Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Milkiyas Addis/Vācijas Federatīvā Republika

(lieta C-517/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Milkiyas Addis

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Savienības tiesībām dalībvalstij (šajā gadījumā – Vācijai) tiek liegts, īstenojot Direktīvas 2013/32/ES 1 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā vai attiecīgi – Direktīvas 2005/85/EK 2 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā iepriekšējā regulējumā noteiktās pilnvaras, noraidīt kā nepieņemamu starptautiskās aizsardzības pieteikumu bēgļa statusa atzīšanas citā dalībvalstī (šajā gadījumā – Itālijā) dēļ, ja starptautiskās aizsardzības apstākļi, proti, atzītu bēgļu dzīves apstākļi citā dalībvalstī, kurā pieteicējam jau ir piešķirta starptautiskā aizsardzība (šajā gadījumā – Itālijā), neatbilst Direktīvas 2011/95/ES 20. un nākamo pantu prasībām, tomēr vēl nepārkāpjot Pamattiesību hartas 4. pantu vai ECPAK 3. pantu?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: vai tas ir piemērojams arī tad, ja atzītiem bēgļiem valstī, kurā tie ir tikuši atzīti par bēgļiem (šajā gadījumā – Itālijā),

netiek piešķirti eksistences nodrošināšanas pabalsti, vai to apmērs, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, ir būtiski ierobežots, tomēr attieksme pret tiem šajā ziņā ir tāda pati kā pret šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem?

gan ir piešķirtas tiesības atbilstoši Direktīvas 2011/95/ES 20. un nākamo pantu prasībām, tomēr viņu piekļuve pabalstiem, kas ar to ir saistīti, vai arī tādiem pabalstiem ģimenes vai sociālo tīklu ietvaros, kas aizstāj vai papildina valsts pabalstus, faktiski ir apgrūtināta?

Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 14. panta 1. punkta pirmo teikumu vai attiecīgi – Direktīvas 2005/85/EK 12. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzēto iepriekšējo regulējumu netiek pieļauta valsts tiesību normas piemērošana, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzēja personiskās intervijas neveikšana gadījumā, ja par patvērumu atbildīgā iestāde patvēruma pieteikumu noraida kā nepieņemamu, īstenojot Regulā Nr. 2013/32/EU 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā vai attiecīgi – Direktīvas 2005/85/EK 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā iepriekšējā regulējumā noteiktās pilnvaras, neizraisa šī lēmuma atcelšanu nenotikušās intervijas dēļ, ja pieteikuma iesniedzējam atgriešanas procesā ir dota iespēja sniegt visus pret lēmumu par nepieņemamību liecinošos apstākļus un, ievērojot arī šos sniegtos apsvērumus, lietā nevar tikt pieņemts atšķirīgs nolēmums.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, OV L 180, 6. lpp.

2 Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, OV L 326, 13. lpp.