Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. oktobrī iesniedza Investigatory Powers Tribunal – London (Apvienotā Karaliste) – Privacy International/Secretary of State for Foreign and Commonwealth Affairs u.c.
(lieta C-623/17)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Investigatory Powers Tribunal – London
Pamatlietas puses
Prasītājs: Privacy International
Atbildētāji: Secretary of State for Foreign and Commonwealth Affairs, Secretary of State for the Home Department, Government Communications Headquarters, Security Service Srl, Secret Intelligence Service
Prejudiciālie jautājumi
Vai tādos apstākļos, ja:
a. DIA 1 iespējas izmantot tām sniegtos MKD 2 ir būtiskas, lai aizsargātu Apvienotās Karalistes valsts drošību, tostarp pretterorisma, pretizlūkošanas un kodolieroču izplatīšanas apkarošanas jomās;
b. DIA veiktas MKD izmantošanas būtiska iezīme ir iepriekš nezināmu apdraudējumu valsts drošībai atklāšana, izmantojot masu apjoma metodes, kuru pamatā nav selektīva atlase un kas ir balstītas uz MKD apkopošanu vienā vietā. Tās principiālais noderīgums izpaužas kā ātra mērķa noteikšana un izstrāde, kā arī rīcības pamata nodrošināšana tūlītēja apdraudējuma gadījumā;
c. tāpēc elektronisko sakaru tīkla nodrošinātājam netiek prasīts saglabāt MKD (ilgāk par laikposmu, kas noteikts saskaņā ar parastajām komercdarbības prasībām), ko saglabā tikai valsts (DIA);
d. valsts tiesa ir konstatējusi (izņemot atsevišķus jautājumus, attiecībā uz kuriem pastāv atkāpes), ka garantijas, kas attiecas uz DIA veikto MKD izmantošanu, atbilst ECPAK 3 ; un
e. valsts tiesa ir konstatējusi, ka prasību, kas paredzētas sprieduma [2016. gada 21. decembris, Tele2 Sverige un Watson u.c., C-203/15 un C-698/15 (EU:C:2016:970)], 119.-125. punktā (“Watson prasības”), izvirzīšana attiecīgajā gadījumā padarītu neefektīvus pasākumus, ko DIA veikušas, lai aizsargātu valsts drošību, un līdz ar to apdraudētu Apvienotās Karalistes valsts drošību;
1. Vai, ņemot vērā LES 4. pantu un Direktīvas 2002/58/EK par privātumu un elektroniskajām komunikācijām (E-privātuma direktīva) 4 1. panta 3. punktu, valsts sekretāra norādījumus elektroniskā komunikāciju tīkla nodrošinātājam sniegt masu komunikāciju datus dalībvalsts drošības un izlūkošanas aģentūrām (DIA) ietilpst Savienības tiesību aktu un E-privātuma direktīvas piemērošanas jomā?
2. Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai uz šādu Valsts sekretāra rīkojumu attiecināmas kādas no Watson prasībām vai citas prasības papildus Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktajām? Ja jā, kā un kādā mērā šīs prasības ir attiecināmas, ņemot vērā DIA būtisko nepieciešamību izmantot masu datu iegūšanas un automatizētas apstrādes metodes, lai aizsargātu valsts drošību, un to, kādā mērā šādas iespējas, ja tās citādi ir atbilstošas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, var tikt būtiski ierobežotas, izvirzot šādas prasības?
____________
1 Drošības un izlūkošanas aģentūras.
2 Masu komunikāciju dati [
Bulk Communications Data].
3 Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.).