ĢENERĀLADVOKĀTES VERICAS TRSTENJAKAS [VERICE TRSTENJAK] SECINĀJUMI,

sniegti 2009. gada 12. februārī (1)

Lieta C‑5/08

Infopaq International A/S

pret

Danske Dagblades Forening

(Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Direktīva 2001/29 – 2. un 5. pants – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Pagaidu reproducēšanas darbības – Saziņas līdzekļu monitorings un analīze – Laikrakstu rakstu izvilkumi, kuros ir 11 vārdi

Satura rādītājs

I –   Ievads

II – Atbilstošās tiesību normas

III – Fakti, tiesvedība pamata lietā un prejudiciālie jautājumi

IV – Tiesvedība Tiesā

V –   Lietas dalībnieku argumenti

A –   Pirmais prejudiciālais jautājums

B –   No otrā līdz divpadsmitajam prejudiciālajam jautājumam

C –   Trīspadsmitais prejudiciālais jautājums

VI – Ģenerāladvokātes vērtējums

A –   Ievads

B –   Infopaq izmantotā laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas procesa būtiskās pazīmes

C –   Direktīvas 2001/29 2. panta interpretācija (pirmais prejudiciālais jautājums)

D –   Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta interpretācija (no otrā līdz divpadsmitajam prejudiciālajam jautājumam)

1)     Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta saturs un mērķis

2)     Nosacījums 5. panta 1. punkta piemērošanai: pagaidu reproducēšanas darbības

3)     Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēto četru nosacījumu pārbaude

a)     Pirmais nosacījums: īslaicīgas darbības (otrais, trešais, ceturtais un piektais jautājums)

b)     Otrais nosacījums: tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa (sestais, septītais un astotais jautājums)

c)     Trešais nosacījums: darbības, ko veic vienīgi, lai atļautu likumīgu izmantošanu (devītais un desmitais jautājums)

i)     Vispārīgi apsvērumi par nosacījumu par darba likumīgu izmantošanu (devītais jautājums)

ii)   Likumīgā izmantošana pamata lietā (desmitais jautājums)

–       Desmitā jautājuma pārformulējums

–       Desmitā jautājuma analīze un risinājums

d)     Ceturtais nosacījums: darbības, kurām nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes (vienpadsmitais un divpadsmitais jautājums)

4)     Secinājums par Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta interpretāciju

E –   Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta interpretācija (trīspadsmitais prejudiciālais jautājums)

1)     Vai laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšana atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā izvirzītajiem nosacījumiem

2)     Pagaidu reproducēšanas darbību atbilstība Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem

3)     Secinājumi par Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta interpretāciju

F –   Secinājumi

VII – Secinājumi

I –    Ievads

1.        Šajā lietā ir radies delikāts jautājums par līdzsvaru starp autortiesību aizsardzību un tehnoloģisko attīstību informācijas sabiedrībā. Pirmkārt, autortiesību aizsardzība nedrīkst radīt šķēršļus parastai jauno tehnoloģiju darbībai un attīstībai, tomēr, otrkārt, informācijas sabiedrības jomā turklāt ir jānodrošina arī atbilstoša autortiesību aizsardzība. Tehnoloģiskā attīstība faktiski ļauj ātrāk un vienkāršāk reproducēt autoru darbus, un tāpēc ir nepieciešams, lai autortiesību aizsardzība atbilstu šai attīstībai.

2.        Prejudiciālie jautājumi izskatāmajā lietā vispirms attiecas uz to, vai laikrakstu rakstu izvilkumu saglabāšana un izdrukāšana, ja izvilkumā ir meklētais vārds, kā arī pieci vārdi, kas ir pirms tā, un pieci vārdi, kas ir pēc tā, tādā pašā secībā, kādā tie parādās laikraksta rakstā, ir reproducēšana Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (2) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2001/29”) 2. panta nozīmē. Prejudiciālie jautājumi tāpat ir vērsti uz to, vai šo izvilkumu sagatavošanas process, kas ietver laikrakstu rakstu skenēšanu, tādējādi izveidojot attēlu datni un pārveidojot minēto attēlu datni par teksta datni, kā arī izvilkuma ar 11 vārdiem saglabāšana ir pietiekami, lai varētu runāt par reproducēšanas darbībām, kuras atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā izvirzītajām prasībām. Visbeidzot, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai reproducēšanas darbības, par kādām ir šī lieta, atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā izvirzītajām prasībām.

3.        Šie jautājumi ir radušies saistībā ar prāvu starp sabiedrību Infopaq International A/S (turpmāk tekstā – “Infopaq”) un Dānijas dienas laikrakstu izdevēju profesionālo apvienību, – prāvu, kurā Infopaq lūdz iesniedzējtiesai pasludināt konstatējošu spriedumu, kurā atzīts, ka, lai sagatavotu laikrakstu rakstu izvilkumus, kuros ir meklētais vārds, kā arī pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā, nav nepieciešama nekāda laikraksta rakstu autortiesību īpašnieku atļauja.

II – Atbilstošās tiesību normas

4.        Direktīvas 2001/29 ceturtajā, piektajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divdesmit pirmajā, divdesmit otrajā, trīsdesmit pirmajā un trīsdesmit trešajā apsvērumā ir paredzēts:

“(4)      Nodrošinot lielāku juridisko noteiktību [tiesisko drošību] un intelektuālā īpašuma labāku aizsardzību, autortiesību un blakustiesību saskaņots tiesiskais regulējums veicinās būtisku ieguldījumu jaunradē un jauninājumos [..].

(5)      Tehnoloģijai attīstoties, jaunrades, ražošanas un izmantošanas iespējas ir palielinājušās un kļuvušas daudzveidīgākas. Kaut arī nav vajadzīgas jaunas intelektuālā īpašuma aizsardzības koncepcijas, būtu jāpielāgo un jāpapildina esošie tiesību akti attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, lai tie pienācīgi atbilstu ekonomiskajam stāvoklim, piemēram, jauniem izmantošanas veidiem.

[..]

(9)      Autortiesību un blakustiesību saskaņošanas pamatā jābūt augstam aizsardzības līmenim, jo šīm tiesībām ir izšķiroša nozīme intelektuālajā jaunradē. To aizsardzība palīdz nodrošināt jaunrades uzturēšanu un attīstību autoru, izpildītāju, producentu, patērētāju, kultūras, rūpniecības un visas sabiedrības interesēs. Tāpēc intelektuālais īpašums ir atzīts par īpašuma neatņemamu sastāvdaļu.

(10)      Lai autori vai izpildītāji varētu turpināt savu radošo un māksliniecisko darbību, viņiem jāsaņem atbilstīga atlīdzība par viņu darbu izmantošanu, bet producentiem tā jāsaņem, lai varētu finansēt šo darbību. [..] Lai garantētu minētās atlīdzības pieejamību un nodrošinātu iespēju iegūt labu atdevi no ieguldījumiem, vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga aizsardzība.

(11)      Autortiesību un blakustiesību stingra un efektīva aizsardzības sistēma ir viens no galvenajiem veidiem, kā nodrošināt to, lai Eiropas kultūras jaunrade un producēšana saņemtu vajadzīgos resursus, un kā aizsargāt mākslas darbu radītāju un izpildītāju neatkarību un cieņu.

[..]

(21)      Šai direktīvai attiecībā uz dažādiem labuma guvējiem būtu jādefinē to darbību joma, uz ko attiecas reproducēšanas tiesības. Tas būtu jādara atbilstīgi acquis communautaire. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību [tiesisko drošību] iekšējā tirgū, vajadzīga šo darbību plaša definīcija.

(22)      Mērķi, uz kura sasniegšanu vērsts pienācīgs atbalsts kultūras pasākumu izplatīšanai, nedrīkst sasniegt, atsakoties no striktas [stingras] tiesību aizsardzības vai neiebilstot pret viltotu vai pirātisku darbu izplatīšanas nelikumīgajiem veidiem.

[..]

(31)      Jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp dažādu kategoriju tiesību subjektu tiesībām un interesēm un dažādu kategoriju tiesību subjektu un aizsargātu tiesību objektu izmantotāju tiesībām un interesēm. Jāpārvērtē esošie dalībvalstu noteiktie izņēmumi un ierobežojumi, ņemot vērā jauno elektronisko vidi. Esošās izņēmumu un ierobežojumu atšķirības attiecībā uz dažām noteiktām darbībām atstāj tiešu negatīvu ietekmi uz autortiesību un blakustiesību iekšējā tirgus funkcionēšanu [darbību]. Minētās atšķirības varētu izpausties spēcīgāk, ņemot vērā darbu pārrobežu izmantošanas turpmāko attīstību un pārrobežu aktivitātes. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu funkcionēšanu [darbību], minētie izņēmumi un ierobežojumi būtu jānosaka saskaņotāk. To saskaņošanas pakāpei būtu jābalstās uz ietekmi, kādu tie atstāj uz iekšējā tirgus vienmērīgu funkcionēšanu [darbību].

[..]

(33)      Uz ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām būtu jāattiecina izņēmums, atļaujot veikt pagaidu reproducēšanu, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un ko veic tikai, lai starpnieks tīklā varētu īstenot efektīvu pārsūtīšanu no vienas trešās personas citai trešai personai vai arī likumīgi izmantot darbu vai citu tiesību objektu. Attiecīgajām reproducēšanas darbībām pašām nevajadzētu būt ar atsevišķu ekonomisku vērtību. Ciktāl tās atbilst minētajiem nosacījumiem, šajā izņēmumā būtu jāiekļauj darbības, kas ļauj veikt [tīkla] pārlūkošanu [browsing] un arī [kopiju] uzkrāšanu [caching], tajā skaitā darbības, kas ļauj efektīvi darboties pārsūtīšanas sistēmām, ar noteikumu, ka starpnieks nemaina informāciju un nepārkāpj nozarē plaši atzītas un lietotas tehnoloģijas likumīgu izmantošanu, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu. Izmantošanu uzskata par likumīgu, ja to atļauj tiesību subjekts vai neierobežo likums.”

5.        Direktīvas 2001/29 2. pantā ar nosaukumu “Reproducēšanas tiesības” ir noteikts:

“Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji:

a) autoriem – attiecībā uz viņu darbiem;

[..].”

6.        Direktīvas 2001/29 5. pantā ar nosaukumu “Izņēmumi un ierobežojumi” ir paredzēts:

“1. Direktīvas 2. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut:

a)      starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām; vai

b)      likumīgu izmantošanu

attiecībā uz darbu vai citu tiesību objektu, un kam nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, 2. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības nepiemēro (3).

[..]

3. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus 2. un 3. pantā paredzētajām tiesībām šādos gadījumos:

[..]

c)      preses izziņotu vai publicētu rakstu par aktuālām ekonomikas, politikas vai reliģijas tēmām vai tāda paša rakstura raidījumu vai citu tiesību objektu reproducēšanai, ja attiecīgā izmantošana nav nepārprotami atrunāta un ja ir norādīts avots, tajā skaitā autors, vai darbu vai citu tiesību objektu izmantošana saistībā ar aktuālu notikumu reportāžām, ciktāl to pamato informācijas sniegšanas mērķis, un ja ir norādīts avots, tajā skaitā autors, ja vien to nav neiespējami izdarīt;

d)      citātiem, piemēram, kritikas vai apskata nolūkā, ar noteikumu, ka tie attiecas uz darbu vai citu tiesību objektu, kas jau ir likumīgi publiskots, ka ir norādīts avots, tajā skaitā autors, ja vien to nav neiespējami izdarīt, un ka to izmantošana notiek saskaņā ar godprātīgu praksi, un ciktāl tas vajadzīgs attiecīgajam mērķim;

[..]

o)      izmantošanai dažos citos mazāk svarīgos gadījumos, ja izņēmumi vai ierobežojumi jau pastāv saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka tie attiecas tikai uz analogu izmantošanu un neietekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti Kopienā, neskarot citus šajā pantā minētos izņēmumus un ierobežojumus.

[..]

5. Šī panta 1., 2., 3. un 4. punktā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.”

7.        Direktīvas 2001/29 2. pants Dānijas tiesībās ir transponēts ar Ophavsretslov (Likums par autortiesībām) (4) 2. pantu, kurā ir noteikts:

“1. Ņemot vērā šajā likumā paredzētos ierobežojumus, autortiesības dod ekskluzīvas tiesības izmantot darbu, to reproducējot un padarot pieejamu sabiedrībai oriģinālā vai izmainītā formā, tulkotā veidā, pārstrādājot to citā literārā vai mākslinieciskā formā vai ar citām tehnoloģijām.

2. Jebkāda pilnīga vai daļēja, tieša vai netieša, īslaicīga vai pastāvīga reproducēšana jebkādā veidā un jebkādā formā ir uzskatāma par reproducēšanu. Arī darba ierakstīšana ierīcēs, ar kurām to ir iespējams reproducēt, ir uzskatāma par reproducēšanu.

[..]”

8.        Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkts Dānijas tiesībās ir transponēts ar Dānijas Likuma par autortiesībām 11.a panta 1. punktu, kurā ir noteikts:

“Ir atļauts veikt pagaidu reproducēšanu,

i)      kas ir īslaicīga vai papildu;

ii)      kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa;

iii)      kuras vienīgais mērķis ir atļaut starpniekam veikt darba pārraidīšanu tīklā starp trešām personām vai darba likumīgu izmantošanu, un

iv)      kam nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.”

III – Fakti, tiesvedība pamata lietā un prejudiciālie jautājumi

9.        Sabiedrība Infopaq nodarbojas ar drukāto saziņas līdzekļu monitoringu un analīzi. To monitorings ietver kopsavilkumu rakstīšanu (5) izvēlētiem rakstiem no Dānijas dienas avīzēm un dažādiem žurnāliem. Rakstus izvēlas, pamatojoties uz sabiedrības Infopaq klientu izraudzītu tematiku, un attiecīgos kopsavilkumus pēc tam nosūta klientiem pa elektronisko pastu. Pēc pieprasījuma Infopaq nosūta saviem klientiem arī laikraksta rakstu izgriezumus.

10.      Raksti tiek izvēlēti, pamatojoties uz tā saukto “datu savākšanas procesu”, kuram ir piecas stadijas.

11.      Pirmajā stadijā sabiedrības Infopaq darbinieki elektroniskā [datu] bāzē manuāli reģistrē pamatdatus attiecībā uz katru publikāciju.

12.      Otrajā stadijā publikācijas tiek skenētas. Pirms skenēšanas publikācijai nogriež muguriņu, tādā veidā, lai lapas būtu atdalītas cita no citas, tad izvēlas skenējamo daļu. Skenējot katrai publikācijas lappusei tiek izveidota attēlu datne (6). Pēc tam minēto attēlu datni nosūta uz serveri rakstzīmju optiskai atpazīšanai (7).

13.      Trešajā stadijā serveris rakstzīmju optiskai atpazīšanai attēlu datni pārvērš teksta datnē. Precīzāk, katras rakstzīmes attēls tiek pārveidots tā sauktajā ASCII kodā (8), pēc kura dators var atpazīt katru atsevišķu rakstzīmi. Tā, piemēram, burtu TDC attēls tiek konvertēts tādā formātā, kuru dators spēs uztvert kā burtus TDC. Tādējādi teksta attēls tiek pārveidots par tekstu, kas tiek saglabāts kā teksta datne, kuru var lasīt ar jebkuru tekstu apstrādes programmu. Process ar serveri rakstzīmju optiskai atpazīšanai tiek pabeigts, izdzēšot attēlu datni.

14.      Ceturtajā stadijā teksta datne tiek analizēta, meklējot atsevišķus, iepriekš definētus vārdus. Katru reizi, kad tekstā parādās meklējamais vārds, tas tiek saglabāts datnē, kurā ir norādīts publikācijas nosaukums, sadaļa un lappuse, kurā šis vārds ir minēts. Vienlaikus tiek precizēta arī vērtība, kas izteikta no 0 līdz 100, kura norāda meklētā vārda vietu attiecīgajā rakstā. Lai vēl vairāk atvieglotu šī vārda meklēšanu, vēlāk lasot rakstu, kopā ar šo vārdu tiek minēti arī pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā. Raksturotā stadija noslēdzas, izdzēšot teksta datni.

15.      Šī procesa piektajā un pēdējā stadijā katrai laikraksta lappusei, kurā parādās meklētais vārds, tiek izdrukāts dokuments; šajā dokumentā ir ietverts meklētais vārds kopā ar pieciem vārdiem pirms tā un pieciem vārdiem pēc tā. Iesniedzējtiesa sniedz minētā dokumenta piemēru:

“2005. gada 4. novembris – Dagbladet Arbejderen, 3. lpp.:

TDC: 73 %‚ gaidāmā telekomunikāciju grupas TDC pārdošana, attiecībā uz kuru ir sagaidāms, ka tā tiks nopirkta.”

16.      Danske Dagblades Forening (turpmāk tekstā – “DDF”) ir Dānijas dienas laikrakstu izdevēju profesionālā apvienība, kuras mērķis ir palīdzēt tās biedriem visos jautājumos par autortiesībām. 2005. gadā DDF kļuva zināms fakts, ka Infopaq izstrādā laikrakstu rakstu izvilkumus bez autortiesību īpašnieku atļaujas, un [DDF] par to brīdināja Infopaq.

17.      Infopaq ir apstrīdējusi domu, atbilstoši kurai, lai tā varētu veikt savu darbību, ir vajadzīga autortiesību īpašnieku piekrišana, un tāpēc ir cēlusi pret DDF prasību Østre Landsret [Austrumu apgabaltiesa], lūdzot minētajai tiesai konstatēt, ka [Infopaq] ir tiesības veikt “datu savākšanas” procesu, nesaņemot DDF vai tās biedru piekrišanu. Tā kā Østre Landsret prasību noraidīja kā nepamatotu, Infopaq vērsās ar apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā (Højesteret) [Augstākā tiesa].

18.      Rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu iesniedzējtiesa norāda, ka izskatāmajā lietā nav apstrīdēts tas, ka autortiesību īpašnieku piekrišana nav nepieciešama tad, ja jautājums ir par drukāto saziņas līdzekļu monitoringu un laikrakstu rakstu kopsavilkumu izstrādi, ja katru publikāciju fiziski izlasa kāda persona, ja raksti tiek atlasīti manuāli, pamatojoties uz vārdiem, kas iepriekš ir noteikti kā meklēšanas priekšmets, un ja, pamatojoties uz to, manuāli tiek sagatavots dokuments, kurā ir norādīts meklētais vārds, kas minēts attiecīgajā rakstā, kā arī minētā raksta vieta publikācijā. Turklāt neapšaubāms ir fakts, ka pašai kopsavilkumu izstrādei nav vajadzīga nekāda autortiesību īpašnieku piekrišana.

19.      Tāpat izskatāmajā lietā nav apstrīdēts, ka tā sauktais “datu savākšanas” process ietver divas reproducēšanas darbības, proti, 1) drukātā laikraksta rakstu skenēšanu, kura dēļ tiek izveidota attēlu datne, un 2) attēlu datnes pārveidošanu par teksta datni. Iesniedzējtiesa turklāt skaidro, ka šis process ietver arī vēlāku šādā veidā pārstrādāto rakstu reproducēšanu, jo 3) tiek saglabāts meklētais vārds kopā ar pieciem vārdiem pirms tā un pieciem vārdiem pēc tā un 4) šie 11 vārdi pēc tam tiek izdrukāti. Iesniedzējtiesa norāda, ka lietas dalībnieki pamata lietā strīdas par iespēju kvalificēt 3) un 4) apakšpunktā raksturotās darbības kā reproducēšanu Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē.

20.      Šajos apstākļos iesniedzējtiesa ar 2007. gada 21. decembra rīkojumu apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus (9):

1)      Vai to, ka tiek saglabāts un pēc tam izdrukāts raksta izvilkums no laikraksta, kas sastāv no meklētā vārda un pieciem vārdiem, kuri atrodas pirms un pēc tā, var uzskatīt par reproducēšanas darbību (10), kas ir aizsargāta (skat. Direktīvas [2001/29] 2. pantu (11))?

2)      Vai apstākļiem, kādos tiek veikta pagaidu reproducēšanas darbība, ir nozīme, lai noskaidrotu, vai tā var tikt uzskatīta par “pagaidu” darbību (skat. Direktīvas [2001/29] 5. panta 1. punktu)?

3)      Vai pagaidu reproducēšanas darbību var uzskatīt par “pagaidu” darbību, ja reproducēšana tiek veikta, piemēram, no attēlu datnes izveidojot teksta datni vai teksta datnē meklējot vārdu virknes?

4)      Vai pagaidu reproducēšanas darbību var uzskatīt par “pagaidu” darbību, ja tiek saglabāta daļa no reprodukcijas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi?

5)      Vai pagaidu reproducēšanas darbību var uzskatīt par “pagaidu” darbību, ja tiek izdrukāta daļa no reprodukcijas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi?

6)      Vai ir nozīme tam, kurā tehnoloģiskā procesa stadijā notiek pagaidu reproducēšanas darbība, lai noteiktu, vai tā veido “tehnoloģiska procesa neatņemamu un būtisku daļu” (skat. Direktīvas [2001/29] 5. panta 1. punktu)?

7)      Vai pagaidu reproducēšanas darbība var būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”, ja tās sastāv no visu laikraksta rakstu manuālas skenēšanas, kuras gaitā šie raksti no drukātas informācijas tiek pārveidoti par digitālu informāciju?

8)      Vai īslaicīga reproducēšanas darbība var būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”, ja tā sastāv no reprodukcijas daļas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi, izdrukāšanas?

9)      Vai “likumīga izmantošana” (skat. Direktīvas [2001/29] 5. panta 1. punktu) iekļauj jebkādu izmantošanas veidu, kam nav vajadzīga autortiesību īpašnieka piekrišana?

10)      Vai “likumīga izmantošana” (skat. Direktīvas [2001/29] 5. panta 1. punktu) nozīmē arī to, ka uzņēmums skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, saglabā un, iespējams, izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi, lai tos izmantotu uzņēmuma veiktajā kopsavilkumu sagatavošanā, pat ja autortiesību īpašnieks nav devis piekrišanu šīm darbībām?

11)      Kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noskaidrotu, vai īslaicīgām reproducēšanas darbībām ir “patstāvīga ekonomiska nozīme” (skat. Direktīvas [2001/29] 5. panta 1. punktu), ja ir izpildīti pārējie šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi?

12)      Vai, izvērtējot, vai darbībām ir “patstāvīga ekonomiska nozīme” (skat. Direktīvas [2001/29] 5. panta 1. punktu), var ņemt vērā produktivitātes uzlabojumus, ko lietotājs gūst, veicot īslaicīgas reproducēšanas darbības?

13)      Vai to, ka uzņēmums bez autortiesību īpašnieka piekrišanas skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, saglabā un, iespējams, izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi, var pieskaitīt pie “dažiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā laikrakstu rakstu parastajai izmantošanai”, un vai var uzskatīt, ka tas “nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses” (skat. Direktīvas [2001/29] 5. panta 5. punktu)?

IV – Tiesvedība Tiesā

21.      Rīkojums par prejudiciālu jautājumu uzdošanu Tiesā ir saņemts 2008. gada 4. janvārī. Tiesvedības rakstveida procesā apsvērumus sniedza Infopaq, DDF, Komisija un Austrijas valdība. 2008. gada 20. novembra tiesas sēdē Infopaq, DDF un Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus un atbildēja uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem.

V –    Lietas dalībnieku argumenti

A –    Pirmais prejudiciālais jautājums

22.      Infopaq apgalvo, ka dienas laikraksta raksta izvilkuma saglabāšana un vēlākā izdrukāšana, – ja šajā izvilkumā ir meklētais vārds, kā arī pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā, – nav daļēja reproducēšanas darbība Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē. Infopaq norāda, ka, lai gan Direktīvā 2001/29 tiešām nav noteikts minimālais daudzums attiecībā uz vārdu skaitu, kad vairs nevar runāt par daļēju reproducēšanu, šādam minimālajam daudzumam tomēr ir jābūt. Infopaq apliecina, ka 11 vārdu saglabāšana un izdrukāšana nepārsniedz šo noteikto minimālo daudzumu, kas atbilst nosacījumam, lai pastāvētu daļēja reproducēšana.

23.      Savukārt Komisija un DDF apgalvo, ka teksta izvilkuma no dienas laikraksta raksta saglabāšana un vēlākā izdrukāšana, – ja šajā izvilkumā ir meklētais vārds, kā arī pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā, – ir reproducēšanas darbība, kas ir aizsargāta ar Direktīvas 2001/29 2. pantu.

24.      Komisija norāda, ka raksta izvilkuma saglabāšana un izdrukāšana ir reproducēšanas formas. Tā apgalvo, ka no Direktīvas 2001/29 2. panta izriet, ka autoru ekskluzīvās reproducēšanas tiesības ietver arī daļēju reproducēšanu un ka raksta izvilkums, kurā ir 11 vārdi, ir daļēja reproducēšana minētā direktīvas panta nozīmē.

25.      DDF, līdzīgi kā Komisija, piebilst, ka raksta izvilkuma, kurā ir 11 vārdi, saglabāšana un izdrukāšana ir daļēja reproducēšanas darbība Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē. DDF norāda, ka tad, ja meklētie vārdi rakstā parādās vairākkārt, tiek reproducēta ievērojama raksta daļa; kā pierādījumu tam DDF pievieno rakstu, kurā ir izcelti divi meklētie vārdi kopā ar pieciem vārdiem pirms tiem un pieciem vārdiem pēc tiem. Tā paziņo, ka nepiekrīt Austrijas valdības atbalstītajai domai (12), ka pašai autora darba reproducētajai daļai ir jāatbilst prasībām, kuras izpildāmas, lai to varētu definēt kā autora darbu. DDF norāda – fakts, ka autora darba jēdziens un autora darba pastāvēšanas prasības saistībā ar Direktīvu 2001/29 nav saskaņoti, neliedz Tiesai interpretēt autora darba daļējas reproducēšanas jēdzienu. Jautājums par to, vai izskatāmajā lietā notiek vai nenotiek autora darba daļēja reproducēšana, ir jāvērtē neatkarīgi no prasībām, kas valsts tiesībās ir noteiktas autora darba pastāvēšanai.

26.      Austrijas valdība apliecina, ka ar Direktīvas 2001/29 2. pantu autoram neapšaubāmi ir piešķirtas ekskluzīvas sava darba daļējas reproducēšanas tiesības, tomēr minētajā pantā nav nedz precizēts autora darba jēdziens, nedz arī atrisināts jautājums par konkrētām prasībām, kas jāizpilda, lai šis autora darbs būtu aizsargāts. Tā kā autora darba aizsardzības prasības Kopienu tiesībās nav saskaņotas, tās, kā uzskata Austrijas valdība, ir jāvērtē, pamatojoties uz valsts tiesībām. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Austrijas valdība apliecina, ka pašai autora darba reproducētajai daļai ir jāatbilst prasībām, kas izpildāmas, lai to varētu definēt kā autora darbu.

B –    No otrā līdz divpadsmitajam prejudiciālajam jautājumam

27.      Infopaq un Austrijas valdība uzskata, – ja izvilkumu sagatavošanas process ir pielīdzināms pagaidu reproducēšanas darbībai Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, tad pats process ir likumīgs, jo tas atbilst visām prasībām saskaņā ar minēto pantu un, proti, pirmkārt, jautājums ir par īslaicīgu darbību, otrkārt, šī darbība ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, treškārt, tās vienīgais mērķis ir atļaut darba vai citu tiesību objektu likumīgu izmantošanu un, ceturtkārt, šai darbībai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.

28.      Infopaq, atsaucoties uz pirmo prasību (“īslaicīga” darbība), piebilst, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkts ietver ne tikai pagaidu reproducēšanas darbības tādos veidos kā tīkla pārlūkošana un kopiju uzkrāšana datoratmiņā. Darbības “īslaicīguma” prasība attiecas vienīgi uz pagaidu reproducēšanas darbības ilgumu, un tās reproducēšanas darbības, kuru ilgums ir mazāks par vai vienāds ar trīsdesmit sekundēm, ir jākvalificē kā “īslaicīgas”.

29.      Attiecībā uz otro prasību (“tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”) Infopaq piebilst, ka no jēdziena “neatņemama” skaidri izriet, ka nav nozīmes tam, kādā tehnoloģiskā procesa stadijā pagaidu reproducēšanas darbība notiek.

30.      Attiecībā uz trešo prasību (“likumīga izmantošana”) Infopaq uzsver, ka nedz no Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta, nedz no tās trīsdesmit trešā apsvēruma neizriet, ka “likumīga izmantošana” nozīmētu tikai interneta lietošanu tādos veidos kā tīkla pārlūkošana un kopiju uzkrāšana datoratmiņā. Ar “likumīgu izmantošanu” ir jāsaprot jebkāds autora darba izmantošanas veids, kuram nav vajadzīga autortiesību īpašnieka atļauja. Turklāt, lai pastāvētu “likumīga izmantošana”, nav svarīgi, kas ir autora darba izmantotājs: jautājums var būt gan par gala lietotāju, gan arī par jebkuru citu izmantotāju. Lai atrisinātu jautājumu par to, vai ir notikusi “likumīga izmantošana”, svarīgākais ir pārbaudīt, vai aplūkojamā procesā tiek izmantots publikācijas oriģināla eksemplārs, kas ir likumīgi iegādāts.

31.      Saistībā ar ceturto prasību (“patstāvīga ekonomiska nozīme”) Infopaq apgalvo, ka jautājums par patstāvīgu ekonomisko nozīmi ir jāvērtē no autora viedokļa. Turklāt saistībā ar šo prasību ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pagaidu reproducēšanas darbībai ir patstāvīga ekonomiska nozīme, nevis tas, vai visam tehnoloģiskajam procesam ir šāda nozīme. Infopaq norāda, ka tās izmantotā tehnoloģiskā procesa galīgais mērķis ir kopsavilkumu sagatavošana, kas ir likumīga un tāpēc nekādi neskar publikāciju autoru tiesības; pagaidu reproducēšanas darbībām attēlu datņu un teksta datņu veidā pašām nav nekādas patstāvīgas ekonomiskas nozīmes attiecībā uz tiesību subjektiem. Ja “patstāvīgā ekonomiskā nozīme” būtu atkarīga no fakta, ka autortiesību īpašnieks nesaņem nekādu atlīdzību, tad rastos pretruna ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta jēgu.

32.      Austrijas valdība, tāpat kā Infopaq, uzskata, ka ir izpildītas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā izvirzītās prasības, un piebilst, ka šīs prasības ietver ne tikai starpposma kopijas, kas tiek saglabātas, tiešsaistē nosūtot tās starp dažādiem serveriem. Tā uzskata, ka attēlu datnes izveidošana un tās vēlāka pārveidošana par teksta datni ir “īslaicīga” darbība, jo minētā reproducēšana ir neilga; vienlaikus tā ir arī “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”. Austrijas valdība tāpat uzskata, ka autora darbu izmantošana ir “likumīga”, jo laikraksta rakstu izvilkumi neatbilst prasībām, kas jāizpilda, lai uz tiem attiektos autortiesību aizsardzība. Tā kā Infopaq izmantotā procesa mērķis ir tikai laikraksta rakstu izvilkumu sagatavošana, pamatojoties uz meklētajiem vārdiem, tad saskaņā ar Austrijas valdības viedokli šīm darbībām nav “patstāvīgas ekonomiskas nozīmes”.

33.      DDF un Komisija savukārt apgalvo, ka nav izpildītas prasības, kas ir noteiktas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā.

34.      DDF piebilst, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi, un šajā ziņā atsaucas uz tās devīto un desmito apsvērumu, no kuriem izriet, ka direktīvas mērķis ir nodrošināt augstu aizsardzības līmeni autoriem, kuriem jāsaņem atbilstīga atlīdzība par viņu darbu izmantošanu. Tādējādi aplūkojamās direktīvas normas, ar kurām paredzēts nodrošināt minēto aizsardzību, ir jāinterpretē paplašināti, bet tiesību normas, ar kurām ir noteikti izņēmumi no šīs aizsardzības, ir jāinterpretē šauri.

35.      Saistībā ar pirmo prasību (“īslaicīgas” darbības) DDF norāda, ka reproducēšanas darbības nav īslaicīgas, jo reproducēšana ir ilgstoša un tā netiek atcelta, bet jēdziens “īslaicīgs” nozīmē, ka šī reproducēšana ir neilga.

36.      Attiecībā uz otro prasību (“tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”) DDF apgalvo, ka šīs prasības mērķis ir nepiemērot reproducēšanas tiesības tādām reproducēšanas darbībām, kas minētajā procesā notiek automātiski. Tomēr šajā gadījumā reproducēšanas darbības nenotiek automātiski, jo rakstu skenēšana un attēla datnes pārveidošana par teksta datni ir tikai šo tekstu tehniskās iestrādes sākotnējā stadija. Tātad jautājums nav par tehnisku starpposma procedūru. Turklāt arī reproducēšana 11 vārdu veidā nav “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”, jo šie 11 vārdi tiek izdrukāti.

37.      Attiecībā uz trešo prasību (“likumīga izmantošana”) DDF uzsver, ka izmantošana, kas citādi būtu nelikumīga, nevar kļūt likumīga, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu. Pēc DDF uzskatiem, izskatāmajā lietā runa ir par nelikumīgu izmantošanu.

38.      Attiecībā uz ceturto prasību (“patstāvīga ekonomiska nozīme”) DDF apgalvo, ka aplūkojamā prasība attiecas uz faktu, ka izskatāmajā lietā reprodukcijas izmantošanai nav jābūt ar patstāvīgu ekonomisku nozīmi nedz attiecībā uz izmantotāju (proti, uzņēmumu Infopaq), nedz tiesību subjektu. DDF norāda, kādā veidā reproducēšanas darbībām ir patstāvīga ekonomiska nozīme uzņēmumam Infopaq, jo, ja [Infopaq] aizstāj reprodukciju automātisko apstrādi ar manuālo apstrādi, tad tā atbilstoši DDF vērtējumam iegulda summu no 2 līdz 4 miljonu Dānijas kronu [DDK] apmērā. Reprodukcijām ir patstāvīga ekonomiska nozīme arī attiecībā uz DDF biedriem, jo tie var saņemt lielāku atlīdzību par tādu licenču piešķiršanu, kuru priekšmets ir to darbu reproducēšana.

39.      Arī Komisija uzskata, ka izskatāmajā lietā nav izpildītas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā izvirzītās prasības.

40.      Atsaucoties uz pirmo prasību (“īslaicīgas” darbības), Komisija norāda, ka pagaidu reproducēšanas darbības ir īslaicīgas tad, ja tās ir neilgas, piemēram, ja jautājums ir par reprodukciju, kas radīta, pārlūkojot internetu. Komisija uzskata, ka, vērtējot, vai reproducēšanas darbībām ir īslaicīgs raksturs, ir jāņem vērā tehnoloģiskais process, kādā norisinās reproducēšana, un it īpaši jāpārbauda, vai minētajā procesā ir radīta ilgstoša reprodukcija. Infopaq izmantotajā procesā ir veikta ilgstoša reproducēšana 11 izdrukātu vārdu veidā, tādēļ tas, ka iepriekš izveidotās teksta un attēlu datnes tiek izdzēstas pēc tam, kad tiek izdrukāti šie 11 vārdi, nenozīmē, ka reproducēšanas darbībai būtu īslaicīgs raksturs. Komisija turklāt apliecina – faktam, ka daļa no reprodukcijas, kas ietver vienu vai vairākus 11 vārdu garus izvilkumus, tiek saglabāta, nav nozīmes, nosakot, vai pagaidu reproducēšanas darbību var uzskatīt par īslaicīgu.

41.      Attiecībā uz otro prasību (“tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”) Komisija apgalvo, ka tehnoloģiskā procesa stadijai, kurā notiek pagaidu reproducēšanas darbības, nav nozīmes, nosakot, vai tās ir kvalificējamas kā “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”. Komisija norāda, ka Infopaq procesa gaitā vairākkārt fiziski kontrolē reproducēšanu un ka tā saglabātās kopijas var uzglabāt papīra formātā vai elektroniskā formātā vēl ilgi pēc izvilkumu nosūtīšanas klientiem. Turklāt elektroniskās kopijas ļauj tādu izmantošanu, kas ir plašāka par vienkāršu elektronisku nosūtīšanu tīklā; šajā lietā elektroniskās kopijas faktiski ir pamats teksta datnes izveidei. Komisija tāpat uzsver, ka šīs pagaidu reproducēšanas darbības nevar būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”, ja tās ietver visu laikraksta rakstu manuālu skenēšanu, kura dēļ minētie raksti no dokumentiem papīra formātā tiek pārveidoti par dokumentiem digitālā formātā, jo šis process ievērojami pārsniedz to, kas nepieciešams izvilkuma sagatavošanai. Komisija arī norāda, ka izvilkumu drukāšana nav pagaidu reproducēšanas darbība un nevar būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”.

42.      Attiecībā uz trešo prasību (“likumīga izmantošana”) Komisija norāda, ka “likumīga izmantošana” neietver nekāda veida izmantošanu, kurai nav vajadzīga autortiesību īpašnieka piekrišana, bet drīzāk tos izmantošanas veidus, ko ir atļāvis tiesību subjekts, vai tos veidus, uz kuriem neattiecas autortiesību īpašnieka ekskluzīvās tiesības, vai arī tos veidus, kas atbilst izņēmumiem no ekskluzīvajām tiesībām. Komisija turklāt norāda, ka izvilkumu sagatavošanas process, ko izmanto Infopaq, nav autora darba likumīga izmantošana, jo jautājums ir par darba pārveidošanu, kas beidzas, uzrakstot īsu teksta izvilkumu.

43.      Attiecībā uz ceturto prasību (“patstāvīga ekonomiska nozīme”) Komisija apgalvo, ka kritēriji šīs prasības izvērtēšanai izriet no Direktīvas 2001/29 trīsdesmit trešā apsvēruma un ka atbilstoši minētajam apsvērumam reproducēšanas darbībām nav “patstāvīgas ekonomiskas nozīmes”, ja netiek mainīta informācija un netiek pārkāpta nozarē plaši atzītas un lietotas tehnoloģijas likumīga izmantošana, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu. Komisija arī uzskata, ka Infopaq ar tās izmantoto procedūru palielina savu produktivitāti, jo šāda izvilkumu izstrāde ir daudz ātrāka un lētāka; saskaņā ar Komisijas viedokli šis elements ir jāņem vērā, izvērtējot, vai attiecīgām darbībām ir “patstāvīga ekonomiska nozīme”.

C –    Trīspadsmitais prejudiciālais jautājums

44.      Attiecībā uz trīspadsmito prejudiciālo jautājumu Infopaq uzskata, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā nav izvirzītas neatkarīgas prasības, kurām jābūt izpildītām, kas papildinātu tās pašas direktīvas 5. panta 1. punktā noteiktās prasības; ja ir izpildītas 5. panta 1. punktā noteiktās prasības, nav jāizskata prasības, kuras paredzētas minētās direktīvas 5. panta 5. punktā.

45.      Austrijas valdība apgalvo, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā noteiktās prasības ir izpildītas, sīkāk tomēr nepaskaidrojot savu nostāju.

46.      DDF attiecībā uz trīspadsmito prejudiciālo jautājumu norāda, ka reproducēšanas darbības neatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā. Infopaq izmanto līdzīgas reproducēšanas darbības, lai varētu samazināt savus izdevumus salīdzinājumā ar tās konkurentiem. Vēl jo vairāk, pēc DDF uzskatiem, reproducēšanas darbības ir tik plašas un svarīgas, ka saistībā ar tām nevar runāt par darba parastu izmantošanu; tajā pašā laikā tās arī nepamatoti skar autortiesību īpašnieku likumīgās intereses, kuri citādi varētu saņemt atlīdzību, piešķirot licenci, ar kuru tie piekristu šādai izmantošanai.

47.      Komisija uzskata, ka principā nav jāatrisina trīspadsmitais prejudiciālais jautājums, jo uzņēmuma Infopaq darbība nav pielīdzināma izņēmumam, kas paredzēts Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā; tomēr tā sniedz atbildi uz šo jautājumu. Komisija norāda, ka direktīvas 5. panta 5. punkts, ko sauc par “trīsposmu pārbaudi”, atbilst TRIPS līguma 13. pantam. Komisija apgalvo, ka principā “trīsposmu pārbaude” saskaņā ar minēto 5. panta 5. punktu ir jāizdara atsevišķi no vērtējuma, kurš ir jāveic, pamatojoties uz minētās direktīvas 5. panta 1. punktu, un ka prasība, kura noteikta 5. panta 5. punktā, kurā ir norādīts uz “darba parasto izmantošanu”, ir līdzīga prasībai, atbilstoši kurai pagaidu reproducēšanas darbībai ir jābūt ar “patstāvīgu ekonomisku nozīmi” Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē. Tāpēc saistībā ar abām norādītajām prasībām, kas ir norādītas minētajās divās normās, ir būtiski noskaidrot, vai reproducēšanas darbības ļauj elektroniski nosūtīt datus bez ekonomiskas nozīmes, vai arī tās rada pievienoto vērtību, kura ir lielāka par vienkāršu datu nosūtīšanu. Tā kā reproducēšanas darbības, par kurām ir izskatāmā lieta, iegūst ekonomisku nozīmi uzņēmumā Infopaq, nevar teikt, ka tās atbilstu darba parastai izmantošanai. Tādējādi Komisija uzskata, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētās prasības nav izpildītas.

VI – Ģenerāladvokātes vērtējums

A –    Ievads

48.      Pamata lieta attiecas uz reproducēšanas tiesību piemērošanas jomas interpretāciju, kā arī uz šo tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, kas reglamentēti Direktīvā 2001/29, ar ko ir saskaņoti daži autortiesību un blakustiesību aspekti informācijas sabiedrībā (13). Reproducēšanas tiesības ir autortiesību būtība (14), jo tās ietver autora ekskluzīvās tiesības atļaut vai aizliegt viņa darba izmantošanu. Ekskluzīvo autora reproducēšanas tiesību piemērošanas joma tomēr ir atkarīga no tā, cik plaši tiek atzīts autora darba reproducēšanas jēdziens.

49.      Agrāk šo jēdzienu bija vieglāk definēt, ņemot vērā reproducēšanas instrumentu ierobežoto skaitu (15), bet līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību un digitālās reproducēšanas iespējamību ir pieaugušas iespējas reproducēšanu veikt vieglāk un ātrāk, kura rezultātā ir jānodrošina, pirmkārt, atbilstoša autortiesību aizsardzība un, otrkārt, ka šī aizsardzība ir pietiekami elastīga, lai tā neradītu šķēršļus jauno tehnoloģiju attīstībai vai normālai darbībai (16). Arī izskatot prejudiciālos jautājumus šajā lietā, nāksies balstīties uz atbilstošu līdzsvaru starp pietiekami plašu un pietiekami elastīgu autortiesību aizsardzību.

50.      Iesniedzējtiesas uzdotos jautājumus atbilstoši to saturam var iedalīt trijos atsevišķos problēmu blokos, kurām pielāgošu arī šajos secinājumos pausto argumentu izklāstu. Pirmā problēma, uz kuru ir norādīts pirmajā prejudiciālajā jautājumā, attiecas uz “reproducēšanas” jēdziena pretrunīgo interpretāciju atbilstoši Direktīvas 2001/29 2. pantam. Otra problēma, kas ietverta no otrā līdz divpadsmitajam jautājumam, attiecas uz minētās direktīvas 5. panta 1. punktā paredzēto reproducēšanas tiesību izņēmumu interpretāciju, ar kuriem – ievērojot atsevišķus nosacījumus – ir atļautas pagaidu reproducēšanas darbības. Trešā problēma – atbilstoši trīspadsmitajam jautājumam – attiecas uz šīs direktīvas 5. panta 5. punkta interpretāciju; saskaņā ar kuru reproducēšanas tiesību izņēmumus un ierobežojumus var piemērot tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai cita tiesību objekta parastai izmantošanai un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

51.      Šajos secinājumos vispirms īsi noskaidrošu laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas procesa būtiskās pazīmes, lai pēc tam, analizējot šīs trīs problēmas, atbildētu uz prejudiciālajiem jautājumiem.

B –    Infopaq izmantotā laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas procesa būtiskās pazīmes

52.      Kā norāda iesniedzējtiesa, pamata lietā nav apstrīdēts, ka laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas process (tā saucamais “datu savākšanas” process), ko izmanto Infopaq, noteikti ietver divas reproducēšanas darbības, proti, 1) attēlu datnes izveidošanu, pamatojoties uz skenētiem laikrakstu rakstiem, un 2) attēlu datnes pārveidošanu par teksta datni. Lietas dalībnieki savukārt strīdas par to, vai reproducēšana nozīmē arī 3) katra meklētā vārda saglabāšanu kopā ar pieciem vārdiem pirms tā un pieciem vārdiem pēc tā, kā arī 4) šo 11 vārdu izdrukāšanu.

53.      Tādējādi turpmāk aplūkošu jautājumu par to, vai katra meklētā vārda saglabāšana kopā ar pieciem vārdiem pirms tā un pieciem vārdiem pēc tā un šo 11 vārdu izdrukāšana ir reproducēšana Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē.

C –    Direktīvas 2001/29 2. panta interpretācija (pirmais prejudiciālais jautājums)

54.      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai reproducēšanas jēdzienā Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē ietilpst dienas laikraksta teksta tāda izvilkuma saglabāšana un vēlākā izdrukāšana, kurā ir meklējamais vārds un pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā.

55.      Direktīvas 2001/29 2. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis autoriem attiecībā uz viņu darbiem paredz “ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji”. No minētā panta vārdiskā formulējuma tātad izriet, ka autora darba reproducēšana nav pieļauta bez autora atļaujas, neatkarīgi no tā, vai pati reproducēšana notiek daļēji vai pilnībā. Tomēr Direktīvas 2001/29 2. pantā nav definēts nedz jēdziens “reproducēšana”, nedz tas, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem ir konstatējama “daļēja reproducēšana”, tāpēc, analizējot pirmo jautājumu, vispirms vajadzēs definēt abus jēdzienus.

56.      Definējot jēdzienus “reproducēšana” un “daļēja reproducēšana”, ir jāņem vērā – kā izriet no Tiesas judikatūras –, ka no prasības par Kopienu tiesību vienveidīgu piemērošanu ir secināms, ka Kopienu tiesību normas noteikumiem, kuros, kā, piemēram, Direktīvas 2001/29 noteikumos, nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām to nozīmes un piemērojamības noskaidrošanai, parasti visā Kopienā ir jābūt neatkarīgai un vienveidīgai interpretācijai (17). Ievērojot šo prasību, jēdzienu “reproducēšana”, manuprāt, var definēt kā autora darba fiksēšanu konkrētā fiziskā datu nesējā (18). Tādējādi “daļēju reproducēšanu” var definēt kā tikai dažu autora darba daļu fiksēšanu konkrētā fiziskā datu nesējā.

57.      No Direktīvas 2001/29 2. panta vārdiskā formulējuma turklāt izriet, ka jēdziens “reproducēšana” ir jāsaprot plašā nozīmē, jo tas iekļauj “tiešu vai netiešu”, “īslaicīgu vai pastāvīgu” reproducēšanu “ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā” un “pilnībā vai daļēji”. Nepieciešamība interpretēt minēto jēdzienu paplašināti izriet arī no minētās direktīvas divdesmit pirmā apsvēruma, atbilstoši kuram direktīvas mērķis ir “attiecībā uz dažādiem labuma guvējiem [..] definēt to darbību jomu, uz ko attiecas reproducēšanas tiesības” un, “lai nodrošinātu juridisko noteiktību [tiesisko drošību] iekšējā tirgū, [ir] vajadzīga šo darbību plaša definīcija”. Plaša reproducēšanas jēdziena definīcija ir nepieciešama, lai nodrošinātu augstu autortiesību aizsardzības līmeni, uz kādu ir vērsta Direktīva 2001/29 (19). No jēdziena “reproducēšana” paplašinātas interpretācijas var iegūt arī argumentu par labu jēdziena “daļēja reproducēšana” paplašinātai interpretācijai: ja paplašināti interpretē jēdzienu “reproducēšana”, tad a maiori ad minus paplašināti ir jāinterpretē visi šīs reproducēšanas veidi, ieskaitot daļēju reproducēšanu, jo tikai tā būs iespējams nodrošināt autortiesību paaugstinātu aizsardzības līmeni.

58.      Tomēr šāda jēdziena “daļēja reproducēšana” paplašināta interpretācija nedrīkst novest pie absurdas un pārspīlēti tehniskas interpretācijas, saskaņā ar kuru tajā ietilptu jebkāda reproducēšana, arī autora darba fragmenta reproducēšana, lai cik šis fragments būtu niecīgs un nenozīmīgs. Uzskatu, ka, interpretējot šo jēdzienu, ir jāatrod vidusceļš starp tehniski pamatotu interpretāciju un interpretāciju, atbilstoši kurai arī daļējai reproducēšanai ir jābūt saturīgai, atpazīstamai un, kā autora darba daļai, arī zināmai intelektuālajai vērtībai, kas rada nepieciešamību to aizsargāt, pamatojoties uz autortiesībām. Manuprāt, lai noteiktu, vai šajā gadījumā jautājums ir par daļēju reproducēšanu, ir jāpamatojas uz diviem elementiem. Pirmkārt, ir jāņem vērā tas, vai daļēja reproducēšana ir faktiski vienāda ar autora oriģināldarbu (vienādības elements). Konkrēti, gadījumā, kad tiek daļēji reproducēts laikraksta raksts, tas nozīmē noteikt, vai vārdi, kas minēti reprodukcijā, arī pēc to secības ir vienādi ar vārdiem pašā laikraksta rakstā. Otrkārt, ir jānoskaidro, vai, pamatojoties uz daļēju reprodukciju, ir iespējams atpazīt autora darba saturu vai arī droši noteikt, ka jautājums ir par precīzu noteikta autora darba daļēju reprodukciju (atpazīstamības elements). Laikrakstu rakstu daļējas reproducēšanas gadījumā tas nozīmē, ka ir jāspēj droši noteikt, ka atsevišķs izvilkums ir reproducēts no konkrēta laikraksta raksta (20). Tāpēc daļējo reproducēšanu nenosaka šauri kvantitatīvā nozīmē (21) jeb pamatojoties uz de minimis kritēriju, kurā būtu precīzi izklāstīts, cik darba daļām ir jābūt reproducētām, lai varētu runāt par daļēju reproducēšanu, proti, pamata lietā, – cik vārdi no atsevišķa autora darba ir pietiekami, lai būtu notikusi daļēja reprodukcija (22). Daļējas reprodukcijas esamība ir jāizskata katrā atsevišķā gadījumā.

59.      Pamatojoties uz 58. punktā norādītajiem kritērijiem, manuprāt, var uzskatīt, ka pamata lietā teksta –, kas ir dienas laikraksta raksta izvilkums, kurā ir meklējamais vārds un pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā, – saglabāšana un vēlākā izdrukāšana ir daļēja reproducēšana Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē. Faktiski pastāv gan vienādības elements, gan atpazīstamības elements.

60.      Vispirms, pamata lietā 11 vārdi, ko izdrukā izvilkumā, ir vienādi ar 11 vārdiem laikraksta rakstā; arī to secība ir vienāda ar vārdu secību rakstā. Turklāt, pēc manām domām, 11 vārdu virkne ir pietiekami gara, lai, salīdzinot šo vārdu virkni ar laikraksta raksta tekstu, varētu noteikt, vai vārdu virkne ir izvilkums no konkrētā laikraksta raksta. Visbeidzot, ir jāuzsver, ka pamata lietā izvilkuma, kurā ir meklējamais vārds un pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā, mērķis ir tieši atvieglot lasītājam meklētā vārda atrašanu rakstā (23).

61.      Turklāt pamata lietā ir jāņem vērā arī tas, ka katram rakstam Infopaq izdrukā meklējamo vārdu un piecus vārdus pirms tā un piecus vārdus pēc tā ikreiz, kad šis vārds parādās raksta tekstā. Tas tomēr – kā pareizi uzsvērusi DDF (24) – var izraisīt to, ka tiek reproducēta lielākā daļa laikraksta raksta, kas, bez šaubām, ir minētā raksta daļēja reproducēšana Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē.

62.      Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, manuprāt, uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka teksta –, kas ir dienas laikraksta raksta izvilkums, kurā ir meklējamais vārds un pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā, – saglabāšana un vēlākā izdrukāšana ietilpst reproducēšanas jēdzienā Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē.

D –    Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta interpretācija (no otrā līdz divpadsmitajam prejudiciālajam jautājumam)

63.      Iesniedzējtiesa uzdod vairākus jautājumus (no otrā līdz divpadsmitajam jautājumam) attiecībā uz Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta interpretāciju, kuri tādēļ ir izskatāmi kopā. Ar minētajiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas procesu, kādu izmantojusi Infopaq, ir iespējams veikt bez autortiesību īpašnieku atļaujas, ņemot vērā, ka uz to attiecas izņēmums, kas ir paredzēts Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā, ar kuru – ievērojot atsevišķus nosacījumus – reproducēšanas tiesības nepiemēro pagaidu reproducēšanas darbībām.

64.      Turpmākajā pamatojumā vispirms aplūkošu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta saturu un mērķi, lai pēc tam atsevišķi analizētu šajā pantā paredzētos nosacījumus, un saistībā ar katru nosacījumu aplūkošu jautājumu, kas uz to attiecas.

1)      Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta saturs un mērķis

65.      Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā ir paredzēts izņēmums no reproducēšanas tiesībām attiecībā uz atsevišķām pagaidu reproducēšanas darbībām. No minētā 5. panta 1. punkta izriet, ka reproducēšanas tiesības nepiemēro reproducēšanas darbībām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

–        reproducēšanas darbībām piemīt pagaidu raksturs;

–        šīm pagaidu reproducēšanas darbībām turklāt ir jāatbilst vēl četriem nosacījumiem: pirmkārt, tām jābūt īslaicīgām vai papildu darbībām, otrkārt, tām jābūt tehnoloģiska procesa neatņemamai un būtiskai daļai, treškārt, to vienīgajam mērķim ir jābūt – atļaut starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai arī likumīgu izmantošanu attiecībā uz darbu vai citu tiesību objektu, un, ceturtkārt, tām nedrīkst būt patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.

66.      5. panta 1. punktā paredzētais izņēmums Direktīvā 2001/29 ir iekļauts tāpēc, lai plašā reproducēšanas tiesību definīcija neattiektos uz atsevišķām pagaidu reproducēšanas darbībām, kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa un kuru vienīgais mērķis ir atļaut atsevišķu darbu izmantot citā veidā (25). Direktīvas 2001/29 trīsdesmit trešajā apsvērumā pie pagaidu reproducēšanas darbībām, kurām nevajadzētu piemērot reproducēšanas tiesības, ir skaidri minētas darbības, kas atvieglo “tīkla pārlūkošanu” un “kopiju uzkrāšanu datoratmiņā, to skaitā darbības, kas [atvieglo efektīvu pārsūtīšanas sistēmu darbību]” (26). Šīs reproducēšanas darbības saskaņā ar minēto apsvērumu ir atļautas “ar noteikumu, ka starpnieks nemaina informāciju un nepārkāpj nozarē plaši atzītas un lietotas tehnoloģijas likumīgu izmantošanu, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu”. Ja šīs darbības netiktu izslēgtas no plašās reproducēšanas tiesību definīcijas, tad attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām tas nozīmētu pienākumu saņemt autortiesību īpašnieka atļauju jebkurai reproducēšanai, lai cik tā arī nebūtu īsa un tehniski nepieciešama (27). Praktiski tas nozīmētu, piemēram, ka būtu jāsaņem autortiesību īpašnieka atļauja katrai darbībai, ar ko veic kopiju uzkrāšanu datoratmiņā (caching) (28), kura ļauj parasti izmantot datortehnoloģijas un internetu, automātiski izveidojot digitālas datu pagaidu kopijas (29). Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, uzskatu, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā noteiktais izņēmums attiecas nevis tikai uz pagaidu reproducēšanas darbībām, kas norit tīklā, bet gan uz visām reproducēšanas darbībām, kas atbilst minētajā pantā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem (30).

67.      Tāpat vēlos uzsvērt, ka, veicot analīzi, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, ir skaidri jānošķir, pirmkārt, pagaidu reproducēšanas darbības, attiecībā uz kurām ir jāvērtē, vai tās atbilst minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, un, otrkārt, tie atsevišķa darba izmantošanas veidi, kas ar šīm darbībām padarīti iespējami. Tā, piemēram, uzglabāšanas datoratmiņā darbības ļauj interneta lietotājam lasīt un iepazīties ar interneta vietņu saturu. Pagaidu saglabāšana datora RAM atmiņā (31) ļauj lietotājam izveidot audio vai video ieraksta kopiju. Analīzē, kas pamatota ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, vienmēr ir jānošķir pagaidu reproducēšanas darbības un atsevišķa darba izmantošanas galīgais veids, kas padarīts iespējams ar šīm pagaidu reproducēšanas darbībām. Minētais nošķīrums būs īpaši svarīgs, analizējot 5. panta 1. punktā paredzēto trešo nosacījumu, atbilstoši kuram pagaidu reproducēšanas darbībām ir jāatļauj darba likumīga izmantošana (32).

2)      Nosacījums 5. panta 1. punkta piemērošanai: pagaidu reproducēšanas darbības

68.      No Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta vārdiskā formulējuma skaidri izriet, ka tikai pagaidu reproducēšanas darbības var ietilpt minētajā pantā paredzētajā izņēmumā. Fakts, ka atsevišķa darbība ir pagaidu reproducēšana, ir nosacījums minētā izņēmuma piemērošanai un pārbaudei, vai šāda pagaidu reproducēšanas darbība atbilst arī pārējiem nosacījumiem, kuri paredzēti minētajā pantā. Tāpēc pirms pārbaudīt, vai laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas process, ko izmanto Infopaq, atbilst atsevišķiem minētajā pantā paredzētiem nosacījumiem, ir jānosaka, kādas reproducēšanas darbības, to skaitā darbības, kas veido šo procesu, var definēt kā pagaidu reproducēšanas darbības.

69.      Laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas procesā, ko izmanto Infopaq, var identificēt dažādas reproducēšanas darbības. Pirmkārt, laikrakstu raksti vispirms tiek skenēti, kura rezultātā tiek izveidota attēlu datne, kas pēc tam tiek pārveidota par teksta datni; no lietas apstākļiem izriet, ka attēlu datne tiek izdzēsta pēc tās pārveidošanas par teksta datni, kura pēc tam, kad ir gatavs laikraksta raksta izvilkums, tiek izdzēsta. Otrkārt, tiek saglabāti un izdrukāti šādi apstrādātā laikraksta raksta meklējamie vārdi kopā ar pieciem vārdiem pirms tiem un pieciem vārdiem pēc tiem.

70.      Tādējādi attēlu datnes skenēšana un pārveidošana par teksta datni ir vienīgi sagatavojošas darbības saistībā ar laikraksta raksta izvilkuma, kurā ir 11 vārdi, saglabāšanu un izdrukāšanu. Abas šīs datnes tiek izdzēstas: pirmā – izvilkumu sagatavošanas procesa laikā un otrā – uzreiz pēc minētā procesa beigām. Tāpēc, manuprāt, skenēšanu un attēlu datnes pārveidošanu par teksta datni var definēt kā pagaidu reproducēšanas darbības.

71.      Attiecībā uz iespēju par pagaidu reproducēšanas darbību uzskatīt laikraksta raksta izvilkuma, kurā ir 11 vārdi, saglabāšanu, rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, manuprāt, nav pietiekamu vērtējuma elementu. Iesniedzējtiesa savā rīkojumā apstiprina tikai to, ka kopā ar meklējamo vārdu tiek saglabāti pieci vārdi, kas ir pirms tā, un pieci vārdi, kas ir pēc tā (33), bet nepaskaidro, uz cik ilgu laiku šie vārdi paliek ierakstīti datora atmiņā. Tādējādi iesniedzējtiesai šis fakts būs jānoskaidro.

72.      Taču neatkarīgi no tā, par ko uzskata 11 vārdu gara izvilkuma saglabāšanu, manuprāt, šāda izvilkuma izdrukāšanu nevar definēt kā pagaidu reproducēšanas darbību. Izdrukāšana uz papīra drīzāk ir jāuzskata par pastāvīgu reproducēšanu (34). Acīmredzot pastāvīgās reproducēšanas laikam nav neierobežots ilgums, jo šādu reprodukciju var arī iznīcināt, bet tas nozīmē, ka tikai lietotājs var izlemt, kurā brīdī to iznīcināt. Attiecībā uz izvilkuma izdrukāšanu vēlos arī uzsvērt, ka tā neietilpst darbībās, kuras vienīgi rada iespēju izmantot autora darbu citādā veidā, nevis tajos, ko Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā ir paredzēts izslēgt no reproducēšanas tiesībām. Laikraksta raksta izvilkuma izdrukāšana ir galīgā reproducēšana Infopaq izmantotajā izvilkumu sagatavošanas procesā; izskatot lietu, attiecībā uz to vispirms būs svarīgi noteikt, vai minētā galīgā reproducēšana ir darba likumīga izmantošana (35), kas padarīta iespējama ar pagaidu reproducēšanas darbībām, ko veic minētajā procesā.

73.      Savā turpmākajā argumentācijā aplūkošu to, vai rakstu skenēšana, attēlu datnes pārveidošana par teksta datni un 11 vārdu garā izvilkuma saglabāšana, kas izvilkuma izdrukāšanu padara iespējamu, atbilst 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

3)      Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēto četru nosacījumu pārbaude

a)      Pirmais nosacījums: īslaicīgas darbības (otrais, trešais, ceturtais un piektais jautājums)

74.      Pirmais nosacījums, kādam pagaidu reproducēšanas darbībai ir jāatbilst saistībā ar 5. panta 1. punktu, ir fakts, ka tai ir jābūt īslaicīgai vai papildu darbībai. Tā kā iesniedzējtiesas jautājumu mērķis ir tikai noskaidrot, vai pamata lietā aplūkojamās reproducēšanas darbības ir īslaicīgas darbības, interpretēšu vienīgi pirmo no abiem gadījumiem, kas veido minēto nosacījumu, un neizskatīšu to, vai šīs darbības ir papildu darbības, vai nav. No otrā līdz piektajam prejudiciālajam jautājumam iesniedzējtiesa norāda uz reproducēšanas darbību īslaicīguma nosacījuma interpretāciju.

75.      Minētā tiesa ir formulējusi otro jautājumu, vēlēdamās noskaidrot, vai apstākļi, kādos tiek veiktas pagaidu reproducēšanas darbības, ir atbilstīgi, lai tās varētu uzskatīt par īslaicīgām darbībām Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu tomēr neprecizējot, uz kādiem apstākļiem minētajā jautājumā ir norādīts. Nav skaidrs, vai iesniedzējtiesa ir domājusi reproducēšanas veidus (izmantojot skeneri, kā arī rakstzīmju optiskās atpazīšanas un saglabāšanas sistēmas), reprodukcijas pastāvēšanas ilgumu vai arī citus apstākļus. Tā kā precīzi nav zināms, uz kādiem apstākļiem iesniedzējtiesa ir norādījusi, un tā kā tādējādi nevar sniegt virspusēju apstiprinošu vai noliedzošu risinājumu, jautājums, manuprāt, ir jāpārformulē.

76.      Tātad otrais jautājums ir jāsaprot tā, ka iesniedzējtiesa vēlas zināt, kādos apstākļos atsevišķas pagaidu reproducēšanas darbības var uzskatīt par īslaicīgām Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē.

77.      Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa vaicā, vai pagaidu reproducēšanas darbību var uzskatīt par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē gadījumā, ja šī reproducēšana tiek veikta, no attēlu datnes izveidojot teksta datni vai teksta datnē meklējot vārdu virknes. Arī trešais jautājums ir daļēji jāpārformulē, ņemot vērā, ka ar to iesniedzējtiesa vēlas uzzināt arī to, vai reproducēšanas darbība ir īslaicīga, ja reproducēšana tiek veikta, “teksta datnē meklējot vārdu virknes”. Tā kā vienkārša vārdu virknes meklēšana nav reproducēšana, tad trešais jautājums ir jāsaprot tā, ka iesniedzējtiesa vaicā, vai pagaidu reproducēšanas darbību var uzskatīt par īslaicīgu, ja reproducēšana tiek veikta, piemēram, no attēlu datnes izveidojot teksta datni.

78.      Uzdodot ceturto jautājumu, iesniedzējtiesa vaicā, vai reproducēšanas darbību var uzskatīt par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tiek saglabāta daļa no reprodukcijas, kas ietver vienu vai vairākus 11 vārdu garus teksta izvilkumus.

79.      Uzdodot piekto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai reproducēšanas darbību (36) var uzskatīt par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tiek izdrukāta daļa no reprodukcijas, kas ietver vienu vai vairākus 11 vārdu garus teksta izvilkumus.

80.      Lai atrisinātu minētos prejudiciālos jautājumus, vispirms ir jānosaka, kādos gadījumos pagaidu reproducēšanas darbība ir īslaicīga.

81.      Manuprāt, reproducēšanas darbība ir īslaicīga tad, ja reprodukcija pastāv tikai ļoti īsu laika posmu (37). Ir skaidrs, ka tādējādi rodas jautājums, kāda ir atšķirība starp īslaicīgu reproducēšanas darbību un pagaidu reproducēšanas darbību. Saskaņā ar manu viedokli atšķirība ir apstāklī, ka īslaicīgā reproducēšanas darbība pastāv ļoti īsu laiku, bet pagaidu reproducēšanas darbība var pastāvēt arī ilgāku laika posmu (38). Tātad īslaicīgās reproducēšanas darbības ir tās pagaidu reproducēšanas darbības, kuras ilgst īpaši neilgu laika posmu, kas ir pārejošas un izzūd tūlīt pēc to izveides (39). Arī posms, kādā ilgst pagaidu reproducēšanas darbības, tiešām ir ierobežots laikā, bet tas var būt ilgāks nekā īslaicīgu reproducēšanas darbību laika posms (40). Protams, ir ļoti grūti vai pat neiespējami iepriekš precīzi noteikt, cik ilgai ir jābūt reproducēšanai, lai to varētu uzskatīt par īslaicīgu, tāpēc tas ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

82.      Tādējādi uz otro prejudiciālo jautājumu, manuprāt, ir jāatbild tā, ka būtiskais apstāklis tam, lai atsevišķas pagaidu reproducēšanas darbības varētu uzskatīt par īslaicīgām Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ir ļoti īsajā reprodukcijas pastāvēšanas ilgumā, kas tomēr ir jāvērtē, ņemot vērā visus izskatāmās lietas apstākļus.

83.      Pamata lietā attēlu datnes, kas izveidotas, skenējot laikrakstu rakstus, tāpat arī teksta datnes, kas izveidotas, apstrādājot attēlu datnes, tiek dzēstas pēc laikraksta raksta izvilkuma sagatavošanas. Infopaq rakstveida apsvērumos apliecina, ka šo datņu pastāvēšanas maksimālais ilgums nepārsniedz trīsdesmit sekundes. Uzskatu, ka pamata lietā, ņemot vērā faktu, ka šo datņu pastāvēšanas maksimālais ilgums ir ārkārtīgi īss, un faktu, ka tās tūlīt pēc tam tiek dzēstas, var uzskatīt, ka runa ir par īslaicīgām reproducēšanas darbībām.

84.      No tā, manuprāt, izriet, ka uz trešo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild tā, ka tad, ja pagaidu reproducēšanas darbība tiek veikta, no attēlu datnes izveidojot teksta datni, un ja gan teksta datnes, gan attēlu datnes tūlīt pēc tam tiek dzēstas, šāda reproducēšanas darbība – apstākļos, kādi ir pamata lietā, – ir jāuzskata par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē.

85.      Attiecībā uz laikraksta raksta izvilkuma salabāšanu šo secinājumu 71. punktā jau esmu norādījusi, ka iesniedzējtiesa rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu nav pietiekami paskaidrojusi to, cik ilgi 11 vārdu garais izvilkums tiek uzglabāts.

86.      Tāpēc uzskatu, ka uz ceturto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka iesniedzējtiesai, pamatojoties uz kritērijiem, kuri izklāstīti atbildē uz otro prejudiciālo jautājumu, ir jānosaka, vai reproducēšanas darbību var uzskatīt par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tiek saglabāta daļa no reprodukcijas, kas ietver vienu vai vairākus 11 vārdu garus izvilkumus no teksta.

87.      Attiecībā uz laikraksta raksta izvilkuma izdrukāšanu šo secinājumu 72. punktā jau esmu paskaidrojusi, ka tā nav pagaidu reproducēšanas darbība un ka tā a fortiori nevar būt īslaicīga reproducēšanas darbība.

88.      No tā, manuprāt, izriet, ka uz piekto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka reproducēšanas darbību nevar uzskatīt par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, tiek izdrukāta daļa no reprodukcijas, kas ietver vienu vai vairākus 11 vārdu garus izvilkumus no teksta.

b)      Otrais nosacījums: tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa (sestais, septītais un astotais jautājums)

89.      Otrais nosacījums, kādam pagaidu reproducēšanas darbībai ir jāatbilst saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ir fakts, ka tai ir jābūt tehnoloģiska procesa neatņemamai un būtiskai daļai. Šī nosacījuma interpretācija tiek lūgta saistībā ar skenēšanu un attēlu datnes pārveidošanu par teksta datni (sestais un septītais prejudiciālais jautājums), kā arī saistībā ar laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšanu (astotais jautājums). Iesniedzējtiesa tieši nejautā, vai arī laikraksta raksta izvilkuma saglabāšana ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa.

90.      Uzdodot sesto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai tehnoloģiskā procesa stadijai, kādā notiek pagaidu reproducēšanas darbības, ir nozīme, nosakot, vai tās veido “tehnoloģiska procesa neatņemamu un būtisku daļu” Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē.

91.      Uzdodot septīto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai pagaidu reproducēšanas darbības var būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa” Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tās sastāv no visu laikraksta rakstu manuālas skenēšanas, kuras gaitā šie raksti no drukāta saziņas līdzekļa tiek pārveidoti par digitālu saziņas līdzekli.

92.      Uzdodot astoto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai pagaidu reproducēšanas darbības var būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa” Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tās veido tādas reprodukcijas daļas izdrukāšana, kurā ir viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi.

93.      Lai atbildētu uz sesto un septīto jautājumu, vispirms ir jāaplūko, kādos gadījumos atsevišķa reproducēšanas darbība ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa (41). Vispirms ir jānosaka, cik šauri ir jāinterpretē nosacījums, ka pagaidu reproducēšanas darbībai ir jābūt tehnoloģiska procesa neatņemamai un būtiskai daļai. No doktrīnas izriet, ka šī galvenā problēma, kas ir jāatrisina, interpretējot minēto nosacījumu, ir tāda, vai reproducēšanas darbība ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa tikai tad, ja tā ir šī procesa obligāts elements, bez kura minētais process nebūtu iespējams, vai arī šajā definīcijā var ietilpt arī citas darbības, kuras nav minētā procesa obligāts elements (42).

94.      Manuprāt, kā turklāt izriet no doktrīnā visbiežāk sastopamā viedokļa (43), reproducēšanas darbībai nav jābūt atsevišķa tehnoloģiskā procesa obligātam elementam, lai tā būtu šī procesa neatņemama un būtiska daļa. Tas izriet jau no pamatojuma Priekšlikumā Direktīvai 2001/29, kurā Komisija apstiprina, ka 5. panta 1. punkts ir vērsts uz to, lai izslēgtu pagaidu reproducēšanas darbības, ko “noteic tehnoloģija” (44). No tā arī var secināt, ka tehnoloģiskā procesa stadijai, kādā notiek pagaidu reproducēšanas darbība, nav nozīmes.

95.      Tādējādi, manuprāt, uz sesto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka tehnoloģiskā procesa stadijai, kādā tiek veiktas pagaidu reproducēšanas darbības, nav nozīmes, nosakot to, vai tās ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē.

96.      Lai atbildētu uz izskatāmo septīto jautājumu, ir jānosaka, kuras no vairākām secīgām darbībām laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas procesā veido tehnoloģisko procesu, proti, vai tehnoloģisks process ir vienkārša skenēšana un attēlu datnes pārveidošana par teksta datni, vai arī to veido viss laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas process.

97.      Manuprāt, pamata lietā tehnoloģisko procesu veido viss laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas process. Minētais process sastāv no skenēšanas un attēlu datņu pārveidošanas par teksta datnēm, kā arī no meklētā vārda kopā ar pieciem vārdiem pirms tā un pieciem vārdiem pēc tā saglabāšanas un izdrukāšanas. Līdz ar to visi minētie elementi ir šī tehnoloģiskā procesa daļas. No šāda viedokļa rakstu skenēšana un teksta datņu pārveidošana par attēlu datnēm noteikti ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa.

98.      Tāpēc uzskatu, ka uz septīto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild tā, ka tādos apstākļos, kādi ir aplūkoti pamata lietā, ja pagaidu reproducēšanas darbības ietver visu laikraksta rakstu manuālu skenēšanu, ar kuru drukātā informācija tiek pārveidota par digitālu informāciju, tad šīs reproducēšanas darbības ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē.

99.      Lai atbildētu uz astoto jautājumu, ir jānoskaidro, vai tādas reprodukcijas izdrukāšana, kas ietver vienu vai vairākus 11 vārdu garus teksta izvilkumus, var būt tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē. Kā esmu paskaidrojusi šo secinājumu 97. punktā, arī laikraksta raksta izvilkuma izdrukāšana principā ir jāuzskata par tehnoloģiska procesa neatņemamu un būtisku daļu. Tomēr šajā sakarā ir jāņem vērā, ka izdrukāšana nav pagaidu reproducēšanas darbība, tādēļ tā neatbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumam.

100. Tāpēc uzskatu, ka uz astoto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka apstākļos, kādi ir aplūkoti pamata lietā, izvilkuma izdrukāšana nav pagaidu reproducēšanas darbība, tādēļ to nevar pamatot saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu un tātad tai nav nozīmes, nosakot, vai minētās reproducēšanas darbības var uzskatīt par tehnoloģiska procesa neatņemamu un būtisku daļu.

c)      Trešais nosacījums: darbības, ko veic vienīgi, lai atļautu likumīgu izmantošanu (devītais un desmitais jautājums)

101. Saskaņā ar 5. panta 1. punktā paredzēto trešo nosacījumu pagaidu reproducēšanas darbības vienīgajam mērķim ir jābūt – atļaut starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai likumīgu izmantošanu attiecībā uz darbu. Tomēr, tā kā ir skaidrs, ka pamata lietā runa nav par pārsūtīšanu tīklā, un arī prejudiciālie jautājumi attiecas tikai uz to trešā nosacījuma daļu, kas saistīta ar darba likumīgu izmantošanu, analizēšu tikai nosacījumu par darba likumīgu izmantošanu. Uz nosacījumu par likumīgu izmantošanu attiecas devītais un desmitais prejudiciālais jautājums.

i)      Vispārīgi apsvērumi par nosacījumu par darba likumīgu izmantošanu (devītais jautājums)

102. Uzdodot devīto prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa vaicā, vai darba likumīga izmantošana Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē ietver visus darba izmantošanas veidus, kuriem nav nepieciešama autortiesību īpašnieka atļauja.

103. Lai atbildētu uz devīto prejudiciālo jautājumu, ir jānoskaidro nosacījuma par likumīgu izmantošanu nozīme atbilstoši Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktam.

104. No Direktīvas 2001/29 trīsdesmit trešā apsvēruma izriet, ka darba izmantošana ir uzskatāma par likumīgu (45), “ja to atļauj tiesību subjekts” vai “neierobežo likums”. Pamatojoties uz minēto apsvērumu, var uzskatīt, ka darba izmantošana ir likumīga trīs gadījumos. Pirmkārt, darba izmantošana ir likumīga, ja tā notiek veidos, kuriem nav vajadzīga autortiesību īpašnieka atļauja, piemēram, laikrakstu rakstu lasīšanas gadījumā. Savukārt attiecībā uz darba izmantošanu reprodukcijas veidā, kā tas ir pamata lietā, vai citos veidos, saistībā ar kuriem principā ir vajadzīga autortiesību īpašnieka atļauja (46), izmantošana ir likumīga, otrkārt, ja autortiesību īpašnieks ir skaidri piekritis šādai izmantošanai vai arī, treškārt, ja tā ir atļauta, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem vai ierobežojumiem, kuri noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā (47), ja attiecīgā dalībvalsts savā tiesību sistēmā ir transponējusi šo izņēmumu vai ierobežojumu un attiecīgā izmantošana atbilst minētās direktīvas 5. panta 5. punktam.

105. No tā, manuprāt, izriet, ka uz devīto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka darba likumīga izmantošana Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē ietver visus darba izmantošanas veidus, kuriem nav nepieciešama autortiesību īpašnieka atļauja vai kurus tas ir skaidri atļāvis; gadījumā, ja darbu izmanto reprodukcijas veidā, autortiesību īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja reproducēšana ir atļauta, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem vai ierobežojumiem, kuri ir noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā, ja ieinteresētā dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā ir transponējusi šo izņēmumu vai ierobežojumu un reproducēšana atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktam.

ii)    Likumīgā izmantošana pamata lietā (desmitais jautājums)

106. Desmitajā prejudiciālajā jautājumā iesniedzējtiesa vaicā, vai darba likumīga izmantošana saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu nozīmē arī to, ka uzņēmums skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, kā arī saglabā un, iespējams, izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi, lai tos izmantotu uzņēmuma veiktajā kopsavilkumu sagatavošanā, pat ja autortiesību īpašnieks nav devis piekrišanu šīm darbībām. Uzskatu, ka desmitais jautājums (48) ir jāpārformulē; turpmāk izklāstīšu iemeslus, kādēļ šis jautājums jāformulē citādi.

–       Desmitā jautājuma pārformulējums

107. Desmitais prejudiciālais jautājums ir formulēts tā, ka nosacījumā par likumīgu izmantošanu ir norādīts uz visām reproducēšanas darbībām, kas tiek veiktas laikraksta rakstu sagatavošanas procesā, kuru izmanto Infopaq. Šādā formulējumā jautājums ir radies saistībā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta kļūdainu izpratni. Nosacījumu par darba likumīgu izmantošanu nevar interpretēt tā, ka pagaidu reproducēšanas darbībām pašām ir jāveido likumīga darba izmantošana, bet gan ka pagaidu reproducēšanas darbībām ir jādod iespēja citādi izmantot darbu; šai citādai izmantošanai ir jābūt likumīgai. Iedomājieties šādu gadījumu: ja mācību iestādē kopija – tātad, reprodukcija – no atsevišķa autora darba tiek veikta ilustratīvos nolūkos izglītojošām vajadzībām, piemēram, lai klasē parādītu izglītojošu videoierakstu, un ar šo reproducēšanas darbību minētā videoieraksta kopija tiek pagaidām saglabāta datora RAM atmiņā, tad šī pagaidu kopija, kas paliek RAM atmiņā, dos iespēju veikt reproducēšanu ilustratīvos nolūkos izglītojošām vajadzībām, kas ir likumīgi, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu (49). Pati pagaidu kopija, kas paliek RAM atmiņā, būs likumīga tikai tad, ja tā atbildīs arī visiem pārējiem nosacījumiem, kuri paredzēti Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā, tātad, ja tā būs īslaicīga vai papildu reproducēšanas darbība, ja tā būs tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa un ja tai nebūs patstāvīgas ekonomiskas nozīmes. Interpretēt nosacījumu par darba likumīgu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu tādā veidā, ka tas atbilst pagaidu reproducēšanas darbības likumīgai izmantošanai, nozīmētu, ka, lai šāda pagaidu reproducēšanas darbība būtu likumīga, vairs nav nepieciešams izpildīt pārējos nosacījumus, kuri paredzēti minētajā pantā, kā rezultātā Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkts zaudētu savu nozīmi.

108. Tādējādi, veicot analīzi atbilstoši Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktam, vispirms ir skaidri jānošķir pagaidu reproducēšanas darbības, kurām ir jāatbilst visiem minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, no galīgām reproducēšanas darbībām vai no citiem darba izmantošanas veidiem, kas padarīti iespējami ar šīm pagaidu reproducēšanas darbībām un kam ir jāveido darba likumīga izmantošana. Pamata lietā darba, proti, laikrakstu rakstu izmantošanu veido tādu laikrakstu rakstu izvilkumu izdrukāšana, kuros ir 11 vārdi.

109. Rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu nav skaidri apstiprināts, vai šie laikrakstu rakstu izvilkumi tiek izmantoti iekšēji, kā pamats, rakstot laikraksta rakstu kopsavilkumus, vai arī tikai kā palīglīdzeklis, izvēloties laikraksta rakstus, kuriem tiks gatavoti kopsavilkumi. Līdzīgi rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu nav nekādu ziņu par kopsavilkumu sagatavošanas veidiem un par iespēju, ka tie ietver burtiskas atsauces uz 11 vārdu garajiem izvilkumiem. Ņemot vērā visai neskaidro šīs lietas aprakstu, nav arī izslēgts, ka sabiedrības Infopaq abonentiem tieši tiek nosūtīti 11 vārdu gari izvilkumi, kas šiem abonentiem dod iespēju no konteksta secināt, kurš laikraksta raksts tos interesētu. Katrā ziņā 11 vārdu garie izvilkumi tomēr tiek izmantoti saistībā ar uzņēmējdarbību, Infopaq sabiedrībai rakstot laikraksta rakstu kopsavilkumus.

110. Neatkarīgi no tā, manuprāt, pamata lietā nevar uzskatīt, ka kopsavilkumu rakstīšana, kurus Infopaq nosūta saviem abonentiem, būtu darba izmantošana un ka likumīgas izmantošanas nosacījums Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē būtu izpildīts, jo šī kopsavilkumu rakstīšana atbilst Dānijas tiesībām. Nav iespējams saprast pamata lietu tādā veidā, ka Infopaq veiktais laikraksta rakstu izvilkumu sagatavošanas process dod iespēju rakstīt kopsavilkumus. Šis process tiešām varbūt ievērojami atvieglo kopsavilkumu rakstīšanu, bet nevar apstiprināt, ka tas dod šādu iespēju. Infopaq var sagatavot laikraksta rakstu kopsavilkumus, arī neizmantojot iepriekš sagatavotos izvilkumus, kuros ir 11 vārdi. Turklāt kopsavilkumu rakstīšana ne vienmēr notiek pēc 11 vārdu garo izvilkumu sagatavošanas procesa, tāpēc to nevar uztvert kā beigu stadiju izvilkumu sagatavošanas procesam, kas būtu iespējama atbilstoši minētajam procesam.

111. Tāpēc desmitais prejudiciālais jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka iesniedzējtiesa ar to būtībā vaicā, vai laikraksta visu rakstu skenēšana, vēlāka reprodukcijas apstrāde un reprodukcijas daļas saglabāšana, kurā ir viens vai vairāki 11 vārdu gari tekstu izvilkumi, dod iespēju darbu likumīgi izmantot Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, šos izvilkumus izdrukājot un izmantojot, lai minētais uzņēmums rakstītu laikraksta rakstu kopsavilkumus, lai gan tiesību subjekts tam nav piekritis.

–       Desmitā jautājuma analīze un risinājums

112. Analizējot šo prejudiciālo jautājumu, vispirms ir lietderīgi norādīt, ka laikraksta rakstu izmantošana daļējas reprodukcijas veidā, proti, 11 vārdu garu izvilkumu izmantošana ir likumīga divos gadījumos: ja autortiesību īpašnieks to ir skaidri atļāvis vai ja ir iespējams pamatot minēto daļējo reproducēšanu saskaņā ar kādu no reproducēšanas tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, kuri ir noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā, ja Dānija tos ir transponējusi valsts tiesību sistēmā un reproducēšana atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktam.

113. Pamata lietā no lietas apstākļu apraksta skaidri izriet, ka autortiesību īpašnieki nav izsnieguši atļauju laikraksta rakstu izvilkumu sagatavošanai, tāpēc izvilkumu sagatavošana nevar būt likumīga, pamatojoties uz to. Tāpēc turpmāk aplūkošu, vai laikraksta rakstu izmantošanu minēto rakstu izvilkumu reproducēšanas veidā pamata lietā var uzskatīt par likumīgu, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem un ierobežojumiem, kuri ir noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā. Analīze attiecībā uz reproducēšanas darbības atbilstību Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktam tiks veikta, izskatot trīspadsmito prejudiciālo jautājumu, kurš attiecas uz minētās normas interpretāciju.

114. Saistībā ar reproducēšanas tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, kas noteikti 5. panta 2. un 3. punktā, ir jāuzsver divi aspekti. Pirmkārt, izņēmumi un ierobežojumi, kas ir uzskaitīti Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā, ir fakultatīvi, un dalībvalstis var brīvi pieņemt tos savā valsts tiesību sistēmā. Tas izriet no minētās direktīvas 5. panta 2. un 3. punkta ievadfrāzes, saskaņā ar kuru dalībvalstis “var” paredzēt šos izņēmumus un ierobežojumus (50). Savā rīkojumā iesniedzējtiesa nesniedz nekādu informāciju par izņēmumiem un ierobežojumiem, ko Dānija būtu pieņēmusi savā valsts tiesību sistēmā, tāpēc šajos secinājumos analizēšu tikai to, kā ir jāinterpretē atsevišķi izņēmumi un ierobežojumi, bet galīgā analīze, pamatojoties uz minētajiem izņēmumiem un ierobežojumiem, būs jāveic iesniedzējtiesai. Pamata lietā iesniedzējtiesai vajadzēs konstatēt, kurus no Direktīvas 2001/29 5. panta 2. vai 3. punktā noteiktajiem izņēmumiem un ierobežojumiem Dānija ir pieņēmusi savā valsts tiesību sistēmā, un, pamatojoties uz šiem izņēmumiem un ierobežojumiem, būs jāpārbauda, vai laikraksta rakstu daļēja reproducēšana 11 vārdu garu izvilkumu veidā var būt laikraksta rakstu likumīga izmantošana.

115. Otrkārt, kā izriet no Direktīvas 2001/29 trīsdesmit otrā apsvēruma (51), šīs direktīvas 5. panta 2. un 3. punktā noteiktie izņēmumi un ierobežojumi ir uzskaitīti izsmeļoši, un tātad dalībvalstis nevar savā valsts tiesību sistēmā pieņemt cita veida izņēmumus un ierobežojumus. Tāpēc Dānija nevar nolemt, ka tās valsts tiesību sistēmā laikraksta rakstu daļēja reproducēšana minēto rakstu izvilkumu veidā ir atļauta, ja to izmanto kopsavilkumu sagatavošanai, ja tas nav atļauts, pamatojoties uz kādu no Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem reproducēšanas tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem.

116. Vienīgais izņēmums, kas, kā pirmajā brīdī šķiet, var būt atbilstīgs pamata lietā, ir izņēmums, kurš paredzēts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā (52), kurā ir pieļauta reproducēšana, drukājot papīra formātā, vai darbu izmantošana saistībā ar aktuālu notikumu reportāžām (53). Šajā pantā ir noteikti divi reproducēšanas tiesību izņēmumi. Pirmais ir pieļauts “preses izziņotu vai publicētu rakstu par aktuālām ekonomikas, politikas vai reliģijas tēmām [izmantošanas gadījumos] [..], ja attiecīgā izmantošana nav nepārprotami atrunāta un ja ir norādīts avots, tajā skaitā autors”. Otrais savukārt ir pieļauts attiecībā uz “darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu saistībā ar aktuālu notikumu reportāžām, ciktāl to pamato informācijas sniegšanas mērķis, un ja ir norādīts avots, tajā skaitā autors”.

117. Tomēr, manuprāt, neviens no izņēmumiem, kuri ir noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, lai gan Dānija tos ir pieņēmusi savā valsts tiesiskajā regulējumā, nevar pamatot laikraksta rakstu daļēju reproducēšanu 11 vārdu garu izvilkumu veidā.

118. Pirmais izņēmums, kas paredzēts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, nevar pamatot šādu reproducēšanu, jo tā nav reproducēšana, drukājot papīra formātā, kas tradicionāli ietver laikrakstus un žurnālus (54). Turklāt pamata lietā jautājums nav par rakstu izziņošanu vai publiskošanu (55). Izziņošana drīzāk ietver darba raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībā, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu radio (56). Savukārt publiskošana ietver darbības, ar kurām darbs tiek publiskots tiem sabiedrības locekļiem, kas nav klāt vietā, kur ir notikušas sākotnējās darbības (57). Pat ja Infopaq saviem abonentiem izvilkumus no laikraksta rakstiem nosūta pa elektronisko pastu, jautājums nav nedz par izziņošanu (58), nedz par publiskošanu (59).

119. Līdzīgi laikraksta rakstu daļēju reproducēšanu laikraksta rakstu izvilkumu veidā nevar pamatot saskaņā ar otro izņēmumu, kas noteikts Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ar kuru ir atļautas aktuālu notikumu reportāžas. Ar šo izņēmumu drīzāk ir atļauta darba izmantošana saistībā ar aktuālu notikumu reportāžām kā autonomu darbību (60); tādējādi atsevišķu darbu var izmantot saistībā ar jebkura aktuāla notikuma reportāžu. Turklāt, ja pieņemtu, ka ir likumīgi brīvi reproducēt laikraksta rakstus, pamatojoties uz izņēmumu, ar kuru ir atļautas aktuālu notikumu reportāžas, tad rastos pretruna ar pirmā izņēmuma mērķi, kas noteikts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, kurā ir skaidri norādīts uz rakstu, kas publicēti par aktuālām ekonomikas, politikas vai reliģijas tēmām, reproducēšanu, izziņošanu un publiskošanu, minētajam izņēmumam šajā pantā iegūstot pārākumu kā lex specialis [speciālajai normai] salīdzinājumā ar minētajā pantā noteikto pirmo izņēmumu.

120. Tāpēc laikraksta rakstu daļēja reproducēšana nevar būt šo laikraksta rakstu likumīga izmantošana, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem vai ierobežojumiem, kas noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 2. vai 3. punktā.

121. Tādējādi uzskatu, ka uz desmito prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka laikraksta visu rakstu skenēšana, vēlāka reprodukcijas apstrāde un reprodukcijas daļas uzglabāšana, kurā ir viens vai vairāki 11 vārdu gari tekstu izvilkumi, tādos apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, nepieļauj darba likumīgu izmantošanu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, šos izvilkumus izdrukājot un izmantojot, lai attiecīgais uzņēmums varētu sagatavot laikraksta rakstu kopsavilkumus, lai gan tiesību subjekts tam nav piekritis.

d)      Ceturtais nosacījums: darbības, kurām nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes (vienpadsmitais un divpadsmitais jautājums)

122. Ceturtais nosacījums, kuram pagaidu reproducēšanas darbībai ir jāatbilst saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, lai šai darbībai netiktu piemērotas reproducēšanas tiesības, ir fakts, ka pagaidu reproducēšanas darbībai nedrīkst būt patstāvīga ekonomiska nozīme (61).

123. Uz šī nosacījuma interpretāciju attiecas vienpadsmitais un divpadsmitais prejudiciālais jautājums. Vienpadsmitajā jautājumā iesniedzējtiesa vaicā, kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noskaidrotu, vai pagaidu reproducēšanas darbībām ir patstāvīga ekonomiska nozīme saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu. Savukārt ar divpadsmito jautājumu tiek vaicāts, vai, izvērtējot, vai darbībām ir patstāvīga ekonomiska nozīme saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, var ņemt vērā produktivitātes uzlabojumus, ko lietotājs gūst, veicot pagaidu reproducēšanas darbības.

124. Nosacījums par patstāvīgu ekonomisku nozīmi ar Direktīvu 2001/29 nav definēts. Arī no direktīvas priekšlikuma pamatojuma, no kura izriet, ka no tās piemērošanas jomas ir jāizslēdz reproducēšanas darbības, kurām ir specifiska ekonomiska nozīme, ir iespējams precīzi secināt, kāda ir šī jēdziena nozīme (62). Lai interpretētu šo nosacījumu, ir jānoskaidro, ko nozīmē tas, ka atsevišķai reproducēšanas darbībai ir patstāvīga ekonomiska nozīme, ko nozīmē tas, ka šai ekonomiskajai nozīmei ir jābūt patstāvīgai, un attiecībā pret ko (63) minētajai reproducēšanas darbībai ir jābūt ar patstāvīgu ekonomisku nozīmi.

125. Ekonomiskā nozīme paredz, ka pagaidu reproducēšanas darbībai ir jārada subjektam, kas to veic, ekonomiska priekšrocība; bet netieši, ja autortiesību īpašnieks saņem atbilstīgu atlīdzību, šai reproducēšanas darbībai ir jārada ekonomiska priekšrocība arī autortiesību īpašniekam (64). Ekonomiskā priekšrocība var būt, piemēram, peļņa, mazāki izdevumi, produktivitātes uzlabojums u.tml (65).

126. Tomēr galvenais kritērijs, lai noteiktu, vai ekonomiskā nozīme ir patstāvīga (proti, neatkarīga), manuprāt, ir tas, vai, veicot pagaidu reproducēšanas darbības, ekonomiskas priekšrocības tiek gūtas tieši. Šāda ekonomiska nozīme būtu tad, ja, piemēram, Infopaq par atlīdzību nosūtītu saviem abonentiem ne vien laikraksta rakstu izvilkumus, bet arī skenētos laikraksta rakstus, vai arī ja sabiedrības Infopaq abonenti varētu tieši, piemēram, izmantojot internetu, piekļūt skenētajiem laikraksta rakstiem. Patstāvīga ekonomiska nozīme būtu arī tad, ja Infopaq veiktu autonomu laikraksta rakstu skenēšanas darbību, lai pēc tam nosūtītu šos rakstus saviem abonentiem pa elektronisko pastu, saņemot no tiem atlīdzību (66). Pati Infopaq iespēja saņemt par šīm abām reproducēšanas darbībām konkrētas ekonomiskas priekšrocības nav pietiekama, lai izpildītu nosacījumu par patstāvīgu ekonomisko nozīmi; minētajai sabiedrībai ir faktiski jāveic minētā darbība.

127. Tāpēc uzskatu, ka uz vienpadsmito prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka, lai noskaidrotu, vai reproducēšanas darbībām ir patstāvīga ekonomiska nozīme saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, ir jāuzzina, vai, veicot pagaidu reproducēšanas darbības, ekonomiskas priekšrocības tiek gūtas tieši.

128. Pamata lietā rakstu skenēšana un attēlu datņu pārveidošana par teksta datnēm, kā arī laikraksta rakstu izvilkumu saglabāšana (67) sabiedrībai Infopaq rada izdevumu samazinājumu un tātad vienlaikus lielāku produktivitāti un laika ietaupījumu. Nav apstrīdēts, ka šīm reproducēšanas darbībām ir ekonomiska nozīme attiecībā uz sabiedrību Infopaq; šī nozīme, manuprāt, tomēr nav patstāvīga. Lai būtu patstāvīga ekonomiska nozīme, pamata lietā nepietiek ar to, ka reproducēšanas darbība tikai palīdz sabiedrībai Infopaq, sagatavojot izvilkumus, vispārīgi sasniegt lielāku produktivitāti. Skenēšana, attēlu datņu pārveidošana par teksta datnēm, kā arī laikraksta rakstu izvilkumu saglabāšana ir tikai daļa no plašākā izvilkumu sagatavošanas procesa, bet minētajām darbībām nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes (68). Pamata lietā skenēšanas, attēlu datņu pārveidošanas par teksta datnēm, kā arī laikraksta rakstu izvilkumu uzglabāšanas patstāvīgā ekonomiskā nozīme ir jāvērtē nošķirti no ekonomiskās nozīmes, kādu sabiedrībai Infopaq veido laikraksta rakstu izvilkumu galīgā izdrukāšana. Tādējādi, manuprāt, ir jāuzskata, ka rakstu skenēšanai un attēlu datņu pārveidošanai par teksta datnēm, kā arī izvilkumu saglabāšanai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.

129. Tādējādi uzskatu, ka uz divpadsmito prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka, izvērtējot, vai pagaidu reproducēšanas darbībām ir patstāvīga ekonomiska nozīme saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, apstākļos, kādi ir pamata lietā, nevar ņemt vērā produktivitātes uzlabojumus, ko izmantotājs gūst, veicot šādas darbības.

4)      Secinājums par Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta interpretāciju

130. Pamatojoties uz analīzi par Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un uz atbildēm, ko ieteikts sniegt uz otro līdz divpadsmito prejudiciālo jautājumu, var apstiprināt, ka reproducēšanas darbības, kuras veiktas saistībā ar laikraksta rakstu izvilkumu sagatavošanas procesu, ko īstenojusi sabiedrība Infopaq, nevar pamatot saskaņā ar reproducēšanas tiesību izņēmumiem, kuri paredzēti minētās direktīvas 5. panta 1. punktā. Praktiski tas nozīmē, ka, lai varētu sagatavot šos izvilkumus, sabiedrībai Infopaq ir nepieciešama autortiesību īpašnieka atļauja.

E –    Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta interpretācija (trīspadsmitais prejudiciālais jautājums)

131. Uzdodot trīspadsmito prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai to, ka uzņēmums bez autortiesību īpašnieka piekrišanas skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, kā arī saglabā un izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi, var pieskaitīt pie dažiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā laikrakstu rakstu parastai izmantošanai un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta nozīmē.

132. Ņemot vērā, ka no Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu analīzes ir konstatēts, ka reproducēšanas darbības pamata lietā neatbilst minētajiem nosacījumiem, tad principā nav jāpārbauda, vai šīs darbības atbilst tās pašas direktīvas 5. panta 5. punktā paredzētajām prasībām. No Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta faktiski izriet papildu nosacījumi, kādiem reproducēšanai ir jāatbilst, ja tā jau atbilst šīs direktīvas 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr turpmāk īsi analizēšu to, vai minētās reproducēšanas darbības atbilst nosacījumiem, kas izvirzīti Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā, gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka Infopaq veiktās reproducēšanas darbības atbilst minētās direktīvas 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

133. Pamata lietā, veicot analīzi, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktu, manuprāt, ir no jauna jānošķir galīgā reproducēšanas darbība, proti, laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšana, no reproducēšanas darbībām, kas atļauj šādu galīgu reproducēšanas darbību, proti, no laikraksta rakstu skenēšanas, attēlu datnes pārveidošanas par teksta datni un laikraksta raksta izvilkuma uzglabāšanas. Ja Tiesa, veicot analīzi, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, uzskatītu, ka galīgā reproducēšanas darbība, ko padara iespējamu pagaidu reproducēšanas darbības, var būt darba likumīga izmantošana, pamatojoties uz kādu no šīs direktīvas 5. panta 2. vai 3. punktā noteiktajiem reproducēšanas tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, tad jau saistībā ar nosacījuma par likumīgu izmantošanuizpildi vajadzētu aplūkot arī to, vai minētā galīgā reproducēšanas darbība atbilst šīs direktīvas 5. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Tikai tādā gadījumā nosacījumu par darba likumīgu izmantošanu saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu varētu uzskatīt par faktiski izpildītu. Vienīgi, ja būtu izpildīts šis nosacījums kopā ar visiem pārējiem Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, būtu iespējams pārbaudīt, vai šīs direktīvas 5. panta 5. punktā izvirzītajiem nosacījumiem atbilst arī reproducēšanas darbības, kas atļauj šādu galīgo izmantošanu. Tāpēc turpmāk vispirms pārbaudīšu, vai galīgā reproducēšanas darbība (laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšana) atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā izvirzītajiem nosacījumiem, un tad to, vai šiem nosacījumiem atbilst arī reproducēšanas darbības, kas atļauj minēto galīgo darbību (laikraksta rakstu skenēšana, teksta datnes pārveidošana par attēlu datni un laikraksta raksta izvilkuma uzglabāšana (69)).

1)      Vai laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšana atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā izvirzītajiem nosacījumiem

134. No Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta izriet, ka Direktīvas 2001/29 5. pantā paredzētie izņēmumi un ierobežojumi ir piemērojami, pirmkārt, tikai dažos īpašos gadījumos, kas, otrkārt, nav pretrunā darba parastajai izmantošanai un, treškārt, nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses (70). Šie nosacījumi ir kumulatīvi. Nosacījumi, kuri paredzēti Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā, kurus doktrīnā bieži vien sauc par “trīsposmu pārbaudi” (71), ar direktīvu ir ieviesti, par paraugu ņemot starptautiskos līgumus, it īpaši Bernes konvencijas (72) 9. panta 2. punktu, WIPO līguma par autortiesībām (73) 10. pantu un TRIPS līguma (74) 13. pantu. Kā izriet no Direktīvas 2001/29 četrdesmit ceturtā apsvēruma, iespēja piemērot šajā direktīvā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus ir jāīsteno saskaņā ar starptautiskajām saistībām (75). No tā izriet, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkts ir jāinterpretē, ievērojot šos starptautiskos līgumus.

135. Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajā pirmajā nosacījumā ir prasīts, lai izņēmumi un ierobežojumi tiktu piemēroti tikai dažos īpašos gadījumos. Tādējādi tie ir skaidri jādefinē un tiem ir jābūt pamatotiem ar dažiem īpašiem mērķiem (76). Attiecībā uz izņēmumu saskaņā ar 5. panta 3. punkta c) apakšpunktu īpašais mērķis, ar kuru ir pamatots šis izņēmums, ir informēt sabiedrību par aktuāliem notikumiem; bet šis izņēmums neizslēdz, ka minētajai informācijai par aktuāliem notikumiem ir kāds netiešs komerciāls mērķis (77).

136. Ja Tiesa uzskatītu, ka laikraksta rakstu izvilkumu reproducēšana ir likumīga izmantošana, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tad tā netieši uzskatītu, ka minētās reproducēšanas mērķis ir sabiedrības informēšana. Protams, Tiesa varētu uzskatīt, ka laikraksta rakstu daļēja reproducēšana minēto rakstu izvilkumu veidā nav pilnīgi pretrunā šim mērķim un ka šīs reproducēšanas galvenais mērķis ir komerciāls, bet sabiedrības informēšana – tikai otršķirīga. Tomēr arī gadījumā, ja vienā žurnālā tiek publicēts cita žurnāla raksts, vai gadījumā, ja radio tiek nolasīts laikraksta raksta fragments, vai gadījumā, ja televīzijas reportāžā par izstādi tiek filmēti minētās izstādes darbi, tad šie saziņas līdzekļi neizmanto darbu vienīgi sabiedrības informēšanai, bet gan arī komerciāliem mērķiem. Tāpēc, manuprāt, var uzskatīt, ka arī laikraksta rakstu izvilkumu reprodukcija, ja to izmanto, lai uzrakstītu šo laikraksta rakstu kopsavilkumus, tiek izmantota sabiedrības informēšanai. Tādējādi, manuprāt, var uzskatīt, ka runa ir par īpašu gadījumu atbilstoši pirmajam no Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Tātad attiecībā uz laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšanu Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētais pirmais nosacījums ir izpildīts.

137. Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajā otrajā nosacījumā ir prasīts, lai īpašie gadījumi, attiecībā uz kuriem piemēro izņēmumus un ierobežojumus, nebūtu pretrunā darba parastajai izmantošanai. Laikraksta rakstu parastā izmantošana nozīmē, ka tiek pārdoti laikraksti, kuros ir publicēti raksti, kas ir rentabli; ekonomiskajām priekšrocībām, ko var gūt, pamatojoties uz laikraksta rakstiem, jāattiecas tikai uz autortiesību īpašniekiem (78). Pretruna ar šo parasto izmantošanu rodas tad, ja tā būtiski ietekmē laikrakstu pārdošanas tirgu, samazinot pārdošanas apjomu (79).

138. Laikraksta rakstu izvilkumu reproducēšana ļauj sabiedrībai Infopaq ātri uzzināt, kuri raksti ir svarīgi un kuriem no tiem būtu lietderīgi uzrakstīt kopsavilkumus. Tāpēc sabiedrība Infopaq var sagatavot kopsavilkumus visiem svarīgajiem laikraksta rakstiem tādā veidā, ka tās abonentiem vairs nav jāiegādājas laikraksti (80). Tādējādi laikraksta rakstu izvilkumu reproducēšana, manuprāt, ietekmē to parasto izmantošanu, tāpēc Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētais otrais nosacījums nav izpildīts.

139. Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajā trešajā nosacījumā ir prasīts, lai daži īpašie gadījumi, kuriem piemēro izņēmumus un ierobežojumus, nepamatoti neskartu tiesību subjekta likumīgās intereses. Tātad saistībā ar trešo nosacījumu nepietiek tikai ar ietekmi uz tiesību subjekta likumīgajām interesēm, ņemot vērā, ka ietekme katrā ziņā būs jebkuram izņēmumam vai ierobežojumam; šī ietekme turklāt nedrīkst būt nepamatota (81). Šajā nolūkā minētā nelabvēlīgā ietekme ir jānosaka no kvantitatīvā un kvalitatīvā viedokļa (82).

140. Pamata lietā laikraksta raksta izvilkums tiek sagatavots visiem rakstiem, kuros ir daži meklētie vārdi. Ja meklētais vārds šajos rakstos atkārtojas bieži, tad no kvantitatīvā viedokļa tas nozīmē, ka katram rakstam var būt sagatavots izvilkums. Ja rakstā ir vairāki dažādi meklētie vārdi, tas nozīmē arī to, ka katram rakstam ir iespējams sagatavot vairākus izvilkumus. Kā ir norādīts analīzē par Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzēto otro nosacījumu, minēto izvilkumu reproducēšana, sagatavojot kopsavilkumus, var netieši ietekmēt laikraksta rakstu pārdošanu, tāpēc arī autortiesību īpašniekiem ir likumīga interese piedalīties peļņas sadalē, ko šādā veidā ir guvusi Infopaq. Ņemot vērā, ka izvilkumi tiek sagatavoti attiecībā uz ļoti daudziem laikraksta rakstiem, uzskatu, ka šajā gadījumā ir nepamatoti skartas tiesību subjektu likumīgās intereses. Tādējādi, manuprāt, ir jāsecina, ka laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšana neatbilst arī Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajam trešajam nosacījumam.

141. No fakta, ka laikraksta rakstu izvilkumu izdrukāšana neatbilst nedz otrajam, nedz trešajam nosacījumam saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktu, izriet, ka tā nevar būt laikraksta rakstu likumīga izmantošana minētās direktīvas 5. panta 1. punkta nozīmē.

2)      Pagaidu reproducēšanas darbību atbilstība Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem

142. Tā kā šo secinājumu 141. punktā esmu norādījusi, ka laikraksta rakstu izvilkumi nevar būt laikraksta rakstu likumīga izmantošana, var uzskatīt, ka skenēšana, teksta datnes pārveidošana par attēlu datni un laikraksta rakstu izvilkumu saglabāšana (83)nedod iespēju likumīgi izmantot darbu un tādējādi neatbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Tā kā šīs reproducēšanas darbības nevar būt pamatotas saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, tās nevar tādas būt autonomi, pat ne pamatojoties uz minētās direktīvas 5. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Tāpēc arī attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām ir jāsecina, ka tās neatbilst minētās direktīvas 5. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

3)      Secinājumi par Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta interpretāciju

143. Ņemot vērā analīzi, kas veikta, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktu, manuprāt, uz trīspadsmito prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, atzīstot, ka apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, to, ka uzņēmums skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, kā arī saglabā un izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi, nevar pieskaitīt pie dažiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā laikrakstu rakstu parastajai izmantošanai un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta nozīmē.

F –    Secinājumi

144. Šajos secinājumos veiktā analīze ir parādījusi, ka visas darbības, ko Infopaq veic laikraksta rakstu izvilkumu sagatavošanas procesā, ir reproducēšanas darbības Direktīvas 2001/29 2. panta nozīmē. Šīs reproducēšanas darbības nav pieļaujamas, nedz pamatojoties uz reproducēšanas tiesību izņēmumiem, kas paredzēti Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā, nedz saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 5. punktu. No tā izriet, ka, lai veiktu minētās reproducēšanas darbības, Infopaq ir jāsaņem autortiesību īpašnieku atļauja.

VII – Secinājumi

145. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai uz Højesteret uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem – apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, un tajā pašā secībā, kādā šie jautājumi ir uzdoti, – atbildēt šādi:

1)         laikraksta raksta izvilkuma, kurā ir meklējamais vārds, kā arī pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā, uzglabāšana un vēlāka izdrukāšana ietilpst reproducēšanas jēdzienā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. panta nozīmē;

2)         būtisks apstāklis tam, lai atsevišķas pagaidu reproducēšanas darbības varētu uzskatīt par īslaicīgām Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ir ļoti īsais reprodukcijas pastāvēšanas ilgums, kas tomēr ir jāvērtē, ņemot vērā visus izskatāmās lietas apstākļus;

3)         tad, ja pagaidu reproducēšanas darbība tiek veikta, no attēlu datnes izstrādājot teksta datni, un ja gan teksta datnes, gan attēlu datnes tūlīt pēc tam tiek dzēstas, šāda reproducēšanas darbība apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, ir jāuzskata par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē;

4)         iesniedzējtiesai, pamatojoties uz kritērijiem, kuri ir izklāstīti atbildē uz otro prejudiciālo jautājumu, ir jānosaka, vai reproducēšanas darbību var uzskatīt par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tiek saglabāta daļa no reprodukcijas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari izvilkumi;

5)         reproducēšanas darbību nevar uzskatīt par īslaicīgu Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, ja tādos apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, tiek izdrukāta daļa no reprodukcijas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari izvilkumi;

6)         tehnoloģiskā procesa stadijai, kādā tiek veiktas pagaidu reproducēšanas darbības, nav nozīmes, nosakot, vai tās ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē;

7)         apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, ja pagaidu reproducēšanas darbības ietver visu laikraksta rakstu manuālu skenēšanu, ar kuru drukātā informācija tiek pārveidota par digitālu informāciju, šīs reproducēšanas darbības ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē;

8)         apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, izvilkuma izdrukāšana nav pagaidu reproducēšanas darbība, tādēļ tā nevar būt pamatota saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu un tātad tai nav nozīmes, nosakot, vai minētās reproducēšanas darbības var uzskatīt par tehnoloģiska procesa neatņemamu un būtisku daļu;

9)         darba likumīga izmantošana Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē ietver visus darba izmantošanas veidus, kuriem nav nepieciešama autortiesību īpašnieka atļauja vai kurus tas ir skaidri atļāvis; gadījumā, ja darbu izmanto reprodukcijas veidā, autortiesību īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja reproducēšana ir atļauta, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem vai ierobežojumiem, kuri ir noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā, ja ieinteresētā dalībvalsts savā iekšējā tiesību sistēmā ir transponējusi šo izņēmumu vai ierobežojumu un reproducēšana atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktam;

10)         laikraksta visu rakstu skenēšana, vēlāka reprodukcijas apstrāde un reprodukcijas daļas saglabāšana, kurā ir viens vai vairāki 11 vārdu gari tekstu izvilkumi, tādos apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, nedod iespēju darbu izmantot likumīgi Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta nozīmē, izdrukājot un izmantojot šādus izvilkumus, lai attiecīgais uzņēmums varētu sagatavot laikraksta rakstu kopsavilkumus, lai gan tiesību subjekts tam nav piekritis;

11)         lai noskaidrotu, vai reproducēšanas darbībām ir patstāvīga ekonomiska nozīme saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, ir jāuzzina, vai, veicot pagaidu reproducēšanas darbības, ekonomiskas priekšrocības tiek gūtas tieši;

12)         izvērtējot, vai pagaidu reproducēšanas darbībām ir patstāvīga ekonomiska nozīme saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu, apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, nevar ņemt vērā produktivitātes uzlabojumus, ko izmantotājs gūst, veicot šādas darbības;

13)         apstākļos, kādi ir aplūkojami pamata lietā, to, ka uzņēmums skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, kā arī saglabā un izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdu gari teksta izvilkumi, nevar pieskaitīt pie dažiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā laikrakstu rakstu parastajai izmantošanai un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta nozīmē.

1 – Oriģinālvaloda – slovēņu.

2 – OV L 167, 10. lpp.

3 –      Piezīme attiecas vienīgi uz secinājumu tekstu slovēņu valodā.

4 – Bekendtgørelse af lov om ophavsret, nr. 763 af 30. juni 2006 (2006. gada 30. jūnija Likuma par autortiesībām konsolidētā versija, Nr. 763). Likuma par autortiesībām konsolidētās versijas tulkojums angļu valodā ir pieejams Dānijas Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē: http://www.kum.dk/sw832.asp.

5 – Rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu nav paskaidrots nedz tas, kā šie kopsavilkumi tiek sagatavoti, nedz arī tas, kāds tieši ir to saturs. Tāpat nav nepārprotami paskaidrots, kāda ir saikne starp minētajiem kopsavilkumiem un laikraksta rakstu izvilkumiem, kuros ir meklētais vārds, kā arī pieci vārdi pirms tā un pieci vārdi pēc tā (skat. šo secinājumu 15. punktu). Nevienā rīkojuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu daļā nav skaidri norādīts, ka izvilkumi ar 11 vārdiem tiktu izmantoti tikai iekšēji vai ka savukārt pastāvētu arī iespēja, ka minētie izvilkumi tiktu nosūtīti sabiedrības Infopaq klientiem.

6 – Jautājums ir par datņu formātu TIFF (Tagged Image File Format).

7 – Jautājums ir par tā saukto OCR (Optical Character Recognition) programmatūru.

8 – ASCII ir akronīms no American Standard Code for Information Interchange.

9 – Piezīme attiecas vienīgi uz secinājumu tekstu slovēņu valodā.

10 –      Piezīme attiecas vienīgi uz secinājumu tekstu slovēņu valodā.

11 –      Norādot uz Direktīvu 2001/29, iesniedzējtiesa prejudiciālajos jautājumos lieto apzīmējumu “Infosoc direktīva”; “Infosoc” ir saīsinājums apzīmējumam angļu valodā “information society” (informācijas sabiedrība). Lai šajos secinājumos vienādotu šīs direktīvas saīsināto nosaukumu, arī prejudiciālajos jautājumos esmu lietojusi saīsināto nosaukumu “Direktīva 2001/29”.

12 – Par Austrijas valdības pausto nostāju skat. šo secinājumu 26. punktu.

13 – Direktīvā 2001/29 tiek uzsvērta autortiesību un blakustiesību aizsardzība informācijas sabiedrībā, bet tā neaprobežojas ar šo nozari. Tās mērķis ir, pirmkārt, saskaņojot dažus autortiesību un blakustiesību aspektus informācijas sabiedrībā, sekmēt iekšējā tirgus darbību un, otrkārt, ieviest šajā jomā atsevišķus starptautiskus pienākumus. Attiecībā uz pēdējo minēto aspektu jautājums – kā izriet no Direktīvas 2001/29 piecpadsmitā apsvēruma – galvenokārt ir par tādu pienākumu ieviešanu, kas izriet no diviem starptautiskiem līgumiem, kuri noslēgti saistībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO), proti, no “WIPO līguma par autortiesībām” un “WIPO līguma par izpildījumu un skaņu ierakstiem”. Doktrīnā skat., piemēram, Lehmann, M., “The EC Directive on the Harmonisation of Certain Aspects of Copyright and Related Rights in the Information Society – A Short Comment”, International review of industrial property and copyright law, Nr. 5/2003, 521. lpp.

14 – Šajā sakarā skat. Zaļo grāmatu “Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā” (COM(95) 382, galīgā redakcija, 49. lpp.); Vivant, M., “Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, no: Lodder, A. R., Kaspersen, H. W. K. (izd.), Edirectives: Guide to European Union Law on E-Commerce, Hāga: Kluwer Law International, 2002, 98. lpp.; iepriekš 13. zemsvītras piezīmē minēto Lehmann, M., 523. lpp., 18. zemsvītras piezīme.

15 – Šajā sakarā skat. Zaļo grāmatu “Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā” (COM(95) 382, galīgā redakcija, 49. lpp.).

16 – Padarīt iespējamu jauno tehnoloģiju attīstību vai normālu darbību nozīmē, piemēram, atļaut reproducēšanu, kas tehniski nepieciešama normālai interneta darbībai vai datorprogrammu izmantošanai. Tas ir acīmredzami, piemēram, no Direktīvas 2001/29 trīsdesmit trešā apsvēruma, atbilstoši kuram no reproducēšanas tiesībām ir jāizslēdz “darbības, kas ļauj veikt pārlūkošanu [tīklā] un arī [kopiju] uzkrāšanu datoratmiņā; prasība, lai reproducēšanas tiesības netraucētu jauno tehnoloģiju normālai darbībai, izriet arī no citām direktīvām, piemēram, no Padomes 1991. gada 14. maija Direktīvas 91/250/EEK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 122, 17.5.1991., 42. lpp.), kuras septiņpadsmitajā apsvērumā ir apstiprināts, ka “datorprogrammu gadījumā jāpieļauj atsevišķa atkāpe no autoru ekskluzīvām tiesībām neļaut nesankcionēti pavairot viņu darbus un jāļauj pavairot šīs programmas pēc tehniskas vajadzības, lai likumīgie ieguvēji varētu tās lietot”.

17 – Skat., piemēram, 2006. gada 7. decembra spriedumu lietā C‑306/05 SGAE (Krājums, I‑11519. lpp., 31. punkts), 2000. gada 9. novembra spriedumu lietā C‑357/98 Yiadom (Recueil, I‑9265. lpp., 26. punkts) un 2003. gada 6. februāra spriedumu lietā C‑245/00 SENA (Recueil, I‑1251. lpp., 23. punkts).

18 – Doktrīnā skat., piemēram, iepriekš 14. zemsvītras piezīmē minēto Vivant, M., 98. lpp., kur reproducēšana ir definēta kā “darba “fiksēšana” uz fiziska datu nesēja”. Kritharas, T., “The Challenge of Copyright in Information Society. Copyright on the Internet: Current Legal Aspects”, Revue hellénique de droit international, Nr. 1/2003, 22. lpp., kurā, atsaucoties uz Lielbritānijas tiesu praksi, reproducēšanas tiesības ir definētas šādi: “Tas, kas ir piemērots kopēšanai, prima facie, ir piemērots aizsardzībai [ar autortiesībām]”.

19 – Mērķis nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību it īpaši izriet no Direktīvas 2001/29 devītā apsvēruma, saskaņā ar kuru “autortiesību un blakustiesību saskaņošanas pamatā jābūt augstam aizsardzības līmenim, jo šīm tiesībām ir izšķiroša nozīme intelektuālajā jaunradē”; netieši šis mērķis izriet no arī no tās ceturtā un desmitā apsvēruma. Minētās direktīvas ceturtajā apsvērumā ir apstiprināts, ka, “nodrošinot lielāku juridisko noteiktību [tiesisko drošību] un intelektuālā īpašuma labāku aizsardzību, autortiesību un blakustiesību saskaņots tiesiskais regulējums veicinās būtisku ieguldījumu jaunradē un jauninājumos”; tās pašas direktīvas desmitajā apsvērumā ir apstiprināts, ka autoriem “jāsaņem atbilstīga atlīdzība par viņu darbu izmantošanu” un ka, lai garantētu šo atlīdzību, ir “vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga aizsardzība”. Arī Tiesa ir apstiprinājusi nepieciešamību nodrošināt autoriem augsta līmeņa aizsardzību, kas garantē viņiem atbilstīgu atlīdzību par viņu darbu izmantošanu; šajā sakarā skat. 2006. gada 7. decembra spriedumu lietā C‑306/05 SGAE (Krājums, I‑11519. lpp., 36. punkts).

20 – Kā piemēru var minēt arī attēla daļēju reproducēšanu. Ja attēls ir objekts uz baltas sienas, tad no fotogrāfijas (tātad no reprodukcijas), kurā redzama tikai baltās sienas daļa, nebūs iespējams secināt, par kādu attēlu ir runa. Savukārt, ja fotogrāfijā būs redzama daļa no objekta, un būs skaidrs, ka jautājums ir par šī attēla reprodukciju, tad tā būs daļēja reproducēšana. Var ņemt vērā arī vēl radikālāku piemēru: ja Infopaq sagatavotajos izvilkumos no laikrakstu rakstiem būtu minēts tikai viens vārds, piemēram, saiklis “un”, vai arī tikai atsevišķas sabiedrības nosaukums, tad nebūtu iespējams noteikt, no kura laikraksta raksta ir šis izvilkums, un tātad tā nebūtu daļēja reproducēšana.

21 – Salīdzinājumam attiecībā uz grūtībām kvantitatīvi noteikt citātu apjomu vēlos norādīt uz diskusijām, kas radušās saistībā ar piezīmi 10. panta 1. punktā Bernes Konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (1886. gada 9. septembris, papildināta Parīzē 1896. gada 4. maijā, pārskatīta Berlīnē 1908. gada 13. novembrī, papildināta Bernē 1914. gada 20. martā un pārskatīta Romā 1928. gada 2. jūnijā, Briselē 1948. gada 26. jūnijā, Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un Parīzē 1971. gada 24. jūlijā un pārskatīta 1979. gada 28. septembrī), ar kuru ir atļauti citāti saistībā ar problēmu attiecībā uz citātu maksimālo apjomu; šīs diskusijas parādīja, cik grūti ir piemērot apjoma kvantitatīvos ierobežojumus šajā sakarā. Skat., piemēram, Ricketson, S., Ginsburg, J. C., International Copyright and Neighbouring Rights. The Berne Convention and Beyond, Vol. I, Ņujorka: Oxford University Press, 2005, 788. lpp., 13.42. punkts; Ricketson, S., The Berne Convention for the protection of literary and artistic works: 1886–1986, Centre for Commercial Law Studies, Queen Mary College; Londona: Kluwer, 1987, 493. lpp., 9.23. punkts.

22 – Citātiem no literatūras vai labi pazīstamiem citātiem pietiek jau ar dažiem vārdiem, lai būtu konstatējama reprodukcija. Tā, piemēram, citātā “Tu arī, Brut?” ir tikai trīs vārdi, bet var viegli apliecināt, ka jautājums ir par Viljama Šekspīra traģēdijas “Jūlijs Cēzars” vārdu daļēju reproducēšanu. Bet, ja ņemsim, piemēram, [divus] vārdus no dienas laikraksta raksta izvilkuma, kurus minējusi iesniedzējtiesa (skat. šo secinājumu 15. punktu) – “grupas pārdošana” – būs ļoti grūti apstiprināt, ka jautājums ir tieši par attiecīgā laikraksta raksta reproducēšanu.

23 – Skat. šo secinājumu 14. punktu.

24 – Skat. šo secinājumu 25. punktu.

25 – Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (COM(97) 628, galīgā redakcija, 29. lpp., 3. punkts) pamatojums.

26 – Šajā sakarā ir jānorāda, ka reproducēšanas darbību gadījumi, kuriem nedrīkst piemērot reproducēšanas tiesības, pamatojoties uz 5. panta 1. punktu, ir minēti arī Komisijas Ziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par to, kā piemēro Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (SEC(2007) 1556, 3. lpp.): reproducēšana, izmantojot interneta maršrutētājus (Internet routers), un reproducēšana, kas rodas interneta pārlūkošanas laikā gan brīvpiekļuves atmiņā (RAM) (Random Access Memory), gan datoratmiņā (caches).

27 – Šajā sakarā skat., piemēram, iepriekš 13. zemsvītras piezīmē minēto Lehmann, M., 523. un 524. lpp.

28 – Hugenholtz, P. B., “Caching and Copyright: The Right of Temporary Copying”, European Intellectual Property Review, Nr. 10/2000, 482. lpp., uzglabāšana datoratmiņā (caching) ir definēta kā “automātiska digitālas informācijas pagaidu kopiju izveide [..], lai varētu nekavējoties sagatavot šos datus turpmākai izmantošanai”.

29 – Iepriekš 18. zemsvītras piezīmē minētais Kritharas, T., 34. lpp., uzsver, ka ar Direktīvu 2001/29 reproducēšanas tiesības, pamatojoties uz 5. panta 1. punktu, nepiemēro uzglabāšanas darbībām datoratmiņā (caching). Sal. ar iepriekš 28. zemsvītras piezīmē minēto Hugenholtz, P. B., 482. un nākamās lpp., kur dažādi uzglabāšanas datoratmiņā (caching) veidi ir analizēti no autortiesību aizsardzības viedokļa.

30 – Tas ir apstiprināts arī Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (COM(97) 628, galīgā redakcija, 29. lpp., 3. punkts) pamatojumā, no kura izriet, ka 5. panta 1. punktā noteiktais izņēmums attiecas gan uz interneta vidi, gan uz reproducēšanas darbībām, kuras ir ārpus šīs vides. Tā, piemēram, teikts arī Plaza Penadés, J., “Propiedad intelectual y sociedad de la información (la Directiva comunitaria 2001/29/CE)”, no: de Paula Blasco Gascó, F. (izd.), Contratación y nuevas tecnologías, Consejo General del Poder Judicial, Madride, 2005, 147. lpp.

31 – Brīvpiekļuves atmiņa (RAM) (Random Access Memory) darbojas tādējādi, ka tajā uz laiku tiek ierakstīti dati, kas datoram ļauj darboties; kad lietotājs izslēdz datoru, šie dati, kas ierakstīti brīvpiekļuves atmiņā, automātiski tiek izdzēsti. Šajā sakarā skat. iepriekš 18. zemsvītras piezīmē minēto Kritharas, T., 22. lpp.; Westkamp, G., “Transient Copying and Public Communications: The Creeping Evolution of Use and Access Rights in European Copyright Law”, George Washington International Law Review, Nr. 5/2004, 1057. lpp., 2. zemsvītras piezīme.

32 – Skat. šo secinājumu 101. un nākamos punktus.

33 – Šo informāciju iesniedzējtiesa ir sniegusi rīkojuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu 2. punktā, kurā ir raksturots laikrakstu rakstu izvilkumu sagatavošanas process.

34 – Skat. Ziņojumu “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, Institute for Information Law, Amsterdamas Universitāte, Nīderlande, 2007, pieejams šādā tīmekļa adresē http://ec.europa.eu/internal_market/copyright/docs/studies/infosoc-study_en.pdf, 23. lpp., kurā pastāvīgā reproducēšana ir definēta kā “uztverama pastāvīga kopija” (“tangible permanent copy”) un pagaidu reproducēšana – kā “neredzama pagaidu kopija” (“non‑visible temporary copy”).

35 – Skat. šo secinājumu 101. un nākamos punktus.

36 – Iesniedzējtiesa lieto jēdzienu “pagaidu reproducēšanas darbība”; bet, tā kā atbilstoši jau šo secinājumu 71. punktā norādītajam nav skaidrs, vai 11 vārdu gara izvilkuma saglabāšana ir pagaidu reproducēšanas darbība, tad, norādot uz prejudiciālo jautājumu, lietošu tikai apzīmējumu “reproducēšanas darbība”.

37 – Tā ir teikts arī iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minētajā Ziņojumā “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 32. lpp., kurā ir uzsvērts, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā ietvertais jēdziens “īslaicīgs” attiecas uz “ļoti īsu laika posmu”.

38 – Tas izriet arī no jēdzienu “pagaidu” un “īslaicīgs” parastās nozīmes dažādās valodās. Angļu valodā jēdziens “temporary” (“pagaidu”) nozīmē “kas ilgst tikai ierobežotu laiku”, bet jēdziens “transient” (“īslaicīgs”) nozīmē “kas ilgst tikai ļoti īsu laiku”; skat. Oxford Dictionary of English, 2. izd., Oksforda: Oxford University Press, 2005. Līdzīgi vācu valodā jēdziens “vorübergehend” (“pagaidu”) ir definēts šādi: “kas ilgst tikai noteiktu laiku; acumirklīgs”, bet jēdziens “flüchtig” (“īslaicīgs”) ir definēts (šķirkļa “flüchtig” 3. punktā): “kas ātri paiet, kas nepaliek ilgi”; skat. Duden – Deutsches Universalwörterbuch, 6. izd., Manheima, 2006. Franču valodā jēdziens “provisoire” (“pagaidu”) nozīmē “kas paliek, kas saglabājas tik ilgi, līdz iestājas galīgais stāvoklis”, bet jēdziens “transitoire” (“īslaicīgs”) nozīmē “kas ilgst īsu laika posmu”; skat. Nouveau Larousse Encyclopédique, 2. sēj., Parīze: Larousse, 2003. Itāļu valodā jēdziens “pagaidu” nozīmē “kas ilgst ierobežotu laika posmu, kas nav galīgs”, bet jēdziens “īslaicīgs” nozīmē “kas nav ilgstošs, kas ir ierobežots laikā”; skat. Dizionario Italiano Sabatini Coletti, Florence: Giunti, 1997. Tās ir semantiskās nianses, ko atšifrē, pamatojoties uz kontekstu, lai noskaidrotu atsevišķa jēdziena patieso nozīmi.

39 – Skat. iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minēto Ziņojumu “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 32. lpp.

40 – Turpat.

41 – Doktrīnā ir norādīts, ka nav pilnībā skaidrs, ko šis nosacījums nozīmē. Skat., piemēram, Hart, M., “The Copyright in the Information Society Directive: An Overview”, European Intellectual Property Review, Nr. 2/2002, 59. lpp. Sal. ar Mayer, H.‑P., “Richtlinie 2001/29/EG zur Harmonisierung bestimmter Aspekte des Urheberrechts und der verwandten Schutzrechte in der Informationsgesellschaft”, Europäische Zeitschrift für Wirtschaftsrecht, Nr. 11/2002, 327. lpp., kurā šis nosacījums ir definēts kā “problemātisks”.

42 – Šī problēma saistībā ar to, kā interpretēt nosacījumu, ka pagaidu reproducēšanas darbībai ir jābūt tehnoloģiska procesa neatņemamai un būtiskai daļai, ir aplūkota, piemēram, iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minētajā Ziņojumā “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 33. lpp. Skat. arī Spindler, G., “Europäisches Urheberrecht in der Informationsgesellschaft”, Gewerblicher Rechtsschutz und Urheberrecht, Nr. 2/2002, 111. lpp.

43 – Iepriekš 42. zemsvītras piezīmē minētais Spindler, G., tā ir teikts 111. lpp.; iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minētais Ziņojums “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 33. lpp.

44 – Priekšlikuma pamatojumā ir norādīts uz “certain acts of reproduction which are dictated by technology”; Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (COM(97) 628, galīgā redakcija, 29. lpp.) pamatojums.

45 – Piezīme, kas attiecas vienīgi uz secinājumu tekstu slovēņu valodā.

46 – Darba izziņošana, publiskošana vai izplatīšana.

47 – Saistībā ar faktu, ka nosacījums par likumīgu izmantošanu attiecas uz izmantošanu, kas pamatota atbilstoši Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktam, skat., piemēram, Waelde, C., MacQueen, H., “The Scope of Copyright”, Electronic Journal of Comparative Law, Nr. 3/2006, 63. lpp.; skat. arī iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minēto Ziņojumu “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 34. lpp., kurā ir uzsvērts, kā likumīgas izmantošanas nosacījums saskaņā ar 5. panta 1. punktu attiecas uz citām juridiskajām normām, izņemot 5. panta 1. punktu.

48 – Skat. šo secinājumu 111. punktu.

49 – Iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minētajā Ziņojumā “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 34. lpp., ir minēts šāds piemērs: darba reprodukcijai RAM atmiņā, kas tiek izveidota vienlaikus kā galīgā kopija privātai lietošanai atbilstoši Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam (kā tas ir transponēts valsts mērogā), var nepiemērot reproducēšanas tiesības, pamatojoties uz direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo izmantošana, kas ar to ir atļauta (proti, galīgā kopija privātai lietošanai), ir likumīga.

50 – Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punktā ir paredzēti izņēmumi un ierobežojumi reproducēšanas tiesībām saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu, bet 5. panta 3. punktā ir paredzēti izņēmumi un ierobežojumi reproducēšanas tiesībām saskaņā ar 2. pantu, kā arī attiecībā uz darbu izziņošanas tiesībām, to skaitā tiesībām publiskot citus tiesību objektus, kuri ir aizsargāti saskaņā ar minētās direktīvas 3. pantu.

51 – Direktīvas 2001/29 trīsdesmit otrajā apsvērumā ir apstiprināts, ka “šī direktīva paredz izsmeļošu izņēmumu un ierobežojumu uzskaitījumu attiecībā uz reproducēšanas tiesībām”.

52 – Saistībā ar šo pantu ir jānorāda, ka Direktīvā 2001/29 ir pārņemts iepriekš 21. zemsvītras piezīmē minētās Bernes Konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību 10.a pants. Precīzāk, pirmais izņēmums, kas ir noteikts Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir pārņemts no Bernes konvencijas 10.a panta 1. punkta un otrais – no minētās konvencijas 10.a panta 2. punkta.

53 – Pārējie izņēmumi neattiecas uz pamata lietu. Attiecībā uz izņēmumu saskaņā ar 5. panta 3. punkta d) apakšpunktu, kurā ir pieļauti citāti “kritikas vai apskata nolūkā, ar noteikumu, ka tie attiecas uz darbu vai citu tiesību objektu, kas jau ir likumīgi publiskots, ka ir norādīts avots, tajā skaitā autors, ja vien to nav neiespējami izdarīt, un ka to izmantošana notiek saskaņā ar godprātīgu praksi, un ciktāl tas vajadzīgs attiecīgajam mērķim”, it īpaši ir jānorāda, ka pamata lietā, lai gan laikraksta rakstu izvilkumus var atzīt par citātiem, tomēr jautājums nav par citātiem, kas izmantoti kritikas vai apskata nolūkā. Šie citāti netiek izmantoti atsevišķa laikraksta raksta kritikai vai apskatam, bet gan drīzāk laikraksta rakstu kopsavilkumu sagatavošanas darbībai.

54 – Tā ir teikts, piemēram, Berger, C., “Elektronische Pressespiegel und Informationsrichtlinie. Zur Vereinbarkeit einer Anpassung des § 49 UrhG an die Pressespiegel‑Entscheidung des BGH mit der Informationsrichtlinie”, Computer und Recht, Nr. 5/2004, 363. lpp.; Glas, V., “Die urheberrechtliche Zulässigkeit elektronischer Pressespiegel. Zugleich ein Beitrag zur Harmonisierung der Schranken des Urheberrechts in den Mitgliedstaaten der EU”, Mohr Siebeck, Tībingene, 2008, 131. lpp. Arī no doktrīnas par Bernes konvencijas 10.a panta 1. punkta interpretāciju, pēc kura parauga Direktīvā 2001/29 ir iekļauts pirmais izņēmums saskaņā ar 5. panta 3. punkta c) apakšpunktu, izriet, ka šis jēdziens tradicionāli ietver laikrakstus un žurnālus; skat., piemēram, iepriekš 21. zemsvītras piezīmē minēto Ricketson, S., 501. lpp., 9.30. punkts, un 503. lpp., 9.32. punkts. Turklāt atbilstoši doktrīnai Bernes konvencijas 10.a panta 1. punkts principā pieļauj, ka norma tiek piemērota arī laikrakstu un žurnālu publikācijai tīklā (online); šajā sakarā skat., piemēram, iepriekš 21. zemsvītras piezīmē minēto Ricketson, S., Ginsburg, J. C., 801. lpp., 4. punkts.

55 – Tiesības izziņot un publiskot autora darbu ir reglamentētas Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru “dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā”.

56 – Izziņošana ir definēta Direktīvas 2001/29 divdesmit trešajā apsvērumā, no kura izriet, ka tā attiecas uz “visa veida izziņošanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana”, un ka tā ietver “darba visa veida raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībai, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu ēterā”. Tajās ietilpst, piemēram, autora darba vai citu aizsargātu tiesību objektu izziņošana, kā arī raidīšana radio, ar satelīta palīdzību un pa kabeļiem.

57 – Publiskošana ir definēta direktīvas divdesmit ceturtajā apsvērumā, saskaņā ar kuru tā attiecas uz “visām darbībām, ar kurām minēto tiesību objektu publisko tiem sabiedrības locekļiem, kas nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā publiskošanas darbība”. No doktrīnas par diviem WIPO līgumiem – (WIPO līgumu par autortiesībām un WIPO līgumu par izpildījumu un skaņu ierakstiem), kuri Kopienu tiesību sistēmā ieviesti ar Direktīvu 2001/29, izriet, ka publiskošana nozīmē publiskošanu, izmantojot datorsistēmas, kuru dēļ ir iespējams iegūt atsevišķu darbu; skat. Ficsor, M., The Law of Copyright and the Internet. The 1996 WIPO Treaties, their Interpretation and Implementation, Ņujorka: Oxford University Press, 2002, 183. lpp., 4.56. punkts. Skat. arī Reinbothe, J., von Lewinski, S., The WIPO Treaties 1996. The WIPO Copyright Treaty and The WIPO Performances and Phonograms Treaty. Commentary and Legal Analysis, Londona: Butterworths, 2002, 109. lpp., 20. punkts.

58 – Nosūtīšana pa elektronisko pastu noteikti nav darba raidīšana vai atkārtota raidīšana sabiedrībai, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšana ēterā.

59 – Uzskatu, ka laikraksta rakstu izvilkumu nosūtīšanu pa elektronisko pastu atsevišķiem abonentiem nevar uzskatīt par publiskošanas darbību. Kā izriet no Direktīvas 2001/29 3. panta 2. punkta, nosacījums tam, lai būtu notikusi publiskošana, ir – ka sabiedrības locekļi darbam var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā. Šis nosacījums nav izpildīts gadījumā, ja nosūtīšana notiek pa elektronisko pastu, jo jautājums patiesībā ir par tiešu saraksti ar atsevišķiem abonentiem, kuras rezultātā minētie abonenti tieši nepiekļūst daļējām reprodukcijām no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā. Arī doktrīnā ir uzsvērts, ka darba nosūtīšana pa elektronisko pastu neietilpst publiskošanas darbībās. Skat., piemēram, von Lewinski, S., “Die Multimedia‑Richtlinie – Der EG‑Richtlinienvorschlag zum Urheberrecht in der Informationsgesellschaft”, MultiMedia und Recht, Nr. 3/1998, 116. lpp.; iepriekš 42. zemsvītras piezīmē minētais Spindler, G., 108. lpp.

60 – Iepriekš 54. zemsvītras piezīmē minētais Glas, V., 144. lpp. Šāda interpretācija ir apstiprināta arī ar Bernes konvencijas 10.a panta 2. punktu – pēc kura parauga šis izņēmums ir iekļauts Direktīvā 2001/29 –, atbilstoši kuram “tāpat Savienības valstu likumdošanas akti var paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem literāros un mākslas darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumugaitā, var tādā apjomā, kādā attaisno informatīvi mērķi, reproducēt vai padarīt sabiedrībai pieejamus aktuālo notikumu apskatos ar fotogrāfiskiem vai kinematogrāfiskiem līdzekļiem un pārraidot vispārējai zināšanai ēterā vai pa vadiem”. Izcēlums mans. Doktrīnā skat. iepriekš 21. zemsvītras piezīmē minēto Ricketson, S., Ginsburg, J. C., 802. lpp. (13.54. punkts) un 805. lpp. (13.55. punkts).

61 – Doktrīnā ir uzsvērts, ka šis nosacījums nav atrodams nedz starptautiskajās konvencijās, nedz valsts tiesībās autortiesību jomā. Šajā sakarā skat. iepriekš 31. zemsvītras piezīmē minēto Westkamp, G., 1101. lpp. Skat. arī iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minēto Ziņojumu “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 35. lpp.

62 – Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (COM(97) 628, galīgā redakcija, 37. lpp.) pamatojums.

63 – Šajā sakarā ir būtiski tas, vai pagaidu reproducēšanas darbībai ir patstāvīga ekonomiska nozīme attiecībā pret subjektu, kas to veic, vai arī pret autortiesību īpašnieku.

64 – Šajā nozīmē skat. arī iepriekš 34. zemsvītras piezīmē minēto Ziņojumu “Study on the implementation and effect in Member States’ laws of Directive 2001/29/EC on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society”, 35. lpp., kurā ir uzsvērts, ka, lai Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktam būtu efektīva piemērošanas joma, patstāvīgo ekonomisko nozīmi nevar interpretēt vienīgi no tiesību subjekta interešu viedokļa.

65 – Sal. ar Corbet, J., “De ontwerp-richtlijn van 10 december 1997 over het auteursrecht en de naburige rechten in de Informatiemaatscjhappij’”, Informatierecht/AMI, Nr. 5/1998, 96. lpp., saskaņā ar kuru uzglabāšanai datoratmiņā (caching) ir ekonomiska nozīme, jo palielinās datu pārsūtīšanas ātrums, tāpēc sabiedrība dod priekšroku pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic šādu pārsūtīšanu. Korbē [Corbet] runā tikai par ekonomisko nozīmi, bet ne par patstāvīgu ekonomisku nozīmi. Sal. arī ar Hugenholtz, P. B., Koelman, K., Digital Intelelctual Property Practice Economic Report. Institute for Information Law (IViR), 24. lpp., darbs minēts ziņojuma 36. zemsvītras piezīmē, ziņojums pieejams šādā interneta vietnē: www.ivir.nl/publications/hugenholtz/PBH-DIPPER.doc.

66 – Arī doktrīnā ir uzsvērts, ka reproducēšanai, kas ir autonoma ekonomiska darbība, ir patstāvīga ekonomiska nozīme. Šajā sakarā skat. iepriekš 28. zemsvītras piezīmē minēto Hugenholtz, P. B., 488. lpp.; iepriekš 31. zemsvītras piezīmē minēto Westkamp, G., 1098. lpp.; iepriekš 65. zemsvītras piezīmē minēto Hugenholtz, P. B., Koelman, K., 24. lpp.

67 – Šī analīze ir spēkā attiecībā uz laikraksta rakstu izvilkumu saglabāšanu gadījumā, ja iesniedzējtiesa uzskatītu, ka runa ir par pagaidu reproducēšanas darbību; pretējā gadījumā minētā uzglabāšana nevarētu būt pamatota saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu.

68 – Skat. iepriekš 31. zemsvītras piezīmē minēto Westkamp, G., 1101. lpp., – argumentus, kur ir uzsvērts, kā pagaidu reproducēšanas darbību ekonomiskā nozīme vienmēr ir jāizvērtē, ņemot vērā galīgo reproducēšanas darbību.

69 – Šī analīze ir spēkā attiecībā uz laikraksta rakstu izvilkumu saglabāšanu gadījumā, ja iesniedzējtiesa uzskatītu, ka runa ir par pagaidu reproducēšanas darbību; pretējā gadījumā minētā saglabāšana nevarētu būt pamatota saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu.

70 – Attiecībā uz Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktu ir jāpaskaidro, ka tajā ir paredzēti papildu nosacījumi, lai piemērotu izņēmumus un ierobežojumus darba vai citu aizsargātu objektu reproducēšanas tiesībām, izziņošanas tiesībām, publiskošanas tiesībām un izplatīšanas tiesībām. Kā izriet no minētā panta vārdiskā formulējuma, tas attiecas uz Direktīvas 2001/29 5. panta “1., 2., 3. un 4. punktā paredzētajiem izņēmumiem un ierobežojumiem; šajos punktos ir paredzēti izņēmumi un ierobežojumi reproducēšanas tiesībām (2. un 3. punkts), izziņošanas tiesībām un publiskošanas tiesībām (3. punkts) un izplatīšanas tiesībām (4. punkts).

71 – Skat., piemēram, iepriekš 41. zemsvītras piezīmē minēto Hart, M., 61. lpp.; iepriekš 18. zemsvītras piezīmē minēto Kritharas, T., 30. lpp.; iepriekš 13. zemsvītras piezīmē minēto Lehmann, M., 526. lpp.

72 – Iepriekš 21. zemsvītras piezīmē minētā Bernes Konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību. Kopiena tiešām nav Bernes konvencijas līgumslēdzēja puse, bet dažas Direktīvas 2001/29 normas ir formulētas pēc šīs konvencijas parauga. Ar Bernes konvencijas līgumslēdzēju pušu sarakstu var iepazīties interneta lapā http://www.wipo.int/treaties/en/ShowResults.jsp?country_id=ALL&start_year=ANY&end_year=ANY&search_what=C&treaty_id=15.

73 – Eiropas Kopiena ir līgumslēdzēja puse Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumā par autortiesībām; ar līgumslēdzēju pušu sarakstu var iepazīties interneta lapā http://www.wipo.int/treaties/en/ShowResults.jsp?country_id=ALL&start_year=ANY&end_year=ANY&search_what=C&treaty_id=16.

74 – Agreement on Trade‑Related Aspects of Intellectual Property Rights. Kopiena ir TRIPS līguma līgumslēdzēja puse; kompetence parakstīt šo konvenciju ir dalīta starp Kopienu un dalībvalstīm; skat. Tiesas 1994. gada 15. novembra atzinumu 1/94 (Recueil, I‑5267. lpp., rezolutīvās daļas 3. punkts).

75 – Turklāt četrdesmit ceturtajā apsvērumā ir apstiprināts, ka šos izņēmumus un ierobežojumus “nedrīkst piemērot tā, ka tie skar tiesību subjekta likumīgās intereses vai ir pretrunā ar viņa darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu”. Tādējādi šajā apsvērumā ir skaidri norādīts uz diviem no Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajiem trim nosacījumiem.

76 – Šāda veida īpaši mērķi ir, piemēram, darba reproducēšanai mācību nolūkos, invalīdu labā vai valsts drošības nolūkos. Attiecībā uz atsevišķiem izņēmumiem šajās jomās skat. Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta a), b) un e) apakšpunktu. Doktrīnā skat. iepriekš 21. zemsvītras piezīmē minēto Ricketson, S., Ginsburg, J. C., 764. lpp., 13.12. punkts; iepriekš 57. zemsvītras piezīmē minēto Reinbothe, J., von Lewinski, S., 124. lpp., 15. punkts.

77 – Šajā sakarā ir jānorāda, ka izņēmumā, kas noteikts Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, nav skaidri apstiprināts, ka sabiedrības informēšanai par aktuāliem notikumiem nevarētu būt ekonomiska nozīme; tādējādi minētais izņēmums atšķiras, piemēram, no šī panta 2. punkta b) apakšpunktā vai 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā izņēmuma, ar kuru ir skaidri aizliegts tas, ka reproducēšana personiskai lietošanai vai reproducēšana, ko veic publiskās bibliotēkas un izglītības iestādes, tiktu īstenota komerciālos nolūkos.

78 – Šajā sakarā skat. iepriekš 57. zemsvītras piezīmē minēto Ficsor, M., 516. lpp., C10.03. punkts.

79 – Iepriekš 57. zemsvītras piezīmē minētie Reinbothe, J., von Lewinski, S., 125. lpp., 18. punkts, kur uzsvērts, ka saistībā ar šo nosacījumu ir jādefinē attiecīgais tirgus darba izmantošanai, kuru atsevišķs izņēmums nevar ietekmēt. Šajā sakarā minētie autori norāda gadījumu (19. punkts), kurā kopētu mācību grāmatu pārdošana ietekmē mācību grāmatu tirgu un tāpēc nav pamatojama saskaņā ar izņēmumu, kurā ir pieļauta reproducēšana izglītojošos nolūkos.

80 – Šāda analīze jāsniedz, lai gan atbilstoši tam, ko ir apstiprinājusi iesniedzējtiesa un lietas dalībnieki pamata lietā, kopsavilkumu sagatavošana ir atļauta ar Dānijas tiesībām. Kā piemērs jāņem vērā arī tas, ka arī kopētu grāmatu lasīšana nav aizliegta, bet tas nepadara grāmatu neierobežotu kopēšanu par likumīgu.

81 – Iepriekš 57. zemsvītras piezīmē minētais Ficsor, M., 516. lpp., C10.03. punkts.

82 – Iepriekš 57. zemsvītras piezīmē minētais Reinbothe, J., von Lewinski, S., 126. un 127. lpp., 22. punkts.

83 – Šī analīze ir spēkā arī attiecībā uz laikraksta rakstu izvilkumu saglabāšanu, ja iesniedzējtiesa uzskatītu, ka runa ir par pagaidu reproducēšanas darbību; pretējā gadījumā minētā saglabāšana nevarētu būt pamatota saskaņā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktu.