ĢENERĀLADVOKĀTA PAOLO MENGOCI [PAOLO MENGOZZI] SECINĀJUMI,
sniegti 2017. gada 15. jūnijā (1)
Lieta C‑156/16
Tigers GmbH
pret
Hauptzollamt Landshut
(Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013 – Norma, kurā kā priekšnoteikums individuālu antidempinga maksājuma likmju piemērošanai ir prasīta derīga rēķina uzrādīšana – Kopienas Muitas kodekss – 78. pants – Pieļaujamība derīgu rēķinu iesniegt a posteriori
1. Vai gadījumā, kad regulā, kurā ir noteikti galīgie antidempinga maksājumi, kā priekšnoteikums maksājuma individuālo likmju piemērošanai ir prasīts, lai tiktu uzrādīts atsevišķām formas prasībām atbilstošs rēķins, šādu rēķinu importētājs ir tiesīgs iesniegt pēc muitas deklarācijas iesniegšanas tostarp šādas deklarācijas pēcmuitošanas pārbaudes procedūrā? Vai arī, lai varētu tikt piemērota antidempinga maksājuma individuāla likme, vienmēr ir nepieciešams, lai šāds rēķins būtu iesniegts kopā ar muitas deklarāciju?
2. Tāds būtībā ir jautājums, kas tiek uzdots šajā lietā, kura attiecas uz Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa, Vācija) iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (2), 1. panta 3. punkta, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2913/92 78. panta interpretāciju (3).
3. Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Vācijas sabiedrību Tigers GmbH un Hauptzollamt Landshut (Landshūtas Galvenā muitas pārvalde, Vācija; turpmāk tekstā – “muitas iestāde”) saistībā ar to, ka tā ir noraidījusi Tigers iesniegto lūgumu daļēji atmaksāt tai saskaņā ar Īstenošanas regulu Nr. 412/2013 uzlikto antidempinga maksājumu par keramikas preču importēšanu Vācijā.
4. Izskatāmās lietas pamatā esošais jautājums ir saistīts ar Vācijas muitas dienestu praksi, kas izslēdz vajadzīgajām formas prasībām atbilstoša rēķina, lai piemērotu individuālas antidempinga maksājuma likmes, iesniegšanu a posteriori. Šis jautājums, kuram ir ievērojama nozīme muitas praksē, Vācijā zināmā mērā ir apspriests gan judikatūrā, gan doktrīnā.
I. Atbilstošās tiesību normas
A. Antidempinga tiesiskais regulējums
5. 2012. gada 14. novembrī Eiropas Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 1072/2012,ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (4). Šīs regulas 1. pantā tika noteiktas dažādas antidempinga pagaidu maksājuma individuālās likmes, kas bija piemērojamas dažādām ražotāju eksportētāju kategorijām. Saskaņā ar šo tiesību normu importam no atsevišķiem I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem bija piemērojama likme 26,6 % (kam atbilda TARIC papildu kods B354), bet importa likme no ikvienas citas Regulā Nr. 1072/2012 neuzskaitītās sabiedrības bija 58,8 % (kam atbilda TARIC papildu kods B999).
6. Sabiedrība Chaozhou Wingoal Ceramics Industrial Co Ltd (turpmāk tekstā – “CWCI”) bija Regulas Nr. 1072/2012 I pielikumā uzskaitīto ražotāju eksportētāju vidū.
7. Regulas Nr. 1072/2012 1. panta 3. punktā tika precizēts, ka pagaidu antidempinga maksājuma individuālo likmju piemērošanas priekšnoteikums ir derīga rēķina, kas atbilst minētās regulas II pielikumā minētajām prasībām (5), uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem un ka šāda rēķina neuzrādīšanas gadījumā tiek piemērota visām pārējām sabiedrībām piemērojamā maksājuma likme 58,8 % apmērā. Šā paša panta 5. punktā tika norādīts uz spēkā esošajiem noteikumiem par muitas nodokļiem.
8. 2013. gada 13. maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Īstenošanas regulu Nr. 412/2013.
9. Šīs īstenošanas regulas preambulas 229. apsvērumā ir noteikts:
“Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Īpašie pasākumi ietver to, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.”
10. Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 2. punktā tika noteiktas konkrētajām precēm piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma likmes. Saskaņā ar šo tiesību normu noteiktu šīs pašas regulas I pielikumā uzskaitīto sabiedrību – kuru skaitā bija arī CWCI – preču importam ir piemērojama individuāla galīgā antidempinga maksājuma likme 17,9 %, bet visu citu minētajā īstenošanas regulā neuzskaitīto sabiedrību preču importam ir piemērojama likme 36,1 %.
11. Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. un 4. punktā ir paredzēts:
“3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās antidempinga maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājumu.
4. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.”
12. Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikumā ir paredzēts:
“Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītam paziņojumam šādā formā:
1) rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats;
2) šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītie (apjoms) keramikas galda piederumi un virtuves piederumi, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību ir ražoti uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (TARIC papildu kods), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.
3) datums un paraksts.”
B. Muitas kodekss
13. Muitas kodeksa 62. pantā ir noteikts:
“1. Rakstveida deklarācija izpildāma veidlapā, kas atbilst šim nolūkam noteiktajam oficiālajam paraugam. Tai ir jābūt parakstītai, un tajā jābūt visām ziņām, kas nepieciešamas tās muitas procedūras noteikumu īstenošanai, kurai preces ir deklarētas.
2. Deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi tās muitas procedūras īstenošanai, kurai preces deklarētas.”
14. Saskaņā ar Muitas kodeksa 63. pantu:
“Deklarācijas, kuras atbilst 62. panta prasībām, muitas dienesti tūlīt pieņem, ar nosacījumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir uzrādītas muitai.”
15. Saskaņā ar Muitas kodeksa 68. pantu:
“Lai pārbaudītu pieņemtās muitas deklarācijas, muitas dienesti var:
a) pārbaudīt dokumentus, kas attiecas uz deklarāciju un kas tai pievienoti. Lai pārbaudītu deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var likt deklarētājam uzrādīt vēl citus dokumentus;
b) pārbaudīt preces un ņemt paraugus analīzei vai sīkai pārbaudei.”
16. Muitas kodeksa 78. pantā ir noteikts:
“1. Pēc preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt deklarācijā labojumus.
2. Pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.
3. Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.”
II. Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
17. 2012. gada 17. decembrī Tigers importēja Vācijā dažādas CWCI keramikas galda un virtuves piederumu preces. Importēšanas brīdī uz šīm precēm bija attiecināms ar Regulu Nr. 1072/2012 noteiktais pagaidu antidempinga maksājums.
18. Tajā pašā dienā par importētajām precēm Tigers iesniedza muitas deklarāciju muitas iestādē un uzrādīja rēķinu. Pie preču apzīmējuma minētajā deklarācijā bija norādītas keramikas preces ar norādi uz TARIC papildu kodu B999, proti, kodu, kas atbilst visu pārējo Regulā Nr. 1072/2012 neminēto sabiedrību preču importam.
19. Tajā pašā datumā, proti, 2012. gada 17. decembrī, muitas iestāde veica preču kontroli to atrašanās vietā un TARIC papildu kodu B999 visur aizstāja ar TARIC papildu kodu B354, proti, kodu, kas atbilst importam no Regulas Nr. 1072/2012 I pielikumā minētajiem ražotājiem eksportētājiem.
20. Tomēr, ņemot vērā, ka importēšanas laikā Tigers uzrādītajam rēķinam nebija pievienota ražotāja parakstīta deklarācija un tādējādi tas neatbilda Regulas Nr. 1072/2012 II pielikuma prasībām, muitas iestāde saskaņā ar šo regulu lika Tigers iemaksāt drošības naudu par pagaidu antidempinga maksājumu, piemērojot likmi 58,8 %.
21. Pēc Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 pieņemšanas 2013. gada 13. maijā muitas iestāde 2013. gada 28. jūnijā saskaņā ar šo īstenošanas regulu noteica galīgo antidempinga maksājumu par Tigers veikto importu, kas tika aprēķināts, piemērojot antidempinga likmi 36,1 %, nelūdzot Tigers iesniegt derīgu rēķinu, kurš atbilstu Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikuma prasībām.
22. 2013. gada 4. jūlijā Tigers iesniedza rēķina oriģinālu ar parakstītu CWCI deklarāciju un iesniedza pieprasījumu atmaksāt antidempinga maksājumu, kuru, tās ieskatā, tā bija pārmaksājusi tāpēc, ka tai bija piemērota galīgā antidempinga maksājuma likme 36,1 %, kas bija attiecināma uz visām pārējām Īstenošanas regulā Nr. 412/2013 neuzskaitītajām sabiedrībām, nevis likme 17,9 %, kas bija piemērojama minētās īstenošanas regulas I pielikumā uzskaitīto sabiedrību preču importam.
23. 2013. gada 2. oktobrī muitas iestāde noraidīja šo atmaksāšanas pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka a posteriori sagatavotu vai uzrādītu derīgu rēķinu nevarot atzīt.
24. Ar 2013. gada 4. novembra vēstuli Tigers iesniedza iepriekšēju sūdzību par šo lēmumu un 2014. gada 5. maijā uzrādīja CWCI sagatavotu grozītu rēķinu.
25. Ar 2015. gada 24. februāra lēmumu muitas iestāde arī šoreiz noraidīja Tigers sūdzību. Šī iestāde secināja, ka, lai varētu tikt piemērota individuālā antidempinga maksājuma likme, a posteriori uzrādītais un pārsūdzības procedūrā vēlreiz labotais rēķins ar attiecīgo ražotāja deklarāciju esot bijis jāuzrāda muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.
26. Iesniedzējtiesā izskatīšanā ir Tigers celtā prasībā par muitas iestādes lēmumu noraidīt tās atmaksāšanas pieteikumu. Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa) ir nolēmusi apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai ar [Īstenošanas regulas Nr. 412/2013] 1. panta 3. punktu galīgā antidempinga maksājuma pirmreizējai noteikšanai ir atļauts derīgu rēķinu iesniegt vēlāk, ja ir ievēroti visi pārējie nepieciešamie nosacījumi konkrētam uzņēmumam noteiktas individuālās antidempinga maksājuma likmes piemērošanai?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai ar [Muitas kodeksa] 78. pantu muitas dienestam nav atļauts pārbaudes procedūrā noraidīt lūgumu atmaksāt antidempinga maksājumu, sniedzot pamatojumu, ka deklarētājs pienācīgu rēķinu ir uzrādījis tikai pēc muitas deklarācijas iesniegšanas?”
III. Tiesvedība Tiesā
27. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika saņemts 2016. gada 17. martā. Apsvērumus ir iesniegušas Tigers, muitas iestāde, Polijas valdība un Komisija. Tiesas sēdē, kas norisinājās 2017. gada 16. martā, piedalījās Tigers un Komisija.
IV. Vērtējums
A. Ievada apsvērumi
28. Ievadā norādīšu, pirmkārt, kā tas izriet no šo secinājumu 24. punkta, ka Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punktā un II pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošu derīgu rēķinu Tigers Vācijas muitas dienestiem ir iesniegusi lēmuma, ar kuru noraidīts tās pieteikums par antidempinga maksājuma atmaksāšanu, pārsūdzības procesā.
29. Otrkārt, ir jānorāda arī, ka iesniedzējtiesa ir tieši atzinusi, ka tāds atmaksāšanas pieteikums kā Tigers iesniegtais būtībā atbilst deklarācijas pēcmuitošanas pārbaudes lūgumam Muitas kodeksa 78. panta izpratnē.
30. Šajos apstākļos es uzskatu, ka abi iesniedzējtiesas uzdotie prejudiciālie jautājumi ir jāizvērtē kopā. Būtībā ar tiem tiek vaicāts, vai Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka antidempinga maksājuma noteikšanas nolūkos derīgu rēķinu, kas atbilst šīs pašas īstenošanas regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, importētājs ir tiesīgs iesniegt a posteriori, tostarp procedūrā, kas ir uzsākta saskaņā ar Muitas kodeksa 78. pantu, ja visi pārējie nepieciešamie nosacījumi individuālas antidempinga maksājuma likmes piemērošanai ir izpildīti.
31. Šajā ziņā iesniedzējtiesa sliecas uz tādu Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punkta interpretāciju, ka derīgu rēķinu ir iespējams iesniegt arī pēc muitas deklarācijas pieņemšanas, vismaz pārskatīšanas procedūrā Muitas kodeksa 78. panta izpratnē. Proti, tā uzskata, ka Savienības tiesībās nav normu, kas izslēdz iespēju tādu iesniegšanu veikt a posteriori. Precīzāk, neesot nekāda tiesiska pamata, kurš varētu liegt deklarētājam papildināt savu muitas deklarāciju, kas turklāt tiek veikts atbilstoši tiesību normām, iesniedzot derīgu rēķinu.
32. Tigers un Komisija pievienojas iesniedzējtiesas apsvērumiem. Savukārt muitas iestāde un Polijas valdība aizstāv pretēju viedokli.
B. Par Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 vai Regulas Nr. 1072/2012 attiecināmību, atbildot uz prejudiciālajiem jautājumiem
33. Pirms pievērsties iesniedzējtiesas uzdotā prejudiciālā jautājuma izvērtēšanai pēc būtības, ir jāapsver Komisijas norādītais, ka uz pamatlietas faktiem esot attiecināma nevis Īstenošanas regula Nr. 412/2013, kurā ir noteikts galīgais antidempinga maksājums un kuru Padome pieņēmusi tikai pēc tam, kad strīdīgā importēšana bija notikusi, bet Regula Nr. 1072/2012, kurā bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums un kuras normas tātad esot piemērojamas Tigers veiktajam importam. Pamatojoties uz šo atziņu, Komisija iesaka atbilstoši pārformulēt prejudiciālos jautājumus.
34. Šajā ziņā ir taisnība, ka strīdīgās importēšanas brīdī spēkā bija Regula Nr. 1072/2012. Tomēr ar šo regulu noteiktais pagaidu antidempinga maksājums būtībā ir ticis “aizvietots” ar Īstenošanas regulā Nr. 412/2013 noteikto galīgo antidempinga maksājumu (6). Turklāt abās regulās līdzīgi ir ticis paredzēts, ka antidempinga maksājuma (pagaidu un galīgā) likmes piemērošana ir atkarīga no derīga rēķina uzrādīšanas.
35. Taču tiesvedība pamatlietā ir par galīgā antidempinga maksājuma apmēru, kāds tas ir noteikts atbilstoši Īstenošanas regulai Nr. 412/2013. Turklāt, kā tas izriet no šo secinājumu 24. punkta, derīgu rēķinu Tigers ir iesniegusi 2014. gada 5. maijā, proti, kad spēkā bija Īstenošanas regula Nr. 412/2013.
36. Visu šo iemeslu dēļ lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas tieši uz Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 interpretāciju. Tāpēc es neuzskatu, ka prejudiciālos jautājumus būtu nepieciešams pārformulēt, kā to ir ierosinājusi Komisija.
C. Par derīga rēķina uzrādīšanas Muitas kodeksa 78. pantā paredzētajā procedūrā saderību ar Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punktu
37. Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punktu šajā īstenošanas regulā noteiktās individuālās antidempinga maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs pašas īstenošanas regulas II pielikumā minētajām prasībām.
38. No vārdu “tikai tad, ja” lietojuma šajā tiesību normā izriet, ka šāda derīga rēķina uzrādīšana ir nepieciešams priekšnoteikums individuālu antidempinga likmju piemērošanai. Tādējādi, ja šāds rēķins muitā netiek uzrādīts, konkrēto preču importam nevar piemērot individuālās likmes, un tas ir jāapliek ar vispārējo likmi, kas paredzēta importam no “visiem pārējiem uzņēmumiem”.
39. Šajā ziņā no Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 preambulas 229. apsvēruma izriet, ka šādas “pastiprinātas” formas prasības pamatojums ir iespējami mazināt antidempinga pasākumu apiešanas risku un nodrošināt antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu.
40. Tomēr ne Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punktā, ne citās šīs īstenošanas regulas normās nekas nav noteikts par brīdi, kurā šāds rēķins muitā ir jāuzrāda.
41. Tā kā Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 4. punktā ir ietverta norāde uz spēkā esošajiem noteikumiem par muitas nodokļiem, tas, vai tādu rēķinu ir pieļaujams uzrādīt a posteriori, ir jāizvērtē Muitas kodeksa gaismā. Tomēr šajā izvērtējumā ir jāņem vērā pamatlietas apstākļi.
42. Aplūkojamajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka, importējot konkrētās preces, Tigers par tās importētajām precēm iesniedza muitas deklarāciju Muitas kodeksa 62. panta 1. punkta izpratnē. Šo deklarāciju, kurai bija pievienots rēķins, Vācijas muitas dienesti pieņēma minētā kodeksa 63. panta izpratnē.
43. Tajā pašā deklarācijas iesniegšanas dienā Vācijas muitas dienesti veica tās pārbaudi šā paša kodeksa 68. panta izpratnē, veicot gan dokumentu pārbaudi, gan pārbaudot preces šā panta a) un b) punkta izpratnē.
44. Kā izriet no šo secinājumu 19. un 20. punkta, šīs pārbaudes laikā minētie dienesti konstatēja, pirmkārt, ka deklarācija ir neprecīza, jo tajā ir norādīts neprecīzs TARIC papildu kods, un, otrkārt, ka iesniegtais rēķins neatbilst Regulas Nr. 1072/2012 1. panta 3. punktā un II pielikumā paredzētajām formas prasībām (kuras atbilst Īstenošanas regulā Nr. 412/2013 paredzētajām prasībām).
45. Tomēr minētās pārbaudes laikā Vācijas muitas dienesti konstatēja arī to, ka importētās preces nāk no sabiedrības CWCI, proti, no viena no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem ražotājiem eksportētājiem. Šis apstāklis izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, un muitas iestāde to nav apstrīdējusi. Tieši šā iemesla dēļ tās izlaboja neprecīzi norādīto TARIC kodu.
46. Vācijas muitas dienesti piemēroja vispārējo antidempinga maksājuma likmi (augstāku), kas ir piemērojama importam no “visiem pārējiem uzņēmumiem”, vienīgi tādēļ, ka muitas deklarācijai pievienotais rēķins neatbilda antidempinga regulējumā paredzētajām formas prasībām, lai gan tie bija konstatējuši, ka importētās preces nāk no tāda ražotāja eksportētāja, kura preču imports tiek aplikts ar mazāku individuālu likmi.
47. Pēc galīgā antidempinga maksājuma noteikšanas atbilstoši Īstenošanas regulai Nr. 412/2013, kad preces jau bija tikušas izlaistas, Tigers apstrīdēja to, ka ir tikusi piemērota antidempinga likme, kas ir piemērojama importam no “visiem pārējiem uzņēmumiem”, un ar atmaksāšanas pieteikumu pieprasīja piemērot individuālu antidempinga likmi, kas tiek piemērota importam no CWCI.Atmaksāšanas procedūrā, kura, kā es to esmu norādījis šo secinājumu 29. punktā, būtībā ir deklarācijas pēcmuitošanas pārbaudes procedūra Muitas kodeksa 78. panta izpratnē, Tigers galu galā iesniedza derīgu rēķinu, kas atbilda Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikumā noteiktajām prasībām.
48. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru Muitas kodeksa 78. pantā ir izveidota procedūra, kas muitas dienestiem ļauj attiecīgā gadījumā pēc savas ierosmes izdarīt labojumus muitas deklarācijā a posteriori, tas ir, pēc šajā deklarācijā minēto preču izlaišanas (7).
49. Šajā ziņā atbilstoši Muitas kodeksa 78. panta 1. punktam minētie dienesti ir tiesīgi, pirmkārt, izdarīt labojumus muitas deklarācijā, proti, to pārskatīt (8).
50. Otrkārt, saskaņā ar minētā kodeksa 78. panta 2. punktu, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti ir tiesīgi pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču importu un eksportu vai tālākām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm.
51. Tiesa jau vairākkārt ir precizējusi, ka Muitas kodeksa 78. panta īpašā loģika ir pielāgot muitas procedūru faktiskajai situācijai, izlabojot formālas kļūdas vai trūkumus, kā arī kļūdas piemērojamo tiesību interpretācijā (9).
52. Šī loģika atbilst arī paša kodeksa mērķim, kas atbilstoši tā preambulas 5. apsvērumam tostarp ir nodrošināt tajā paredzēto nodokļu pareizu piemērošanu (10).
53. Tiesa ir atzinusi, ka gadījumā, ja Muitas kodeksa 78. panta 1. un 2. punktā paredzētās pārskatīšanas vai pārbaužu rezultātā atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir tikuši piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, saskaņā ar Muitas kodeksa 78. panta 3. punktu muitas dienestiem, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju, ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai situāciju izlabotu, pat ja deklarētājs ar savu rīcību ir tieši ietekmējis muitas iestāžu iespēju veikt pārbaudes (11).
54. Tiesa ir arī norādījusi, ka gadījumā, ja iepriekš minētās pārskatīšanas vai pārbaužu rezultātā atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras mērķi nav apdraudēti, muitas dienestiem saskaņā ar Muitas kodeksa 78. panta 3. punktu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju, ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai situāciju izlabotu (12).
55. Aplūkojamajā gadījumā, pirmkārt, tās procedūras gaitā, kuru Vācijas iestādes bija uzsākušas pēc Tigers pieteikuma saskaņā ar Muitas kodeksa 78. pantu (13), tā iesniedza derīgu rēķinu, kas atbilda Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikuma prasībām. Otrkārt, ievērojot lietas materiālos esošo informāciju, šķiet, ka konkrētā antidempinga regulējuma mērķi nav tikuši apdraudēti.
56. Proti, kā es esmu norādījis šo secinājumu 45. punktā, nav nekādu šaubu – un tas nav apstrīdēts –, ka Tigers importētās preces ir nākušas no viena no minētās īstenošanas regulas I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem un ka tātad to importam bija jāpiemēro individuāla antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama importam no šīm sabiedrībām.
57. Šajos apstākļos šķiet, ka aplūkojamajā gadījumā nav pastāvējis nekāds apiešanas risks, kāds ir minēts Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 preambulas 229. apsvērumā, jo antidempinga maksājumu pareiza piemērošana nav tikusi apdraudēta. Šis apstāklis galīgi ir jākonstatē iesniedzējtiesai.
58. Tā kā nepastāvēja nekāds risks, ka var tikt apdraudēti konkrētā antidempinga regulējuma mērķi, nekas neliedza muitas dienestiem ņemt vērā saskaņā ar Muitas kodeksa 78. pantu uzsāktās procedūras laikā iesniegto derīgo un Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikumā paredzētajām prasībām atbilstošo rēķinu, lai atbilstoši šo secinājumu 51. punktā minētajai īpašajai šā panta loģikai pielāgotu muitas procedūru faktiskajai situācijai.
59. Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka Muitas kodeksa 78. panta 2. punktā paredzētā muitas dienestu iespēja izvērtēt dokumentus un komercinformāciju par turpmākajām tirdznieciskajām darbībām ar pašām precēm parāda, ka to saskaņā ar šo tiesību normu veiktajā kontrolē bez dokumentiem, kas ir tikuši pievienoti muitas deklarācijai atbilstoši Muitas kodeksa 62. panta 2. punktam, minētie dienesti visnotaļ var ņemt vērā arī citus dokumentus. Tātad nevar piekrist muitas iestādes argumentam, ka procedūrā, kas ir uzsākta saskaņā ar Muitas kodeksa 78. pantu, šī pēdējā minētā tiesību norma nepieļaujot a posteriori ņemt vērā rēķinu, kas atbilst Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikumā paredzētajām prasībām.
60. Turklāt ir jānorāda, ka risinājums, kas apstākļos, kad nepastāv apiešanas risks, ļauj pielāgot muitas procedūru faktiskajai situācijai, a posteriori ņemot vērā derīgu rēķinu, nav pretrunā nedz Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 normām, nedz mērķiem, jo atšķirībā no citām regulām (14) šajā regulā nav noteikts brīdis, kurā šāds rēķins ir jāuzrāda.
61. Turklāt, kā to tiesas sēdē norādīja Komisija, gadījumā, kad nepastāv apiešanas risks, augstākas antidempinga maksājuma likmes piemērošana importam par to, kāda faktiski ir noteikta sabiedrībai, kas ražo importējamās preces, ir pretrunā ar pašu antidempinga maksājumu noteikšanas ideju, jo tā iziet ārpus mērķa novērst ar importu par dempinga cenām radīto kaitējumu.
62. Visi iepriekš minētie apsvērumi liecina par labu tādai Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punkta interpretācijai, ka šī tiesību norma pieļauj, ka situācijā, kad nepastāv antidempinga maksājumu apiešanas risks un nav apdraudēta to pareiza piemērošana, galīgā antidempinga maksājuma noteikšanas nolūkos importētājs procedūrā, kura ir uzsākta, pamatojoties uz Muitas kodeksa 78. pantu, ir tiesīgs a posteriori uzrādīt derīgu rēķinu, kas atbilst šīs pašas īstenošanas regulas II pielikumā noteiktajām prasībām. Tādā gadījumā, ja ir izpildīti visi pārējie nosacījumi individuālas antidempinga maksājuma likmes piemērošanai, muitas dienesti atbilstoši Muitas kodeksa 78. panta 3. punktam saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem (15) veic vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, ņemot vērā to, ka šāds rēķins ir iesniegts.
V. Secinājumi
63. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, 1. panta 3. punkts pieļauj, ka situācijā, kad nepastāv antidempinga maksājumu apiešanas risks un nav apdraudēta to pareiza piemērošana, galīgā antidempinga maksājuma noteikšanas nolūkos importētājs procedūrā, kura ir uzsākta, pamatojoties uz Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000, 78. pantu, ir tiesīgs a posteriori uzrādīt derīgu rēķinu, kas atbilst minētās īstenošanas regulas II pielikumā noteiktajām prasībām. Tādā gadījumā, ja ir izpildīti visi pārējie nosacījumi individuālas antidempinga maksājuma likmes piemērošanai, muitas dienesti atbilstoši Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 78. panta 3. punktam saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, ņemot vērā to, ka šāds rēķins ir iesniegts.