TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2012. gada 14. jūnijā (*)
Konkurence – LESD 101. pants – Mehānisko transportlīdzekļu nozare – Regula (EK) Nr. 1400/2002 – Grupāls atbrīvojums – Selektīva izplatīšanas sistēma – Jēdziens “īpaši kritēriji” attiecībā uz kvantitatīvu selektīvo izplatīšanas sistēmu – Lēmums neizsniegt licenci jaunu transportlīdzekļu izplatītājam – Precīzu, objektīvu, samērīgu un nediskriminējošu kvantitatīvo atlases kritēriju neesamība
Lieta C‑158/11
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Cour de cassation (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 29. martā un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 1. aprīlī, tiesvedībā
Auto 24 SARL
pret
Jaguar Land Rover France SAS.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši U. Lehmuss [U. Lõhmus], A. Ross [A. Rosas], A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh] (referents) un A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev],
ģenerāladvokāts J. Mazaks [J. Mazák],
sekretāre R. Šereša [R. Şereş], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 11. janvāra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Auto 24 SARL vārdā – R. Bertin, advokāts,
– Jaguar Land Rover France SAS vārdā – J. Vogel un L. Boudailliez, advokāti,
– Francijas valdības vārdā – G. de Bergues un J. Gstalter, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – B. Mongin, A. Biolan un F. Ronkes Agerbeek, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 1. panta 1. punkta f) apakšpunktu Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulā (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (OV L 203, 30. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula”).
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Auto 24 SARL (turpmāk tekstā – “Auto 24”) un Jaguar Land Rover France SAS (turpmāk tekstā – “JLR”) par pēdējā minētā [JLR] atteikumu apstiprināt Auto 24 par jaunu preču zīmes LAND ROVER transportlīdzekļu izplatītāju.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Regulā, kas pieņemta, balstoties uz Padomes 1965. gada 2. marta Regulas Nr. 19/65/EEK par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu atsevišķām līgumu un saskaņotu darbību kategorijām (OV 36, 1965., 533. lpp.) 1. pantu, ir paredzēts atbrīvojums no EKL 81. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma attiecībā uz noteiktām vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (turpmāk tekstā – “atbrīvojums”).
4 Pirmais un ceturtais līdz astotais Regulas preambulas apsvērums ir šādi:
“(1) Mehānisko transportlīdzekļu nozarē gūtā pieredze jaunu mehānisko transportlīdzekļu [..] izplatīšanā [.] ļauj noteikt vertikālu vienošanos kategorijas, kuras parasti var uzskatīt par atbilstošām [Līguma] 81. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
[..]
(4) Iespēja gūt labumu no atbrīvojuma būtu jāattiecina tikai uz tiem [tām] vertikālajiem [vertikālajām] vienošanām, par kurām pietiekami droši var uzskatīt, ka tie [tās] atbilst [Līguma] 81. panta 3. punkta nosacījumiem.
(5) Vertikālās vienošanās, kas ietilpst šajā regulā noteiktajās kategorijās, var uzlabot ekonomisko efektivitāti ražošanas un izplatīšanas ķēdē, veicinot labāku koordināciju starp dalībuzņēmumiem. Jo īpaši tie var samazināt pušu darījuma un izplatīšanas izmaksas un optimizēt pārdošanas un ieguldījumu līmeni.
(6) Iespējamība, ka šāda efektivitātes palielināšanās atsvērs jebkuru konkurences kavēšanas ietekmi sakarā ar vertikālajās vienošanās ietvertiem ierobežojumiem, ir atkarīga no attiecīgo uzņēmumu tirgus spējas un tātad no šo uzņēmumu spējas izturēt pieaugošo konkurenci ar citiem preču piegādātājiem vai tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem, ko pircējs uzskata par apmaināmiem vai aizstājamiem [..].
(7) Lai parādītu piegādātāja tirgus spējas, pamatojoties uz tirgus daļu, būtu jānosaka limits. [..] Limiti, par kuriem mazākiem var uzskatīt, ka vertikālo vienošanos nodrošinātie labumi atsver to ierobežojošo ietekmi, varētu atšķirties atkarībā no vertikālās vienošanās veida. Vispār var uzskatīt, ka vertikālās vienošanās nodrošina šādus labumus, ja attiecīgā piegādātāja tirgus daļa jaunu mehānisko transportlīdzekļu vai rezerves daļu izplatīšanas tirgū ir līdz 30 %, vai līdz 40 %, ja jaunu mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecībā lieto kvantitatīvu selektīvo izplatīšanu. [..]
(8) Pārsniedzot tirgus daļu limitus, nevar pieņemt, ka vertikālās vienošanās, kas ietilpst 81. panta 1. punkta darbības jomā, parasti radīs tāda veida un apjoma reālas priekšrocības, lai kompensētu konkurencei radītos traucējumus. Tomēr kvalitatīvā selektīvā izplatīšanā šādas priekšrocības var sagaidīt neatkarīgi no piegādātāja tirgus daļas.”
5 Saskaņā ar Regulas 1. panta 1. punkta f)–h) apakšpunktu šajā regulā:
“f) “selektīva izplatīšanas sistēma” ir izplatīšanas sistēma, kurā piegādātājs apņemas tieši vai netieši pārdot līguma preces vai pakalpojumus tikai tiem izplatītājiem vai remontētājiem, kas izraudzīti, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem, ja šie izplatītāji vai remontētāji apņemas šīs preces vai pakalpojumus nepārdot nepilnvarotiem izplatītājiem vai neatkarīgiem remontētājiem, neierobežo piegādātāja spējas pārdot rezerves daļas neatkarīgiem remontētājiem vai pienākumu nodrošināt neatkarīgiem tirgus dalībniekiem visu tehnisko informāciju, diagnostikas aprīkojumu, rīkus un apmācību mehānisko transportlīdzekļu remontam un tehniskai apkopei vai vides aizsardzības pasākumu īstenošanai;
g) “kvantitatīva selektīvā izplatīšanas sistēma” ir selektīva izplatīšanas sistēma, kurā piegādātāja noteiktie izplatītāju vai remontētāju izvēles kritēriji tieši ierobežo to skaitu;
h) “kvalitatīva selektīvā izplatīšanas sistēma” ir selektīva izplatīšanas sistēma, kurā piegādātāja noteiktie izplatītāju vai remontētāju izvēles kritēriji ir tikai kvalitatīvi, ir pieprasīti atbilstīgi līguma precēm vai pakalpojumiem, ir paredzēti vienādi visiem izplatītājiem vai remontētājiem, kas tos piemēro, lai pievienotos izplatīšanas sistēmai, netiek piemēroti diskriminējošā veidā un tieši neierobežo izplatītāju vai remontētāju skaitu.”
6 Regulas 3. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Ievērojot 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktu, atbrīvojumu piemēro ar nosacījumu, ka piegādātāja tirgus daļa attiecīgajā tirgū, kurā viņš pārdod jaunus mehāniskos transportlīdzekļus, mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļas vai remonta un tehniskās apkopes pakalpojumus, nepārsniedz 30 %.
Tomēr tirgus daļu limits, lai atbrīvojumu piemērotu līgumiem, ar ko izveido kvantitatīvas selektīvās izplatīšanas sistēmas jaunu mehānisko transportlīdzekļu pārdošanai, ir 40 %.
Šos limitus nepiemēro līgumiem, ar ko izveido kvalitatīvās selektīvās izplatīšanas sistēmas.”
7 Regulas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz jaunu mehānisko transportlīdzekļu pārdošanu ir noteikts, ka atbrīvojums neattiecas uz “jebkuriem tiešiem vai netiešiem pienākumiem, kas pasažieru automobiļu vai vieglo saimnieciski izmantojamo transportlīdzekļu selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībniekiem ierobežo spējas izveidot papildu tirdzniecības vai piegādes vietas citur kopējā tirgū”.
8 Saskaņā ar Regulas 6. pantu šīs regulas piešķirtos labumus var atsaukt, ja tiek atklāts, ka konkrētajā gadījumā attiecīgās vertikālās vienošanās tomēr rada tādas sekas, kuras nav saderīgas ar EK līguma 81. panta 3. punktā ietvertajiem nosacījumiem.
9 No Regulas 12. panta izriet, ka tā stājas spēkā 2002. gada 1. oktobrī, izņemot minēto 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ko piemēro no 2005. gada 1. oktobra.
Francijas tiesības
10 Saskaņā ar Civilkodeksa 1382. panta noteikumiem “[j]ebkura personas rīcība, kas otrai personai rada zaudējumus, uzliek personai, kuras dēļ šie zaudējumi radušies, pienākumu šos zaudējumus atlīdzināt”.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
11 JLR ir [uzņēmums], kas importē Francijā jaunus mehāniskos transportlīdzekļus, kuri ir ražoti ar preču zīmi LAND ROVER.
12 Kopš 1994. gada Auto 24 bija JLR ekskluzīvais izplatītājs Perigē [Périgueux] (Francija). Tā koncesijas līgums tika lauzts 2002. gada 27. septembrī ar divu gadu brīdinājumu, kurš beidzās 2004. gada 30. septembrī, saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem. Līguma laušanas brīdī tas noslēdza ar JLR pilnvarotā remontētāja līgumu. Tomēr JLR neatbalstīja Auto 24 kandidatūru kļūt par pilnvaroto izplatītāju.
13 Ar spriedumu, kurš kļuvis galīgs 2005. gada 28. oktobrī, Tribunal de commerce de Versailles [Versaļas Komerctiesa] nolēma, ka ir pierādīts, ka JLR minētās kandidatūras izskatīšanas laikā ir rīkojies diskriminējoši, un tāpēc piesprieda tam izmaksāt Auto 24 zaudējumu atlīdzību EUR 100 000 apmērā par negūto peļņu, ko pēdējais minētais varētu saņemt, ja ar to būtu noslēgts pilnvarotā izplatītāja līgums.
14 2006. gada 19. janvārī JLR, pamatojoties uz to, ka JLR noteiktais “numerus clausus” [ierobežots skaits] neparedz Perigē noteikt jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatītāju, atkārtoti atteicās noslēgt ar Auto 24 pilnvarotā izplatītāja Perigē līgumu.
15 2006. gada oktobrī JLR pilnvarotais izplatītājs – sabiedrība Pericaud Automobiles – nodibināja meitassabiedrību Trelisakā (Trélissac) (Francija), kas atrodas Perigē perifērijā.
16 Šajos apstākļos Auto 24 iesniedza Tribunal de commerce de Bordeaux [Bordo Komerctiesa] prasību pret JLR par zaudējumu atlīdzību, kas radušies, jo JLR atteicies pilnvarot Auto 24 par izplatītāju Perigē sektorā.
17 Ar 2008. gada 8. februāra spriedumu Tribunal de commerce de Bordeaux pilnībā noraidīja Auto 24 prasību.
18 Ar 2009. gada 2. decembra spriedumu Cour d’appel de Paris [Parīzes Apelācijas instances tiesa] apstiprināja šo spriedumu, it īpaši norādot, ka JLR bija atteicies pilnvarot Auto 24 par izplatītāju, pamatojoties uz 2005. gada 8. aprīlī noteikto numerus clausus, saskaņā ar kuru bija paredzēts noslēgt 72 pilnvaroto izplatītāju līgumus 109 vietām, kas ietvertas līgumu tabulā, bet Perigē tajā nebija iekļauta.
19 Tādējādi Auto 24 par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā. Savā kasācijas sūdzībā Auto 24 it īpaši apgalvo, ka Cour d’appel de Paris, secinot, ka nevienā valsts vai Kopienu tiesību vai normatīvajā aktā nav paredzēts pienākums koncesijas devējam pamatot ekonomiskos vai citus iemeslus, kas ir numerus clausus pamatā, un nospriežot, ka JLR numerus clausus, kurā nav paredzēta iespēja uzsākt darbību Perigē, ir noteicis, nepārbaudot atlases kritēriju objektivitāti, to ekonomisko lietderību, klientiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabojumus un to īstenošanu, nav ievērojusi Regulas 1. panta 1. punkta g) apakšpunktu un Civilkodeksa 1382. pantu. Saskaņā ar Auto 24 teikto kvantitatīvās selektīvās izplatīšanas sistēmā piegādātājam, izvēloties izplatītājus, ir jāpiemēro precīzi, objektīvi, ar jaunas darbības uzsākšanas un īstenošanas mērķi samērīgi un nediskriminējoši kvantitatīvie izvēles kritēriji.
20 Šajos apstākļos Cour de cassation [Kasācijas tiesa], pastāvot šaubām par Regulas interpretāciju, it īpaši par prasībām attiecībā uz atlases kritērijiem kvantitatīvās selektīvās izplatīšanas sistēmā, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Kā ir jāsaprot Regulas [..] 1. panta 1. [punkta] f) [apakšpunktā] minētais jēdziens “īpaši kritēriji” attiecībā uz kvantitatīvu selektīvu izplatīšanu?”
Par prejudiciālo jautājumu
21 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Regulas 1. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētais jēdziens “īpaši kritēriji” ir jāinterpretē kā tāds, kas paredz, ka, lai saņemtu atbrīvojumu, kvantitatīvajai selektīvās izplatīšanas sistēmai Regulas izpratnē ir jābalstās uz kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti un kurus vienoti un vienādi piemēro visiem līguma [noslēgšanas] kandidātiem.
22 Vispirms ir jāatgādina, ka no Tiesas judikatūras izriet (tostarp skat. 1986. gada 18. decembra spriedumu lietā 10/86 VAG France, Recueil, 4071. lpp., 12. punkts; 1998. gada 30. aprīļa spriedumu lietā C‑230/96 Cabour, Recueil, I‑2055. lpp., 47., 48. un 51. punkts, kā arī 2009. gada 2. aprīļa spriedumu lietā C‑260/07 Pedro IV Servicios, Krājums, I‑2437. lpp., 68. punkts), ka viena nosacījuma, kas nepieciešams atbrīvošanai, neievērošana, pati par sevi nevar radīt pamatu, lai pieprasītu zaudējumu atlīdzību saskaņā ar LESD 101. pantu vai piespiestu piegādātāju iekļaut izplatīšanas kandidātu izplatīšanas sistēmā.
23 Šajā gadījumā Auto 24 būtībā norāda, ka jebkuram kvantitatīvam kritērijam Regulas 1. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē, t.i., jebkuram kritērijam, ar kuru, lai izraudzītos izplatītājus vai remontētājus, tieši tiek ierobežots to skaits, ir jābūt objektīvam ekonomiskam pamatojumam, kas ir jāpierāda piegādātājam, kā arī tas ir jāpiemēro vienoti un bez diskriminācijas visām iespējamajām apkalpojamajām teritorijām un visiem iespējamajiem izplatīšanas sistēmas kandidātiem.
24 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Regulas preambulas pirmā, kā arī no ceturtā līdz sestajam apsvērumam izriet, ka atbrīvojums attiecas tikai uz vertikāliem līgumiem, kas, ņemot vērā mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas jomā iegūto pieredzi, to efektivitāti paaugstinošo īpašību dēļ tiek uzskatīti par tādiem, kas atbilst LESD 101. panta 3. punktā ietvertajiem nosacījumiem.
25 Kā izriet no Regulas preambulas septītā apsvēruma, limiti, zem kuriem var uzskatīt, ka vertikālo vienošanos nodrošinātie labumi atsver to ierobežojošo ietekmi, varētu atšķirties atkarībā no vertikālās vienošanās veida.
26 Saskaņā ar septīto un astoto Regulas preambulas apsvērumu vispārīgi vertikālās vienošanās nodrošina šādus labumus, ja attiecīgā piegādātāja tirgus daļa jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas tirgū nepārsniedz 40 %, ja “kvantitatīv[ā] selektīv[ā] izplatīšan[a]” tiek izmantota jaunu mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecībā, jo “kvantitatīvās selektīvās izplatīšanas” gadījumā ar šādām priekšrocībām var rēķināties neatkarīgi no tā, kāda ir piegādātāja tirgus daļa.
27 Tādējādi saskaņā ar Regulas 3. panta 1. punkta otro daļu tirgus daļu limits, lai atbrīvojums tiktu piemērots līgumiem, ar ko izveido kvantitatīvas selektīvās izplatīšanas sistēmas minēto transportlīdzekļu pārdošanai, ir 40 %, savukārt saskaņā ar minētā 1. punkta trešo daļu attiecīgā piegādātāja tirgus daļas apmērs neietekmē atbrīvojuma piemērošanu līgumiem, ar kuriem tiek izveidotas kvalitatīvās selektīvās izplatīšanas sistēmas.
28 Saistībā ar minēto ir jāizprot jēdzieni “selektīva izplatīšanas sistēma”, “kvantitatīva selektīvā izplatīšanas sistēma” un “kvalitatīva selektīvā izplatīšanas sistēma”, kas attiecīgi definēti Regulas 1. panta 1. punkta f)–h) apakšpunktā.
29 No pēdējiem minētajiem noteikumiem izriet, ka Regulas izpratnē gan attiecībā uz kvantitatīvām selektīvās izplatīšanas sistēmām, gan attiecībā uz kvalitatīvām selektīvās izplatīšanas sistēmām izplatītāji ir jāizvēlas, ņemot vērā “īpašus kritērijus” Regulas 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē.
30 Saistībā ar minēto jēdziens “īpaši kritēriji” šīs tiesību normas izpratnē ir jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz kritērijiem, kuri ir precīzi un kurus var pārbaudīt.
31 Attiecībā uz minēto ir jāprecizē, ka, lai pārliecinātos par to satura precizitāti, nav nepieciešams, lai selektīvās izplatīšanas sistēmā piemērotie atlases kritēriji tiktu publicēti, tādējādi riskējot, kā to ir norādījusi arī Francijas valdība, ka tiks apdraudēts uzņēmējdarbības noslēpums un atvieglota iespēja veikt slepenu rīcību.
32 Turklāt no jēdziena “kvantitatīvā selektīvās izplatīšanas sistēma” definīcijas, kas ietverta Regulas 1. panta 1. punkta g) apakšpunktā, neizriet, ka šis jēdziens būtu jāinterpretē kā tāds, kas ietver prasību, atbilstoši kurai kritērijiem, kurus piemēro piegādātājs, izvēloties izplatītājus, jābūt ne tikai “īpašiem”, bet arī objektīvi pamatotiem un tie vienādi un bez atšķirības ir piemērojami visiem līguma kandidātiem.
33 Tādējādi tikai saistībā ar kvalitatīvās selektīvās izplatīšanas sistēmām ar definīciju, kas ietverta tās 1. panta 1. punkta h) apakšpunktā, Regulā ir paredzēts, ka piegādātāja izmantotajiem atlases kritērijiem ir “jābūt pieprasītiem atbilstīgi līguma precēm vai pakalpojumiem, paredzētiem vienādi visiem izplatītājiem vai remontētājiem, kas tos piemēro, lai pievienotos izplatīšanas sistēmai, un tos nedrīkst piemērot diskriminējošā veidā”.
34 Tāpat no minētajām definīcijām, kas ietvertas Regulas 1. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktā, izriet, ka tad, ja jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas sistēmā ir aizliegts [tos] tālāk pārdot izplatītājiem, kuri nav pilnvaroti, un tā balstās uz īpašiem kritērijiem, kas skaidri ierobežo izplatītāju skaitu, šādu sistēmu var uzskatīt par “kvantitatīvu selektīvās izplatīšanas sistēmu” Regulas izpratnē. Tam, ka praksē jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas sistēmas ļoti bieži ietver gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus kritērijus, šajā gadījumā, kā to būtībā tiesas sēdē atzina JLR un Eiropas Komisija, nav nozīmes.
35 Šādos apstākļos, kā to būtībā norāda arī JLR, Francijas valdība un Komisija, ja Regulas izpratnē kvantitatīvajiem atlases kritērijiem noteikti jābūt objektīviem un nediskriminējošiem, neskaidrības rodas par Regulā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojuma piemērošanu kvalitatīvām selektīvās izplatīšanas sistēmām un tiem [nosacījumiem], kas tajā paredzēti attiecībā uz atbrīvojuma piemērošanu kvantitatīvajām selektīvās izplatīšanas sistēmām.
36 Tomēr no Regulas sistēmas neizriet, ka likumdevējs būtu vēlējies paredzēt vienādus atbrīvošanas nosacījumus šīm abām selektīvās izplatīšanas sistēmām. Tieši pretēji, zinot, kā tas tostarp izriet no šī sprieduma 26. un 27. punkta, ka Regulā ir paredzēti atšķirīgi atbrīvošanas noteikumi atkarībā no tā, vai konkrētā selektīvā izplatīšana ir “kvantitatīva” vai “kvalitatīva”, nosacījumus, kas ietverti tikai Regulas 1. panta 1. punkta h) apakšpunktā, nevar piemērot arī šī noteikuma g) apakšpunktam, nesajaucot šos divus selektīvās izplatīšanas veidus.
37 Turklāt šajā situācijā, pretēji Auto 24 norādītajam, nav nozīmes tam, ka saskaņā ar Regulas 5. panta 2. punktu piegādātājs nedrīkst ierobežot savu pilnvaroto izplatītāju iespējas izveidot meitassabiedrību.
38 Turklāt Auto 24 minētajam 1977. gada 25. oktobra spriedumam lietā 26/76 Metro SB-Großmärkte/Komisija (Recueil, 1875. lpp.) nav nozīmes šajā lietā. Attiecībā uz minēto ir pietiekami secināt, ka saskaņā ar Regulu, un kā tas tostarp izriet no šī sprieduma 32.–34. punkta, “kvantitatīva selektīvās izplatīšanas sistēma” pati par sevi atšķiras no “kvalitatīvas izplatītāju atlases”, kas ir aplūkota iepriekš minētā sprieduma lietā Metro SB-Großmärkte/Komisija 20. punktā.
39 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 1. panta 1. punkta f) apakšpunktā ietvertais jēdziens “īpaši kritēriji” ir jāsaprot kā tāds, kas attiecībā uz kvantitatīvo selektīvās izplatīšanas sistēmu šīs regulas izpratnē ietver kritērijus, kuri ir precīzi un kurus var pārbaudīt. Lai varētu izmantot minētajā regulā ietverto atbrīvojumu, nav nepieciešams, lai šāda sistēma balstītos uz kritērijiem, kuri ir objektīvi pamatoti un vienādi, un bez diskriminācijas piemērojami visiem līguma [noslēgšanas] kandidātiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
40 Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulas (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē 1. panta 1. punkta f) apakšpunktā ietvertais jēdziens “īpaši kritēriji” ir jāsaprot kā tāds, kas attiecībā uz kvantitatīvo selektīvās izplatīšanas sistēmu šīs regulas izpratnē ietver kritērijus, kuri ir precīzi un kurus var pārbaudīt. Lai varētu izmantot minētajā regulā ietverto atbrīvojumu, nav nepieciešams, lai šāda sistēma balstītos uz kritērijiem, kuri ir objektīvi pamatoti un vienādi, un bez diskriminācijas piemērojami visiem līguma [noslēgšanas] kandidātiem.
[Paraksti]