Lieta C‑363/12

Z.

pret

A Government department

un

The Board of management of a community school

(Equality Tribunal lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2006/54/EK – Vienlīdzīga attieksme pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem – Māte pasūtinātāja, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte – Atteikums viņai piešķirt apmaksātu atvaļinājumu, kas pielīdzināms grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam vai adopcijas atvaļinājumam – Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām – Direktīva 2000/78/EK – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ aizliegums – Māte pasūtinātāja, kura pati nevar iznēsāt bērnu – Invaliditātes pastāvēšana – Direktīvu 2006/54 un 2000/78 spēkā esamība

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. marta spriedums

1.        Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Pieeja darbam un darba nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme – Direktīva 2006/54 – Atteikums piešķirt dzemdību atvaļinājumu mātei pasūtinātājai – Mazāk labvēlīga attieksmes saistībā ar grūtniecību vai dzemdību atvaļinājumu – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 2. punkta c) apakšpunkts, 4. un 14. pants; Padomes Direktīva 92/85 8. pants)

2.        Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Pieeja darbam un darba nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme – Direktīva 2006/54 – Piemērošanas joma – Adopcijas atvaļinājuma piešķiršana un piemērošanas nosacījumi – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54 preambulas 27. apsvērums un 16. pants; Padomes Direktīva 92/85)

3.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Acīmredzami neatbilstošs jautājums

(LESD 267. panta 1. punkts)

4.        Starptautiskie līgumi – Savienības līgumi – Pārākums pār Savienības atvasināto tiesību aktiem – Pienākums interpretēt atvasināto tiesību aktus atbilstoši starptautiskajiem līgumiem – Direktīvas 2000/78 interpretācija atbilstoši Apvienoto Nāciju Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām

(LESD 216. panta 2. punkts; Padomes Direktīva 2000/78)

5.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ – Jēdziens “invaliditāte”

(Padomes Direktīva 2000/78)

6.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ – Nespēja tikt pie bērna, izmantojot vispārpieņemtos veidus – Veselības stāvoklis, kas neliedz mātei pasutinātājai tikt pieņemtai darbā, to veikt un tajā progresēt – Diskriminācijas neesamība

(Padomes Direktīva 2000/78)

7.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Savienībai saistoša starptautiska konvencija – Direktīvas spēkā esamības izvērtēšana atbilstoši starptautiskajai konvencijai – Apvienoto Nāciju Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām – Direktīvas 2000/78 spēkā esamības izvērtēšana, ņemot vērā šīs konvencijas noteiktus noteikumus – Izslēgšana

(LESD 267. panta 1. punkta b) apakšpunkts; Padomes Direktīva 2000/78)

1.        Direktīva 2006/54 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, it īpaši tās 4. un 14. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka diskriminācijas dzimuma dēļ nav tad, ja darba ņēmējai, kura ir māte pasūtinātāja, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, tiek atteikts piešķirt apmaksātu atvaļinājumu, kas ir pielīdzināms grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam.

Pirmkārt, saistībā ar diskrimināciju, uz kuru attiecas minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, ir jānorāda, ka šī atteikuma iemesls neattiecas vienīgi uz viena vai otra dzimuma darba ņēmējiem. Otrkārt, saistībā ar minētās direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu pret māti pasutinātāju, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, pēc definīcijas nevar būt īstenota mazāk labvēlīga attieksme saistībā ar viņas grūtniecību, jo tā nav dzemdējusi šo bērnu. Treškārt, tā kā Direktīva 92/85 par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu darba ņēmējai, kurai ir mātes pasūtinātājas, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, statuss, ieskaitot situāciju, kad viņa var šo bērnu pēc dzimšanas barot ar krūti vai viņa to faktiski baro ar krūti, pret šādu māti pasūtinātāju, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, netiek īstenota nelabvēlīgāka attieksme, kas saistīta ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma izmantošanu Direktīvas 92/85 nozīmē, un tādēļ nevar tikt uzskatīts, ka pret viņu ir īstenota diskriminācija dzimuma dēļ Direktīvas 2006/54 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(sal. ar 51., 52., 57.–60. un 67. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        No Direktīvas 2006/54 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 16. panta, kas lasīts kopsakarā ar tās preambulas 27. apsvērumu, skaidri izriet, ka šī direktīva saglabā dalībvalstu brīvību piešķirt vai nepiešķirt adopcijas atvaļinājumu un ka nosacījumi šī atvaļinājuma izmantošanai, izņemot atlaišanu no darba un atgriešanos darbā, ir ārpus minētās direktīvas piemērošanas jomas. No tā izriet, ka šī direktīva neattiecas uz mātes pasūtinātājas, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, situāciju saistībā ar adopcijas atvaļinājuma piešķiršanu.

(sal. ar 63., 65. un 67. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 64. punktu)

4.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 71.–75. punktu)

5.        Jēdziens “invaliditāte” Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, nozīmē ir jāuzskata par tādu, kas ietver ierobežojumu, kurš it īpaši izriet no fiziskiem, mentāliem vai psihiskiem traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas pilnīgu un efektīvu līdzdalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darbiniekiem. Šis jēdziens ir jāsaprot kā tāds, kas aptver ne tikai neiespējamību īstenot profesionālo darbību, bet arī traucējumu šādas darbības veikšanai.

(sal. ar 76. un 77. punktu)

6.        Direktīva 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ir jāinterpretē tādējādi, ka nav diskriminācijas invaliditātes dēļ, ja darba ņēmējai, kura nevar iznēsāt bērnu un kuras bērns ir piedzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, tiek atteikts apmaksāts atvaļinājums, kas ir pielīdzināms grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam vai adopcijas atvaļinājumam. Nespēja tikt pie bērna, izmantojot vispārpieņemtos veidus, pati par sevi nav šķērslis mātei pasūtinātājai stāties darbā, to veikt un tajā progresēt.

(sal. ar 80.–82., 91. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

7.        Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, spēkā esamība nevar tikt izvērtēta saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, bet minētā direktīva, cik vien iespējams, ir jāinterpretē saskaņā ar šo konvenciju.

Ciktāl minētajā konvencijā paredzētie pienākumi attiecas uz līgumslēdzējām pusēm, šim starptautiskajam nolīgumam ir programmas raksturs. Līdz ar to Apvienoto Nāciju konvencijas tiesību normu izpilde vai sekas ir atkarīgas no tā, vai notiks vēlākas darbības, kas ir līgumslēdzēju pušu ziņā. Šajos apstākļos konvencijas normas, ņemot vērā to saturu, nav beznosacījuma un pietiekami precīzas normas un līdz ar to tām nav tiešas iedarbības Savienības tiesībās.

(sal. ar 87. –91. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)