Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Silvio Berlusconi, Finanziaria d’investimento Fininvest SpA (Fininvest)/Banca d’Italia, Istituto per la Vigilanza Sulle Assicurazioni (IVASS)
(lieta C-219/17)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Silvio Berlusconi, Finanziaria d’investimento Fininvest SpA (Fininvest)
Atbildētājas apelācijas instancē: Banca d’Italia, Istituto per la Vigilanza Sulle Assicurazioni (IVASS)
Prejudiciālie jautājumi
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. panta pirmā, otrā un piektā daļa, lasot tās kopsakarā ar šā Līguma 256. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka prasību – kas celta par (šā rīkojuma 1. pantā izklāstītajiem) procedūras uzsākšanas, izmeklēšanas un nesaistoša lēmuma priekšlikuma sagatavošanas pasākumiem, kurus valsts kompetentā iestāde veikusi procedūrā, kas ir reglamentēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES 1 22. un 23. pantā, Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2 1. panta piektajā daļā, 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 15. pantā, Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 468/2014 3 85., 86. un 87. pantā, kā arī Itālijas Konsolidētā banku likuma 19., 22. un 25. pantā – izskatīt ir Savienības tiesas vai savukārt valsts tiesas piekritībā?
Konkrēti, vai lietas piekritība Savienības tiesai ir atzīstama tad, ja šie pasākumi tiek apstrīdēti nevis parastā atcelšanas prasībā, bet gan prasībā, kas ir iesniegta tiesvedībā par tiesu nolēmuma izpildi saskaņā ar Itālijas Administratīvā procesa kodeksa 112. un nākamajiem punktiem - proti, savdabīga valsts administratīvi procesuālā institūta ietvaros - un kurā šos pasākumus tiek lūgts atzīt par spēkā neesošiem tāpēc, ka ar tiem esot pārkāpts vai apiets Consiglio di Stato 2016. gada 3. marta sprieduma Nr. 882/2016 res judicata spēks, un šīs lietas izspriešanai ir vajadzīgs, lai atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam tiktu interpretēts un apzināts minētā sprieduma res judicata objektīvais tvērums?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).
2 Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).
3 Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV 2014, L 141, 1. lpp.).