ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]
SECINĀJUMI,
sniegti 2017. gada 21. martā (1)
Lieta C‑76/16
INGSTEEL spol. s r. o.,
Metrostav, a. s.
pret
Úrad pre verejné obstarávanie
(Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Publiski līgumi – Kvalitatīvi atlases kritēriji – Saimnieciskās darbības subjekta saimnieciskā un finansiālā stāvokļa pamatojums – Prasība tiesā par lēmumu izslēgt saimnieciskās darbības subjektu no dalības iepirkuma procedūrā
1. Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdod Tiesai trīs jautājumus par to, kā interpretēt Savienības tiesību normas par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem un līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi.
2. Divi pirmie jautājumi attiecas uz pretendentu saimnieciskā un finansiālā stāvokļa apliecināšanu Direktīvas 2004/18/EK izpratnē (2). Iesniedzējtiesas šaubās par šī stāvokļa pierādījumiem un par brīdi, uz kuru ir jāatsaucas. Trešais jautājums ir par Direktīvā 89/665/EEK (3) paredzētajiem pārbaudes mehānismiem, attiecībā uz kuriem Najvyšší súd (Augstākā tiesa) vēlas noskaidrot, vai tie paliek efektīvi, ja brīdī, kad tiek lemts par iebildumiem, līgums praktiski jau ir izpildīts.
I – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesības
1) Eiropas Savienības Pamattiesību harta
3. Hartas 47. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts:
“Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.
Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.”
2) Direktīva 2004/18
4. Saskaņā ar preambulas 33. apsvērumu:
“Līguma izpildes nosacījumi ir atbilstoši šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ir norādīti līguma paziņojumā vai līguma dokumentos. Konkrēti to mērķis var būt arodapmācības veikšana uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam saistībā ar iekļaušanos ir sevišķas grūtības, cīņa pret bezdarbu vai vides aizsardzība. Cita starpā var minēt, piemēram, līguma izpildes laikā piemērojamas prasības – pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajās konvencijās paredzēto noteikumu garam, pieņemot, ka šie noteikumi nav īstenoti ar valsts tiesību aktiem, un pieņemt darbā lielāku skaitu invalīdu nekā to prasa valsts tiesību akti.”
5. Preambulas 39. apsvērumā ir paredzēts:
“Pretendentu atbilstības pārbaude atklātās procedūrās un kandidātu atbilstības pārbaude slēgtās un sarunu procedūrās ar līguma paziņojuma publicēšanu, un cenu aptaujā, kā arī pretendentu un kandidātu atlase jāveic pārredzamos apstākļos. Šai nolūkā jānorāda kritēriji, kas nav diskriminējoši un ko līgumslēdzējas iestādes var izmantot pretendentu atlasē, un līdzekļi, kurus komersanti var izmantot, lai pierādītu savu atbilstību minētajiem kritērijiem. Šai pašā pārredzamības garā, tiklīdz līgums ir konkursa priekšmets, jāprasa līgumslēdzējai iestādei norādīt atlases kritērijus, ko tā izmantos, un īpašas kompetences līmeni, kuru tā var prasīt vai neprasīt no komersantiem, pirms tiem atļauj piedalīties iepirkuma procedūrā.”
6. Direktīvas 26. pantā (“Līgumsaistību izpildes nosacījumi”) ir noteikts:
“Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja vien tie ir saderīgi ar Kopienu tiesību aktiem un ir minēti līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līgumsaistību izpildes nosacījumi konkrēti var skart sociālos un vides jautājumus.”
7. Saskaņā ar 44. panta “Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana” 2. punktu:
“Līgumslēdzējas iestādes var prasīt kandidātu un pretendentu atbilstību minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstīgi 47. un 48. pantam.
Konkrēta līguma saistībā prasītās 47. un 48. pantā minētās informācijas apjomam un minimālajiem iespēju līmeņiem jābūt attiecinātiem uz minētā līguma priekšmetu un samērojamiem ar to.
Šos minimālos līmeņus norāda līguma paziņojumā.”
8. Direktīvas 47. pantā (“Ekonomiskais un finanšu stāvoklis”) ir noteikts:
“1. Komersanta ekonomisko un finanšu stāvokli parasti var pierādīt, sniedzot vienu vai vairākas šādas norādes:
a) atbilstīgas izziņas no bankas vai, attiecīgā gadījumā, pierādījumu par attiecīgu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
[..].
4. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, kuru vai kuras no 1. punktā minētajām norādēm tās ir izvēlējušās un kādas citas norādes ir jāsniedz.
5. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ komersants nevar sniegt līgumslēdzējas iestādes prasītās norādes, tad šis komersants savu ekonomisko un finanšu stāvokli var pierādīt ar jebkādu citu dokumentu, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošu.”
3) Direktīva 89/665 (4)
9. Saskaņā ar 1. pantu (“Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība”):
“[..]
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar ko transponē minētos tiesību aktus.”
10. Direktīvas 2. pantā (“Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām”) ir norādīts:
“1. Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums:
a) tiklīdz rodas izdevība un panākot vienošanos, veikt pagaidu pasākumus, lai izlabotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgajām interesēm, tostarp pasākumus, lai apturētu valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās apturēšanu, vai apturētu jebkura līgumslēdzējas iestādes pieņemtā lēmuma īstenošanu;
b) vai nu atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus, vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp atcelt diskriminējošas tehniskās, ekonomiskās vai finanšu prasības uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;
c) atlīdzināt zaudējumus personām, kam ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.
[..]
4. Izņemot šā panta 3. punktā un 1. panta 5. punktā paredzētos gadījumus, pārskatīšanas procedūrām nav obligāti automātiski jāaptur līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.
[..]
6. Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad zaudējumu atlīdzināšanu prasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, struktūrai, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, vispirms ir jāatceļ apstrīdētais lēmums.
7. Izņemot 2.d līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, nosaka attiecīgo valstu tiesību aktos.
Turklāt, izņemot gadījumus, kad pirms zaudējumu atlīdzināšanas lēmums ir jāatceļ, dalībvalstis var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas saskaņā ar 1. panta 5. punktu, šā panta 3. punktu vai 2.a līdz 2.f pantu par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra ir pilnvarota lemt vienīgi par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kurām ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.
8. Dalībvalstis nodrošina to, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgo struktūru pieņemtos lēmumus var efektīvi izpildīt.
[..]”
11. Direktīvas 2.d pantā (“Spēkā neesamība”) ir noteikts:
“1. Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:
a) līgumslēdzēja iestāde ir līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas nav bijis atļauts saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK;
b) ir pārkāpts šīs direktīvas 1. panta 5. punkts, 2. panta 3. punkts vai 2.a panta 2. punkts, un ar šādu pārkāpumu pretendentam, kas prasa pārskatīšanu, tika liegta iespēja izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pirms līguma noslēgšanas, ja šāds pārkāpums ir saistīts ar Direktīvas 2004/18/EK pārkāpumu un ja šāds pārkāpums ir ietekmējis pretendenta, kurš prasa pārskatīšanu, izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības;
c) šīs direktīvas 2.b panta c) punkta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja dalībvalstis ir piemērojušas atkāpi no nogaidīšanas termiņa attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums un dinamiska iepirkuma sistēma.
2. Sekas tam, ka līgumu atzīst par spēkā neesošu, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.
Attiecīgās valsts tiesību aktos var noteikt visu līgumsaistību atcelšanu ar atpakaļejošu spēku vai noteikt, ka atceļ vienīgi tās saistības, kas vēl jāizpilda. Pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.
3. Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra nevar, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem iemesliem, līgumu atzīt par spēkā neesošu, pat ja tā slēgšanas tiesības ir piešķirtas nelikumīgi, ja pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas konstatē, ka īpaši svarīgi iemesli saistībā ar vispārējām interesēm prasa saglabāt līguma sekas. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka tā vietā piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.
Ekonomisko ieinteresētību līguma spēkā esamībā var uzskatīt par īpaši svarīgu iemeslu vienīgi tad, ja izņēmuma apstākļos spēkā neesamība radītu nesamērīgas sekas.
Tomēr ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar attiecīgo līgumu, nav īpaši svarīgs iemesls saistībā ar vispārējām interesēm. Ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar līgumu, ietver, inter alia, izmaksas, kas rodas līguma izpildes kavējuma rezultātā, izmaksas, kas rodas, sākot jaunu iepirkuma procedūru, izmaksas, kas rodas no tā uzņēmēja maiņas, kurš izpilda līgumu, un izmaksas, ko rada no spēkā neesamības izrietošās juridiskās saistības.
[..]”
B – Slovākijas tiesības
1) Publisko iepirkumu likums (turpmāk tekstā – “PIL”)
12. PIL 27. pantā “Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis” ir noteikts:
“1. Saimniecisko un finansiālo stāvokli parasti var pierādīt ar šādiem līdzekļiem:
a) bankas vai bankas ārvalstu filiāles paziņojumu, piemēram, bankas vai bankas ārvalstu filiāles solījumu izsniegt kredītu;
[..]
3. Ja objektīvu iemeslu dēļ pretendents vai kandidāts nav spējīgs sniegt pierādījumus par savu saimniecisko un finansiālo stāvokli ar noteikta dokumenta iesniegšanu, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs to var atļaut pierādīt, iesniedzot jebkādu citu dokumentu.”
II – Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums
13. Slovenský futbalový zväz (Slovākijas Futbola federācija) uzsāka publiskā iepirkuma procedūru (5) par līgumu saistībā ar “futbola stadionu rekonstrukciju, modernizāciju un būvniecību” (turpmāk tekstā – “līgums” (6), kas attiecās uz tribīņu celšanu sešpadsmit stadionos (astoņos 2. kategorijas, septiņos 3. kategorijas un vienā 4. kategorijas stadionā) (7).
14. Saskaņā ar paziņojumu par līgumu pretendentiem bija jāapliecina savs saimnieciskais un finansiālais stāvoklis, iesniedzot “banku vai ārvalstu banku filiāļu paziņojumu par kredīta piešķiršanu par summu, kas ir vismaz EUR 3 miljonu apmērā līgumattiecību spēkā esamības laikposmā (48 mēneši)” (8).
15. Konkrēti, tika prasīts “bankas apliecinājums (kredītlīgums vai kredīta priekšlīgums), ar kuru banka uzņemas saistības nodrošināt, ka viņa piedāvājuma izraudzīšanas gadījumā pretendenta rīcībā būs pietiekami finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu līguma izpildi vismaz EUR 3 miljonu apmērā. No minētā dokumenta ir jāizriet, ka pēc līguma noslēgšanas pretendentam būs šādi finanšu līdzekļi. Šo dokumentu apstiprina persona, kuru šim nolūkam ir norīkojusi banka.
16. Sabiedrības INGSTEEL spol. s r. o. un Metrostav, a. s. (turpmāk tekstā – “Ingsteel un Metrostav”) iepirkuma procedūrā piedalījās kā viena uzņēmēju grupa. Birojs apstiprināja to kopīgās kandidatūras noraidīšanu, jo netika ievērota paziņojuma par līgumu III nodaļas 2.2. punktā paredzētā prasība.
17. Konkrēti, Birojs kā pierādījumu par Ingsteel un Metrostav saimniecisko un finansiālo maksātspēju nepieņēma nedz bankas apliecinājumu par Ingsteel un Metrostav saistību regulāru izpildi (kurā arī bija iekļauta informācija par kredīta atvēršanu norēķinu kontā par summu vairāk EUR 5 miljonu apmērā), nedz arī minēto sabiedrību sniegto apliecinājumu ar goda vārdu, kurā paziņots, ka gadījumā, ja tām tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, to kontā būtu minimālā summa EUR 3 miljonu apmērā gan līguma slēgšanas brīdī, gan visā līguma izpildes laikposmā.
18. Ingsteel un Metrostav vērsās Krajský súd Bratislava (Bratislavas apgabaltiesa, Slovākijas Republika), lūdzot atcelt lēmumu par to izslēgšanu no iepirkuma procedūras. Prasība tika noraidīta ar 2015. gada 13. janvāra spriedumu.
19. Minētais spriedums tika pārsūdzēts Najvyšší súd (Augstākā tiesa), kas pauž šaubas par Direktīvas 2004/18 47. panta, it īpaši tā 1. punkta a) apakšpunkta un 4. punkta, interpretāciju. Tā apšauba Biroja rīcības atbilstību šiem noteikumiem, kad, pamatojoties uz pretendenta iesniegtajiem dokumentiem, tas secina, ka ar tiem nav apliecināta tā saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstība paziņojumā par līgumu paredzētajiem nosacījumiem.
20. Najvyšší súd (Augstākā tiesa) vērš uzmanību uz nepieciešamību kā saimniecisko un finansiālo stāvokli apliecinošu dokumentu iesniegt saistošu solījumu izsniegt kredītu, kā arī atteikumu pieņemt valsts bankas paziņojumu, kurā, lai gan tas formāli iesniegts kā saistošs solījums izsniegt kredītu, ir paredzēts, ka kredīta izsniegšana būs pakļauta zināmiem nosacījumiem, kas tiks noteikti vēlākā līgumā. Tiek jautāts, vai šajā kontekstā saimnieciskais un finansiālais stāvoklis var tikt pierādīts ar alternatīviem līdzekļiem un vai būtu pietekami iesniegt apliecinājumu ar goda vārdu, kurā tiktu paziņots, ka banka ir piešķīrusi kredītu par summu, kas ir lielāka par paziņojumā par līgumu prasīto.
21. Visbeidzot iesniedzējtiesa jautā, vai apstāklis, ka līgums praktiski bija izpildīts, ir šķērslis, lai sniegtu tiesību aizsardzību tiesā, kas ir paredzēta Direktīvā 89/665, aplūkojot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu.
22. Tāpēc Najvyšší súd (Augstākā tiesa) uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai publiskajā iepirkumā par līgumu ar paredzamo vērtību EUR 3 miljoni valsts iestādes pieņemtais lēmums, kurā pretendenta apliecinājums ar goda vārdu un bankas sniegtā informācija, ka tas var saņemt īpašu bankas kredītu bez izmantojuma ierobežojumiem par summu, kuras maksimālais apmērs pārsniedz publiskā iepirkuma vērtību, ir atzīti par neatbilstošiem paziņojumā par līgumu norādītajām prasībām attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, ir saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. panta, it īpaši šī panta 1. punkta a) apakšpunkta un 4. punkta, mērķi?
2) Vai dalībvalsts situācija banku pakalpojumu tirgū, kuru raksturo tas, ka banka tās saistošajā solījumā izsniegt kredītu paredz, ka finanšu līdzekļu piešķiršana tiks pakļauta kredītlīgumā paredzēto nosacījumu, kuri publiskā iepirkuma procedūras laikā vēl nav konkrēti norādīti, izpildei, saskaņā ar minētās Direktīvas 2004/18/EK 47. panta 5. punktu var tikt uzskatīta par attaisnojošu iemeslu, kura dēļ pretendents nevar iesniegt līgumslēdzējas iestādes prasītos dokumentus, proti, vai šādā situācijā tas var pierādīt savu saimniecisko un finansiālo stāvokli ar apliecinājumu ar goda vārdu par pietiekamu kredīta attiecību ar banku esamību?
3) Vai, valsts publisko iepirkumu iestādes lēmumu izslēgt pretendentu pārbaudot tiesā, apstāklis, ka izraudzītais pretendents ir jau gandrīz pilnībā izpildījis vairākus līgumus, var tikt uzskatīts par objektīvu šķērsli, kā dēļ valsts tiesa nevar piemērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo un otro daļu, tās skatot kopsakarā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, 1. panta 1. punktu un 2. panta 3., 6., 7. un 8. punktu?”
III – Tiesvedība Tiesā
23. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 11. februārī.
24. Tiesa 2016. gada 23. martā lūdza Najvyšší súd (Augstākā tiesa) precizēt strīdīgā līguma vērtību. 2016. gada 25. aprīlī sniegtajā atbildē tika norādīts, ka tā bija EUR 25 500 000 bez PVN.
25. Slovākijas valdība un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Ingsteel un Metrostav atteicās iestāties prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā. Tiesas sēde netika rīkota.
IV – Lietas dalībnieku apsvērumu kopsavilkums
A – Par pirmo prejudiciālo jautājumu
26. Slovākijas valdība apgalvo, ka bankas paziņojumam, kas bija jāiesniedz pretendentiem, ir jāietver garantija par summu, kas būtu lielāka par EUR 3 miljoniem attiecībā uz visu līgumattiecību spēkā esamības laikposmu (četrdesmit astoņi mēneši). Tā apgalvo, ka, lai arī Direktīvas 2004/18 47. panta 1. un 4. punkta formulējumā nav paredzēts tāds nosacījums, šīs direktīvas sistēma un mērķis pamato to, ka pretendenta rīcībā ir jābūt līdzekļiem, kas ir nepieciešami līguma izpildes laikposmā. Pēc analoģijas tas izrietot no šīs direktīvas 47. panta 2. punkta, saskaņā ar kuru pretendentam līguma izpildē ir atļauts balstīties uz citu juridisko personu spējām.
27. Saskaņā ar Slovākijas valdības domām publiskā iepirkuma procedūras efektivitātes principam būtu pretrunā tas, ja līgumslēdzēja iestāde nevarētu prasīt pierādījumu par faktisko saimniecisko un finansiālo stāvokli, lai nodrošinātu līguma izpildi.
28. Komisija uzskata, ka Direktīvas 2004/18 47. pants attiecas uz pretendenta ekonomisko un finansiālo stāvokli līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī. Savukārt saimniecisko un finansiālo maksātspēju tā izpildes laikposmā reglamentējot šīs direktīvas 26. pants par līguma izpildes nosacījumiem. Katrā ziņā, ņemot vērā prejudiciālā jautājuma formulējumu, tā ierosina pārbaudīt pretendentam izvirzīto nosacījumu gan saskaņā ar Direktīvas 2004/18 26. pantu, gan tās 47. pantu.
29. Komisijas ieskatā, Direktīvas 2004/18 26. pantā ir prasīts, lai izpildes nosacījumi būtu paredzēti paziņojumā par līgumu, kas šajā gadījumā ir izpildīts, un lai tie būtu saderīgi ar Savienības tiesībām. Minot Tiesas judikatūru, tā apgalvo, ka, tā kā Direktīvā 2004/18 īpaši izpildes nosacījumi nav noteikti izsmeļoši, tie var tikt izvērtēti saskaņā ar Savienības primārajiem tiesību aktiem.
30. Aplūkojot problēmu no Direktīvas 2004/18 47. panta skatupunkta, Komisija, atzīstot, ka līgumslēdzējai iestādei ir plaša novērtējuma brīvība, norāda, ka tas galvenokārt attiecas uz saimnieciskās un finansiālās maksātspējas apliecināšanas formu. Tā šaubās, ka paziņojumā par līgumu skaidri bija paredzēta nepieciešamība saņemt līguma izpildei izmantojamo kredītu (kas līgumslēdzējai iestādei dotu pārliecību, ka bankas piešķirtie finanšu līdzekļi faktiski tiktu izmantoti līguma izpildei). Pēc tās domām, tā kā dalības nosacījumi skaidri un precīzi ir jāizklāsta paziņojumā par līgumu, pretendents nevar tikt noraidīts tāpēc, ka tas nav apliecinājis tāda kredīta piešķiršanu, kas būtu izmantojams līguma izpildei, izņemot gadījumu, ja minētajā paziņojumā par līgumu šī prasība ir bijusi norādīta precīzi un nepārprotami.
B – Par otro prejudiciālo jautājumu
31. Slovākijas valdība uzskata, ka grupa, kurā ir iekļautas Ingsteel un Metrostav, piedāvājumu iesniegšanas dienā iesniedza apliecinošu dokumentāciju par to saimniecisko un finansiālo maksātspēju, bet nepierādīja, ka līguma izpildes laikposmā to rīcībā būs līdzekļi, tādējādi tā neizpildīja publiskā iepirkuma nosacījumus.
32. Attiecībā uz iespēju kā maksātspējas pierādījumu pieņemt apliecinājumu ar goda vārdu saskaņā ar Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punktu Slovākijas valdība noraida, ka būtu radušies apstākļi, kas to attaisnotu, un šajā ziņā tā balstās uz Slovākijas banku prakses, kas attiecas uz kredītu saņemšanu konkrētam mērķiem, pārbaudi.
33. Komisija kā pietiekamu iemeslu Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punkta piemērošanai uzskata tādu objektīvu faktu esamību, kuros nav vainojams pretendents un kas tam liedz iesniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītos dokumentus, lai pamatotu savu saimniecisko un finansiālo stāvokli.
C – Par trešo prejudiciālo jautājumu
34. Slovākijas valdība balstās uz to, ka Direktīvā 89/665 nav paredzēta apturoša iedarbība pārsūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar lēmumiem par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, un tajā ir paredzēti mehānismi gan lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai līguma noformēšanu atcelšanai, gan zaudējumu atlīdzības noteikšanai.
35. Komisija saprot tā, ka ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai līguma izpilde, lai arī ir ticis apstrīdēts lēmums par pretendenta izslēgšanu, ir pietiekams iemesls, lai apturētu tiesvedību tiesā. Tā uzskata, ka Direktīva 89/665 nesniedz pietiekamu pamatu šādai apturēšanai.
V – Vērtējums
A – Par pirmo prejudiciālo jautājumu
36. Lai arī nav viegli uztvert robežu, ja tāda ir, starp tiesību normu piemērošanu, no vienas puses, un to interpretāciju, no otras puses, iesniedzējtiesai ir jāpiemēro savas valsts tiesības (tostarp šajā gadījumā paziņojuma par līgumu noteikumus), bet Tiesai jāsniedz tai Direktīvas 2004/18 47. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 4. punkta interpretācija. Nevis Tiesai, bet valsts tiesai ir jāizvērtē, vai dokumentācija, ko Ingsteel un Metrostav iesniegušas, lai pamatotu savu saimniecisko un finansiālo stāvokli, atbilst paziņojumā par līgumu paredzētajiem nosacījumiem.
37. Es to uzsveru, jo pirmajā prejudiciālajā jautājumā iesniedzējtiesa norāda, ka valsts līgumslēdzēja iestāde uzskatīja, ka Ingsteel un Metrostav piedāvājums neatbilst paziņojumā par līgumu paredzētajiem nosacījumiem. Par to, vai šis lēmums ir vai nav juridiski korekts, ir jāspriež valsts tiesām. Interpretējot Direktīvu 2004/18, Tiesa var sniegt dažas norādes par interpretāciju, bet nevar pildīt valsts tiesu uzdevumus, kas ir tostarp sīki analizēt izslēgtā pretendenta iesniegto dokumentāciju un pārbaudīt, vai tā atbilst konkrētiem nosacījumiem, kas bija paredzēti paziņojumā par līgumu.
38. Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 44. un 47. punktu, lai pārbaudītu publiskā iepirkuma pretendentu stāvokli, tiem var tikt noteikti minimāli saimnieciskās un finansiālās spējas līmeņi, kas tiem ir jāapliecina, sniedzot paziņojumā par līgumu prasīto informāciju un norādes (47. panta 1. un 4. punkts), gan citus dokumentus, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošiem (5. punkts).
39. Tiesas pastāvīgajā judikatūrā ir apgalvots, ka Direktīvas 2004/18 47. pantā “dalībvalstīm ir paredzēta pietiekami liela rīcības brīvība”, jo atšķirībā no 48. panta tas “skaidri atļauj līgumslēdzējām iestādēm izvēlēties pierādījumus, kādus tās var prasīt iesniegt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie pamatotu savu ekonomisko un finanšu stāvokli. Tā kā Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punktā ir atsauce uz minēto 47. pantu, tad šāda pati izvēles brīvība pastāv attiecībā uz minimālo ekonomisko un finanšu iespēju līmeni” (9).
40. Paziņojuma par līgumu III nodaļas 2.2. punktā bija noteikts, ka pretendentiem kā saimnieciskā un finansiālā stāvokļa pierādījums ir jāiesniedz bankas apliecinājums par kredīta piešķiršanu par summu ne mazāk kā EUR 3 miljonu apmērā, kurā būtu skaidri norādīts, ka tas paliek spēkā visā “līgumattiecību spēkā esamības laikposmā (48 mēneši)”.
41. Starp pusēm nav strīda par nepieciešamo maksātspējas līmeni (kas izpaužas kā bankas kredīta summa), nedz par prasību to pierādīt, iesniedzot finanšu iestādes izdoto dokumentu. Strīds drīzāk ir tikai par paziņojumā par līgumu prasīto bankas kredīta piemērojamību laikā: kredītam bija jābūt pieejamam “līgumattiecību spēkā esamības laikposmā”, proti, četrdesmit astoņus mēnešus, kuru laikā bija jāizpilda līgums. Vai ar šo konkrēto prasību ir pārkāpts Direktīvas 2004/18 44. un 47. pants? Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ, es uzskatu, ka tie nav pārkāpti.
42. Kā jau minēju, Komisija nošķir Direktīvas 2004/18 26. un 47. pantā paredzētos režīmus: pēdējais minētais esot paredzēts, lai pamatotu pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī, savukārt 26. pantā esot precizēti nosacījumi attiecībā uz tā izpildes laikposmu.
43. Šim viedoklim es nepiekrītu. Direktīvas 2004/18 26. pantā runa būtībā ir par zināmiem īpašiem nosacījumiem attiecībā uz līguma izpildi, it īpaši uz sociālajiem vai vides mērķiem. Tās preambulas 33. apsvērums (10) ļauj to saprast labāk, jo tajā ir minēta atsauce uz līguma izpildes nosacījumiem – “konkrēti to mērķis var būt arodapmācības veikšana uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam saistībā ar iekļaušanos ir sevišķas grūtības, cīņa pret bezdarbu vai vides aizsardzība”.
44. Savukārt Direktīvas 2004/18 44. un 47. pantā, kuros ir prasīti noteikti minimālie spēju līmeņi, kā priekšnosacījums ir domāts, ka to pierādījumam jāattiecas uz līguma izpildes laikposmu. Nebūtu saprātīgi, ja maksātspēja būtu jāpierāda tikai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī un ja līgumslēdzēja iestāde nedrīkstētu prasīt garantijas, ka nākotnē izraudzītā pretendenta saimnieciskais un finansiālais stāvoklis tiktu uzturēts visā līguma izpildes laikposmā.
45. Manuprāt, ar šo interpretāciju ir saderīgs tas, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/18 47. panta 4. punktu līgumslēdzēja iestāde, īstenojot tai piešķirtās plašo rīcības brīvību, 1. punktā paredzētajiem pierādījumiem drīkst pievienot “citas norādes [citus apliecinošus dokumentus]”, kā arī tas, ka šī panta 2. punktā ir atļauts “izmantot citu juridisko personu kompetenci [spējas]”, kas līgumslēdzējai iestādei tiek apstiprināts, ka ar to palīdzību pretendentam būs līdzekļi, lai izpildītu savu apņemšanos.
46. Tiesas judikatūrā ir sniegtas vērtīgas norādes par šī regulējuma mērķi. Kad bija spēkā Direktīva 92/50/EEK (11), spriedumā Holst Italia (12) Tiesa norādīja, ka “līgumslēdzējai iestādei [..] ir jāpārbauda pakalpojumu sniedzēju piemērotība saskaņā ar uzskaitītajiem kritērijiem. Šīs pārbaudes mērķis tostarp ir līgumslēdzējai iestādei nodrošināties, ka visā līguma laikposmā pretendents faktiski varēs izmantot visa veida līdzekļus, uz kuriem tas balstās”. Attiecībā uz iespējām, kas izriet no ciešas saiknes ar citām juridiskām personām, tā apgalvoja, ka, “lai pierādītu savu finansiālo, ekonomisko un tehnisko stāvokli [..], tai ir jāsniedz pierādījumi, ka tai faktiski būs pieejami šo organizāciju vai uzņēmumu resursi, kuru tai pašai nav un kas ir nepieciešami līguma izpildei” (13).
47. Šī izpratne par to, ka stāvoklis ir jāizvērtē kā norāde par spēju pareizi izpildīt līgumu, ir minēta arī vēlāk judikatūrā attiecībā uz Direktīvas 2004/18 interpretāciju. Tiesa 2012. gada 18. oktobra spriedumā Édukövízig un HochtiefSolutions (14) ir precizējusi, ka līgumslēdzējas iestādes izvēlētajiem rādītājiem (šajā gadījumā iekļauti uzņēmumu bilancē), “lai noteiktu minimālo ekonomisko un finanšu iespēju līmeni, ir jābūt objektīvi piemērotiem saimnieciskās darbības subjekta iespēju noskaidrošanai un ka tādējādi noteiktajam slieksnim ir jāatbilst attiecīgā līguma nozīmīgumam, esot par objektīvu pierādījumu pietiekamam ekonomiskam un finanšu pamatam, kas ļauj izpildīt šo līgumu” (15).
48. Visbeidzot Tiesa citās lietās, kurās tā ir analizējusi pretendentiem sniegto iespēju izmantot trešo personu spējas, kā priekšnosacījumu tādai izvēlei izvirza to, ka pretendentiem ir jāsniedz pierādījumi līgumslēdzējai iestādei par to, ka to rīcībā būs minētā līguma izpildei nepieciešamie līdzekļi (16). Runājot par finanšu un saimnieciskajiem līdzekļiem, ir saprātīgi prasīt, lai to pieejamība nebūtu pārejoša, bet tiktu saglabāta līdz līgumsaistību izpildei.
49. Manuprāt, ar Direktīvas 2004/18 44. un 47. pantu līgumslēdzējas iestādes vienlaikus drīkst prasīt pretendentiem minimālo saimnieciskās un finansiālās spējas līmeni, un arī tām ir piešķirtas pilnvaras attiecīgajos paziņojumos prasīt sniegt noteiktus pierādījumus par pietiekamu saimniecisko un finansiālo bāzi līguma izpildei visā paredzētajā laikposmā. Kā jau esmu norādījis, precizējot šo prasību, līgumslēdzējām iestādēm ir plaša rīcības brīvība.
50. Uzskatu, ka, izmantojot šo brīvību paredzēt maksātspējas nosacījumus un tās apliecināšanas līdzekļus, šajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde varēja prasīt bankas dokumentus tādā veidā kā paziņojuma par līgumu III nodaļas 2.2. punktā, jo
– kredīta summa līdz EUR 3 miljonu apmērā bija saistoša un bija samērīga salīdzinājumā ar iepirkuma priekšmetu (kura kopējā summa bija vairāk nekā EUR 25 miljoni), kā ir noteikts Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punktā;
– laikposms, par kuru bija jāsniedz šī maksātspējas garantija ar bankas atbalstu, atbilda līguma izpildei, kas, manuprāt, ir saderīgi (un pamatoti), ņemot vērā visu iepriekš minēto.
51. Ņemot vērā šīs premisas, iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai konkrētie Ingsteel un Metrostav iesniegtie dokumentārie pierādījumi atbilst paziņojumā par līgumu paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz to saimniecisko un finansiālo stāvokli, tostarp attiecībā uz bankas kredīta pieejamību laikā un tā izmantojamību līguma izpildei konkrētajā tā izpildes laikā.
B – Par otro prejudiciālo jautājumu
52. Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punktā ir norādīts, ka, “ja attaisnojošu iemeslu dēļ komersants nevar sniegt līgumslēdzējas iestādes prasītās norādes, tad šis komersants savu ekonomisko un finanšu stāvokli var pierādīt ar jebkādu citu dokumentu, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošu”.
53. Piemērojot šo noteikumu šajā lietā, būtu jāpierāda, ka Ingsteel un Metrostav nebija situācijā, lai izpildītu “normālos” nosacījumus, kurus līgumslēdzēja iestāde bija noteikusi, lai sniegtu pierādījumus par to saimniecisko un finansiālo stāvokli. Tas notiktu, ja Slovākijā pretendents no finanšu iestādēm nevarētu saņemt kredītu, kas ir piesaistīts līguma izpildei, atbilstoši tam, kas bija noteikts paziņojuma par līgumu III nodaļas 2.2. punktā.
54. Šajos apstākļos iesniedzējtiesa jautā par tāda pretendenta apliecinājuma ar goda vārdu derīgumu, kurā tas apgalvoja, ka gadījumā, ja tam tiktu piešķirtas būvdarbu publiskā līguma slēgšanas tiesības, tā kontā būtu minimālā summa EUR 3 miljonu apmērā, kas atbilst prasītā kredīta summai, gan šī līguma noslēgšanas ar līgumslēdzēju iestādi brīdī, gan visā tā izpildes laikposmā.
55. Direktīvas 47. panta 5. punkta piemērošana, pirmkārt, nozīmē, ka saimnieciskās darbības subjekts nevar iegūt līgumslēdzējas iestādes prasītās norādes. Otrkārt, šī neiespējamība ir jāpamato ar “attaisnojošu iemeslu”. Tikai tad, ja ir izpildīti abi nosacījumi, var tikt izmantoti citi alternatīvi līdzekļi, lai pierādītu maksātspēju.
56. Tādējādi šajā gadījumā būtu jāpierāda “objektīva” neiespējamība (17) saņemt bankas kredītu, kas būtu piesaistīts līguma izpildei visā tā izpildes laikposmā. Runa ir par tīri faktisko apstākļu konstatējumu, kas ir jāveic valsts tiesai. Būtu jāpārbauda, vai bankas prakse Slovākijā tādiem pretendentu uzņēmumiem kā Ingsteel un Metrostav liedz saņemt tādu bankas apliecinājumu, kas minēts iepirkuma specifikācijās (18).
57. Ja iesniedzējtiesa secinātu, ka šajā valstī bija iespējams saņemt tādu bankas solījumu, vienkārši vairs nepastāvētu nekāds pamats piemērot Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punkta noteikumu.
58. Savukārt, ja šo bankas solījumu nebūtu iespējams iegūt, varētu tikt apsvērti alternatīvi līdzekļi, ko būtu varējis piedāvāt pretendents, lai pierādītu savu maksātspēju. Tomēr ir jānorāda, ka neiespējamība iesniegt specifikācijās prasītās norādes ir jāanalizē no objektīva viedokļa: “attaisnojošs iemesls” nebūtu tikai fakts, ka tādu īpašu apstākļu dēļ, kurus tieši raksturo saimniecisko līdzekļu nepietiekamība, pretendenti uzņēmumi nebūtu varējuši saņemt bankas kredītu atbilstoši specifikācijās paredzētajiem nosacījumiem.
59. Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pretendents kā alternatīvu līdzekli norādīja apliecinājumu ar goda vārdu, ko jau esmu minējis. Šīs pašdeklarācijas par maksātspēju efektivitāte ir jāvērtē pirmām kārtām līgumslēdzējai iestādei, jo saskaņā ar Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punkta beigu daļu tieši tai ir jāizvērtē, vai dokuments ir “atbilstošs” šādam mērķim.
60. Loģiski, ka lēmums nepieņemt šo dokumentu var tikt apstrīdēts tiesā, kurai savukārt ir jāpārbauda tā pamatojums un motīvi, lai noskaidrotu, vai līgumslēdzēja iestāde ir pārkāpusi rīcības brīvību, kas tai ir piešķirta ar 47. panta 5. punkta beigu daļu, ievērtējot, vai pretendenta iesniegtais alternatīvais pierādījums var tikt “uzskatīts par atbilstošu”. Atgādināšu, ka Tiesa nevar valsts tiesas vietā pieņemt šo lēmumu, kas cieši saistīts ar faktiskajiem apstākļiem, nedz arī noteikt, vai konkrētajā gadījumā pretendenta apliecinājums ar goda vārdu ir pietiekama saimnieciska un finansiāla garantija līguma izpildei.
C – Par trešo prejudiciālo jautājumu
61. Piekrītu Slovākijas valdībai, ka Najvyšší súd (Augstākā tiesa) trešajā jautājumā trūkst zināmas skaidrības gan attiecībā uz aprakstītajiem faktiem, gan uz tā saturu pašu par sevi.
62. Runājot par faktiem, iesniedzējtiesa, pirmkārt, norāda uz Biroja viedokli, saskaņā ar kuru situācija bija “neatgriezeniska un to nevar mainīt pat tad, ja Biroja Padome pieņemtu lēmumu par publiskā iepirkuma piešķiršanas pārskatīšanu”, jo līgumi jau tika pildīti (19). Otrkārt, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu kā prejudiciālā jautājuma premisa ir pieļauts gadījums, ka “vairs nepastāv priekšmets, kas tika izvērtēts sākotnējā administratīvajā procesā, proti, dalība publiskajā iepirkumā, [vai] [..] nevar atsākt iepirkuma procedūru, jo izraudzītais pretendents veic līguma izpildi”.
63. Ņemot to vērā, iesniedzējtiesu, šķiet, visbeidzot interesē, vai saskaņā ar Hartas 47. pantu, aplūkojot to kopsakarā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktu un 2. panta 3., 6., 7. un 8. punktu, tas, ka līgums praktiski ir izpildīts, ir šķērslis izslēgtajam pretendentam celt attiecīgas prasības (pārsūdzības) par lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tostarp lūgt atzīt to par spēkā neesošu.
64. Iesniedzējtiesas minētie Direktīvas 89/665 panti atbilst tās sākotnējai redakcijai, kas vairs nebija spēkā līguma slēgšanas tiesības (2013. gada 16. novembris) piešķiršanas brīdī. Atsauces uz tiesisko regulējumu tāpēc ir jāpielāgo konsolidētajai redakcijai, kas piemērojama pēc tam, kad stājušies spēkā ar Direktīvu 2007/66 izdarītie grozījumi (20).
65. Secinājumos lietā Connexxion Taxi Services (21) es uzsvēru, ka “attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem (protams, Direktīvas 2004/18 piemērošanas jomā ietilpstošā iepirkuma gadījumā) dalībvalstīm ir jānodrošina attiecīgajām personām pārsūdzības mehānismi, ar kuru palīdzību varētu ātri un efektīvi izvērtēt, vai šīs iestādes ir pārkāpušas Savienības tiesības publiskā iepirkuma jomā vai šīs tiesības attiecīgajās tiesību sistēmās transponējošās valsts tiesību normas. Tāds galu galā ir Direktīvas 89/665 mērķis.”
66. Direktīvas 89/665 2. punktā saistībā ar šo vispārējo mērķi ir aplūkoti divi dažādi procesuālie scenāriji: a) steidzamības procedūra, kas ļauj pieņemt pagaidu pasākumus stadijā pirms līguma noslēgšanas, un b) citas pārbaudes procedūras, kas ierosinātas ar mērķi panākt, lai tiktu atcelts administratīvais akts par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un vajadzības gadījumā tiktu saņemta zaudējumu atlīdzība, pieļaujot gadījumus, kad pārbaudi veicošās iestādes lēmumā tiek paredzēta tikai pēdējā minētā iespēja.
67. Tādējādi, tā kā Ingsteel un Metrostav Slovākijas tiesās celtā prasība bija prasība par lēmuma atcelšanu, principā ir jābūt iespējai, ka šīs prasības apmierināšanas gadījumā akts par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiktu atzīts par spēkā neesošu (22). Tomēr iesniedzējtiesa uzskatīja (23), ka atzīšana par spēkā neesošu praksē nenozīmē procedūras atkārtotu sākšanu tādējādi, ka varētu tikt pārskatīta esošā situācija.
68. Tā kā Direktīvas 89/665 2. panta 4. punktā ir pieļauts, ka prasības celšanai automātiski nav apturošas iedarbības, ir loģiski, ka direktīvā ir paredzēta iespēja celt prasību par [lēmuma] atcelšanu attiecībā uz līgumu, kas tiek pildīts vai kas jau ir izpildīts.
69. Faktiski Direktīvā 89/665 nav paredzēts kāds nepārprotams risinājums šajā ziņā. Dažos gadījumos (2.d–2.f pants) ir piemērojams pašā direktīvā (24) paredzētais regulējums, kurā tostarp ir pieļauts, ka valstu pārsūdzības iestādes neatzīst līgumu par spēkā neesošu, lai arī tas ir ticis piešķirts prettiesiski, ja ir primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas prasa saglabāt tā iedarbību, neskarot attiecīgu sankciju uzlikšanu un zaudējumu atlīdzību (25). Citos gadījumos, gluži pretēji, (direktīvas 2. panta 7. punkts) tikai valsts tiesību normās tiek paredzēts, kādai iedarbībai ir jābūt pārsūdzībām par noslēgtajiem līgumiem.
70. Ņemot vērā šīs iespējas, kuras ir jāievēro iesniedzējtiesai (vai pārsūdzības iestādei), būtu nepieņemami, ka situācija de facto, kurā notiek līguma izpilde, var tikt aplūkota kā nepārvarams šķērslis, lai noskaidrotu, vai lēmums par pretendenta izslēgšanu bija tiesisks. Lai kāds būtu procesuālais risinājums, kas būtu saderīgāks ar Direktīvu 89/665 (un ar valsts tiesībām, ar kurām tā ir transponēta), kā arī tā praktiskā iedarbība uz līguma sekām, prasītājiem saglabātos interese par atbilstošo tiesas nolēmumu, lai gadījumā, ja to prasība tiktu apmierinātu, vismaz tiem tiktu atlīdzināti zaudējumi, kas tiem tika nodarīti prettiesiskas izslēgšanas no atlases procedūras dēļ.
71. Valsts tiesai būtu jāizvērtē sekas, ko izraisītu iespējamā lēmuma par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atzīšana par spēkā neesošu.
VI – Secinājumi
72. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. pantam, it īpaši tā 1. punkta a) apakšpunktam un 4. punktam, nav pretrunā tas, ka paziņojumā par līgumu kā nosacījumi par pretendenta saimniecisko vai finansiālo stāvokli tiek iekļauti tādi nosacījumi kā pamatlietā aplūkotajā paziņojumā. Valsts tiesai ir jānosaka, vai izslēgtie pretendenti bija izpildījuši minētos nosacījumus;
2) iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai bija “attaisnojošs iemesls” Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punkta izpratnē, kas liegtu pretendentam iesniegt līgumslēdzējas iestādes prasītās norādes. Apstiprinošas atbildes gadījumā tai arī ir jāizvērtē, vai saskaņā ar Slovākijas tiesībām pretendenta apliecinājums ar goda vārdu par tā maksātspēju var tikt pieņemts kā saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstoša garantija;
3) apstāklis, ka izraudzītais pretendents jau gandrīz pilnībā ir izpildījis līgumu, neliedz izslēgtajiem pretendentiem celt attiecīgas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo un otro daļu, aplūkojot tās kopsakarā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, 1. un 2. pantu.