Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu lietā T-706/14 Holistic Innovation Institute/REA 2017. gada 2. maijā iesniedza Holistic Innovation Institute, S.L.U.

(lieta C-241/17 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Holistic Innovation Institute, S.L.U. (pārstāvis – J.J. Marín López, abogado)

Otra lietas dalībniece: Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu Holistic Innovation Institute/REA, T-706/14, EU:T:2017:89;

atcelt Pētniecības izpildaģentūras direktora 2014. gada 24. jūlija Lēmumu (ARES(2014) 2461172) par sarunu izbeigšanu ar Holistic Innovation Institute, S.L.U., izslēdzot tās dalību Eiropas projektos Inachus un ZONeSEC;

piespriest Holistic Innovation InstituteS.L.U. labā atlīdzinājumu, kā noteikts apelācijas sūdzības 177. punktā.

Pamati un galvenie argumenti

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir apgalvots, ka, vērtējot Holistic Innovation Institute jaudu un izslēdzot to no sarunām projektu Inachus un ZONeSEC ietvaros, REA esot rīkojusies atbilstoši savai kompetencei un neesot pārsniegusi tai saistībā ar Septītās pamatprogrammas vadību uzticēto uzdevumu ietvarus (pārsūdzētā sprieduma 39. punkts).

Kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Lēmuma 2012/838 pielikuma 2.2.2. punkta pirmo daļu tādējādi, ka tajā esot ļauts REA izslēgt Holistic Innovation Institute no sarunām projektu Inachus un ZONeSEC ietvaros (pārsūdzētā sprieduma 126. punkts).

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums esot norādīts (pārsūdzētā sprieduma 67. punkts), lai arī apstrīdētajā lēmumā kā uz tā pamatojuma neatņemamu sastāvdaļu ir izdarīta atsauce, pirmkārt, uz Komisijas 2014. gada 13. marta Lēmumu (ARES (2014) 710158), ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja tiek izslēgta no dalības projektā eDIGIREGION (pārsūdzētā sprieduma 57. un 60.–62. punkts), un, otrkārt, uz revīziju 11-INFS-025 un 11-BA119-016 gala ziņojumiem (pārsūdzētā sprieduma 63. un 64. punkts), taču gan par minēto Komisijas 2014. gada 13. marta Lēmumu (ARES (2014) 710158), gan revīziju 11-INFS-025 un 11-BA119-016 gala ziņojumiem ir tikušas iesniegtas atcelšanas prasības.

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir sagrozīts iesniegto pierādījumu novērtējums, apgalvojot, ka REA esot “vairākkārt” lūgusi prasītājai noteiktu informāciju (pārsūdzētā sprieduma 75. punkts), ka “savu lūgumu tā atkārtoti izteikusi” 2014. gada 14. maija vēstulē (pārsūdzētā sprieduma 78. punkts) un ka esot notikušas “vairākas vēstuļu apmaiņas starp REA un prasītāju” (pārsūdzētā sprieduma 118. punkts).

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir sagrozīts iesniegto pierādījumu novērtējums, 8., 77. un 78. punktā atsaucoties uz neesošu, lietas materiālos neatrodamu dokumentu.

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts par pamatotu apstrīdētais lēmums (pārsūdzētā sprieduma 80., 84., 94., 108. un 127. punkts), lai arī apstrīdētais lēmums ir pretrunā Lēmuma 2012/838 pielikuma 2.2.2. punktam, jo neatkarīgo ārējo novērtētāju pozitīvais vērtējums par apelācijas sūdzības iesniedzējas darbības spēju minētajā lēmumā ir bez jebkādiem “spēcīgiem un labi pamatotiem argumentiem” atstāts bez ievērības.

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētais spriedums nav pamatots, jo tajā ir apgalvots, ka “prasītāja nav iesniegusi nekādu informāciju, kas ļautu atspēkot tās [REA] argumentus” (pārsūdzētā sprieduma 58. punkts) un ka prasītājas 2014. gada 2. jūnija vēstulē, kas prasības pieteikumam pievienota Pielikumā A26, esot “atreferēta daļa no informācijas, kas bija izklāstīta šā sprieduma 8. punktā minētajā skaidrojošajā dokumentā, tomēr nesniedzot konkrēto informāciju, ko tai bija lūgusi REA un kas norādīta šā sprieduma 7., 9. un 10punktā” (pārsūdzētā sprieduma 78. punkts).

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts, ka sarunu pilnvarojuma dokumentos paredzētais sarunu noslēgšanas laika grafiks esot “informatīvs” (pārsūdzētā sprieduma 130. punkts).

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir nepareizi uzskatīts, ka nedz materiālos, nedz nemateriālos zaudējumus, kas nodarīti apstrīdētā lēmuma pieņemšanas rezultātā, neesot jāatlīdzina (pārsūdzētā sprieduma 147., 148. un 150. punkts).

____________