Apvienotās lietas C‑446/09 un C‑495/09

Koninklijke Philips Electronics NV

pret

Lucheng Meijing Industrial Company Ltd u.c.

un

Nokia Corporation

pret

Her Majesty’s Commissioners of Revenue and Customs

(Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen un Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējā tirdzniecības politika – Cīņa pret viltotu preču un pirātpreču ievešanu Savienībā – Regulas (EK) Nr. 3295/94 un Nr. 1383/2003 – No trešajām valstīm ievestu preču, kas ir Savienībā intelektuālā īpašuma tiesību aizsargātu preču pakaļdarinājumi vai kopijas, glabāšana muitas noliktavā un atrašanās ārējā tranzītā – Dalībvalstu iestāžu rīkošanās – Nosacījumi

Sprieduma kopsavilkums

1.        Kopējā tirdzniecības politika – Pasākumi, lai novērstu viltotu preču un pirātpreču laišanu brīvā apgrozībā – Regulas Nr. 3295/94 un Nr. 1383/2003 – Viltotas preces vai pirātpreces – Jēdziens

(EKL 131. pants; LESD 206. pants un Padomes Regulas Nr. 3295/94 un Nr. 1383/2003)

2.        Kopējā tirdzniecības politika – Pasākumi, lai novērstu viltotu preču un pirātpreču laišanu brīvā apgrozībā – Regulas Nr. 3295/94 un Nr. 1383/2003 – Preces, kas ievestas Eiropas Savienības muitas teritorijā, tām piemērojot kādu atlikšanas procedūru, un ir kādas Savienībā aizsargātas preces pakaļdarinājums – Muitas iestāžu rīkošanās – Nosacījumi – Norādes, kas pamato aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību aizskāruma esamību

(Padomes Regulas Nr. 3295/94 un Nr. 1383/2003)

1.        Regula Nr. 3295/94, kas nosaka pasākumus attiecībā uz tādu preču, kuras pārkāpj kādas intelektuālā īpašuma tiesības, ievešanu Kopienā, kā arī eksportu un reeksportu no Kopienas, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 241/1999, kā arī Regulu Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības, jāinterpretē tādējādi, ka:

– no trešās valsts ievestas preces, kas ir kādas Eiropas Savienībā ar preču zīmju tiesībām aizsargātas preces pakaļdarinājums vai Savienībā ar autortiesībām, blakustiesībām vai dizainparaugu aizsargātas preces atdarinājums, nevar tikt uzskatītas par “viltotām precēm” jeb “pirātprecēm” minēto regulu izpratnē tāpēc vien, ka tās ir ievestas Savienības muitas teritorijā, tām piemērojot kādu atlikšanas procedūru;

– minētās preces turpretim iespējami aizskar minētās tiesības un tātad var tikt uzskatītas par “viltotām precēm” vai “pirātprecēm”, ja ir pierādīts, ka tās ir paredzētas laišanai pārdošanā Eiropas Savienībā, šādam pierādījumam esot citstarp tad, ja izrādās, ka minētās preces ir tikušas pārdotas klientam Savienībā, piedāvātas pārdošanai vai reklamētas patērētājiem Savienībā, vai arī no dokumentiem vai sarakstes par šīm precēm izriet, ka tās paredzēts novirzīt patērētājiem Savienībā.

Proti, pakaļdarinājuma un atdarinājuma preces, kas ir ievestas no kādas trešās valsts un pārvestas uz kādu citu trešo valsti, iespējami atbilst katrā no šīm abām valstīm spēkā esošajām tiesību normām intelektuālā īpašuma jomā. Tāpēc, ievērojot EKL 131. pantā, kā arī LESD 206. pantā noteikto kopējās tirdzniecības politikas pamatmērķi – veicināt pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus, ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs preces varētu šķērsot Savienību tranzītā no kādas trešās valsts uz kādu citu, šim darījumam neradot šķēršļus pat ar dalībvalstu muitas iestāžu veiktu pagaidu aizturēšanu. Taču tieši šāds šķērslis tiktu radīts, ja Regulas Nr. 3295/94 un Nr. 1383/2003 būtu interpretētas tādējādi, ka tranzītā esošas preces būtu iespējams aizturēt bez jebkādas norādes, kas ļautu domāt, ka tās varētu tikt krāpnieciski novirzītas patērētājiem Savienībā.

(sal. ar 63. un 78. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Regulu Nr. 3295/94, kas nosaka pasākumus attiecībā uz tādu preču, kuras pārkāpj kādas intelektuālā īpašuma tiesības, ievešanu Kopienā, kā arī eksportu un reeksportu no Kopienas, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 241/1999, kā arī Regulu Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības, jāinterpretē tādējādi, ka:

– lai iestāde, kuras kompetencē ir izlemt lietu pēc būtības, varētu lietderīgi izvērtēt, vai ir pierādījums un citas norādes uz minēto intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumu, pieprasījumu rīkoties saņēmušajam muitas dienestam, tiklīdz tā rīcībā ir norādes, kas pamato aizdomas par minētā aizskāruma esamību, ir jāatliek attiecīgo preču izlaišana vai tās jāaiztur, un

– starp šīm norādēm var arī būt apstāklis, ka nav deklarēts preču galamērķis, lai arī lūgtajai atlikšanas procedūrai ir vajadzīga šāda deklarēšana, trūkst skaidras vai ticamas informācijas par preču ražotāja vai nosūtītāja identitāti vai adresi, nav sadarbības ar muitas iestādēm, vai arī par attiecīgajām precēm tiek atklāti tāda veida dokumenti vai sarakste, kas mudina domāt, ka to novirzīšana pie patērētājiem Eiropas Savienībā var iespējami notikt.

(sal. ar 78. punktu un rezolutīvo daļu)