Lieta C‑103/11 P

Eiropas Komisija

pret

Systran SA un Systran Luxembourg SA

Apelācija – EKL 225. panta 1. punkts, 235. pants un 288. panta otrā daļa – Pret Eiropas Kopienu celta prasība sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību – Strīda ārpuslīgumiskā rakstura novērtēšana – Kopienu tiesu kompetence

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums

1.        Tiesvedība – Lūgums atkārtoti sākt mutvārdu procesu – Lūgums, kura mērķis ir iesniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta secinājumos izvirzītajiem tiesību jautājumiem – Nosacījumi procesa atkārtotai sākšanai

(Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants)

2.        Prasība par zaudējumu atlīdzību – Savienības tiesas kompetence – Robežas – Izvirzītās atbildības raksturs – Tiesas veikta pārbaude – Prasība, kas ietver līgumiska rakstura tiesību un pienākumu izvērtēšanu – Šķīrējklauzulas neesamība – Valsts tiesu kompetence

(EKL 235., 240. pants un 288. panta otrā daļa)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 41. punktu)

2.        Nosakot, kuras tiesas kompetencē ietilpst izskatīt īpašu lietu, kurā ir celta prasība pret Kopienu, lai panāktu, ka tā atlīdzina kaitējumu, ir jāizvērtē, vai šīs prasības mērķis ir Kopienas līgumiskā, vai ārpuslīgumiskā atbildība.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka ārpuslīgumiskās atbildības jēdziens EKL 235. panta un 288. panta otrās daļas izpratnē, kuram ir autonoms raksturs, ir jāizvērtē, ņemot vērā tā mērķi, proti, ļaut veikt kompetences starp Kopienu tiesām un valstu tiesām sadalījumu. Līdz ar to, izskatot prasību par zaudējumu atlīdzību, Kopienu tiesām pirms lietas izskatīšanas pēc būtības vispirms ir jānosaka to kompetence, veicot analīzi ar mērķi noteikt izvirzītās atbildības raksturu un tādējādi arī pašu attiecīgā strīda raksturu.

To darot, Kopienu tiesas nevar balstīties tikai uz lietas dalībnieku izvirzītajām tiesību normām. Tām ir jāpārbauda, vai tajās celtās prasības par zaudējumu atlīdzību priekšmets ir tāda prasība par zaudējumu atlīdzību, kas objektīvi un vispārīgi ir pamatota ar līgumiskām vai ārpuslīgumiskām tiesībām un saistībām. Šim mērķim šīm tiesām, ņemot vērā dažādos lietas materiālos ietvertos elementus, kā, piemēram, iespējami pārkāpto tiesību normu, izvirzītā pārkāpuma raksturu, pārmesto rīcību, kā arī starp attiecīgajām pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības, ir jāpārbauda, vai starp tām pastāv īsts līgumiskais konteksts, kas ir saistīts ar strīda priekšmetu, kura padziļināta izvērtēšana ir nepieciešama, lai izskatītu minēto prasību.

Ja no iepriekš minēto elementu sākotnējās analīzes izriet, ka ir jāinterpretē viena vai vairāku starp attiecīgajām pusēm noslēgto līgumu saturiskais ietvars, lai noteiktu, vai prasītāja prasījumi ir pamatoti, minētajām tiesām šajā posmā ir jāpārtrauc lietas izskatīšana un jāatzīst, ka tām nav kompetences izskatīt šo lietu, ja minētajos līgumos nav ietverta attiecīga šķīrējklauzula. Šādos apstākļos pret Kopienu vērstas prasības par zaudējumu atlīdzību izskatīšana ietvertu līgumiska rakstura tiesību un pienākumu izvērtēšanu, ko atbilstoši EKL 240. pantam nevar izslēgt no valstu tiesu kompetences.

(sal. ar 61.–64., 66. un 67. punktu)