir it īpaši izmantojams, kad tas sastopas ar neregularitātēm vai kļūdām pārbaudījumu norisē, kuri nevar tikt organizēti atkārtoti sakarā ar lielo dalībnieku skaitu un saskaņā ar samērīguma principu un labas pārvaldības principu.
71 Komisija uzskata, ka šajā gadījumā lielas daļas pārbaudījumu atkārtošana būtu bijusi nesamērīga, līdz ar to lēmums neitralizēt verbālās un skaitliskās domāšanas testa jautājumu Nr. 31 un Nr. 46 bija adekvāts.
72 Jebkurā gadījumā Komisija apstrīd to, ka jautājumu neitralizēšana būtu varējusi diskriminēt prasītājus.
73 Pirmkārt, Komisija norāda, ka vienlīdzīga attieksme apstrīdētajos pārbaudījumos neizpaudās tādā pašā veidā kā konkursā, jo laureātu skaits netiks fiksēts iepriekš un netika veikts salīdzinošais vērtējums.
74 Otrkārt, Komisija uzsver, ka problemātisko jautājumu neitralizēšanā tika ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips katras funkciju grupas ietvaros un katra profila ietvaros.
75 Saistībā ar verbālās un skaitliskās domāšanas testu, kas tika organizēts saistībā ar funkciju profilu “Ārējās attiecības”, Komisija, treškārt, norāda, ka kļūda jautājuma Nr. 46. formulējumā tika pieļauta vienīgi angļu versijā. Iespējamā problēma, kas esot destabilizējusi prasītājus, hipotētiski būtu varējusi ietekmēt vienīgi tos darbiniekus, kas kārtoja testu šajā valodā. Turklāt Komisija atgādina, ka diskriminācija, kas var ietekmēt tiesību akta tiesiskumu, nevar izrietēt no ieinteresēto personu pašu individuālās rīcības. Visbeidzot tā uzsver, ka, lai gan iesākumā jautājums Nr. 46 tika neitralizēts vienīgi saistībā ar angļu valodu, šis jautājums pēc tam tika neitralizēts saistībā ar citām valodām, lai garantētu kandidātu vienlīdzību. Jautājums Nr. 31 arī tika neitralizēts tādā pašā veidā saistībā ar visiem kandidātiem.
76 Saistībā ar jautājumu neitralizēšanu, kuri bija ietverti specifisko zināšanu testos, Komisija, ceturtkārt, norāda, ka visi prasītāji netika izturējuši verbālās un skaitliskās domāšanas pārbaudi un ka šis apstāklis tos nošķīra no citiem kandidātiem. Viņiem pat nav nekādas intereses apstrīdēt specifisko zināšanu testa jautājumu neitralizēšanas pamatotību.
Civildienesta tiesas vērtējums
77 Judikatūrā ir atzīta konkursa žūriju plašā rīcības brīvība situācijā, kad tā sastopas ar neregularitātēm vai kļūdām, kas notika vispārējā konkursa, kurā piedalās daudz kandidātu, norises gaitā, un kuras saskaņā ar samērīguma principu un labas pārvaldības principu nevar tikt izlabotas, atkārtojot konkursa pārbaudījumus (Pirmās instances tiesas 2001. gada 2. maija spriedums apvienotajās lietās T‑167/99 un T‑174/99, Recueil FP, I‑A‑93. un II‑441. lpp., 58. punkts).
78 Kaut gan EPSO nav žūrija un apstrīdētais tests neizpaudās konkursa formā, šī judikatūra var tikt uz šo testu attiecināta, ja EPSO ir ievērojams rīcības diapazons atlases testu organizēšanā (skat. šī sprieduma 58. punktu).
79 Turklāt nav apstrīdēts tas, ka uzaicinājums izrādīt ieinteresētību šajā lietā tika piesaistījis lielu kandidātu skaitu.
80 Sastapies ar problemātiskajiem jautājumiem, EPSO šajā kontekstā varēja uzskatīt, ka ir lietderīgi tos vienīgi neitralizēt, jo risinājums, kurš izpaustos kā visu testu atkārtošana, būtu bijis nesamērīgs un pretrunā labas pārvaldības principam.
81 Tomēr ir jāpārbauda, vai izmantotā neitralizēšanas metode netika pārkāpusi vienlīdzību starp kandidātiem.
82 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips noteic, ka salīdzināmas situācijas nevar tikt kvalificētas atšķirīgi un dažādas situācijas nevar tikt aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (Tiesas 2007. gada 11. septembra spriedums lietā C‑227/04 P Lindorfer/Padome, Krājums, I‑6767. lpp., 63. punkts, un 2008. gada 17. jūlija spriedums lietā C‑71/07 P Campoli/Komisija, Krājums, I‑5887. lpp., 50. punkts). Turklāt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums prezumē, ka apstrīdētā rīcība rada nelabvēlīgu situāciju vienām personām salīdzinājumā ar citām personām (Tiesas 1962. gada 13. jūlija spriedums apvienotajās lietās 17/61 un 20/61 Klöckner-Werke un Hoesch/Augstā iestāde, Recueil, 615. lpp., 652. lpp., un 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C‑127/07 Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 39. punkts; Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. aprīļa spriedums lietā T‑351/02 Deutsche Bahn/Komisija, Krājums, II‑1047. lpp., 137. punkts).
83 Šajā lietā vispirms ir jāatgādina, ka ne Komisija, ne EPSO nav iepriekš noteikuši ierobežotu laureātu skaitu uzaicinājumā izrādīt ieinteresētību. Līdz ar to atlases tests neimplicēja nekādu tiešu salīdzinājumu starp kandidātiem. Kā to norāda Komisija, vienlīdzīga attieksme starp šiem kandidātiem tādēļ neizpaužas tādā pašā veidā kā konkursā.
84 Tomēr pat šajā kontekstā nevar tikt izslēgts, ka papildu punktu piešķiršana visiem kandidātiem, kas sastapās ar problemātiskajiem jautājumiem, lai šos jautājumu neitralizētu, būtu varējusi sniegt priekšrocības noteiktiem kandidātiem daudz vieglāk sasniegt pārbaudījumu izturēšanas rezultātus.
85 Saistībā ar verbālo un skaitlisko testu ir jānorāda, ka nav strīda par to, ka jautājums Nr. 31 un Nr. 46 tika neitralizēti. Prasītāji norāda, ka jautājums Nr. 46 bija radījis tādas problēmas, ka viņi bija destabilizēti saistībā ar pārējiem pārbaudījumiem. Tiesas sēdē viņi precizēja, ka noteikti kandidāti bija izlaiduši šo jautājumu, bet citi mēģināja uz to atbildēt. Tomēr, pat pieņemot, ka šīs jautājums bija satraucis šos kandidātus vai aizturējis vairāk nekā citi jautājumi līdz tādam līmenim, ka tika ietekmēta to spēja atbildēt uz visu testu, ir jānorāda, ka šī situācija izrietēja no viņu pašu attieksmes saistībā ar sastaptajām grūtībām. Nebūt ne pierādīdami, ka izmantotā neitralizēšanas metode viņus tika diskriminējusi, prasītāju apgalvojumi, tieši pretēji, uzsver, ka pastāv atšķirība starp viņiem un citiem kandidātiem (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 17. janvāra spriedumu lietā T‑189/99 Gerochristos/Komisija, Recueil FP, I‑A‑11. un II‑53. lpp., 26. punkts). Turklāt abi iepriekš minētie jautājumi tika neitralizēti visās testa lingvistiskajās versijās, lai tieši nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi starp kandidātiem.
86 Turklāt sūdzības, kas tika iesniegtas par 153 jautājumu neitralizēšanu specifisko zināšanu testos, kas attiecas uz atšķirīgiem profiliem, nav efektīvas. Prasītāji netika izturējuši verbālās un skaitliskās domāšanas testu, kura izslēdzošais raksturs bija pieņemams, kā tas ir izklāstīts pirmā pamata izvērtējumā.
87 Šajos apstākļos nešķiet, ka EPSO risinājums neitralizēt problemātiskos jautājumus būtu pārkāpis kandidātu vienlīdzību par sliktu prasītājiem.
88 Tādēļ otrais pamats nav pienācīgi pamatots un ir jānoraida.
Par trešo pamatu, ar kuru tiek apgalvots Civildienesta noteikumu 1.d panta pārkāpums un tas, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu
Lietas dalībnieku argumenti
89 Prasītāji apgalvo, ka ir pierādījuši noteiktu skaitu neregularitāšu, kuras izriet no tā, ka apstrīdētie tiesību akti pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu. Saskaņā ar Pirmās instances tiesas 2001. gada 24. aprīļa spriedumu lietā T‑159/98 Torre u.c./Komisija (Recueil FP, I‑A‑83. un II‑395. lpp., 46. un 47. punkts) un 2003. gada 5. marta spriedumu lietā T‑24/01 Staelen/Parlaments (Recueil FP, I‑A‑79. un II‑423. lpp., 47. un 58. punkts) Komisijai ir jāpierāda, ka šīs neregularitātes nav ietekmējušas pārbaudījumu gala rezultātu. Tomēr Komisija nav iesniegusi šādus pierādījumus.
90 Prasītāji no tā izsecina, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 1.d panta 5. punkts.
91 Komisija atbild, ka tai nav jāatspēko prasītāju argumenti tiktāl, ciktāl viņi nav iesnieguši nekādas norādes par diskrimināciju.
92 Turklāt Komisija savā iebildumu rakstā lietā F‑75/08 apgalvo, ka iebildums, ar kuru tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, nav pieņemams, jo saistībā ar to nav sniegta argumentācija. Tas jebkurā gadījumā nav pamatots, jo prasītāja zināja apstrīdēto tiesību aktu pamatojumu, kas bija norādīts informācijā, kura tika sniegta kandidātiem atlases procedūras gaitā, kura bija izklāstīta atbildēs uz “lūgumiem veikt pārskatīšanu”, kas tika iesniegti starplaikā no 2007. gada 30. oktobra līdz 25. novembrim, kā arī atbildēs uz lūgumiem, kas tika iesniegti 2008. gada 25. janvārī.
Civildienesta tiesas vērtējums
93 Vispirms ir jānorāda, ka prasītāji balsta savu trešo pamatu it īpaši uz Civildienesta noteikumu 1.d panta 5. punktu, kas tomēr nav piemērojams saistībā ar līgumdarbiniekiem.
94 Šķiet, ka šis pamats ir saistīts ar pirmo un otro pamatu. Tā kā Civildienesta tiesa konstatēja, ka pirmais un otrais pamats nav pamatots 43. un nākamajos punktos un 77. un nākamajos punktos izklāstīto iemeslu dēļ, vairs nav jāuzdod jautājums, vai prasītāji ir pierādījuši neregularitātes, kas ļauj prezumēt, ka ar apstrīdētajiem tiesību aktiem tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Šis pamats nav efektīvs. Tā kā no pirmo divu pamatu izvērtēšanas izriet, ka nav tikušas pierādītas nekādas neregularitātes pārbaudījumu norisē, Komisija nevarēja balstīties uz pieņēmumu, ka tādas ir pieļautas, un pierādīt, ka šīm neregularitātēm nebija nekādas ietekmes uz minēto pārbaudījumu gala rezultātu un ka tās neizrietēja no diskriminēšanas.
95 Visbeidzot šis pamats nav viennozīmīgs. No tā formulējuma un it īpaši no norādes uz iepriekš minēto spriedumu lietā Torre u.c./Komisija un Staelen/Parlaments izriet, ka šķiet, ka prasītāji pārmet Komisijai, ka tā Civildienesta tiesā nav pierādījusi to, ka apgalvotajām neregularitātēm, kuras tie izvirza saistībā ar apstrīdētajiem testiem, nebija ietekmes.
96 Ja tā patiešām ir jāinterpretē šis pamats, ir arī jākonstatē, ka prasītāji to, no vienas puses, jauc pienākumu norādīt pamatojumu, ko viņi izvirza un kas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. pantu un PDNK 11. un 81. pantu ir inherenta formalitāte nelabvēlīga administratīva lēmuma pieņemšanai, kuri var tikt apstrīdēti Civildienesta tiesā, un, otrkārt, debates, kurās tiek ievērots sacīkstes princips, kā arī tiesību uz aizstāvību izmantošana tiesas procedūrā, uz kuru iepriekš minētās tiesību normas nav attiecināmas.
97 Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida.
98 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
99 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam, ievērojot šī reglamenta II sadaļas 8. nodaļas tiesību normas, dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.
100 No šī sprieduma izriet, ka prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs. Turklāt Komisija savos prasījumos ir tieši lūgusi, lai prasītājiem piespriestu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tādējādi un neesot iemesliem, kas pamatotu Reglamenta 87. panta 2. punkta piemērošanu, tiem jāpiespriež atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
101 Tomēr ir jāņem vērā apstāklis, ka lietas F‑20/08 prasītāji un lietas F‑34/08 prasītāji ir attiecīgi, no vienas puses, cēluši šīs prasības un, no otras puses, prasību lietā F‑75/08, kuru arī tika cēluši prasītāji lietā F‑75/08.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) noraidīt prasības lietās F‑20/08, F‑34/08 un F‑75/08;
2) Aparicio un pārējie prasītāji, kuru uzvārdi ir pievienoti pielikumā ar numuriem no 1 līdz 18, atlīdzina tiesāšanās izdevumus lietā F‑20/08, bet ar numuriem no deviņpadsmit līdz četrdesmit seši – lietā F‑75/08. A. Simon atlīdzina tiesāšanās izdevumus lietā F‑34/08 un vienu četrdesmit sesto daļu no tiesāšanās izdevumiem lietā F‑75/08. Prasītāji, kuru uzvārdi ir pievienoti pielikumā ar numuriem no 19 līdz 40 un no 42 līdz 46, atlīdzina divdesmit sešas četrdesmit sestās daļas no tiesāšanās izdevumiem lietā F‑75/08.
Kanninen | Boruta | Van Raepenbusch |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 29. septembrī.
Šī nolēmuma teksts, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu nolēmumu teksti ir pieejami Tiesas interneta vietnē www.curia.europa.eu
Tā kā šajā lietā ir daudz prasītāju, viņu vārdi nav izklāstīti šajā pielikumā.