Language of document : ECLI:EU:T:2013:129

Lieta T‑587/08

Fresh Del Monte Produce, Inc.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Banānu tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Informācijas apmaiņas sistēma – Saskaņotu darbību ar pret konkurenci vērstu mērķi jēdziens – Cēloņsakarība starp saskaņošanu un uzņēmumu rīcību tirgū – Vienots pārkāpums – Atzīšana par vainojamu pārkāpumā – Tiesības uz aizstāvību – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums – Sadarbība – Atbildību mīkstinoši apstākļi

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums

1.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Atspēkojams raksturs – Pierādīšanas pienākums

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Lēmums, kas attiecas uz vairākiem adresātiem – Nepieciešamība norādīt pietiekamu pamatojumu, it īpaši attiecībā uz vienību, kam jāuzņemas atbildība par pārkāpuma izdarīšanu

(EKL 81., 82. un 253. pants)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Uzņēmuma – aizliegtas vienošanās dalībnieka – brīvprātīgu paziņojumu, kas ir veikti, atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu, pierādījuma vērtība – Paziņojumi, kas ir vērsti pret minētā uzņēmuma interesēm – Augsta pierādījuma vērtība

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

4.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Iestāšanās raksts – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība – Iebilduma neprecīzs formulējums – Nepieņemamība – Absolūts šķērslis tiesas procesam – Pārbaude pēc tiesas ierosmes

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 113. punkts)

5.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pretruna – Sekas

(EKL 253. pants)

6.      Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Prezumpcija – Nosacījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

7.      Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums – Pret konkurenci vērstu seku tirgū neesamība – Nozīmes neesamība – Atšķirība starp pārkāpumiem mērķa dēļ un pārkāpumiem seku dēļ

(EKL 81. panta 1. punkts)

8.      Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Konkurences apdraudējums – Vērtējums, ņemot vērā pārkāpuma raksturu – Tarifikācijas faktoru un cenu izmaiņu apspriešana starp konkurentiem pirms to references cenu noteikšanas – Pārkāpums mērķa dēļ

(EKL 81. panta 1. punkts)

9.      Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Konkurences apdraudējums – Vērtējums, ņemot vērā saziņas datumus un biežumu – Apstākļi, kas ir atkarīgi no tirgus un saskaņošanas priekšmeta – Vērtējuma kritēriji – Cēloņsakarības starp darbību saskaņošanu un uzņēmumu rīcību tirgū nepieciešamība – Cēloņsakarības esamības prezumpcija

(EKL 81. panta 1. punkts)

10.    Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Konkurences apdraudējums – Vērtējums, ņemot vērā parastus attiecīgā tirgus apstākļus – Tirgus, uz ko attiecas īpašs regulatīvais konteksts un kas ir organizēts nedēļas ciklos – Vērtējuma kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts)

11.    Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Pret konkurenci vērsts mērķis – Vērtējuma kritēriji – Tiešas saiknes starp saskaņotu darbību un patēriņa cenām neesamība –Nozīmes neesamība

(EKL 81. panta 1. punkts)

12.    Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pamati, kas atšķiras no lietas puses izvirzītajiem pamatiem – Pieņemamība – Nosacījumi – Saikne ar strīda priekšmetu

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 40. panta ceturtā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 116. panta 4. punkts)

13.    Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmumi, kuriem var pārmest pārkāpuma izdarīšanu, ko veido dalība vispārējā aizliegtajā vienošanās – Kritēriji – Uzņēmuma atbildības atzīšana par piedalīšanos pārkāpumā, kurš aplūkots kopumā, neraugoties uz tā ierobežoto lomu – Pieļaujamība – Ņemšana vērā, novērtējot pārkāpuma smagumu

(EKL 81. panta 1. punkts)

14.    Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Apjoms – Atbilžu uz paziņojumu par iebildumiem paziņošana – Atteikums paziņot dokumentu – Sekas – Vajadzība no attiecīgā uzņēmuma pierādīšanas pienākuma viedokļa nošķirt apsūdzošos dokumentus un attaisnojošus dokumentus

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2005/C 325/C 8. un 27. punkts)

15.    Konkurence – Administratīvais process – Piekļuve lietas materiāliem – Lietas izmeklēšanas materiālos neiekļauti dokumenti, kurus Komisija nav izmantojusi apsūdzībai – Dokumenti, kurus var izmantot lietas dalībnieku aizstāvībai – Komisijas pienākums pēc savas iniciatīvas padarīt šos dokumentus pieejamus lietas dalībniekiem – Neesamība – Lietas dalībnieku pienākums lūgt tos paziņot

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2005/C 325/C 8. un 27. punkts)

16.    Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kas atšķiras no Paziņojuma par iebildumiem – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Nosacījums – Pierādīšana, ko veic attiecīgais uzņēmums, ka pret to ir tikuši izvirzīti jauni iebildumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)

17.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Komisijas rīcības brīvība – Saistoša vai izsmeļoša kritēriju saraksta neesamība

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

18.    Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Juridiskā būtība

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

19.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Sankciju individuālas piemērošanas princips

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

20.    Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Jauns pamats – Jēdziens – Analoģisks risinājums attiecībā uz pamata atbalstam izteiktajiem iebildumiem

(LESD 256. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 48. panta 2. punkts)

21.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Uzņēmuma pasīva vērotāja vai sekotāja loma – Vērtējuma kritēriji – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence

(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un 31. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkta trešais ievilkums)

22.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas pieņemtās pamatnostādnes – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pamatotu šaubu par rīcības, par kuru ir ticis uzlikts sods, pārkāpjošo raksturu – Neesamība – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojumi 98/C 9/03 un 2006/C 210/02)

23.    Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības atteikties sniegt atbildi, kurā tiktu atzīta pārkāpuma izdarīšana

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 preambulas 23. apsvērums un 18. pants)

24.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence

(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un 31. pants; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. un 22. punkts)

25.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbības ar Komisiju ņemšana vērā – Naudas soda samazināšana par faktu neapstrīdēšanu – Nosacījumi – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence

(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un 31. pants; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. un 22. punkts)

26.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbības ar Komisiju ņemšana vērā – Komisijas rīcības brīvība – Agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Orientējošs raksturs – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana – Piemērošanas joma – Neiespējamība uzņēmumam atsaukties uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, lai saņemtu nelikumīgu naudas soda samazinājumu

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. un 22. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 50.–58., 67., 260. un 281. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 61.–63. un 250. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 104. un 364. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 268.–271., 273., 394., 541. un 542. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 278. un 279. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 296.–299., 301.–303., 565. un 566. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 304.–306., 400., 546. un 547. punktu)

8.      Konkurences jomā ir nepieciešams nošķirt, no vienas puses, konkurentus, kas neatkarīgi ievāc informāciju vai apspriež nākotnes cenas ar klientiem un trešām personām, un, no otras puses, konkurentus, kas pirms savu references cenu noteikšanas apspriež cenu noteikšanas un cenu izmaiņu faktorus ar citiem konkurentiem. Kamēr pirmā minētā rīcība nerada nekādas grūtības attiecībā uz brīvas un neizkropļotas konkurences īstenošanu, otrās minētās rīcības gadījumā tas tā nav, jo tā ir pretrunā prasībai, ka katram uzņēmējam ir patstāvīgi jānosaka politika, ko tas paredz īstenot kopējā tirgū, un ar šo patstāvības prasību starp šiem uzņēmējiem ir stingri aizliegts dibināt jebkādus tiešus vai netiešus kontaktus, kuru mērķis vai sekas ir vai nu ietekmēt pastāvošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū, vai arī informēt šo konkurentu par rīcību, ko tas pats ir nolēmis vai plāno īstenot tirgū.

Lai gan daļa no informācijas, ar kuru ir notikusi apmaiņa, varēja tikt gūta no citiem avotiem, izveidotā informācijas apmaiņas sistēma ir ļāvusi attiecīgajiem uzņēmumiem iegūt šo informāciju vienkāršāk, ātrāk un tiešākā veidā un veikt tās kopīgu aktuālu novērtējumu, tādējādi radot savstarpējas drošības gaisotni attiecībā uz uzņēmumu nākotnes cenu politiku.

Izmantojot pirmstarifikācijas saziņu, attiecīgie uzņēmumi ir varējuši atklāt rīcības, ko tie ir paredzējuši veikt, virzienu vai vismaz ir ļāvuši katram no dalībniekiem novērtēt konkurentu nākotnes rīcību attiecībā uz references cenu noteikšanu un paredzēt rīcības virzienu, ko tie ir plānojuši īstenot. Tādējādi šī saziņa ir varējusi samazināt nenoteiktību attiecībā uz konkurentu nākotnes lēmumiem par references cenām, līdz ar to ierobežojot uzņēmumu konkurenci.

Šajā ziņā, pirmais aizliegtas vienošanās piemērs, kas ir paredzēts EKL 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas ir expressis verbis atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, ir tieši darbības, ar kurām “tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus”. Pirmstarifikācijas saziņa, kura ir vērsta uz references cenu koordinēšanu, ir saistīta ar cenu noteikšanu. No tās izriet saskaņotas darbības ar mērķi ierobežot konkurenci EKL 81. panta izpratnē.

(sal. ar 344., 345., 368., 369., 584., 585., 765. un 768. punktu)

9.      Konkurences jomā saistībā ar nosacījumiem, ar kādiem rīcība var tikt raksturota kā prettiesiska saskaņošana, ņemot vērā jautājumu par kontaktu starp konkurentiem skaitu un regularitāti, tas, cik bieži, cik regulāri un kādā formā konkurentiem savā starpā ir jānodibina kontakts, lai panāktu to rīcības tirgū saskaņošanu, ir atkarīgs no saskaņošanas priekšmeta un attiecīgajiem tirgus apstākļiem. Ja iesaistītie uzņēmumi noslēdz aizliegtu vienošanos ar kompleksu saskaņošanas sistēmu, kas attiecas uz lielu to rīcības tirgū aspektu skaitu, tad var būt vajadzīga regulāra kontaktu uzturēšana ilgākā laikposmā. Turpretim, ja darbību saskaņošana attiecas uz kādu konkrētu aspektu, veicot vienreizēju rīcības tirgū koriģēšanu saistībā tikai ar vienu konkurences parametru, tad arī vienreizēja kontaktu uzņemšana var būt pietiekama, lai īstenotu attiecīgo uzņēmumu paredzēto pret konkurenci vērsto mērķi.

Svarīgs ir ne tik daudz attiecīgo uzņēmumu sanāksmju skaits kā jautājums, vai notikušais kontakts vai kontakti šiem uzņēmumiem ir ļāvuši informāciju, ar ko tie ir apmainījušies ar saviem konkurentiem, ņemt vērā, lai noteiktu savu rīcību attiecīgajā tirgū, un apzināti aizstāt ar risku saistīto konkurenci ar savstarpēju praktisku sadarbību. Ja var tikt pierādīts, ka šie uzņēmumi ir saskaņojuši darbības un turpina darboties tirgū, ir pamatoti prasīt, lai tie sniegtu pierādījumus, ka šī saskaņošana nav ietekmējusi to rīcību minētajā tirgū.

(sal. ar 351. un 352. punktu)

10.    Informācijas apmaiņa starp konkurentiem konkurences tiesību normām pretrunā var būt tad, ja ar to samazina vai novērš nenoteiktības pakāpi attiecībā uz konkrētā tirgus funkcionēšanu, kā rezultātā konkurence starp uzņēmumiem tiek ierobežota. Šie noteikumi iestājas pret jebkādu saziņu starp uzņēmējiem, ja šīs saziņas mērķis vai sekas ir tādu konkurences apstākļu rašanās, kas, ņemot vērā piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu raksturu, uzņēmumu lielumu un skaitu un minētā tirgus apmēru, neatbilst normāliem attiecīgā tirgus apstākļiem.

Ja piedāvājums tirgū ir stipri koncentrēts, noteiktas informācijas apmaiņa – tostarp atkarībā no informācijas, ar ko apmainās, veida – var ļaut uzņēmumiem uzzināt to konkurentu tirgū stāvokli un komerciālo stratēģiju, tādējādi izkropļojot sacensību tirgū un palielinot kolūzijas iespējamību vai pat to atvieglojot. Turpretim, ja piedāvājums ir ļoti atomizēts, informācijas izplatīšana un apmaiņa starp konkurentiem var būt neitrāla vai pat pozitīva attiecībā pret konkurences [nodrošināšanu] tirgū. Informācijas apmaiņas sistēma konkurences tiesību normu pārkāpumu var veidot pat tad, ja konkrētais tirgus nav stipri koncentrēts oligopols tirgus.

Informācijas regulārās un biežās kopīgās apspriešanas rezultātā, kas mākslīgā veidā palielina caurskatāmību tirgū, kurā konkurence jau ir bijusi vājināta specifiskā regulatīvā konteksta un iepriekšējas informācijas apmaiņas dēļ, it īpaši tirgū, kas ir organizēts nedēļas ciklos, ir konkurences tiesību normu pārkāpums.

(sal. ar 371., 430.–432. un 548. punktu)

11.    Konkurences jomā attiecībā uz iespēju saskaņotas darbības uzskatīt par tādām, kam ir pret konkurenci vērsts mērķis, pat ja tām nav tiešas saistības ar patēriņa cenām, EKL 81. panta 1. punkta formulējums nedod pamatu uzskatīt, ka aizliegtas būtu tikai tādas saskaņotas darbības, kurām ir tiešas sekas attiecībā uz gala patērētāju maksājamām cenām. Tieši pretēji, no EKL 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka saskaņotām darbībām var būt pret konkurenci vērsts mērķis tad, ja ar tām tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus.

EKL 81. panta tāpat kā citu EK līgumā paredzēto konkurences tiesību normu mērķis ir ne vien aizsargāt konkurentu vai patērētāju tiešās intereses, bet arī aizsargāt tirgus struktūru un līdz ar to konkurenci kā tādu. It īpaši tas, ka saskaņotām darbībām nav tiešas saistības ar cenu līmeni, neliedz konstatēt, ka ar tām ir tikusi ierobežota konkurence starp attiecīgajiem uzņēmumiem. Tādējādi saskaņoto darbību pret konkurenci vērsta mērķa konstatēšanu nevar pakārtot šo darbību tiešās saiknes ar patēriņa cenām konstatēšanai.

(sal. ar 459., 460., 548., 549. un 769. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 536.–538., 717. un 718. punktu)

13.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 587., 588., 590., 591., 637.–639. un 648. punktu)

14.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 655., 656., 662.–668., 670., 688.–690. un 724. punktu)

15.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 657. un 659. punktu)

16.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 706. un 707. punktu)

17.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 749. punktu)

18.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 751. punktu)

19.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 754. un 755. punktu)

20.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 792. punktu)

21.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 799.–803. punktu)

22.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 824.–827. punktu)

23.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 834.–837. punktu)

24.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 841.–844., 851. un 854. punktu)

25.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 857.–859. punktu)

26.    Konkurences jomā Komisijas agrākā lēmumpieņemšanas prakse nav uzskatāma par juridisku ietvaru attiecībā uz naudas sodiem, un nosakot, vai pastāv diskriminācija, lēmumi, kas attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējoši. Komisijai, lai noteiktu naudas sodu apmēru, ir piešķirta plaša rīcības brīvība, un tai nav saistoši vērtējumi, kurus tā ir veikusi iepriekš. Tas vien, ka Komisija savā iepriekšējā lēmumpieņemšanas praksē par konkrētu rīcību ir noteiktā mērā samazinājusi naudas sodu, nenozīmē, ka tai ir pienākums noteikt tādu pašu proporcionālu samazinājumu, kāda vēlāka administratīvā procesa gaitā novērtējot līdzīgu rīcību.

Vispārīgie un neprecīzie apsvērumi, saskaņā ar kuriem uzņēmumi, kas sevi likumīgi aizstāv, uzskatot, ka ar Komisijas konstatētajām darbībām netiek pārkāpts EKL 81. pants, atrodoties mazāk labvēlīgā stāvoklī nekā tie uzņēmumi, kuri ir iesaistīti smagus pārkāpumus acīmredzami veidojošās darbībās, neliecina par kādas tiesību normas, it īpaši Regulas Nr. 1/2003 23. panta, vai arī kāda vispārējā tiesību principa pārkāpumu, kas būtu pamats atzīt apstrīdēto lēmumu par prettiesisku un samazināt naudas soda apmēru. Vienīgais salīdzinājums, kuram ir nozīme EKL 81. panta piemērošanas procedūras kontekstā, ir salīdzinājums starp vienībām, kas sadarbojas brīvprātīgi, un uzņēmumiem, kas atturas no jebkādas sadarbības, un otrie minētie nevar apgalvot, ka būtu nostādīti neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar pirmajiem.

Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana ir jāsaskaņo ar tiesiskuma principa ievērošanu, saskaņā ar kuru neviens nevar sev par labu atsaukties uz attiecībā uz trešo personu pieļautu nelikumību. Ja uzņēmums ar savu rīcību ir pārkāpis EKL 81. pantu, tas nevar izvairīties no jebkāda soda tādēļ, ka kādam vienam vai diviem citiem uzņēmējiem naudas sods nav uzlikts, ja Vispārējai tiesai pat nav tikusi nodota izskatīšanai šo uzņēmēju situācija.

(sal. ar 862., 863., 865., 866., 869. un 870. punkts)