TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2012. gada 18. oktobrī (*)
Direktīva 96/9/EK – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – 7. pants – Sui generis tiesības – Datubāze par notiekošajām futbola čempionātu spēlēm – Jēdziens “atkārtota izmantošana” – Atkārtotas izmantošanas vieta
Lieta C‑173/11
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 5. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 8. aprīlī, tiesvedībā
Football Dataco Ltd,
Scottish Premier League Ltd,
Scottish Football League,
PA Sport UK Ltd
pret
Sportradar GmbH,
Sportradar AG.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], Dž. Arestis [G. Arestis] un D. Švābi [D. Šváby],
ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],
sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 8. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Football Dataco Ltd, Scottish Premier League Ltd, Scottish Football League un PA Sport UK Ltd vārdā – J. Mellor un L. Lane, barristers, kurus pilnvarojuši S. Levine un R. Hoy, solicitors,
– Sportradar GmbH un Sportradar AG vārdā – H. Carr, QC, kuru pilnvarojis P. Brownlow, solicitor,
– Beļģijas valdības vārdā – T. Materne, pārstāvis, kam palīdz R. Verbeke, advocaat,
– Spānijas valdības vārdā – N. Díaz Abad, pārstāve,
– Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, kā arī A. Barros un A. Silva Coelho, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – M. Wilderspin un J. Samnadda, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2012. gada 21. jūnija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvā 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp.).
2 Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Football Dataco Ltd, Scottish Premier League Ltd, Scottish Football League un PA Sport UK Ltd (turpmāk tekstā kopā – “Football Dataco u.c.”) un Sportradar GmbH un Sportradar AG (turpmāk tekstā kopā – “Sportradar”) par tostarp apgalvotu sui generis tiesību, kuras, kā apgalvo Football Dataco u.c., tai ir uz notiekošo futbola čempionātu spēļu datubāzi (“Football Live”), pārkāpumu, ko izdarījušas pēdējās minētās.
Atbilstošās tiesību normas
3 Saskaņā ar Direktīvas 96/9 1. panta 2. punktu:
“Šajā direktīvā “datubāze” nozīmē neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu individuāli elektroniski vai citādi pieejamu krājumu, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski.”
4 Šīs direktīvas III nodaļas ar nosaukumu “Sui generis tiesības” 7. pantā par aizsardzības priekšmetu ir noteikts:
“1. Tādas datubāzes veidotājam, kuras satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums, dalībvalstis nodrošina tiesības novērst visa datubāzes satura vai kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtiskas tā daļas iegūšanu.
2. Šajā nodaļā:
a) “iegūšana” nozīmē visa datubāzes satura vai būtiskas tā daļas īslaicīgu vai pastāvīgu pārvietošanu uz citu nesēju jebkādiem paņēmieniem un jebkurā formā;
b) “atkārtota izmantošana” nozīmē jebkādā formā nodrošinātu brīvu piekļuvi visam datubāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārraides formas. [..]
[..]
5. Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt un/vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datubāzes satura daļas, ja tas saistīts ar darbībām, kas traucē normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses.”
5 Direktīva 96/9 tika transponēta Apvienotajā Karalistē, pieņemot 1997. gada Noteikumus par autortiesībām un datubāzu tiesībām (Copyright and Rights in Database Regulations 1997), ar ko grozīja 1988. gada Autortiesību, dizainparaugu un patentu likumu (Copyright Designs and Patents Act 1988). Pamatlietai atbilstošie noteikumi ir izteikti identiski šīs direktīvas noteikumiem.
6 Saskaņā ar Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 5. panta 3. punktu personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt “lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu – tās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu”.
7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”) (OV L 199, 40. lpp.), 8. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Tiesību akti, ko piemēro tādām ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, ir tās valsts tiesību akti, kurā tiek prasīta aizsardzība.
2. Tiesību akti, ko piemēro vienoto Kopienas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu radītām ārpuslīgumiskām saistībām, ir tās valsts tiesību akti, kurā izdarīts pārkāpums – attiecībā uz visiem jautājumiem, ko nereglamentē attiecīgajos Kopienas instrumentos.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
8 Football Dataco u.c. ir atbildīgas par futbola čempionāta organizēšanu Anglijā un Skotijā. Football Dataco Ltd atbild par datu un intelektuālā īpašuma tiesību, kas saistītas ar šiem čempionātiem, radīšanu un izmantošanu. Football Dataco u.c. apgalvo, ka saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesībām tām ir sui generis tiesības uz datubāzi, kuru sauc “Football Live”.
9 Football Live ir datu apkopojums par notiekošajām futbola spēlēm (rezultāts, vārtu guvēju vārdi, sarkanās/dzeltenās kartītes parādīšanas brīdis un kam tā parādīta, soda metieni, spēlētāju maiņa spēles laikā). Šos datus ievāc galvenokārt bijušie profesionālie spēlētāji, kas Football Dataco u.c. vārdā rīkojas neatkarīgi, šim mērķim klātesot futbola spēlēs. Kā apgalvo [Football Dataco u.c.], saņemtās informācijas saņemšana un/vai pārbaude prasa būtisku ieguldījumu un turklāt šīs datubāzes izveidošana ietver būtisku zinātības, darba, spējas novērtēt un/vai intelektuālā darba izmantošanu.
10 Sportradar GmbH ir Vācijas sabiedrība, kura tiešsaistē internetā izplata rezultātus un citu ar to saistīto statistiku, it īpaši par Anglijas futbola līgas spēlēm. Pakalpojumu sauc “Sport Live Data”. Šai sabiedrībai ir interneta vietne ar nosaukumu “betradar.com”. Derību sabiedrības, kas ir Sportradar GmbH klientes, noslēdz līgumus ar Šveices holdinga sabiedrību Sportradar AG, kas ir Sportradar GmbH mātessabiedrība. Šo klientu vidū ir saskaņā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tiesībām izveidota sabiedrība bet365, kā arī sabiedrība Stan James, kas ir reģistrēta Gibraltārā, kuras piedāvā derību pakalpojumus, kas ir vērsti uz šīs dalībvalsts tirgu. Katras šīs sabiedrības interneta vietnēs ir saite uz “betradar.com”. Ja interneta lietotājs uzklikšķina uz “Live Score”, pieprasītā informācija parādās ar norādi “bet365” vai “Stan James” atkarībā no gadījuma. Iesniedzējtiesa no tā secina, ka Apvienotās Karalistes sabiedrība acīmredzami ir būtisks Sportradar mērķis.
11 2010. gada 23. aprīlī Football Dataco u.c. vērsās High Court of Justice (England and Wales) Chancery Division pret Sportradar, lai tostarp gūtu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies no to sui generis tiesību uz Football Live datubāzi pārkāpuma no šīs sabiedrības puses. 2010. gada 9. jūlijā Sportradar apstrīdēja šīs tiesas kompetenci izskatīt strīdu.
12 2010. gada 14. jūlijā Sportradar GmbH iesūdzēja Football Dataco u.c. Landgericht Gera (Vācija), lai saņemtu negatīvu konstatāciju, ka tās darbības nepārkāpj nevienas Football Dataco u.c. piederošās intelektuālā īpašuma tiesības.
13 High Court of Justice 2010. gada 17. novembra spriedumā atzina savu jurisdikciju izskatīt Football Dataco u.c. celto prasību, ciktāl tā attiecas uz Sportradar un tās klientu, kuri lieto tās interneta vietni Apvienotajā Karalistē, kopīgu (solidāru) atbildību sakarā ar Football Dataco u.c. sui generis tiesību pārkāpšanu ar iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu. Savukārt šī tiesa uzskatīja, ka tai nav jurisdikcijas izskatīt Football Dataco u.c. prasību tajā daļā, kurā tā skar Sportradar pamatatbildību sakarā ar šādu pārkāpumu.
14 Gan Football Dataco u.c., gan Sportradar iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division).
15 Football Dataco u.c. apgalvo, ka Sportradar iegūst šo datus, kopējot [tos] uz sava servera no Football Live, tad pārsūta šādi kopētus datus iedzīvotājiem Apvienotajā Karalistē, kuri klikšķina uz Live Score. Kā tās domā, ir jāuzskata, ka saskaņā ar “pārsūtīšanas” vai “saziņas” teoriju darbības, par kurām ir pamatlieta, notiek ne tikai dalībvalstī, no kuras dati tika nosūtīti Sportradar, bet arī dalībvalstī, kurā atrodas šo sūtījumu saņēmēji, proti, šajā gadījumā Apvienotajā Karalistē.
16 Sportradar norāda, ka interneta vietnē “betradar.com” esošie dati tiek ģenerēti autonomi. Tā piebilst, ka saskaņā ar “izlaišanas” teoriju pārsūtīšana tiek veikta tikai datu izcelsmes vietās, tādēļ darbības, kas arī tai ir pārmestas, neietilpst Apvienotās Karalistes tiesu jurisdikcijā.
17 Šādos apstākļos Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Ja viena puse [lejup]ielādē datus no datubāzes, kura ir aizsargāta ar sui generis tiesībām atbilstoši Direktīvai 96/9/EK [..] tās interneta serverī, kurš atrodas dalībvalstī A, un, atbildot uz lietotāju, kuri atrodas citā dalībvalstī B, pieprasījumiem, no interneta servera pārsūta šādu informāciju uz lietotāja datoru tādā veidā, ka šie dati tiek saglabāti šī datora atmiņā un parādās uz tā ekrāna,
a) vai, pārsūtot datus, šī puse ir “ieguvusi datubāzu saturu” vai “to atkārtoti izmantojusi”?
b) Vai jebkura “datubāzu satura iegūšana” vai “atkārtota izmantošana”, kuru veikusi šī puse, ir notikusi:
i) tikai dalībvalstī A,
ii) tikai dalībvalstī B vai
iii) gan dalībvalstī A, gan dalībvalstī B?”
Par prejudiciālo jautājumu
18 Ar savu jautājumu a) daļā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 96/9 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja persona, izmantojot interneta serveri, kurš atrodas dalībvalstī A, nosūta datus, kurus šī persona pirms tam ir lejupielādējusi no datubāzes, kura saskaņā ar šo pašu direktīvu tiek aizsargāta ar sui generis tiesībām, uz citas personas, kura dzīvo dalībvalstī B, datoru pēc pēdējās minētās lūguma, lai to uzglabātu šī datora atmiņā un parādītu uz datora ekrāna, persona, kura ir veikusi šo sūtījumu, ir šos datus “ieguvusi” vai “atkārtoti izmantojusi”. Apstiprinošā gadījumā ar savu jautājumu b) daļā tā vaicā, vai šo darbību būtu jāuzskata par tādu, kas notikusi dalībvalstī A, dalībvalstī B vai abās šajās valstīs.
19 Iesniedzējtiesa pamato savu jautājumu ar vairākiem pieņēmumiem, kuru precizitāte ir atkarīga tikai no tās vērtējuma, proti:
– Football Live ir “datubāze” Direktīvas 96/9 1. panta 2. punkta izpratnē, kas atbilst būtiskajiem nosacījumiem, kuru ievērošanai šīs direktīvas 7. panta 1. punkts pakārto aizsardzību ar sui generis tiesībām;
– Football Dataco u.c. bauda datubāzes Football Live aizsardzību ar sui generis tiesībām un
– datus, kas ir sūtījumos, par kuriem ir pamatlieta, Sportradar pirms tam lejupielādēja no šīs datubāzes.
20 Kas attiecas uz šī jautājumu a) daļu, Tiesa jau ir nospriedusi, ka, ņemot vērā Direktīvas 96/9 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā jēdziena “atkārtota izmantošana” definēšanai izmantotos terminus, kā arī Savienības likumdevēja paredzēto sui generis tiesību mērķi, šim jēdzienam minētā 7. panta vispārējā kontekstā ir piešķirama plaša nozīme, paredzot jebkādu ar šīm sui generis tiesībām aizsargātas datubāzes izveidotāja neatļautu darbību, lai izplatītu sabiedrībai visu tās saturu vai tā daļu neatkarīgi no veida un formas, kā tas darīts (skat. 2004. gada 9. novembra spriedumu lietā C‑203/02 The British Horseracing Board u.c., Krājums, I‑10415. lpp., 45., 46., 51. un 67. punkts). Izmantotā procesa raksturam un formai šajā ziņā nav nozīmes.
21 No šī jēdziena izriet tāda darbība, kuru kā darbības, par kurām ir pamatlieta, veido tas, ka viena persona, izmantojot savu interneta serveri, nosūta uz citas personas datoru pēc šīs personas lūguma datus, kuri pirms tam ir iegūti no datubāzes, kas ir aizsargāta ar sui generis tiesībām, satura. Ar šādu nosūtīšanu šiem datiem var brīvi piekļūt jebkurš sabiedrības loceklis.
22 Apstāklis, ka pirms nosūtīšanas darbībām, par kurām ir pamatlieta, ir notikušas darbības, kurās ir iesaistītas derību pakalpojumu sabiedrības, kurām saskaņā ar līgumu ir ļauts piekļūt Sportradar interneta serverim “Sportradar” un kuras savukārt savu darbību ietvaros padara šo serveri pieejamu pati saviem klientiem, negroza to, ka juridiski Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē kā “atkārtota izmantošana” tiek kvalificēta darbība, ar kuru Sportradar no sava servera nosūta datus no aizsargātas datubāzes uz savu klientu datoriem.
23 Kas attiecas uz jautājuma b) daļu, Eiropas Komisija savos rakstveida apsvērumos ir apšaubījusi atbildes uz to lietderīgumu šajā pamatlietas procesa stadijā.
24 Šajā ziņā, lai gan ir pareizi, kā to apgalvo Komisija, ka darbību, par kurām ir pamatlieta, sasaistīšana ar “atkārtotas izmantošanas” jēdzienu Direktīvas 96/9 izpratnē nav atkarīga no to īstenošanas vietas Eiropas Savienībā, tomēr ir jāuzsver, pirmkārt, ka šajā direktīvā nav paredzēts izveidot aizsardzību ar sui generis tiesībām, kuras regulē šīs Savienības mēroga vienveidīgās tiesības.
25 Direktīvas 96/9 mērķis ir ar valstu tiesiskā regulējuma tuvināšanu novērst neatbilstības, kas to starpā pastāv datubāzu tiesiskās aizsardzības jomā un kas apdraud iekšējā tirgus darbību, preču un pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, kā arī informācijas tirgus attīstību tās iekšienē (skat. 2012. gada 1. marta spriedumu lietā C‑604/10 Football Dataco u.c., 48. punkts).
26 Šim nolūkam minētajā direktīvā ir prasīts visām dalībvalstīm, lai tās paredz savās valsts tiesībās datubāzu aizsardzību ar sui generis tiesībām.
27 Šādā kontekstā dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzēta aizsardzība ar sui generis tiesībām principā ir ierobežota ar šīs dalībvalsts teritoriju, tādēļ šīs aizsardzības saņēmēji var uz to atsaukties tikai attiecībā uz neatļautu atkārtotu izmantošanu šajā teritorijā (pēc analoģijas skat. 2012. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C‑523/10 Wintersteiger, 25. punkts).
28 Tādējādi, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, pamatlietā iesniedzējtiesai ir jānovērtē Football Dataco u.c. iebildumu par sui generis tiesību, kas tām esot attiecībā uz datubāzi Football Live, pārkāpumu pamatotība saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesībām. Šādā novērtējumā tādējādi ir jāzina, vai datu nosūtīšana, par ko ir pamatlieta, kā darbības, kas notiek Apvienotajā Karalistē, ietilpst šīs dalībvalsts tiesībās paredzēto sui generis tiesību nodrošinātās aizsardzības teritoriālās piemērošanas jomā.
29 Otrkārt, Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts tādās lietās, kuras kā pamatlieta attiecas uz kvazideliktu, nosaka īpašu jurisdikciju “tās vietas tiesai, kur kaitējums noticis vai varējis notikt”.
30 No tā izriet, ka jautājums par nosūtīšanas darbību, par kurām ir pamatlieta un attiecībā uz kurām Football Dataco u.c. apgalvo, ka tās ir radījušas kaitējumu būtiskam ieguldījumam datubāzes Football Live izveidošanā, lokalizēšanu var ietekmēt jautājumu par iesniedzējtiesas jurisdikciju it īpaši attiecībā uz prasību par Sportradar pamatatbildību lietā, kuru izskata šī tiesa.
31 Treškārt, no Regulas Nr. 864/2007 8. panta izriet, ka tādu intelektuālā īpašuma tiesību aizskāruma gadījumā, kuras kā sui generis tiesības, kas noteiktas ar Direktīvu 96/9, nav “vienot[as] Kopienu [tiesības]” šī panta 2. punkta izpratnē (skat. šī sprieduma 24.–26. punktu), tiesību akti, ko piemēro tādām ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no šāda aizskāruma, saskaņā ar šī 8. panta 1. punktu ir “tās valsts tiesību akti, kurā tiek prasīta aizsardzība”.
32 Šī kolīziju tiesību norma apstiprina interesi noskaidrot, vai neatkarīgi no tā, vai nosūtīšanas darbības, par kurām ir pamatlieta, iespējams, tiek lokalizētas dalībvalstī, kurā atrodas šo darbību veicēja interneta serveris, vai tās notiek Apvienotajā Karalistē – dalībvalstī, kurā Football Dataco u.c. prasa datubāzes Football Live aizsardzību ar sui generis tiesībām.
33 Šajā ziņā “atkārtotas izmantošanas” Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē lokalizācijai atbilstoši šī jēdziena definīcijai ir jāatbilst Savienību tiesību autonomiem kritērijiem (pēc analoģijas skat. 2012. gada 21. jūnija spriedumu lietā C‑5/11 Donner, 25. punkts).
34 Attiecībā uz atkārtotu izmantošanu kā pamatlietā, izmantojot interneta vietnes serveri, ir jānorāda, kā ģenerāladvokāts to dara savu secinājumu 58. un 59. punktā, ka, ja tai ir raksturīga turpinātu darbību virkne, sākot vismaz no attiecīgo datu publiskošanas tiešsaistē šajā vietnē, lai sabiedrībā ar tiem iepazītos, līdz šo datu pārsūtīšanai ieinteresētajai sabiedrības daļai; tās ir darbības, kuras var notikt dažādu dalībvalstu teritorijā (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Donner, 26. punkts).
35 Tomēr ir jāņem vērā arī fakts, ka šāda informācijas nodošana sabiedrībai principā atšķiras no tradicionālajiem vietnes pilna satura izplatīšanas veidiem, jo tā principā nozīmē, ka ar šo informāciju nekavējoties var iepazīties neierobežots skaits interneta lietotāju visā pasaulē neatkarīgi no šīs saites īpašnieka nodoma ļaut iepazīties ar to ārpus dalībvalsts, kurā tas ir reģistrēts, un bez tā kontroles (šajā ziņā skat. 2010. gada 7. decembra spriedumu apvienotajās lietās C‑585/08 un C‑144/09 Pammer un Hotel Alpenhof, Krājums, I‑12527. lpp., 68. punkts, kā arī 2011. gada 25. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C‑509/09 un C‑161/10 eDate Advertising u.c., Krājums, I‑10269. lpp., 45. punkts).
36 Tādējādi tas, ka noteiktā valsts teritorijā ir pieejama interneta vietne ar attiecīgajiem datiem, neļauj uzreiz secināt, ka šīs saites īpašnieks ir iesaistīts atkārtotā izmantošanā, uz ko attiecas šajā teritorijā ar sui generis tiesībām aizsargājamajā jomā piemērojamās valsts tiesības (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Pammer un Hotel Alpenhof, 69. punkts, kā arī 2011. gada 12. jūlija spriedumu lietā C‑324/09 L’Oréal u.c., Krājums, I‑6011. lpp., 64. punkts).
37 Ja tikai šī pieejamība ļautu secināt atkārtotu izmantošanu, saitēm un datiem, kuri acīmredzami ir paredzēti personām ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas un ir tomēr tehniski pieejami šajā dalībvalstī, nevajadzīgi būtu piemērojamas šīs dalībvalsts tiesības šajā jautājumā (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 64. punkts).
38 Tā pamatlietā tikai fakts, ka pēc Apvienotajā Karalistē dzīvojoša interneta lietotāja pieprasījuma Sportradar interneta vietnē esošie dati tiek nosūtīti uz šī interneta lietotāja datoru tehniskiem saglabāšanas un parādīšanas uz ekrāna mērķiem, nav pietiekams, lai ļautu uzskatīt, ka atkārtota izmantošana, kurā iesaistās Sportradar, šajā gadījumā notiek šīs dalībvalsts teritorijā.
39 Atkārtotas izmantošanas lokalizēšana tās dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecīgie dati ir pārsūtīti, nav atkarīga no tā, vai pastāv norādes, kas ļauj secināt, ka šī darbība atklāj tās veicēja ieceri vērsties pie personām, kuras atrodas šajā teritorijā (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Pammer un Hotel Alpenhof, 75., 76., 80. un 92. punkts; iepriekš minētos spriedumus lietā L’Oréal u.c., 65. punkts, kā arī lietā Donner, 27.–29. punkts).
40 Pamatlietā ir iespējams konstatēt šādu norādi apstāklī, ka starp datiem, kas ir Sportradar serverī, ir dati par Anglijas futbola čempionāta spēlēm, kas pierāda, ka nosūtīšanas darbības, par kurām ir pamatlieta, izriet no Sportradar vēlmes notvert šīs dalībvalsts sabiedrības interesi.
41 Fakts, ka Sportradar ar līgumu ir piešķīrusi tiesības piekļūt tās serverim sabiedrībām, kuras piedāvā derību pakalpojumus, kas mērķēti uz šo publiku, arī var būt norāde par tās vēlmi vērsties pie šīs publikas, ja – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – Sportradar bija vai tai bija jāapzinās šis īpašais mērķis (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Pammer un Hotel Alpenhof, 89. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Donner, 27. un 28. punkts). Šajā ziņā varētu būt būtisks iespējamais apstāklis, ka Sportradar noteiktajā atlīdzībā par šo piekļuves tiesību piešķiršanu ņem vērā šo sabiedrību darbību nozīmību Apvienotās Karalistes tirgū un turpmākas tās interneta vietnes “betradar.com” izmantošanas perspektīvas no Apvienotās Karalistes interneta lietotāju puses.
42 Visbeidzot apstāklis, ka dati, kurus Sportradar ir ievietojusi tiešsaistē, ir pieejami Apvienotās Karalistes interneta lietotājiem, kuri ir šo sabiedrību klienti, viņu pašu valodā, kas atšķiras no valodām, kuras ierasti lieto dalībvalstīs, no kurām šī sabiedrība veic savas darbības, var attiecīgā gadījumā nostiprināt norādes ar mērķi pierādīt pieeju vērstu uz Apvienotās Karalistes publiku (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Pammer un Hotel Alpenhof, 84. punkts, kā arī iepriekš minētajā spriedumā lietā Donner, 29. punkts).
43 Esot šādām norādēm, iesniedzējtiesai būs pamats uzskatīt, ka tāda atkārtota izmantošana, par kādu ir pamata tiesvedība, notiek tās dalībvalsts teritorijā, kurā dzīvo lietotājs, uz kura datoru attiecīgie dati ir nosūtīti pēc viņa lūguma, lai saglabātu un parādītu uz ekrāna (dalībvalsts B).
44 Sportradar atbalstītā tēze, ka “atkārtota izmantošana” Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē visos apstākļos ir jāuzskata par tādu, kas notiek tikai tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas interneta serveris, no kura tiek nosūtīti attiecīgie dati, nevar tikt pieņemta.
45 Papildus faktam, kā to uzsver Football Dataco u.c., ka dažreiz ir grūti skaidri lokalizēt šādu serveri (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wintersteiger, 36. punkts), šāda tēze nozīmētu, ka tirgus dalībnieks, kurš ir iesaistījies bez datubāzes, kura saskaņā ar noteiktas dalībvalsts tiesībām tiek aizsargāta ar sui generis tiesībām, izveidotāja piekrišanas šīs datubāzes satura atkārtotai izmantošanai tiešsaistē, vēršoties pie šīs dalībvalsts publikas, izvairītos no šo valsts tiesību piemērošanas tikai tādēļ vien, ka tā serveris ir ārpus tās teritorijas. Šāda situācija ietekmētu aizsardzības ar attiecīgajām valsts tiesībām, kas ir datubāzei saskaņā ar šīm tiesībām, lietderīgo iedarbību (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 62. punkts).
46 Turklāt, kā to norāda Football Dataco u.c., Direktīvas 96/9 datubāzu aizsardzības ar sui generis tiesībām mērķis tiktu vispārīgi apdraudēts, ja atkārtotas izmantošanas darbības, kas mērķētas uz publiku visā Savienības teritorijā vai tās daļā, izvairītos no šīs direktīvas un to transponējošo valsts likumu piemērošanas jomas tikai tādēļ, ka šo darbību veicēja izmantotais interneta vietnes serveris ir trešajā valstī (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 63. punkts).
47 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 96/9 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja persona, izmantojot interneta serveri dalībvalstī A, nosūta datus, kurus pirms tam šī persona lejupielādējusi no datubāzes, kas tiek aizsargāta ar sui generis tiesībām saskaņā ar minēto direktīvu, uz citas personas, kas atrodas dalībvalstī B, datoru pēc šīs personas lūguma, lai saglabātu šī datora atmiņā un parādītu uz tā ekrāna, tā ir šo datu “atkārtota izmantošana”, ko veic persona, kas ir veikusi šo nosūtīšanu. Ir jāuzskata, ka šī darbība notiek vismaz dalībvalstī B, ja ir norādes, kuras ļauj secināt, ka šāda darbība atklāj tās veicēja nodomu vērsties pie šajā pēdējā minētajā dalībvalstī esošajiem sabiedrības locekļiem, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.
Par tiesāšanās izdevumiem
48 Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja persona, izmantojot interneta serveri dalībvalstī A, nosūta datus, kurus pirms tam šī persona lejupielādējusi no datubāzes, kas tiek aizsargāta ar sui generis tiesībām saskaņā ar minēto direktīvu, uz citas personas, kas atrodas dalībvalstī B, datoru pēc šīs personas lūguma, lai saglabātu šī datora atmiņā un parādītu uz tā ekrāna, tā ir šo datu “atkārtota izmantošana”, ko veic persona, kas ir veikusi šo nosūtīšanu. Ir jāuzskata, ka šī darbība notiek vismaz dalībvalstī B, ja ir norādes, kuras ļauj secināt, ka šāda darbība atklāj tās veicēja nodomu vērsties pie šajā dalībvalstī esošajiem sabiedrības locekļiem, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.
[Paraksti]