CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 10. novembrī

Lieta F‑20/09

Marc Juvyns

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2008. gada paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Uz 2005./2006. gada novērtējuma ziņojumiem balstīta procedūra – Īstenotās atbildības līmeņa kritērijs

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M. Juvyns būtībā lūdz atcelt Padomes lēmumu to nepaaugstināt AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanā amatā

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Pamati un argumenti, kas nav iekļauti sūdzībā, bet kas ar to ir cieši saistīti – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi

(Civildienesta noteikumu 45. pants; XIII pielikuma 10. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Elementi, ko var ņemt vērā

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Elementi, ko var ņemt vērā

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

5.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 25. un 45. pants)

1.      Noteikums par atbilstību starp iepriekšēju administratīvu sūdzību un prasību ir spēkā tikai tad, ja ar prasības pieteikumu tiek mainīts strīda priekšmets, kāds tas izklāstīts sūdzībā, vai tā pamats, un šis pēdējais minētais jēdziens strīda “pamats” ir jāinterpretē plaši.

Runājot par prasījumiem atcelt iestādes tiesību aktu, ar jēdzienu “strīda pamats” ir jāsaprot iebildumi par apstrīdētā akta iekšējo tiesiskumu vai pakārtoti – iebildumi par tā ārējo tiesiskumu.

(skat. 41. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 119. punkts.

2.      Runājot par AST funkciju grupas ierēdņiem, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. pantā ir paredzētas standarta reizināšanas likmes, lai katrai pakāpei noteiktu vakanto amata vietu skaitu, kas ir atšķirīgs atkarībā no karjeras gaitas. Tā kā iestādei ir jāņem vērā šīs likmes, ir pamatoti, ka iecēlējinstitūcija savstarpēji salīdzina tikai to AST funkciju grupas ierēdņu nopelnus, kam ir vienāda karjeras gaita.

Šajā ziņā nopelnu salīdzināšana AST funkciju grupas ierēdņu paaugstināšanas amatā nolūkos pēc karjeras gaitas nav pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam, kurā ir noteikta prasība par salīdzinošu visu amatā paaugstināmo ierēdņu vērtējumu, lai gan Civildienesta XIII pielikuma 10. pants kā speciāla tiesību norma paredz atkāpi no vispārējām Civildienesta noteikumu tiesību normām.

(skat. 42. un 43. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 107. punkts, ar kuru apstiprināts Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 129. punkts.

3.      Lai arī novērtējuma ziņojums ir neatņemama vērtējuma sastāvdaļa ikreiz, kad tiek ņemta vērā ierēdņa karjera, lai pieņemtu lēmumu par tā paaugstināšanu amatā, Civildienesta noteikumu 43. pantā ir prasība par novērtējuma ziņojuma sagatavošanu tikai reizi divos gados. Tā kā tajā nav paredzēts, lai paaugstināšana amatā tiktu veikta tikpat bieži, cik ierēdņa novērtējums, Civildienesta noteikumos nav izslēgts, ka saistībā ar paaugstināšanu amatā lēmums varētu tikt pieņemts, kad iecēlējinstitūcijas rīcībā nav jaunākā novērtējuma ziņojuma.

Ņemot vērā, ka nedz Civildienesta noteikumos, nedz iestādes iekšējos noteikumos nav prasības par novērtējuma un paaugstināšanas amatā saskaņošanu un ka iestādei ir plaša rīcības brīvība paaugstināšanas amatā procedūras organizēšanā, pat ja ir vēlams, lai iestāde papūlētos iegūt savā rīcībā visjaunākos novērtējuma ziņojumus, lai pieņemtu lēmumu par paaugstināšanu amatā, minēto ziņojumu neņemšana vērā izņēmuma kārtā nav nelikumība, it īpaši tad, ja visi amatā paaugstināmie ierēdņi ir tikuši vērtēti identiski.

Vēl jo vairāk tas ir tad, ja šāda novērtējuma ziņojuma neesamība ir saistīta ar ierastu novērtējuma procedūras norisi.

(skat. 45.–47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1992. gada 17. decembris, C‑68/91 Moritz/Komisija, 16. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 15. novembris, T‑194/99 Sebastiani/Komisija, 45., 46. un 49. punkts.

4.      Ņemot vērā samazināto pieejamo budžeta vietu skaitu, iestāde amatā paaugstināšanas ietvaros likumīgi var ņemt vērā pakārtoti ierēdņa faktiskās darbības laiku un pēc prioritātes principa, ievērojot, ka citi nopelni ir tādi paši, paaugstināt amatā citus ierēdņus, kas ir nodrošinājuši objektīvi secīgāku savu uzdevumu izpildi un tādējādi arī ievērojami lielākā mērā nekā ieinteresētā persona nodrošinājuši turpinātību un dienesta interešu izpildi atsauces periodā.

Šajā ziņā attiecībā uz ierēdņu prombūtnes ņemšanu vērā amatā paaugstināšanas ietvaros iestādes pienākums nav atšķirīgi ņemt vērā atvaļinājuma dienu skaitu atkarībā no prombūtnes iemesla.

(skat. 50. un 53. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. aprīlis, T‑353/03 Nielsen/Padome, 76. un 77. punkts.

5.      Lai arī iecēlējinstitūcijas pienākums nav lēmumos par nepaaugstināšanu amatā norādīt šo lēmumu pamatojumu, tai tomēr šis pamatojums ir jānorāda stadijā, kad tā noraida amatā nepaaugstinātā kandidāta sūdzību.

Faktiski pienākuma norādīt pamatojumu apjoms ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzītā pamatojuma raksturu un akta adresāta iespējamo interesi paskaidrojumu saņemšanā. Tādējādi jautājumā par procedūrā, kas skar daudzus indivīdus, piemēram, amatā paaugstināšanas procedūra, pieņemta lēmuma pamatojumu nevar pieprasīt, lai iecēlējinstitūcija pamato savu lēmumu par sūdzības noraidīšanu plašāk nekā aplūkotajā sūdzībā minētajos iebildumos, tostarp paskaidrojot, kādu iemeslu dēļ ikvienam no amatā paaugstināmajiem ierēdņiem ir bijuši lielāki nopelni salīdzinājumā ar sūdzības autoru.

(skat. 66. un 70. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 26. janvāris, T‑60/94 Pierrat/Tiesa, 31. un 32. punkts; 1999. gada 27. aprīlis, T‑283/97 Thinus/Komisija, 73. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑83/03 Salazar Brier/Komisija, 78. punkts; 2006. gada 23. novembris, T‑422/04 Lavagnoli/Komisija, 69. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. oktobris, F‑81/07 Barbin/Parlaments, 27. punkts.