Language of document : ECLI:EU:C:2014:2132

Lieta C‑201/13

Johan Deckmyn

un

Vrijheidsfonds VZW

pret

Helena Vandersteen u.c.

(Hof van beroep te Brussel lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2001/29/EK – Autortiesības un blakustiesības – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Jēdziens “parodija” – Autonoms Savienības tiesību jēdziens

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2014. gada 3. septembra spriedums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības, tiesības uz darbu izziņošanu un tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu – Izņēmumi un ierobežojumi – Izmantošana parodijās – Parodija – Autonoms Savienības tiesību jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta k) apakšpunkts)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības, tiesības uz darbu izziņošanu un tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu – Izņēmumi un ierobežojumi – Izmantošana parodijās – Parodijas jēdziens – Šā izņēmuma, kurā ir jāievēro taisnīgs attiecīgo interešu un tiesību līdzsvars, piemērošana – Valsts tiesas vērtējums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 2., 3. pants un 5. panta 3. punkta 5) apakšpunkts)

1.        Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 3. punkta k) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais parodijas jēdziens ir autonoms Savienības tiesību jēdziens.

(sal. ar 17. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 3. punkta k) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka parodijas galvenās raksturiezīmes ir, pirmkārt, atsaukšanās uz pastāvošu darbu kopā ar pamanāmām atšķirībām no tā un, otrkārt, humora vai izsmiekla izpausme. Parodijas jēdziens šīs tiesību normas izpratnē nav pakļauts nosacījumiem, atbilstoši kuriem papildus tam, ka tajā ir jābūt pamanāmām atšķirībām salīdzinājumā ar parodēto oriģinālo darbu, parodijai pašai ir jābūt oriģinālai, tai ir jābūt saprātīgi attiecināmai uz citu personu, nevis paša oriģinālā darba autoru, jāattiecas uz pašu oriģinālo darbu vai arī tajā ir jābūt minētam parodētā darba avotam.

Konkrētajā situācijā piemērojot izņēmumu attiecībā uz parodiju Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta k) apakšpunkta izpratnē, ir jāievēro taisnīgs līdzsvars starp šīs direktīvas 2. un 3. pantā paredzēto personu interesēm un tiesībām, no vienas puses, un aizsargātā darba izmantotāja, kurš atsaucas uz parodijas izņēmumu šā 5. panta 3. punkta k) apakšpunkta izpratnē, vārda brīvību, no otras puses.

Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un pieņemot, ka attiecīgais zīmējums pamatlietā atbilst minētajām galvenajām raksturiezīmēm, ir jāizvērtē, vai, piemērojot parodijas izņēmumu Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta k) apakšpunkta izpratnē, tiek ievērots šis taisnīgais līdzsvars.

(sal. ar 33.–35. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)